Par mūsu tautsaimniecības perspektīvas zīmēm

Par “Pasaules investīciju pārskatu 2001”

Latvija ir viena no deviņdesmit piecām valstīm, kurās vakar, 18. septembrī, tika prezentēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences izdotais “Pasaules investīciju pārskats 2001”. Šajā ziņojumā iztirzāta globalizācijas ietekme uz attīstības valstu ekonomisko izaugsmi un analizēta pasaules valstu pieredze investīciju piesaistē.

ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens atzina, ka viens no būtiskākajiem notikumiem pasaules ekonomikā pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir tiešo ārzemju investīciju sprādzienveida pieaugums pasaulē — to valstu skaits, kas katru gadu saņem vidēji vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru tiešo investīciju, ir pieaudzis no septiņpadsmit līdz piecdesmit vienai.

Pagājušajā gadā tiešās ārzemju investīcijas sasniedza rekordlīmeni — 1,3 triljonus ASV dolāru. Tomēr šīs investīciju plūsmas nav vienmērīgi sadalītas. Piemēram, trīsdesmit pasaules valstis saņem 95% visu tiešo ārvalstu investīciju. 99% šo investīciju ārējās plūsmas nāk no trīsdesmit bagātākajām pasaules valstīm.

Pasaulē notiek plašas diskusijas par to, kā tiešās ārzemju investīcijas varētu samazināt nabadzību pasaulē. Tajā pašā laikā trīs ceturtdaļas investīciju tiek ieguldītas attīstītajās, nevis jaunattīstības valstīs. Āfrikā un Latīņamerikā investīciju ieplūšana strauji samazinās, savukārt pārejas ekonomikas valstīs, tai skaitā Latvijā, faktisko investīciju apjoms pieaug.

Pasaulē jau ir nomainījušās trīs ārvalstu investīciju piesaistīšanas stratēģiju paaudzes, norādīja J. S. Sorensens. Investīciju veicināšanas politikas paaudzē valstis tikai liberalizē savu likumdošanu, radot priekšnoteikumus līdzekļu piesaistei. Tomēr pieaugošās konkurences apstākļos ar to vien nepietiek. Investīciju piesaistes politikas otrajā paaudzē valstis ir sākušas aktīvi reklamēt sevi kā vislabāko investīciju vietu. Valstīm, kas vēlas gūt iespējami lielāku labumu no ārvalstu investīcijām, ir nepārtraukti jāuzlabo investīciju piesaistes veicināšanas aktivitātes. Investīciju piesaistes trešās paaudzes stratēģija ir orientēta uz atsevišķām firmām vai uz firmu grupām, kā arī uz konkrētiem sektoriem.

Nesen iznākušajā 2000. gada tautas attīstības pārskatā tika uzsvērts, ka Latvijai ir jāizstrādā sava politika un stratēģija, kuras īstenošanas rezultātā tā gūtu labumu no globalizācijas un ārvalstu investīcijām, atgādināja J. S. Sorensens. Attīstīts vietējais tirgus un infrastruktūra, kā arī augsti kvalificēta darbaspēka esamība bieži vien ir izšķirošais faktors, kas firmai liek izdarīt izvēli par labu tai vai citai valstij. Investīciju pieplūduma atkarība no vietējiem apstākļiem ir viens no tematiem, kas uzsvērts investīciju pārskatā šogad.

Mēs patlaban stāvam ekonomiskās attīstības krituma priekšā, sacīja J. S. Sorensens. Tāpēc valstīm ir rūpīgi jāpārdomā sava investīciju piesaistes politika — kuram sektoram kādu tehnoloģiju iegādei visvairāk nepieciešama ārvalstu līdzekļu piesaiste, lai vislabāk veicinātu vietējā biznesa attīstību. “Pasaules investīciju pārskatā 2001” var atrast daudz veiksmīgu piemēru par efektīvām ārvalstu investīciju piesaistes stratēģijām.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs atzina, ka investīciju pārskats sniedz plašu vielu pārdomām par tām tendencēm, kas šobrīd pasaulē vērojamas ārvalstu tiešo investīciju jomā. Tas ļauj secināt, kas būtu darāms mūsu valstī, lai uzlabotu investīciju piesaisti.

Latvijā ārvalstu tiešajām investīcijām ir ļoti būtiska loma ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. Vairāki rādītāji liecina, ka Latvija ir līdere starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Piemēram, gada laikā saņemtais ārvalstu tiešo investīciju īpatsvars kopējā pamatkapitāla veidošanas fondā no 1997. līdz 1999. gadam vidēji Latvijā — 31%. Augstāks rādītājs Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā bija vienīgi Bulgārijai — 42%. Aiz mūsu valsts seko Igaunija un Čehija attiecīgi ar 28% un 25%.

Izvērtējot, kā Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ir ieplūdušas ārvalstu investīcijas, var izdalīt trīs periodus. Līdz masveida privatizācijas sākšanai ārvalstu tiešo investīciju apjoms bija apmēram 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Paātrinoties privatizācijai, 1996. un 1997. gadā Latvija sasniedza ļoti lielus ārvalstu tiešo investīciju apjomus. 1997. gadā tika piesaistīts 521 miljons ASV dolāru, kas ir 9,3% no IKP. Tas bija augstākais rādītājs visā Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā. Pēdējos trīs gadus redzams, ka ārvalstu tiešo investīciju apjomi stabilizējušies 5 līdz 6% robežās no IKP. Pagājušā gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā palielinājās par 17 %. Tas ir divreiz augstāks rādītājs nekā vidēji Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā.

Pēc ārvalstu tiešo investīciju nozīmības tautsaimniecībā Latvija noteikti ieņem līderpozīcijas reģionā, bet pēc piesaistīto apjomu daudzuma mūsu valsts tomēr nedaudz atpaliek. Kā atzina O. Barānovs, visprecīzākais rādītājs ir uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja Latvija patlaban atrodas ceturtajā vietā pasaulē. 1999. gadā uzkrātais apjoms bija 853 ASV dolāri uz vienu iedzīvotāju, 2000. gadā — 879 ASV dolāri. Ungārija, Čehija un Igaunija šajā ziņā ir diezgan tālu priekšā, piemēram, Igaunijā šis rādītājs sasniedz 1361 ASV dolāru.

ANO ziņojumā prognozēts, ka ārvalstu tiešo investīciju pieauguma tempi šogad kritīsies. Statistikas dati liecina, ka Latvijā pirmajā pusgadā piesaistīts nedaudz mazāk investīciju, tomēr līdz gada beigām var sagaidīt pieaugumu līdz tādam līmenim, kāds mūsu valstī ir jau kopš 1998. gada, — 5 līdz 6% no IKP.

Runājot par valsts politiku investīciju piesaistē, O. Barānovs atzinīgi vērtēja tirgus ekonomikas izveidošanas gaitu un makroekonomiskās stabilitātes līmeni, ko raksturo stabils valūtas maiņas kurss, salīdzinoši zema inflācija un ārējais parāds, starptautisko aģentūru noteiktais visai augstais kredītreitings. Valdība pēdējā laikā lielāku uzmanību pievērsusi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tomēr kopumā valsts atbalsta līmenis uzņēmējdarbībai ir visai zems. Kā kavējošu faktoru tiešo ārējo investīciju piesaistē O. Barānovs minēja arī nepietiekamo finansējumu valsts mārketingam.

Valsts investīcijas infrastruktūras sakārtošanai tikai nesen ir sasniegušas četrus procentus no IKP. Infrastruktūru īpaši svarīgi būtu sakārtot lauku reģionos. Ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijā līdz šim ir nonākusi tikai lielajās pilsētās. Ja nebūs normālas infrastruktūras, laukos kapitālu neieguldīs ne ārvalstu, ne pašmāju uzņēmumi.

Arī O. Barānovs uzsvēra, ka ir jāizstrādā jauna, ar finansēm nodrošināta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, kas būtu mērķēta uz to uzdevumu izpildi, kādi izvirzīti nesen Ministru kabinetā apstiprinātajā “Ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā”.

Latvijas Attīstības aģentūras Investīciju projektu nodaļas vadītājs Kaspars Skalbergs iepazīstināja ar šīs institūcijas veikumu un plānotajām aktivitātēm, piesaistot ārvalstu investīcijas.

“Ekonomistu apvienības 2010” pārstāvis Uldis Osis norādīja, ka Latvijā ārvalstu tiešo investīciju apjomi arī turpmāk pieaugs, jo, integrējoties Eiropas Savienībā, tā kļūst par trīs galveno ekonomisko centru — ASV, ES, Dienvidaustrumāzijas — sastāvdaļu.

Analizējot investīciju plūsmu Dienvidaustrumāzijā, redzams, ka vislielāko apjomu — ap 143 miljardus ASV dolāru — saņēmusi Honkonga, salīdzinoši mazs reģions. Tas tāpēc, ka tam ir cieša saistība ar milzīgu tirgu — Ķīnu. Ārvalstu investori Honkongu izmanto kā rezervuāru, kur investīcijas tiek uzkrātas, gaidot mirkli, kad varēs mesties iekšā Ķīnā. Analoģiju U. Osis saskata ar Latviju un tās tuvumu Krievijas tirgum. Ekonomikas attīstības tempi visā pasaulē palēninās, turpretī Latvijā pēdējos ceturkšņos attīstības tempi ir nedaudz pieauguši. U. Osis to izskaidro tādējādi, ka ir stabilizējusies Krievijas ekonomika, turklāt Latvijas eksports pēdējā gadā visstraujāk ir pieaudzis tieši NVS virzienā. Tātad Latvija spējusi izmantot situāciju un ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Runājot par ekonomikas attīstības tempu palēnināšanos pasaulē, U. Osis sacīja, ka ekonomikas attīstībā reizēm ir nepieciešamas loģiskas pauzes, lai pilnībā apgūtu agrāko investīciju potenciālos efektus.

U. Osis neuzskata, ka pagājušajā nedēļā notikušie terora akti ASV varētu tieši ietekmēt šīs valsts un līdz ar to arī pasaules ekonomikas tempu samazinājumu. Esot eksperti, kuri prognozējot, ka traģiskie notikumi un to sekas var pat sekmēt ekonomikas attīstību.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore