Ministru kabineta rīkojums Nr.445

Rīgā 2001.gada 14.septembrī (prot. Nr.42, 2.§)

Par Vidzemes augstskolas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Vidzemes augstskolas Satversmi.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

Vidzemes augstskolas
Satversme

Preambula

Vidzemes augstskola ir dibināta saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 20.decembra rīkojumu Nr.649 “Par Vidzemes augstskolas dibināšanu”. Satversme pieņemta Vidzemes augstskolas Satversmes sapulcē 2001.gada 24.februārī, ar grozījumiem 2001.gada 26.aprīlī.

Vidzemes augstskola ir Latvijas Republikas valsts izglītības un zinātnes iestāde, kas savus darbības mērķus sasniedz, īstenojot profesionālo un akadēmisko studiju programmas.

1. Vispārīgie noteikumi

1. Vidzemes augstskola ir valsts dibināta reģionāla augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības un zinātnes iestāde, kuras galvenais uzdevums ir sekmēt Vidzemes novada un visas valsts attīstību un zinātnisko potenciālu. Vidzemes augstskola nodrošina mūsdienu līmenim atbilstošas studijas un pētniecību, balstoties uz augstākās izglītības un zinātnes vienotību. Vidzemes augstskola aktīvi piedalās aktuālu sabiedrības un valsts problēmu risināšanā.

2. Augstskolas oficiālais nosaukums ir Vidzemes augstskola, nosaukuma saīsinājums ir ViA. Vidzemes augstskolas juridiskā adrese ir: Cēsu iela 4, Valmiera, LV-4200, Latvijas Republika.

3. Vidzemes augstskolas nosaukums citās valodās ir:

angļu valodā Vidzeme University College;

vācu valodā Hochschule in Vidzeme;

krievu valodā Bидземское Высшee Учебное Заведение;

spāņu valodā El Centro de ensenaza superior de Vidzeme;

norvēģu valodā Hłgskolen i Vidzeme;

franču valodā I’ Ecole superieure de Vidzeme

4. Vidzemes augstskola darbojas kā autonoma augstākās izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa personāla tiesībām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā.

5. Vidzemes augstskola ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finansu, saimnieciskajā un citā darbībā, darbojoties saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, Vidzemes augstskolas Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem.

6. Vidzemes augstskolai ir juridiskās personas statuss. Vidzemes augstskolai ir zīmogs ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa attēlu un pilnu augstskolas nosaukumu. Vidzemes augstskolas atklāšanas diena — 27.septembris — ir Vidzemes augstskolas svinamā diena.

2. Darbības mērķi, uzdevumi, pamatprincipi un tiesības

7. Vidzemes augstskolas darbības galvenais mērķis ir sniegt studējošajiem augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību, lai uzturētu un palielinātu Latvijas Republikas un Vidzemes novada intelektuālo potenciālu, veicinātu dažādu zinātnes nozaru attīstību pasaules kontekstā, kā arī Latvijas Republikas ekonomisko, sociālo un politisko attīstību.

8. Vidzemes augstskolas uzdevumi ir:

8.1. nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību izvēlētajās specialitātēs, atbilstošus akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju;

8.2. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, ja tā nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Vidzemes augstskolas Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem;

8.3. veicināt tālākizglītības programmu izstrādi un ieviešanu;

8.4. veikt fundamentālus un lietišķus zinātniskos pētījumus;

8.5. informēt sabiedrību par Vidzemes augstskolas darbību un sasniegumiem.

9. Savā darbībā Vidzemes augstskola balstās uz šādiem pamatprincipiem:

9.1. studiju un zinātniskajā darbā tiek ievērotas Latvijas Republikas un akadēmiskās intereses, kā arī ņemti vērā pasaules civilizācijas sasniegumi un humānisma principi;

9.2. Vidzemes augstskola nodrošina studiju un zinātniskā darba nedalāmību;

9.3. Vidzemes augstskola nodrošina izziņas un zinātniskā darba brīvību, atbalsta pētnieciskā darba rezultātu publicēšanu un popularizēšanu.

10. Savu mērķu un uzdevumu realizēšanai Vidzemes augstskola ir tiesīga:

10.1. organizēt publiskus kursus, lekcijas, konkursus, kongresus, konferences un citas sanāksmes;

10.2. slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

10.3. atvērt filiāles un pārstāvniecības Latvijas Republikā un ārvalstīs;

10.4. darboties fondos, organizācijās un projektos un kļūt par to dalībnieci;

10.5. dibināt fondus un organizācijas;

10.6. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu un vērtspapīrus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Vidzemes augstskolas darbības mērķiem;

10.7 dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Vidzemes augstskolas Satversmi. Vidzemes augstskolas dibinātā iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas kā patstāvīga juridiskā persona, ievērojot normatīvos aktus, kā arī statūtus, ko apstiprina Vidzemes augstskolas Satversmē noteiktā kārtībā. Ja šādas juridiskās personas darbība ir pretrunā ar Vidzemes augstskolas interesēm, tad Senāts ar savu lēmumu var lemt par augstsolas sadarbības ar konkrēto juridisko personu izbeigšanu.

3. Personāls

11. Vidzemes augstskolas personālu veido:

11.1. akadēmiskais personāls, kuram šī augstkola ir pamatdarba vieta;

11.2. vispārējais augstskolas personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;

11.3. pilna laika studējošie, arī maģistranti un doktorandi.

12. Personāla locekļiem ir tiesības:

12.1. Vidzemes augstskolas Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Vidzemes augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā;

12.2. piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītiem;

12.3. piedalīties pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētiem tajās;

12.4. pieprasīt un saņemt informāciju par Vidzemes augstskolas darbību.

13. Vidzemes augstskolas vadība rūpējas par personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, nodrošina atbilstošus apstākļus tā profesionālajai darbībai, izaugsmei, kā arī tālākizglītības iespējas.

14. Ikviena Vidzemes augstskolas personāla locekļa tiesības un pienākums ir:

14.1. darboties, lai palielinātu Vidzemes augstskolas nozīmi reģiona, sabiedrības un valsts dzīvē;

14.2. ar savu darbību veicināt Vidzemes augstskolas uzdevumu izpildi;

14.3. veicināt demokrātijas un atklātuma principu nostiprināšanos Vidzemes augstskolas darbībā un pašpārvaldē;

14.4. piedalīties Vidzemes augstskolas pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību;

14.5. ievērot Vidzemes augstskolas izstrādātos iekšējās kārtības noteikumus, rīkojumus un citus normatīvos aktus.

15. Katrs Vidzemes augstskolas personāla loceklis ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā piešķirami apbalvojumi vai arī piemērojami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

16. Akadēmisko personālu veido:

16.1. profesori, asociētie profesori;

16.3. docenti, vadošie pētnieki;

16.4. lektori, pētnieki;

16.5. asistenti.

17. Akadēmiskais personāls piedalās studējošo izglītošanā un veic zinātniskos pētījumus. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Vidzemes augstskola. Īstenojamo studiju programmu noteiktajos ietvaros akadēmiskā personāla locekļi patstāvīgi nosaka studiju darba un pārbaudījumu saturu un formu, izvēlas metodiku, viņiem ir tiesības brīvi paust savus zinātniskos uzskatus. Veicot zinātnisko darbu, akadēmiskā personāla locekļi var brīvi izvēlēties pētījumu metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus. Ikvienam akadēmiskā personāla loceklim ir tiesības pieprasīt finansējumu zinātniskajam darbam no Vidzemes augstskolas un citiem avotiem, lai veicinātu Vidzemes augstskolas mērķu un uzdevumu izpildi.

18. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Rektors ir tiesīgs slēgt individuālus līgumus ar pensionētiem akadēmiskā personāla locekļiem, paredzot samaksu par noteiktu darba apjomu un kvalitāti atbilstoši Vidzemes augstskolas rīcībā esošajiem finansu līdzekļiem. Profesoriem un asociētajiem profesoriem, kas sasnieguši pensijas vecumu, Vidzemes augstskola var piešķirt goda nosaukumu par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā — emeritus profesors.

19. Personas, kas devušas īpašu ieguldījumu Vidzemes augstskolas darbībā un attīstībā, var ievēlēt par Vidzemes augstskolas Goda biedriem.

20. Par profesoru var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā triju gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru atklātā konkursā ievēl uz sešiem gadiem Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku vai uz laiku līdz 65 gadu sasniegšanai.

21. Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgajā zinātnes apakšnozarē nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un Vidzemes augstskolas priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu.

22. Par asociēto profesoru var ievēlēt personu ar doktora grādu. Asociēto profesoru atklātā konkursā ievēl uz sešiem gadiem Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

23. Par docentu var ievēlēt personu ar doktora grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai docenta amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību, kurai nav zinātniskā grāda, ja minētajai personai ir vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Senāts apstiprina prasības, kādas izvirzāmas docenta amata pretendentam. Docentu ievēl uz sešiem gadiem saskaņā ar nolikumu par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu.

24. Par lektoru var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai lektora amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību, kurai nav akadēmiskā vai zinātniskā grāda, ja minētajai personai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Senāts apstiprina prasības, kādas izvirzāmas lektora amata pretendentam, un ievēl lektoru saskaņā ar nolikumu par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos uz sešiem gadiem. Rektors slēdz ar viņu darba līgumu. Lektora galvenie uzdevumi:

24.1. kvalificētu lekciju sagatavošana un lasīšana, studiju nodarbību vadīšana un pārbaudījumu organizēšana attiecīgajā studiju kursā;

24.2. studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

24.3.piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā.

25. Par asistentu var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asistenta amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību, kurai nav akadēmiskā vai zinātniskā grāda, ja minētajai personai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Senāts apstiprina prasības, kādas izvirzāmas asistenta amata pretendentam, un ievēl asistentu saskaņā ar nolikumu par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos uz sešiem gadiem. Rektors slēdz ar viņu darba līgumu. Personu, kurai nav doktora grāda asistenta amatā var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Asistenta galvenie uzdevumi ir:

25.1. lekciju sagatavošana un lasīšana, studiju nodarbību vadīšana un pārbaudījumu organizēšana attiecīgajā studiju kursā;

25.2. studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

25.3. piedalīšanās studiju kursu darba un kvalitātes vērtēšanā.

26. Ja Vidzemes augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta, Senāts pēc fakultāšu vai nodaļu vadības pārstāvju pilnsapulces ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viesprofesori, viesdocenti vai vieslektori tiek pieņemti darbā, noslēdzot ar viņiem darba līgumu, un viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

27. Vadošos pētniekus un pētniekus zinātniski pētnieciskā darba veikšanai ievēl saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu par akadēmiskā personāla un pētnieku ievēlēšanu. Vadošos pētniekus un pētniekus atklātā konkursā ievēl Senāts uz sešiem gadiem vai uz zinātniskā pētījuma laiku, un uz Senāta lēmuma pamata rektors slēdz ar viņiem darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz pensijas vecuma sasniegšanai.

28. Ja attiecīgās amatpersonas atrodas pagaidu prombūtnē (bet ne ilgāk kā divus gadus), rektoram ir tiesības ar Vidzemes augstskolas Senāta piekrišanu iecelt profesora amatā asociēto profesoru, asociētā profesora amatā — docentu ar doktora grādu un docenta amatā — lektoru vai asistentu ar doktora grādu.

29. Vidzemes augstskolas akadēmiskā personāla locekļiem par katru nostrādāto akadēmisko gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus darba vietas.

30. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai.

31. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas termiņā ir tiesības uz bezalgas atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

32. Vispārējo personālu veido:

32.1. administratīvais personāls;

32.2. mācību palīgpersonāls;

32.3. tehniskais un saimnieciskais personāls.

33. Vidzemes augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektori, dekāni, nodaļu vadītāji un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

34. Vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba, pamatojoties uz darba līgumu, kuru ar vispārējo personālu slēdz Vidzemes augstskolas rektors vai viņa pilnvarota persona.

35. Darba attiecības ar vispārējo personālu nosaka normatīvie akti, noslēgtie darba līgumi un Vidzemes augstskolas iekšējās kārtības noteikumi.

36. Vidzemes augstskola sekmē vispārējā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu Vidzemes augstskolas mērķu un uzdevumu sasniegšanai.

37. Vispārējā personāla locekļi ir tiesīgi deleģēt savus pārstāvjus Satversmes sapulcei, kā arī citām Vidzemes augstskolas pašpārvaldes institūcijām. Administratīvā personāla pārstāvji nedrīkst būt revīzijas komisijas un šķīrējtiesas sastāvā.

4. Studijas augstskolā

38. Studijas Vidzemes augstskolā ir zināšanu, prasmju, iemaņu apguve un attieksmju veidošana atbilstoši noteiktai akadēmisko vai profesionālo studiju vai tālākizglītības programmai.

39. Augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību Vidzemes augstskolā var iegūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis un personas, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personas, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā. Ārvalstniekiem, kuriem nav izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ir tiesības studēt Vidzemes augstskolā saskaņā ar Izglītības likumu, Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Lai studētu Vidzemes augstskolā, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

40. Augstākās akadēmiskās un profesionālās izglītības ieguve Vidzemes augstskolā paredz atbilstošu studiju programmu īstenošanu. Vidzemes augstskola īsteno gan profesionālās, gan akadēmiskās studiju programmas, kā arī pieaugušo tālākizglītības programmas.

41. Uzņemšanu Vidzemes augstskolas studiju programmās regulē Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie uzņemšanas noteikumi, bet studējošo uzņemšanas papildus noteikumus apstiprina Vidzemes augstskolas Senāts, ievērojot Augstskolu likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikumus.

42. Vidzemes augstskolā studējošie ir:

42.1. bakalaura studiju programmu studējošie;

42.2. profesionālo studiju programmu studējošie;

42.3. maģistra studiju programmu studējošie (maģistranti);

42.4. doktorandi.

43. Studējošie ir tiesīgi:

43.1. izmantot Vidzemes augstskolas piedāvātās studiju iespējas un iegūt augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību;

43.2. izvēlēties studiju virzienus un saņemt informāciju visos jautājumos, kas saistīti ar viņu studijām;

43.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas, kā arī turpināt tās citā augstskolā;

43.4. saskaņā ar Senāta pieņemto nolikumu par citās augstskolās apgūtās studiju programmas daļas atzīšanu vienlaicīgi studēt gan Vidzemes augstskolā, gan citās augstskolās;

43.5. noteiktā kārtībā izmantot Vidzemes augstskolas telpas, bibliotēku, aprīkojumu, kultūras un sporta objektus;

43.6. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Vidzemes augstskolas pašpārvaldes institūcijās, veidot biedrības un klubus.

44. Studiju vietu skaitu, kas Vidzemes augstskolā tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka valsts. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā un šiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

45. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, fiziskās vai juridiskās personas, noslēdzot līgumu ar Vidzemes augstskolu. Studiju maksas apmēru apstiprina Senāts.

46. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu, ja nolikuma projekts ir pretrunā normatīvajiem aktiem. Studējošo pašpārvaldes tiesības nosaka Augstskolu likums un minētais nolikums. Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskās personas tiesības, ja tā reģistrēta likumā noteiktajā kārtībā kā sabiedriska organizācija vai bezpeļņas organizācija.

47. Vidzemes augstskolas studējošo pašpārvalde:

47.1. pārstāv Vidzemes augstskolas studējošo intereses Vidzemes augstskolas iekšējā, valsts un starptautiskajā dzīvē;

47.2. nosaka studējošo pārstāvju deleģēšanas kārtību ievēlēšanai Satversmes sapulcē un Senātā.

48. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Vidzemes augstskolas struktūrvienības pilnvarotajiem par visiem jautājumiem, kas skar studentu intereses. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Vidzemes augstskolas Senātā un Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuras izveides un darbības kārtību nosaka Senāts un kuras lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

49. Studējošo pašpārvaldes izraudzītiem pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties Vidzemes augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī piedalīties pārbaudījumos kā novērotājiem.

50. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Vidzemes augstskolas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

51. Studijas Vidzemes augstskolā notiek saskaņā ar Vidzemes augstskolas Senātā apstiprinātām studiju programmām. Attiecīgās studiju virziena programmas darbību nosaka studiju satura un īstenošanas apraksts. Studiju virziena programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atsevišķi akadēmiskā personāla locekļi, kā arī nodaļas un citas akadēmiskās struktūrvienības Vidzemes augstskolas Senāta noteiktajā kārtībā. Jaunas studiju programmas īstenošanas kārtību apstiprina Senāts, ņemot vērā programmas aktualitāti un finansējuma iespējas. Ja studiju virziens tiek likvidēts, studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā studiju virzienā vai arī atbilstošā studiju virzienā citā augstskolā.

52. Vidzemes augstskola īsteno gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas:

52.1. bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi. Maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem;

52.2. piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi;

52.3. personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

53. Akadēmiskās studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

54. Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

55. Pārbaudījumi var būt gan mutiski, gan rakstiski, to kārtību nosaka Senāta apstiprināts nolikums par valsts pārbaudījumiem un gala pārbaudījumiem.

5. Vadība, pārvalde un struktūra

56. Vidzemes augstskolas vadības, pārvaldes un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

56.1. Satversmes sapulce;

56.2. Senāts;

56.3. rektors;

56.4. revīzijas komisija;

56.5. šķīrējtiesa.

57. Vidzemes augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir Satversmes sapulce.

58. Vidzemes augstskolas darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var veidot padomdevējas institūcijas. To nolikumu un sastāvu apstiprina Senāts.

59. Satversmes sapulci ievēl uz diviem gadiem, aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā personāla. Vēlēšanās piedalās viss akadēmiskais personāls, kā arī visi studentu pašpārvaldes institūcijas locekļi. Pārstāvjus ievēl atsevišķi no akadēmiskā personāla vidus, vispārējā personāla un studējošajiem.

60. Satversmes sapulce sastāv no 30 personām, no kurām vismaz 60% no visu Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita jeb astoņpadsmit ir akadēmiskā personāla pārstāvji. Vispārējā personāla pārstāvji ir vismaz 10% no visu Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita, t.i. 5 pārstāvji; studējošo pārstāvji ir vismaz 15% no visu Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita, t.i. 7 studējošie. Satversmes sapulces nolikumu apstiprina un grozījumus tajā veic Satversmes sapulce.

61. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai rektors ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas Satversmes sapulce jāsasauc, ja to pieprasa rektors vai Senāts, vai vismaz puse no akadēmiskā personāla, vai vismaz puse no studējošajiem.

62. Satversmes sapulce:

62.1. pieņem un groza Vidzemes augstskolas Satversmi;

62.2. apstiprina un groza Satversmes sapulces nolikumu;

62.3. ievēl un atceļ no amata rektoru;

62.4. noklausās un apstiprina rektora, prorektoru, Senāta priekšsēdētāja un revīzijas komisijas priekšsēdētāja pārskatus;

62.5. ievēl Senātu un apstiprina tā nolikumu;

62.6. ievēl revīzijas komisiju un apstiprina tās nolikumu;

62.7. ievēl šķīrējtiesu un apstiprina tās nolikumu;

62.8. izskata un izlemj citus konceptuālus jautājumus, kas saistīti ar Vidzemes augstskolas darbību un neietilpst citu pārvaldes institūciju kompetencē.

63. Aizklāti balsojot, Satversmes sapulce ievēl tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru uz diviem gadiem. Satversmes sapulces priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — vietnieks, vada Satversmes sapulces sēdes. Satversmes sapulces sekretārs fiksē sapulces gaitu un sagatavo protokolu.

64. Vidzemes augstskolas Satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, un tā ir lemttiesīga (izņemot 65.punktā noteikto), ja sapulcē piedalās vismaz puse no Satversmes sapulces locekļu kopskaita.

65. Grozījumi Vidzemes augstskolas Satversmē un lēmumi par rektora ievēlēšanu vai atcelšanu no amata tiek pieņemti ar absolūto balsu vairākumu (50% plus viena balss) no klātesošo skaita, ja sapulcē piedalās vismaz divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļu kopskaita.

66. Vidzemes augstskolas Senāts ir koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Vidzemes augstskolas darbības sfēras. Vidzemes augstskolas Senāts:

66.1. ievēl akadēmisko personālu;

66.2. ievēl Vidzemes augstskolas Goda biedrus;

66.3. ievēl un atsauc Senāta priekšsēdētāju, senāta priekšsēdētāja vietnieku, Vidzemes augstskolas struktūrvienību vadītājus (pēc attiecīgo struktūrvienību priekšlikuma);

66.4. apstiprina Vidzemes augstskolas prorektorus;

66.5. izstrādā un apstiprina Vidzemes augstskolas budžetu;

66.6. izstrādā un apstiprina Vidzemes augstskolas attīstības un darbības plānus;

66.7.apstiprina studiju programmas, Vidzemes augstskolas patstāvīgo struktūrvienību nolikumus, Vidzemes augstskolas Padomnieku konventa nolikumu un tā sastāvu, Vidzemes augstskolas dibināto biedrību, organizāciju, fondu un uzņēmumu statūtus, nolikumu par gala pārbaudījumiem un valsts pārbaudījumiem, Vidzemes augstskolas studentu pašpārvaldes organizācijas statūtus, konceptuālus studiju procesu regulējošus dokumentus, Vidzemes augstskolas iekšējās kārtības noteikumus;

66.8. dod skaidrojumu par Vidzemes augstskolas satversmes normu piemērošanu;

66.9. izskata priekšlikumus un pieņem lēmumu par Vidzemes augstskolas nodaļu, filiāļu un pārstāvniecību dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju Latvijas Republikā un ārzemēs;

66.10. izskata priekšlikumus par Vidzemes augstskolas iespējamo dalību fondos, organizācijās un projektos;

66.11. dibina, reorganizē un likvidē Vidzemes augstskolas struktūrvienības, iestādes un uzņēmumus;

66.12. pieņem izskatīšanai citus Vidzemes augstskolas darbības jautājumus;

66.13. ir atbildīgs par savu pieņemto lēmumu realizāciju.

67. Senātu, aizklāti balsojot, ievēl Satversmes sapulce uz diviem gadiem no Vidzemes augstskolas personāla. Senāts sastāv no 11 senatoriem.

68. Studējošo pārstāvjus Senātā deleģē studējošo pašpārvalde. Studējošo pārstāvji ir ne mazāk kā 15% no Senāta locekļu kopskaita, t.i. 2 studējošie. Akadēmiskā personāla pārstāvji Senātā ir ne mazāk kā 75% no Senāta locekļu kopskaita, t.i. 8 locekļi. Senātā ir arī 1 vispārējā personāla pārstāvis. Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātam Satversmes sapulcē vēl tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Senatora izvirzīšanai ir nepieciešams, lai vēlēšanās piedalītos vismaz divas trešdaļas no visiem vēlēt tiesīgajiem, un par senatora kandidatūru nobalsotu vismaz puse no vēlēšanās piedalījušos skaita.

69. Senāts atbilstoši Vidzemes augstskolas darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgās komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem. Komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Iekšējās kārtības reglamentējošo dokumentu izstrādāšanā piedalās Vidzemes augstskolas personāla locekļi, tieši iesniedzot priekšlikumus rektoram, vai ar senatoru starpniecību, iesniedzot tos Senātam izskatīšanai un apstiprināšanai.

70. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Senāta darbību reglamentē Senāta nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

71. Rektoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz Senāta lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts. Šo jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu no klātesošo Senāta dalībnieku skaita.

72. Rektors ir Vidzemes augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Vidzemes augstskolu. Rektora kompetencē ir šādas funkcijas:

72.1. atbild par Vidzemes augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam, Vidzemes augstskolas Satversmei un citiem normatīvajiem aktiem;

72.2. atbild par Vidzemes augstskolā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

72.3. nodrošina Vidzemes augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, mērķtiecīgu un ekonomisku izmantojumu; personiski atbild par Vidzemes augstskolas finansiālo darbību;

72.4. vada Vidzemes augstskolas personāla atlasi, uzrauga personāla darbību un veicina tā attīstību, nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

72.5. pilda citas funkcijas, kuras noteiktas rektoram šajā Satversmē.

73. Satversmes sapulce ievēl Rektoru uz četriem gadiem aizklāti balsojot, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Vidzemes augstskolā par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds. Vidzemes augstskolas Satversmes sapulcē ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc dibinātāja ierosinājuma. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanas gadījumā Ministru kabinets ieceļ rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlēta rektora apstiprināšanai.

74. Vidzemes augstskolas darbību kontrolē revīzijas komisija, kurai ir tiesības pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Vidzemes augsstkolas Satversmei. Revīzijas komisiju trīs personu sastāvā ievēl Satversmes sapulce uz diviem gadiem. Revizijas komisijas locekļus var atsaukt Satversmes sapulce. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Ne retāk kā reizi gadā revīzijas komisija ziņo par savu darbību Senātam un Satversmes sapulcei. Vidzemes augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību un arī revizijas komisijas ziņojumu ne retāk kā reizi divos gados pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar Augstskolu likumu.

75. Vidzemes augstskolas šķīrējtiesu, kas sastāv no trim locekļiem, aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla vidus ievēl Satversmes sapulce uz diviem gadiem. Šķīrējtiesas locekļus vat atsaukt Satversmes sapulce. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

76. Šķīrējtiesa izskata:

76.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Vidzemes augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

76.2. strīdus starp Vidzemes augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

77. Vidzemes augstskolai ir Padomnieku konvents, kuram ir dotas padomdevēja tiesības. Padomnieku konvents sekmē Vidzemes augstskolas darbības saskaņošanu ar sabiedrības interesēm, konsultē un izsaka priekšlikumus senātam un rektoram par Vidzemes Augstskolas attīstības stratēģiju. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Vidzemes augstskolas Satversmes sapulcē vai senātā. Padomnieku konventa ievēlēšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību, lielumu un pilnvaru laiku nosaka, nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Senāts ar vienkāršu balsu vairākumu. Padomnieku konventa locekļu skaits ir 12 personas.

78. Vidzemes augstskolai ir šādas struktūrvienības:

78.1. fakultātes;

78.2. nodaļas;

78.3. koledžas;

78.4. institūti.

Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Vidzemes augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības. Vidzemes augstskolas struktūrvienības dibina, likvidē un reorganizē, to uzdevumus, funkcijas un darbības kārtību nosaka Senāts, apstiprinot jaundibināmo struktūru nolikumus.

79. Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības vienas zinātnes vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti izveido, reorganizē un likvidē saskaņā ar Senāta lēmumu. Fakultāti vada dekāns, kuru ievēlē fakultātes dome uz trīs gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu.

80. Nodaļu izveido saskaņā ar Senāta lēmumu. Tās darbību, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Vidzemes augstskolas Senāta apstiprināts nolikums. Nodaļas nodrošina atbilstošu studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus, kas izriet no nodaļu darbības mērķiem un uzdevumiem. Nodaļas darbu vada tās vadītājs, kuru uz laiku līdz trim gadiem ievēlē nodaļas akadēmiskais personāls. Nodaļai nav tiesību ievēlēt docētājus.

81. Vidzemes augstskola pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības apgūšanai var veidot koledžu, kurā studiju ilgums ir 2–3 gadi. Koledžas izveidošana, vadība un likvidācija notiek atbilstoši Senāta apstiprinātam nolikumam, kuru apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar Augstskolu likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas studiju programmas nodrošina profesionālās izglītības iegūšanu personām ar vidējo izglītību. Vidzemes augstskolas koledžas pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no Vidzemes augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

82. Institūtu izveido noteiktas zinātnes nozares vai apakšnozares zinātniskās darbības organizēšanai. Tā darbību, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Vidzemes augstskolas Senāts institūta nolikumā.

83. Vidzemes augstskolas filiāles, iestādes un uzņēmumi darbojas saskaņā ar Vidzemes augstskolas mērķi un piedalās tās uzdevumu īstenošanā. Senāts apstiprina filiāles, iestādes un uzņēmuma statūtus (nolikumu).

6. Finanses, īpašums un saimnieciskā darbība

84. Vidzemes augstskolas finansu resursus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko Vidzemes augstskola gūst, veicot darbību Satversmē noteikto mērķu realizācijai. Ar šiem līdzekļiem Vidzemes augstskola rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām. Vidzemes augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un citu personu ziedojumus un dāvinājumus. Vidzemes augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus likuma “Par budžetu un finansu vadību” noteiktajā kārtībā.

Vidzemes augstskola kā valsts dibināta augstskola saskaņā ar Augstskolu likumu saņem šādu valsts finansējumu:

84.1. no valsts pamatbudžeta izglītībai — bāzes finansējumu, kas atbilst optimālam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam;

84.2. no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;

84.3. no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizācijai.

85.Vidzemes augstskolas finansu resursu struktūru nosaka un budžetu apstiprina Vidzemes augstskolas Senāts. Budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija un ne retāk kā reizi divos gados pārbauda neatkarīgs revidents. Par budžeta gada izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu senātam, izglītības un zinātnes ministram.

86. Vidzemes augstskolas īpašumā var būt zeme, nekustamais, kustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi un vērtspapīri Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Vidzemes augstskolas īpašumu veido:

86.1. ar Ministru kabineta lēmumu nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

86.2. zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas vai arī ko Vidzemes augstskola ir iegādājusies par pašas iegūtiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

86.3. Vidzemes augstskolas intelektuālais īpašums.

Vidzemes augstskolai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Vidzemes augstskolas Satversmē noteikto mērķu īstenošanai. Vidzemes augstskolas īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma.

87. Pildot savus uzdevumus, Vidzemes augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ieskaitāmi augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši augstskolas mērķim.

7. Iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība

88. Iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina Senāts.

89. Struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina struktūrvienības vadītājs saskaņā ar struktūrvienības nolikumu, bet, ja šajā nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina Senāts.

90. Noteikumus par jautājumiem, kuri ietilpst vienīgi Satversmes sapulces kompetencē, apstiprina Satversmes sapulce.

8. Vidzemes augstskolas reorganizācija un likvidācija

91. Lēmumu par Vidzemes augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam jāpievieno Vidzemes augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

92. Vidzemes augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā Latvijas Republikas augstskolā.

9. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

93. Vidzemes augstskolas Satversmi var pieņemt un grozīt Vidzemes augstskolas Satversmes sapulce ar absolūto balsu vairākumu no klātesošo skaita, ja piedalās vismaz divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļu kopskaita. Tiesības ierosināt grozījumus Satversmē ir katram Satversmes sapulces loceklim.

94. Vidzemes augstskolas Satversme vai tās grozījumi stājas spēkā, pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.