Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes
Ministrs
K.Greiškalns
Uz jaut. Nr.127 — dok. Nr.3469
Par mācību grāmatu cenām
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rullī noteikto kārtību sniedzam atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.
1. Kāpēc nav izstrādātas mācību programmas, lai katru gadu nemainītu mācību grāmatas saturu?
Saskaņā ar Izglītības likuma 15. panta 5. punktu un Vispārējās izglītības likuma 5. panta 1. punktu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi vispārējo izglītību reglamentējošos dokumentus: Valsts pamatizglītības standartu, Valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, attiecīgo mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu programmu paraugus. Programmu paraugi ir pieejami katrā izglītības iestādē. Izmaiņas attiecīgajās programmās nav pieļaujamas.
2. Kas veic un atbild par mācību grāmatu saturu?
Mācību grāmatu saturu izstrādā izdevniecības konkurences apstākļos.
Izglītības satura un eksaminācijas centrs izvērtē mācību grāmatu satura atbilstību spēkā esošajiem mācību priekšmetu standartiem, pirms mācību grāmatas tiek izdotas. Ja mācību grāmatu saturs atbilst prasībām, attiecīgajam izdevumam tiek piešķirts mācību grāmatas statuss. Tikai šādi apstiprinātas mācību grāmatas var izmantot skolās un tās iepirkt, izmantojot šiem mērķiem piešķirtos līdzekļus no pašvaldību un valsts budžeta.
3. Kāpēc mācību grāmatas tiek iespiestas uz ļoti dārga papīra un ir pārsātinātas ar bildēm, un nav standarta formāta?
Mācību grāmatām jābūt kvalitatīvām un ilgstoši lietojamām. Atkarībā no mācību priekšmeta un skolēna vecuma grāmatās ir nepieciešams izmantot arī ilustrācijas, shēmas un tabulas.
Mācību grāmatas šobrīd tiek izdotas, izmantojot attiecīgos poligrāfiskos standartus. Piemēram, sākumskolas mācību grāmatas tiek izdotas četru veidu formātos. Grāmatas formāta izvēli šobrīd nosaka izdevēju tehniskās iespējas, skolēna vecums, mācību priekšmeta specifika.
4. Vai ir veikts pētījums par grāmatu svaru, kurš negatīvi ietekmē bērnu veselību?
Pētījums par grāmatu svaru, kas negatīvi ietekmē bērnu veselību, nav veikts. Tomēr nepieciešams noteikt sanitārās normas par pieļaujamo svaru, kādu ikdienā var nest attiecīgā vecuma skolēns. Atkarībā no šīm normām būtu regulējama skolēna somas komplektācija un pieļaujamais svars. Šobrīd spēkā ir tikai smaguma pārnēsāšanas vai pārvietošanas normas sievietēm un jauniešiem vecumā no 13 līdz 18 gadiem (apstiprinātas ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1992. gada 24. jūlija lēmumu Nr.289).
Par to, cik sver skolēna soma ikdienā, ir atbildīga izglītības iestāde. Latvijā ir ļoti daudz pozitīvu piemēru, kur izglītības iestāde nodrošina ne tikai mācību grāmatu, bet arī maiņas apavu, sporta tērpu, krāsu un citu piederumu glabāšanu.
5. Kas regulē cenas mācību grāmatām, sevišķi tāpēc, ka to izdošanu dotē valsts?
Mācību grāmatu cenu regulē tirgus, kas rada konkurenci starp izdevējiem, tādējādi nodrošinot atbilstošu grāmatu kvalitāti.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2001. gadam" izglītības iestādēm grāmatu iegādei ir piešķirti 548 125 lati jeb aptuveni 1,56 lati vienam skolēnam.
Kopš 1995. gada mācību grāmatu izdošanu valsts nedotē. Likumā "Par valsts budžetu 2001. gadam" ir paredzēts finansējums 79 000 latu apmērā, kas tiek izmantots maza metiena, specifisku grāmatu izdošanai bērniem ar speciālām vajadzībām — grāmatas Braila rakstā, grāmatas palielinātā rakstā bērniem ar pavājinātu redzi u.tml.
6. Kāpēc piespiedu kārtā obligāti jāiegādājas mācību palīglīdzekļi, kuru cena ir vienāda ar mācību grāmatu cenu?
Mācību līdzekļi ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa. Katrai izglītības iestādei īpaši jāizvērtē jaunu mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādes nepieciešamība un materiālās iespējas gadījumos, kad grāmatas ir jāpērk par vecāku naudu.
Izglītības iestādei jānodrošina kvalitatīva izglītība, tādēļ arī tās kompetencē ir izvēlēties mācību palīglīdzekļus, kas vislabāk palīdzēs skolēniem apgūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas, vienlaikus arī rēķinoties ar vecāku pirktspēju.
2001. gada 13. septembrī__Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns