Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie klātesošie! Šodien Latvijā ir sēru diena. Pirms divām dienām visu pasauli pāršalca traģiska vēsts. Bezprecedenta terora akta rezultātā Amerikas Savienotajās Valstīs gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Šodien, solidarizējoties ar Amerikas tautu, izsakot visdziļāko līdzjūtību upuru piederīgajiem, es aicinu jūs veltīt klusuma brīdi bojā gājušo piemiņai. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pārskatīt 6.septembra sēdes lēmumu un nodot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Tiek lūgts iekļaut minēto lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā "Prezidija ziņojumi" kā desmito punktu alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"". Par šo priekšlikumu vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Laikam Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likums būs viens no mīļākajiem likumiem 7.Saeimas vēsturē. Mēs to nepārtraukti ik pa brīdim paceļam, ik pa brīdim pārskatām, ik pa brīdim analizējam tos priekšlikumus, ko izdara prezidentes kundze, pēc tam veiksmīgi ar Juridiskā biroja gājieniem, teiksim, panāca atsaukumu no Satversmes tiesas, un šajā brīdī mēs atgriežamies pie tā jautājuma, ko arī komisijā opozīcija ļoti nopietni uzdeva. Tas ir jautājums, vai Latvijā ir vajadzīgi pašvaldību regulatori, vai tie ir finansiāli pamatoti un motivēti. Un diemžēl reālā dzīve pierāda, ka pašvaldību regulatori diez vai būs spējīgi funkcionēt, bet šajā brīdī mēs aicinātu nevis vienkārši izmantot strausa politiku, ko piedāvā pašvaldību komisija, tas nebūtu atrisinājums. It sevišķi vēl tas nav atrisinājums nākamam gadam, kad būs vēlēšanu gads. Drīzāk mēs uztaisām par ķīlu pašvaldības politisko spēlīšu... nu, spēlītēs iekļausim. Tas nav prāta darbs, jo iespējams, ka mēs sagaidīsim jūniju, pašvaldības atkal nāks un teiks: vīri, nav mums līdzekļu, nav notikusi šī jautājuma izskatīšana, nespējam to darīt un tad mēs varēsim manipulēt, atkal atliekot uz gadu, pusgadu vēl.

Tādēļ es aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas ir pietiekami loģisks, jo, starp citu, man liekas, arī Lagzdiņa kungs zina, ka Rīga, Daugavpils, Liepāja un Ventspils ir gatavas sāk regulācijas procesu. Ir ievēlētas padomes, ir arī izdalīts, vismaz Rīgā, finansējums. Līdz ar to vajadzētu atbalstīt ideju par to, ka lielajām pašvaldībām, virs 30 tūkstošiem, ir jāsāk šī darbība, mazās paliek, patiešām vismaz pagaidām tādā līmenī kā līdz šim. Ja paši viņi redz to, ka, izveidojot apvienību, viņiem ir finansu resursi vai ir tā regulējamā sfēra, tad viņi veic regulāciju. Ja nav, tad darbojas tāpat kā līdz šim ar domes lēmumiem. Es aicinātu atbalstīt mūsu lēmuma projektu — likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā — un noteikt, ka ar to strādās Tautsaimniecības komisija, kas līdz šim ir strādājusi ar šo likumprojektu, es domāju, ka paralēli tam tiks iesniegts atkal vēl pietiekami daudz priekšlikumu, lai koriģētu šo likumu, un vajadzētu ievērot likuma secību, ka ar to strādā tā komisija, kas ir strādājusi, jo pēc tam var iznākt atkal bezatbildība, un es vēlreiz aicinu: netaisīsim pašvaldības par politiskajiem ķīlniekiem. Netaisīsim! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Kolēģi! Dāmas un kungi! Lujāna kungs! Es noteikti nebūtu runājis pret, jo mēs nodosim šodien vienu likumprojektu, tikpat labi mēs varam nodot trīs likumprojektus, un atšķirībā no jums es jau esmu runājis gan ar pašvaldību pārstāvjiem, gan ar regulatoru pārstāvjiem, gan ar Olimpisko komiteju, visiem šajā likumā ir jāizdara labojumi steidzamības kārtā. Jūsu vienīgais mērķis ir uzrakstīt šo lapeli, kas visnotaļ apšaubāma, un ar to vērsties šeit pierādīt, sākt politiskas spēles, taisīt nezin kādu demagoģiju. Es noteikti nebūtu iebildis, Lujāna kungs, ja jūs pieietu šim labojumam likumā no tāda normāla, racionāla viedokļa. Mēs visi zinām, ka mums tas šobrīd ir jāizdara. Tāpēc, ka kāds nav izdarījis, es nezinu, aiz kādiem iemesliem, to, kas ir šobrīd noteikts likumā. Lujāna kungs, lai neļautu šādā veidā spēlēties, es, kas aicināja visu savu frakciju atbalstīt kaut vai trīs šāda veida likumprojektu nodošanu komisijai, jau šodien, iebilstu. Līdz ar to, manuprāt, jūsu priekšlikums nav izskatāms. Netaisīsim šeit spēlītes. Vēl līdz vēlēšanām ir viens gads, un mums vismaz 600–700 likumi ir jāpieņem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — darba kārtībā sadaļā "Prezidija ziņojumi" kā 10.punktu iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"". Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 13, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā aiz 10.jautājuma lēmuma projektu "Par Ņinas Savčenko 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Saeimas deputāts Linards Muciņš ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.septembrī. Ierosinu iekļaut šo iesniegumu pēc 9.darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav.

Tāpat ir arī saņemts deputāta Jāņa Lejas lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.septembrī. Arī šo iesniegumu iekļaujam pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi".

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums". Vai ir iebildumi par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Pieci Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par tankkuģu iegādi. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais jautājums — likumprojekts "Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni". Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.375. Runāt vēlas Jānis Esta. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Estam.

J.Esta (TP). Cienījamie deputāti! Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt un nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai, nosakot, ka Pilsonības likuma izpildes komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas debatēt? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodošanu Juridiskajai komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai ,nosakot, ka Pilsonības likuma izpildes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — kādi priekšlikumi?

J.Esta. Lūdzu 15. septembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15. septembris. Paldies! Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 380 — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo grozījumu likumā "Par dzīvokļa īpašumu" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lūdzu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Es ierosinātu noteikt priekšlikumu termiņu tātad 15. septembri.

Sēdes vadītājs. 15. septembris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Iepakojuma likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Nacionālās drošības likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebilžu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt...

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija gan šo likumprojektu ir izstrādājusi, bet faktiski šis jautājums piekrīt Tautsaimniecības komisijai, un likumprojekts ir ļoti vienkāršs un ir ātri jāpieņem, tādēļ es ierosinātu, ka šis likumprojekts tiktu nodots tikai Tautsaimniecības komisijai.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums — likumprojektu nodot tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām iesniegumu — Saeimas deputāta Linarda Muciņa iesniegumu — ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13. septembrī. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 3. Iesniegums akceptēts.

Nākamais ir deputāta Jāņa Lejas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13. septembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Ņinas Savčenko 7. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3459. Kā jums zināms, tad deputāts Jāzeps Šņepsts ir iesniedzis iesniegumu, ka vēlas nolikt deputāta mandātu sakarā ar to, ka ir ievēlēts par pašvaldības deputātu. Kā ir noteikts mūsu Saeimas Kārtības rullī, tad deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad viņš ir paziņojis par mandāta nolikšanu, un viņa vietā pilnvaras ir apstiprinātas citam deputātam. Tādēļ šodien mums jālemj jautājums par pilnvaru apstiprināšanu citam deputātam Jāzepa Šņepsta vietā.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz nelielu neprecizitāti, kas ir ieviesusies jums izdalītajā dokumentā — vēstulē, kuru parakstījis Bartaševiča kungs, jo jāprecizē, ka deputāts Šņepsts nav ievēlēts par Rīgas domes deputātu, kā norādīts šajā vēstulē, bet par Preiļu novada domes deputātu un kļuvis par šīs domes priekšsēdētāju.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir iepazinusies ar Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegtajiem materiāliem, un tātad nākamais deputāta kandidāts Tautas partijas Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā ir Arvīds Kucins. Kucina kungs ir atteicies uzņemties Saeimas deputāta pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts Tautas partijas Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā ir Monvīds Švarcs. Arī Monvīds Švarcs ir atteicies uzņemties deputāta pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts attiecīgajā vēlēšanu sarakstā ir Ēvalds Pozņakovs, kurš arī ir atteicies uzņemties deputāta pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts no Tautas partijas Latgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Vilmārs Staņislavs Jukna. Diemžēl arī Juknas kungs ir atteicies uzņemties deputāta pienākumus. Attiecīgajā Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā nākamais kandidāts ir Ņina Savčenko. Ņina Savčenko ir paziņojusi, ka ir gatava uzņemties deputāta pienākumus. Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot materiālus, ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Ņinas Savčenko 7. Saeimas deputāta pilnvaras.

Aicinu jūs balsot par šo lēmuma projektu, un ar šī lēmuma pieņemšanas brīdi tiks apstiprinātas pilnvaras citam deputātam un beigsies Jāzepa Šņepsta deputāta pilnvaras. Aicinu jūs balsot!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ņinas Savčenko 7. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu". Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Lēmums pieņems.

Pateicamies par darbu deputātam Jāzepam Šņepstam un lūdzam Ņinu Savčenko ieņemt vietu plenārsēžu zālē.

(Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības".

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3434.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvos materiālus, kas ir iesniegti par pārkāpumu, kuru ir izdarījis deputāts Oļegs Deņisovs.

Mēs esam aicināti izlemt jautājumu par Deņisova saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 124.panta trešās daļas. To, kāds ir pārkāpuma raksturs, jūs redzat iesniegtajos materiālos. Diemžēl deputāts Deņisovs ir braucis, atrazdamies reibumā.

Un tagad komisija, iepazīstoties ar šiem materiāliem, arī iepazīstoties ar deputāta sniegto paskaidrojumu, kas arī ir izdalīts jums, ir vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu — sagatavot lēmuma projektu un virzīt to izskatīšanai Saeimā "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības". Komisijas vārdā aicinu jūs balsot un atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Ieguldītāju aizsardzības likums". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3392. Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ieguldītāju aizsardzības likums". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam Ieguldītāju aizsardzības likumu, kas paredz ieviest Latvijas likumdošanā Eiropas Savienības direktīvu "Par ieguldījumu kompensācijas shēmām" un arī nosaka kārtību, kādā veidā ieguldītājiem tiks kompensēti līdzekļi šo līdzekļu zaudēšanas gadījumos.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir arī rūpīgi uzklausījusi likumprojekta autorus un aicina atbalstīt likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ieguldītāju aizsardzības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.septembrim.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3383 un izskatām grozījumus likumā "Par vērtspapīriem", ko iesniedzis Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā grozījumus likumā "Par vērtspapīriem". Šie grozījumi ir saistīti ar to, lai būtu iespējams nodrošināt kopējo ieguldītāju aizsardzības shēmu, ko jau daļēji nosaka Ieguldītāju aizsardzības likumā piedāvātā koncepcija, un līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta to kā saistītu ar likuma grozījumu. Un aicinu atbalstīt arī Saeimu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Vītols. 20. septembris.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3384. Likumprojekts "Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā", kuru iesniedzis Ministru kabinets. Šis grozījums ir saistīts arī ar ieguldījumu kompensācijas shēmas nodrošināšanu, un attiecīgs papildinājums ir iestrādāts arī šajā likumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta pirmajam lasījumam un aicina arī Saeimu nobalsot par šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 20.septembris.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3376 "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", ko iesniedzis Ministru kabinets. Šie grozījumi paredz iespēju nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta kā specializēta valsts civildienesta ierēdņus ar Valsts civildienesta likumā noteiktajām sociālajām garantijām, tādējādi arī iestrādājot tādus pašus vienlīdzības principus attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestā strādājošajiem, kā ir šobrīd noteikts likumā "Par valsts civildienestu". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja un pirmajā lasījumā atbalstīja šos grozījumus. Un aicinu arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret —1, atturas — 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Vītols. 20. septembris.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Paldies!

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Grozījumi Izglītības likumā nepieciešami, lai Ministru kabinets varētu noteikt finansēšanas kārtību profesionālās ievirzes izglītības programmām. Tāpēc komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 14.septembrim. Savukārt noteikt, ka otrais lasījums būs nākamceturtdien, 20.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi iesniegtos grozījumus likumā "Par privatizācijas sertifikātiem", aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu, un pamatojums šādam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumam ir tas, ka iedzīvotājos ir radusies neskaidrība, cik ilgi vēl varēs izmantot sertifikātus, jo likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" ir noteikts, ka trīs mēnešus pirms sertifikātu darbības beigām sertifikātus vairs nepieņem un nekādus darījumus ar sertifikātiem Latvijā neveic.

Tā kā nebija radīti visi vajadzīgie priekšnoteikumi, lai šo privatizācijas procesu attiecībā uz zemi un dzīvokļiem pabeigtu, un nebija arī izstrādāti likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" pārejas noteikumos noteiktie Ministru kabineta noteikumi par paātrinātu šo procesu ieviešanu, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu, lai iedzīvotājiem rastos skaidrība, ka arī turpmāk sertifikātus šajos procesos varēs lietot.

Sēdes vadītājs. Pret steidzamību vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Sertifikāti atkal ir pārvērsti savā veidā par ieroci pret lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. Mēs vēl pavasarī, kad devām savu priekšlikumu, aicinājām beidzot godīgi atzīt un sākt domāt par to, lai sertifikāti paliek kā mūžīgs valsts vērtspapīrs, kuru, kamēr notiek privatizācijas process, jebkurš Latvijas iedzīvotājs var izmantot kā maksājuma līdzekli. Toreiz valdošais vairākums ļoti apmierināti nobalsoja pret mūsu priekšlikumu.

Tagad jūs, cienījamie kolēģi, esat uztaisījuši Latvijas iedzīvotājus par ķīlniekiem. Tādēļ mūsu frakcija iestājas, ka vajadzētu tomēr izskatīt mierīgi trijos lasījumos. Jā, patiešām! Tanī pašā laikā jūs varētu arī Koalīcijas padomē palūgt Kabinetu, lai viņi jau gatavotu priekšlikumus. Starp citu, mēs nevaram aizmirst. Mēs šodien lietosim par bāzi, iespējams, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu par to, lai uz 31.decembri apturētu ar sertifikātiem privatizēt valsts objektus. Tālāk tikai dzīvojamo un zemes platību iegādei būs lietojami sertifikāti.

Cienījamie kolēģi! Tātad mēs, nu, vismaz ja atstāsim šo likumprojektu par bāzi, būsim piemānījuši Latvijas sabiedrību. It sevišķi kārtējo reizi tas ir uz "Kuģniecības" privatizācijas fona, ko arī deklarē daļa kolēģu no Tautas partijas, uz "Latvijas dzelzceļa" privatizācijas fona un vēl citu lielo objektu privatizācijas fona. Nu, es nezinu, pareizi jau arī ir norādījuši ir cienījamie kolēģi par to, ka tad var būt atkal vēršanās Satversmes tiesā. It sevišķi tagad katrs pilsonis var griezties Satversmes tiesā un apstrīdēt, jo valsts ir uzņēmusies atbildību. Cik es zinu, ir pieci iespējamie varianti sertifikātu tālākai attīstībai. To šodien nav, izņemot kaut kur iekšēji koalīcijas iekšienē vai ministrijās publiski izdiskutēti. Jā, ir vajadzīgs varbūt īss priekšlikumu termiņš, bet nevajadzētu šinī brīdī sasteigt, lai pēc tam atkal pēc nākamā gada nav jāver vaļā. Protams, arī sertifikātus var pārvērst par politisko ķīlnieku. Var jau ielikt vienu gadu un nākamgad pirms vēlēšanām, atkal sist krūtīs. Tādi gājieni ir redzēti. Bet diez vai tas būtu vajadzīgs, lai visu laiku savā veidā mākslīgi satrauktu Latvijas ekonomiku, tanī pašā laikā arī mākslīgi uzkurinātu iedzīvotāju satraukumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 21, atturas — 42. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim... Atvainojiet, atklājam debates pirmajā lasījumā.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Atļaujiet pavisam īsi izteikt viedokli par piedāvāto likumprojektu. No politiskā un finansiālā viedokļa vērtējot sertifikātu termiņa pagarināšanu, varētu noraidīt šo piedāvāto projektu. Tomēr, godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju īpašumā joprojām ir ārkārtīgi daudz sertifikātu, tieši no šī sociālā aspekta,būtu vēlams pagarināt sertifikātu lietošanas termiņu Tomēr Tautas partijai ir iebildumi pret to, ka sertifikātu termiņš tiek pagarināts neierobežoti, tādējādi mēs prognozējam, ka strauji varētu kristies sertifikātu vērtība un radītu valstī zināmas politiskas un sociālas problēmas. Tādēļ kopumā atbalstot kolēģu iesniegto projektu pirmajam lasījumam, mēs iesniegsim otrajam lasījumam precizējumus, kas varbūt ļaus rast pieņemamu kompromisu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Paldies, Lagzdiņa kungs, ka jūs atbalstāt Tautsaimniecības komisijas virzīto un "tēvzemes" deputātu izstrādāto likumprojektu. Šodien laikam ir viena no pēdējām ceturtdienām, kad mēs vispār varam pieņemt lēmumu šajā jautājumā pirmajā lasījumā. Jo, kā jūs zināt, ar 1.oktobri visām institūcijām, kas darbojas ar sertifikātiem, ir jāizbeidz šī darbība, un ārkārtīgi negribētos, lai situācija atkārtotos tā kā pagājušajā gadā, kad sertifikātu termiņu ar lapiņu pie savām durvīm pagarināja Rīgas pilsētas Dzīvokļu privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Reimanis. Viņš teica: likums vēl nav pieņemts, bet es jums apgalvoju, ka būs. Tieši tāda satura lapiņa stāvēja. Tā ka es aicinātu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, aicinātu ieklausīties viedoklī, ko sagatavos valdība, un, cik es saprotu, šobrīd tieši par šo tēmu ir valdības sēde. Un pieņemt. Īstenībā es jau aicinātu pieņemt šo likumu steidzamības kārtā, lai likuma spēkā stāšanās sakristu vai būtu kādu laiciņu pirms 1.oktobra. Lai atkal nav situācija, kur mums šodien jālabo attiecībā uz pašvaldībām. Kā jūs zināt, pašvaldībām līdz 1.septembrim bija jāizveido regulatori, un 15.augustā viņi saprata, ka vai nu nav naudas, vai ir kādi citi iemesli, lai to nedarītu. Tāpēc es aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā, frakcijās, politiskajās partijās pārdomāt par tiem modeļiem, kādus mēs varētu realizēt sertifikātu atprečošanai, un noteikt diezgan precīzu termiņu šī mērķa sasniegšanai. Un varbūt noteikt pat diezgan precīzus objektus sabiedrībai vai ko valdība un ko likumdevējs piedāvā šo sertifikātu atprečošanai jeb realizācijai. Tā ka es aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā un padomāt par steidzamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Bet mani drusciņ biedē Lagzdiņa kunga priekšlikumi. Es domāju, ka tas nebūs labi, ja uz otro lasījumu mēs atkal domāsim par to, lai kaut kādā veidā grozītu šo ideju. Es šaubos, ka patiešām sertifikātu darbības termiņš ir tāds faktors, kas nosaka sertifikātu cenas. Mums vienkārši jāizlemj, par ko mēs rūpējamies pirmām kārtām. Mēs rūpējamies par tām firmām, kas ar spekulācijām sertifikātiem gūst kaut kādu peļņu. Nu varbūt zināmā mērā, protams, tas ir pilnīgi legāli un es saku šo vārdu "spekulācija" bez kaut kādiem pārmetumiem vai apvainojumiem. Bet tomēr es domāju, ka tas ir pirmām kārtām ētikas jautājums. Jo cilvēkiem tika solīts, ka viņi var dabūt kaut ko par šiem sertifikātiem. Un šajā ziņā sertifikātu tirgus cena un reālā vērtība ir atkarīga no reālā piedāvājuma, ko cilvēki var iegūt. Ja mēs varētu būt pilnīgi pārliecināti par termiņiem, kad beigsies privatizācija, varētu noteikt arī sertifikātu darbības derīguma termiņu. Bet varbūt nesteigsimies. Kā mēs labi atceramies, tā nav pirmā reize, kad mēs esam spiesti pagarināt sertifikātu derīguma termiņu. Nu, varbūt nedarīsim otrreiz to pašu kļūdu. Tā ka es aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu un neradīt jaunas problēmas otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tas, ka sertifikātu termiņš tiek pagarināts tikai dzīvokļu un zemes privatizācijai, godājamais Cileviča kungs, nekādā gadījumā nepieļaus tos spekulatīvos darījumus, par ko jūs runājat. Tieši tas piedāvājums, kas izskanēja no jums, šādus varbūt iespējamus spekulatīvus darījumus veicinātu. Kas attiecas uz to, ko jūs ierosināt, ka, pagarinot sertifikātu termiņu, šīs cenas varētu nekristies, manuprāt, tā nav pareiza prognoze. Jo jau nākamajās dienās pēc mūsu likuma pieņemšanas diemžēl mēs redzēsim, ka sertifikātu vērtība varētu kristies, jo intensitāte, ar kādu sertifikāti tiek izmantoti, mazināsies. Un pilnīgi var pievienoties jūsu viedoklim, un tāds arī ir Tautas partijas viedoklis, ka valdībai vistuvākajā laikā būtu jāatrisina jautājums par to, kādi vēl papildus objekti būtu privatizējami par sertifikātiem, un tādējādi tiek nodrošināta pienācīga šo sertifikātu izmantošana, lai iedzīvotāji varētu reāli tos izmantot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Cileviča kungs, atvainojiet, bet es nezinu, par kādiem spekulantiem vai uzņēmumiem jūs runājat. Mēs šobrīd rūpējamies par situāciju, kurā valsts Augstākās padomes laikā vēl ir izlaidusi vērtspapīrus, kuru atprečojamā vērtība ir 28 lati, kuri brīvi tiek kotēti tirgū, un katrs Latvijas Republikas pilsonis, iedzīvotājs, kompānija, grupa tos var iepirkt un izmantot valsts īpašuma privatizācijā. Vēl vairāk. Visas valdības, kurās jūs esat... protams, nevar jūs šeit iesaistīt, visas valdības ir teikušas, ka būs tāds, tāds, tāds un tāds objekts. Un patiesībā šobrīd mēs rūpējamies par vienu — lai parlaments izšķiras par to — sertifikātu termiņu pagarināt vai nepagarināt. Un lai šī izšķiršanās notiek (kāpēc es runāju par steidzamību) laikā, līdz kuram mēs vispār veicam darbības ar šiem sertifikātiem. Un tas ir 1.oktobris, Cileviča kungs.

Par otro lasījumu mēs varam noteikt diezgan garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Apmēram tā, lai likumprojekts otrajā, galīgajā lasījumā parlamentā tiktu pieņemts. Tas ir vislabākais modelis, kādu es saredzu. 25.septembrī. Un, ja tas tiks pieņemts, tad patiesībā mēs esam pateikuši — jā. Mēs šodien visi varam nobalsot pret šo likumprojektu. Tas nozīmē, ka, manuprāt, paliek spēkā pagājušajā gadā pieņemtais pagarinājums —1.oktobrī, visas darbības ar sertifikātiem tiek pārtrauktas, un 1.janvārī sertifikāti zaudē spēku kā maksāšanas papīrs. Es nezinu, vai no tā izriet kāda juridiska konsekventa, varbūt kāds var vērsties vai nu Satversmes tiesā, vai kādā starptautiskā tiesā, balstoties uz Investīciju aizsardzības likumu, un mēģināt no Latvijas Republikas valdības, patiesībā budžeta nodokļu maksātājiem izplēst 28 latus par katru sertifikātu. Šādas juridiskas fineses es nezinu, bet tādas arī ir iespējamas. Tā ka, ja mēs šodien nobalsojam par pirmo lasījumu, tad mēs esam uzsākuši darbību un sabiedrībai jau likuši saprast, ka sertifikātu termiņš tiks pagarināts, ja mēs nobalsojam pret, tad sabiedrībai pilnīgi skaidrs, ka 1.oktobrī viņi var vai nu kārt sertifikātus vadzī, un, ja kādam ir vairāki, ja kāds ir tāds, ko jūs saucat par spekulantu jeb tirgotājs, jeb cilvēks, kas darbojas vērtspapīru tirgū, es nezinu, kā viņus īstenībā sauc, es par spekulantiem nesaucu, pēdējais, ko es saucu, bija Pikura pie Rīgas pulksteņa, lai viņam vieglas smiltis. Tātad te ir mūsu izšķiršanās, un sabiedrība uzreiz skaidri zina: ja šodien parlaments nobalsos pret šī likuma izskatīšanu, tad sertifikāti beidzas 1.janvārī 2002.gadā. Visa lieta! Tas ir tas, par ko mums šodien jārunā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām Leiškalna kungs pareizi norādīja, šodien būs jāatbalsta cienījamie kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, jo cita varianta pagaidām nav. Ir cits jautājums. Kādu ceļu Latvijas Saeima ies tālāk, tas ir, otrais un trešais lasījums. Un diemžēl man izbrīnu rada, ka labējā partija, Tautas partija, sāk runāt par spekulantiem, jo, cik es atceros, jēdziens "spekulants" tika iznīcināts ārā ar LPSR kodeksa grozījumiem, atcelts, jo šodien spekulants ir normāls uzņēmējs. Līdz ar to tātad jūs iestājaties pret normāliem uzņēmējiem, kuri grib veikt darbības vērtspapīru tirgū. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz aicinātu, es taisni ceru, ka, ja būs objekti ielikti, tad parādīsies šie spekulanti, kuri būs ieinteresēti šos objektus pirkt. Līdz ar to beidzot patiešām privatizācijas sertifikātu vērtības tirgū celsies un tad jau sīkie spekulanti, tie Latvijas iedzīvotāji varēs nest tām firmām tos pārdot, līdz ar to tie pietuvināsies varbūt kaut vai minimālā ziņā tai reālajai privatizācijas sertifikātu vērtībai, kuru valsts ir solījusi. Jo citādāk mēs varam atcerēties, ka patiešām šodien daļa Latvijas pilsoņu saka to, ka mēs pārdodam par 1,20 latiem, vēl zem pašām sākotnējām vērtībām teiksim Godmaņa laikā vai citos periodos, tas ir fakts. Patiešām liela daļa cilvēku tur, jo tas, ka mēs teiksim, ka, lūk, tu aiznesīsi savus 100 sertifikātus un kļūsi "Staburadzes" līdzīpašnieks, to var darīt Guntis Ulmanis, kuram ir laba pensija, jo viņš ir līdzīpašnieks, bet, man liekas, viņš savas dzīves laikā nekad nesaņems nevienu dividendi, izņemot tortes gabalu no cienījamā Islandes investora. Tā ir dzīves īstenība.

Tādēļ labāk atļaut, lai patiešām uzņēmēji nopērk. Es arī esmu runājis ar uzņēmējiem, viņi saka: valsts Latvijā ir blēdīga un krāpnieciska, patiešām es piekrītu. Papriekš "tēvzeme" grib jau darīt tādu gājienu, lai uzņēmējs pērk par naudu uzņēmumu, pēc tam vēl iegulda milzu resursus uzņēmuma renovācijā, jo bieži vien tie uzņēmumi ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, un pēc tam uzreiz atnāks un nākamā gadā pieprasīs nodokļus, un tādus labus nodokļus. Līdz ar to šis process pārvēršas bezjēdzībā. Protams, tas ir otrā lasījuma jautājums, bet es aicinātu maksimāli daudz ielikt tagad ar likumu tos objektus vai atzīt, teiksim, kā mēs piedāvājam sertifikātu mūžību, līdz ar to, teiksim, tas veicinās tikai normālu procesu, kurā arī patiešām Latvijas iedzīvotāji varēs kaut vai nedaudz varbūt bagātināties. Paldies par uzmanību! Šajā brīdī es aicinu atbalstīt cienījamos draugus no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, un ceram, ka tālāk mēs Tautsaimniecības komisijā varēsim kopīgi labi pastrādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs. Otro reizi.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām laikam es biju pārprasts, un varbūt man nevajadzētu lietot šo vārdu "spekulācija", kas, manuprāt, ir pilnīgi neitrāls jēdziens, un mums vajadzētu aizmirst padomju laika kriminālkodeksu, ka tā bija faktiski krimināldarbība, tā vairs nav labi, es neizmantošu šo vārdu, es runāšu par uzņēmējiem, kas darbojas vērtspapīru tirgū. Tas ir pareizi, un, protams, jādod iespēja darboties, bet es vienkārši gribu atgādināt jums, ka ļoti liela daļa sertifikātu, un Leiškalna kungs labāk par mani zina šos konkrētos skaitļus, neizgāja caur Krājbanku, palika tiem cilvēkiem, kam šie sertifikāti tika piešķirti pašā sākumā. Un man rūp tieši šo cilvēku liktenis tāpēc, ka tā ir viņu vienīgā iespēja piedalīties šajā bijušā valsts īpašuma pārdales procesā. Tikai šādā veidā šie cilvēki, kas nenodarbojās ar uzņēmējdarbību, var kaut kādā veidā saņemt šī īpašuma daļu. Un es domāju, ka tā ir Saeimas goda lieta nodrošināt šādas iespējas cilvēkiem, ja tas ir nepieciešams, lai gan samazinātu sociālo spriedzi, gan vienkārši panāktu vismaz minimālu taisnīgumu. Tāpēc nerūpēsimies vienīgi par uzņēmējiem, kas darbojas vērtspapīru tirgū, bet arī par tiem cilvēkiem, kam ir neliels sertifikātu skaits, lai šiem cilvēkiem tomēr būtu iespēja izmantot šos sertifikātus sev izdevīgā ceļā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es te gribu izteikt mazu komentāru no mazas vēstures. Ja atceramies, pagājušajā gadā, kad par šo jautājumu spriedām, bija priekšlikumi arī par garākiem sertifikātu izmantošanas termiņiem. Diemžēl ne Tautsaimniecības komisija šo viedokli, priekšlikumu nenobalsoja un nepieņēma, ne arī sēdē to pieņēma. Es domāju, ka šādi nepārdomāti balsojumi notiek pamatā tādēļ, ka deputātu rīcībā nav pietiekama objektīva informācija par reālo dzīvi, kā tiek sertifikāti atprečoti pa mēnešiem, pa gadiem, un, neesot šādai informācijai, mēs pieņemam kļūdainus lēmumus un velti tērējam laiku, un tagad mēs šodien atgriežamies pie šī jautājuma. Tāpēc, protams, otrā lasījumā vai trešā lasījumā šie termiņi jāprecizē, es esmu arī pret beztermiņa statusa piešķiršanu šim vērtspapīram, bet visādā ziņā loģisks, reāls laika sprīdis jānosaka šī sertifikāta atprečošanas termiņam un atbalstu šo iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es gribu runāt iesniedzēja vārdā. Šo priekšlikumu tiešām ir sagatavojusi frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, un mūsu galvenā doma bija tāda, ir jādod iespēja un pēc iespējas ātrāk līdz 1.oktobrim jādod skaidrība iedzīvotājiem, vai sertifikāti tiks pieņemti vai ne. Sakarā ar to, ka deputāti neatbalstīja steidzamību tūlīt pēc 1.oktobra saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu netiks vairs pieņemts neviens sertifikāts kā maksājuma līdzeklis līdz tam brīdim, kamēr mēs izskatīsim visu likumprojektu trijos lasījumos. Diemžēl, bet tā tagad ir noticis. Bet tur nekā vairs nevar darīt. Es gribu vēl pamatot to, kāpēc mēs ierosinājām pagarināt termiņus uz ilgstošiem laikiem zemes privatizācijai un dzīvokļu privatizācijai, kamēr šie procesi beigsies, starp citu, šie procesi ir ļoti tuvu nobeigumam, un varbūt tikai gads vēl būtu vajadzīgs, kamēr šie visi privatizācijas procesi beigsies, bet, ja te Lujāna kungs runāja par draugiem no "Tēvzemei un Brīvībai", tad šo draudzību es neesmu samanījusi nevienā jautājumā, pat ne balsojumā par sertifikātu termiņa pagarināšanas steidzamību un kur nu vēl par dažādu attieksmi pret pieminekļiem, kurus viņi grib uzstādīt Rīgas teritorijā. Un tāpēc es aicinu noteikt samērā īsu termiņu šiem sertifikātiem (Starpsauciens: "Visīsāko!"), un visi, visi priekšlikumi, kādi vien tiks iesniegti, tiks rūpīgi izvērtēti komisijā, bet tēvzemieši neiesniedza savu priekšlikumu pagarināt visos procesos arī lielo uzņēmumu privatizācijā sertifikātiem termiņus tikai viena apsvēruma dēļ, mēs rūpējamies par to, lai valsts budžetā nonāktu pēc iespējas vairāk līdzekļu nākamajā gadā, jo ļoti maz sertifikātu ir palikuši vairs tiem cilvēkiem, kuriem tie tika izsniegti. Lielākā daļa sertifikātu ir pārpirkti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V. Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es arī gribēju pateikt savu repliku par dzirdēto, un gribu pateikt, ka, protams, sociāldemokrāti ir par to, lai sertifikātu darbības termiņš tiktu pagarināts, un sociāldemokrāti bija pret to, lai to mēs izskatītu steidzamības kārtā.

Kāpēc mēs to darījām? Vienkārši, lai vismaz atcerētos vēsturi gada garumā. Un valdošā koalīcija lielā aizraujošā vienprātībā pateica, ka gada laikā ar šo problēmu tiks galā. Mums Tautsaimniecības komisijā ir atsevišķi parlamentārie sekretāri no Ekonomikas ministrijas. Es gadu atpakaļ jautāju — parādiet mehānismu, ar kuru jūs šo ļoti lielo sertifikātu daudzumu gatavojat atprečot, piedāvāt iespēju cilvēkiem tos pielietot. Tautsaimniecības komisijā nebija šis jautājums parādīts. Vienkārši pateica: jā, mēs zinām, mums ir savs veids, un mēs esam par to pārliecināti, ka mums izdosies. Šodien tādā gadījumā tikpat vienprātīgi ir jāpasaka — jā, mēs gada laikā savu mājasdarbu neizpildījām, un tāpēc mēs šodien esam gatavi skatīt par jaunu. Bet tādā gadījumā pasakiet, kur jūs steidzaties? Vai jums šodien ir gatava atbilde, kuri sertifikāti tieši — kompensācijas, privatizācijas — ir pagarināmi un kuri ir atstājami un uz kādu laiku? Uz gadu? Uz trijiem? Uz mūžību? Parādiet mehānismu, kādā veidā! Mēs analizēsim un piekritīsim. Tāpēc mēs esam gatavi diskusijai, gatavi darbam, bet nopietnam darbam. Tāpēc nekāda steidzamība šeit nav iespējama. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I. Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā, tā vai savādāk, jau pašlaik šīs diskusijas laikā mēs nonācām pie viena slēdziena. Valdošās koalīcijas partijas, izvirzot šo priekšlikumu šodien uz plenārsēdi, ir atzinušas savu nespēju, vadot valdību, pildīt sevis dotos solījumus. Un tādā gadījumā, tā vai savādāk, tas bija jāpasaka atklāti. Bet tanī pašā laikā māc šaubas viena interesanta apstākļa pēc. Anna Seile pašlaik pateica skaistu frāzi: pēc iespējas īsāku termiņu. Nu, acīmredzot līdz nākošā gada oktobrim, lai pirms vēlēšanām mēs atkal varētu karsti debatēt par to, kā mēs mīlam sertifikātu turētājus savās kabatās un ka mēs atkal pagarināsim šos termiņus. Jo valdošās koalīcijas pārstāvjiem bija jābūt tādā gadījumā godīgiem un vienkārši jāpasaka: mēs esam gatavi turēt sertifikātus pie dzīvības līdz privatizācijas procesa pabeigšanai. Nevis pēc iespējas īsāku termiņu.

Otrs jautājums, kas, tā vai savādāk, daudz asāk nekā šodien, bet tiks diskutēts: a kāpēc jūs uzskatāt, ka privatizācijas sertifikātus var izmantot tikai un vienīgi zemes vai dzīvokļa iegādei? Kāpēc jūs izslēdzat cilvēku tiesības, un kam jūs taupāt šīs tiesības tādā gadījumā piedalīties lielo objektu privatizācijā? Jo privatizācija nav pabeigta, lielie uzņēmumi tiek taupīti kādam citam acīmredzot. Un tas jau ir bīstami. Un tāpēc es, godīgi sakot, arī, protams, atbalstu, ka steidzamība nav vajadzīga, bet ir nopietni jādomā par to, ka sertifikātiem jābūt derīgiem līdz privatizācijas procesa beigām un jābūt derīgiem jebkura īpašuma iegādei. Jebkura, ja jau privatizācijas process notiek valstī. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet es vēlos, noklausoties šīs debates, paskaidrot, ka debatēs, runājot par pēc iespējas īsāku termiņu, es šo termiņu, īso termiņu, ierosināju priekšlikumiem otrajam lasījumam, nevis sertifikātu izmantošanas beigām. Vajag klausīties.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seile. Paldies par lielo vienprātību! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18. septembris.

Sēdes vadītājs. 18. septembris. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu — nodot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām desmit deputātu ierosināto lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums".

Iesniedzēju vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G. Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Mēs esam iepazinušies ar sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu par traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Es aicinu atbalstīt šo projektu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas paziņojuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Paziņojums pieņemts.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Es jūs aicinu uz komisijas sēdi pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Edvīnam Inkēnam.

E. Inkēns (LC). Latvijas un Eiropas Parlamenta apvienotās komitejas locekļus lūdzu tūlīt Sarkanajā zālē uz ļoti īsu sēdi.

Sēdes vadītājs. Imantam Burvim.

I. Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Lūgums sapulcēties pēc 5 minūtēm Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu sēdīti.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Linards Muciņš, Normunds Rudevičs, Anta Rugāte, Silva Golde, Aivars Tiesnesis, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Vents Balodis, Juris Dobelis, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.