Par elektronisko dokumentu atzīšanu

Latvijas Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs un darba grupas vadītājs, kas izstrādāja Elektronisko dokumentu likumu, ir gandarīts par Ministru kabineta (MK) otrdien, 18.septembrī, pieņemto lēmumu akceptēt šo likumprojektu. Tādējādi noslēdzies būtisks posms šī likumprojekta pieņemšanas procesā.

“Bez elektronisko dokumentu juridiskas atzīšanas nav iespējas pilnvērtīgi realizēt nevienu no e-komercijas projektiem, tai skaitā realizēt e-pārvaldes idejas. Elektronisko dokumentu juridiska atzīšana būtiski ietekmēs e-komercijas attīstību Latvijā,” atzīst M.Gulbis.

Likums nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu, piešķirot elektroniski parakstītam dokumentam juridisku spēku, tā ieviešanai nepieciešami sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji — fiziskas un juridiskas personas, kuras izsniegs elektroniskos sertifikātus un apliecinās elektroniskā paraksta piederību konkrētai personai. Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējus uzraudzīs un akreditēs uzraudzības iestāde, pašreiz paredzot šo pienākumu veikt Datu valsts inspekcijai.

MK otrdien, 18.septembrī, arī akceptēja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot jaunu valsts nodevas objektu par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu, ko veiks Datu valsts inspekcija.

Paredzēts, ka elektronisko dokumentu likums stāsies spēkā 2002.gada 1.jūlijā, savukārt elektronisko dokumentu apritē valsts un pašvaldības iestādēm un fiziskām un juridiskām personām likums stāsies spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likumprojektā paredzēts, ka pirmā valsts iestāde elektroniskos dokumentus atzīs UR — 2002.gada 1.jūlijā, tos ieviešot papildus jau tradicionālajiem, papīra dokumentiem, reģistrējot komercķīlas.

“Uzņēmumu reģistrs uzņēmies pioniera lomu starp valsts iestādēm elektronisko dokumentu ieviešanā un e-pārvaldes principu lietošanā. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka valsts iestāžu vadītāji un valdība atzīst Informācijas sabiedrības veidošanas nozīmi, taču vēl svarīgāk ir jau sākt īstenot reālus projektus, tā pamazām mazinot birokrātiju, korupciju un mēģinot pārvarēt atsvešinātību starp valsts pārvaldes iestādēm un sabiedrību,” norāda UR galvenais valsts notārs.

Latvija ir pēdējā no trim Baltijas valstīm, kurā vēl nav pieņemts likums, kas elektroniskos dokumentus pielīdzinātu tradicionālajiem, papīra dokumentiem.

Darba grupa likumprojekta izstrādei ar premjera rīkojumu tika izveidota 2000.gada 21.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē likumprojekts uzsaukts 2000.gada 14.decembrī un sākta šī normatīvā akta sabiedriskā apspriešana. MK Komitejā likumprojektu izskatīja 2001.gada 23.aprīlī, MK sēdē — 18.septembrī, un pašreiz likums nodots izskatīšanai Saeimai. Darba grupu vadīja UR galvenais valsts notārs, tajā darbojās arī tieslietu ministres padomnieks Ints Kalniņš un zvērināts advokāts Ainars Repšs, kā arī LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns, “Lursoft” prezidents Ainars Brūvelis, Latvijas Bankas Informāciju sistēmu pārvaldes vadītājs Harijs Ozols, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Arhīvu dokumentu izmantošanas un attīstības daļas vadītājas vietniece Inga Feldmane, tieslietu ministres padomnieks Uldis Dzenis, UR Juridiskās nodaļas vadītāja Aleksandra Kļava, zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš, Valsts informācijas tīkla aģentūras datu drošības direktors Andris Saulgozis, premjera padomnieks Dzintars Zariņš un Datu valsts inspekcijas vadītājas vietnieks Māris Ruķeris.

Latvijā jau izstrādāti vairāki ar e-komerciju saistīti projekti, piemēram, tieslietu ministres vadībā izstrādāta e-pārvaldes koncepcija, kas paredz aktīvi izmantot jaunākās informāciju tehnoloģijas valsts pārvaldes darbā.

Maija Celmiņa, UR Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja