Iesniegumi

Likumprojekti:

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums

Saeimas dok. Nr.3406; likumprojekts Nr.980

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001. gada 7. augusta sēdē akceptēts (prot. Nr.37, 14.§)

un 9. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir izveidot bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties darba tirgū.

2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka bezdarbniekiem un darba meklētājiem paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, tiesības un pienākumus.

II nodaļa

Aktīvie nodarbinātības pasākumi,
to organizēšana un īstenošana

3.pants. Aktīvie nodarbinātības pasākumi

(1) Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir:

1) profesionālā orientācija;

2) profesionālā apmācība un pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana;

3) algotie pagaidu sabiedriskie darbi;

4) darba meklētāju klubs.

(2) Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir vērsti uz:

1) darba tirgus politikas īstenošanu, lai samazinātu bezdarbu, arī ilgstošo bezdarbnieku skaitu, aktivizētu un motivētu bezdarbniekus un darba meklētājus meklēt darbu, veicinātu ilgstošo bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, atbalstītu jauniešu un to personu iesaistīšanu darba tirgū, kuras atgriežas darbā pēc ilgstoša darba pārtraukuma;

2) vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem, kas cenšas iekļūt darba tirgū;

3) bezdarbnieku un darba meklētāju konsultēšanu, bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju, lai nodrošinātu viņiem pieeju darba tirgum;

4) apmācīta un darba tirgus apstākļiem piemēroties spējīga darbaspēka veidošanas veicināšanu, darba organizācijas attīstību, tādu apstākļu radīšanu, kas veicina jaunu darba vietu veidošanu un komercdarbības attīstību;

5) citām darbībām, lai sniegtu palīdzību bezdarbniekiem un darba meklētājiem.

4.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets katru gadu apstiprina nacionālo nodarbinātības plānu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Eiropas Savienības darba tirgus politikas stratēģiju, noteiktas darba tirgus politikas prioritātes atbilstoši nodarbinātības situācijai valstī, konkretizēti attiecīgie aktīvie nodarbinātības pasākumi un tiem nepieciešamais finansējums.

(2) Ministru kabinets nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī aktīvo nodarbinātības pasākumu realizētāju izvēles principus.

(3) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā.

(4) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību, bezdarbnieka statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

5.pants. Ministriju kompetence

(1) Ekonomikas ministrija koordinē nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

(2) Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus nacionālajam nodarbinātības plānam bezdarba samazināšanas un bezdarbnieka un darba meklētāja psiholoģiskā atbalsta jautājumos un iesniedz tos Ekonomikas ministrijā, kā arī nodrošina nacionālā nodarbinātības plāna īstenošanu savas kompetences ietvaros.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) licencē un akreditē profesionālās izglītības programmas un profesionālās apmācības programmas;

2) nosaka profesionālās izglītības programmu un profesionālās apmācības programmu noslēguma pārbaudījumu kārtību;

3) sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru profesionālās izglītības un profesionālās apmācības pasākumu organizēšanā un ar Profesionālās karjeras izvēles aģentūru - profesionālās orientācijas organizēšanā.

(4) Nozaru ministrijas atbilstoši kompetencei iesniedz Ekonomikas ministrijā priekšlikumus nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanai.

(5) Nozaru ministrijas paredz bezdarbnieku iesaistīšanu projektos, kuros tiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi vai kuri tiek finansēti no ārvalstu vai starptautisko organizāciju finansu līdzekļiem.

6.pants. Nodarbinātības valsts aģentūra

(1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju psiholoģiskā atbalsta jomā realizē Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk - Aģentūra). Aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

(2) Aģentūra saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus, kā arī rīkojas ar valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts pasūtījumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(3) Aģentūra tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(4) Izlietojot aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem paredzētos līdzekļus, Aģentūra veic finansu un projektu efektivitātes pārraudzību.

(5) Aģentūra:

1) palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem iesaistīties darba tirgū;

2) reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus;

3) uzskaita brīvās darba vietas;

4) bez maksas informē par brīvajām darba vietām, kā arī bezdarbnieku un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem;

5) analizē un prognozē darba tirgus konjunktūru;

6) atbilstoši kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un īstenošanā;

7) organizē sadarbību un informācijas apmaiņu starp darba devējiem un Aģentūru;

8) organizē darba devēju un bezdarbnieku dialogu, lai samazinātu bezdarba līmeni;

9) sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī sabiedriskām organizācijām;

10) izsniedz atļaujas tādu uzņēmuma līgumu slēgšanai, saskaņā ar kuriem paredzēta Latvijā reģistrētajās komercsabiedrībās strādājošo nosūtīšana darbā uz ārvalstīm;

11) apstiprina darba izsaukumus ārvalstniekiem un bezvalstniekiem darbam Latvijā un saskaņo uzņēmuma līgumus, saskaņā ar kuriem paredzēta ārvalstu darbaspēka nodarbināšana Latvijas Republikā;

12) nodrošina ar Eiropas Savienības prasībām atbilstošu informāciju par bezdarba un nodarbinātības situāciju;

13) uzskaita juridiskās personas, kuras vēlas sniegt maksas darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem);

14) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas un darbaspēka kustības jomā;

15) veic citus Aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

7.pants. Profesionālās karjeras izvēles aģentūra

(1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju psiholoģiskā atbalsta jomā realizē Profesionālās karjeras izvēles aģentūra (turpmāk - PKIA). PKIA ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

(2) PKIA saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus, kā arī rīkojas ar valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) PKIA tiek finansēta no nodarbinātības speciālā budžeta, ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(4) PKIA:

1) bez maksas veic bezdarbnieku un darba meklētāju profesionālās orientācijas izpēti;

2) bez maksas konsultē bezdarbniekus un darba meklētājus profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē;

3) apkopo informāciju par izglītības iespējām un bez maksas informē par tām bezdarbniekus un darba meklētājus;

4) bez maksas sniedz konsultācijas bezdarbniekiem un darba meklētājiem darba meklēšanas lietišķajos un psiholoģiskajos jautājumos;

5) veic bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus - jauniešu izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās orientācijas izpēti un konsultēšanu;

6) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas, profesionālās orientācijas un konsultēšanas jomā;

7) atbilstoši kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un īstenošanā;

8) sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām;

9) veic citus PKIA statūtos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

8.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Pašvaldības, īstenojot ar uzņēmējdarbības veicināšanu un bezdarba samazināšanu saistītās funkcijas, sadarbojas ar Aģentūru un PKIA.

(2) Pašvaldībām nodarbinātības jomā ir pienākums:

1) sadarbībā ar Aģentūru, PKIA, arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, kā arī saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu izstrādāt nodarbinātības plānu attiecīgajā teritorijā;

2) sadarboties ar Aģentūru un PKIA aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanā un īstenošanā;

3) sniegt Aģentūrai un PKIA to uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4) pēc iespējas paredzēt bezdarbnieku iesaistīšanu projektos, kuros tiek izmantoti pašvaldību līdzekļi vai kuri tiek finansēti no ārvalstu vai starptautisko organizāciju finansu līdzekļiem.

(3) Pašvaldības piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus Ekonomikas ministrijai, arī par iespējām iesaistīt bezdarbniekus pašvaldību izstrādāto attīstības programmu īstenošanā.

9.pants. Aktīvo nodarbinātības pasākumu projektu finansēšana

(1) Aktīvo nodarbinātības pasākumu projektu finansēšanā kopā ar valsts vai ārvalstu, vai starptautisko organizāciju piešķirtajiem līdzekļiem izmantojami arī projekta realizētāja finansu līdzekļi.

(2) Bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju, kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo orientāciju un darba meklētāju klubus finansē, kā arī stipendijas bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā maksā no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem.

(3) Algotos pagaidu sabiedriskos darbus finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

III nodaļa

Bezdarbnieka statuss

10.pants. Bezdarbnieka statusa iegūšana

(1) Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Aģentūrā atbilstoši personas pamata dzīvesvietai ir personai, kura:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis, kā arī ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kurš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");

3) meklē darbu;

4) ir darbspējīga un ir gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;

5) ir sasniegusi 15 gadu vecumu;

6) nesaņem valsts vecuma pensiju vai izdienas pensiju;

7) neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai nav pilna laika studējošais augstskolā;

8) neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

9) nav pilnā valsts apgādībā.

(2) Par darbspējīgu šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kura atzīta par ierobežoti darbspējīgu vai darbspējīgu speciāli radītos vai pielāgotos apstākļos, izņemot gadījumus, ja veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumā ir norādīts "darbnespējīgs" vai ir noteikts 100 % darbspēju zaudējums.

11.pants. Lēmuma par bezdarbnieka statusa piešķiršanu pieņemšana

Lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu, ja persona atbilst visiem šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ir uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, Aģentūra pieņem vienas darba dienas laikā.

12.pants. Bezdarbnieka statusa zaudēšana un tā iegūšana no jauna

(1) Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir:

1) darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

2) valsts vecuma pensijas vai izdienas pensijas saņemšana;

3) nonākšana pilnā valsts apgādībā;

4) pilna laika studiju uzsākšana augstskolā;

5) atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes;

6) bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla;

7) nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka statusa iegūšanai;

8) pārcelšanās uz dzīvi ārpus Latvijas;

9) iesaukums valsts obligātajā militārajā dienestā;

10) darbspēju zaudēšana 100 % apmērā vai veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums ar norādi "darbnespējīgs";

11) atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu;

12) bezdarbnieka nāve.

(2) Piemērots darbs šā likuma izpratnē ir darbs:

1) kurā nodrošināta nodarbināto drošība un veselības aizsardzība darbā saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) kas atbilst bezdarbnieka profesionālajai sagatavotībai un viņa līdzšinējai profesionālajai darbībai;

3) kas atbilst nodarbinātā veselības stāvoklim.

(3) Lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu pieņem Aģentūra vienas darba dienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumu konstatēšanas.

(4) Personai, kas bezdarbnieka statusu zaudējusi šā panta pirmās daļas 5., 6. un 7.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no bezdarbnieka statusa zaudēšanas dienas.

13.pants. Bezdarbnieka statusa apturēšana

(1) Bezdarbnieka statuss tiek apturēts uz laiku, kamēr bezdarbnieks ir iesaistīts algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, apmācībā vai pārkvalifikācijā vai noslēdzis darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem.

(2) Laikā, kamēr ir apturēts bezdarbnieka statuss, bezdarbnieka pabalsta izmaksas netiek apturētas, izņemot likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" noteiktajos bezdarbnieka pabalsta izmaksu apturēšanas gadījumos.

IV nodaļa

Bezdarbnieka tiesības un pienākumi

14.pants. Bezdarbnieka tiesības

Bezdarbniekam ir tiesības:

1) piedalīties Aģentūras piedāvātajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

2) saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam";

3) saņemt stipendiju profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā;

4) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;

5) saņemt ar profesionālo orientāciju saistītus pakalpojumus;

6) noslēgt ar Aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumu;

7) pārsūdzēt Aģentūras darbinieku lēmumus Aģentūras direktoram, bet Aģentūras direktora lēmumus - Labklājības ministrijā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

15.pants. Bezdarbnieka pienākumi

(1) Bezdarbnieka pienākumi ir:

1) patstāvīgi un ar Aģentūras palīdzību aktīvi meklēt darbu;

2) mēneša laikā no iepriekšējā apmeklējuma dienas ierasties Aģentūrā un uzrādīt bezdarbnieka statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus;

3) ierasties Aģentūrā divu darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;

4) piedalīties aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

5) ziņot Aģentūrai:

a) trīs darba dienu laikā -, ja ir notikušas izmaiņas šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētajos bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumos;

b) trīs darba dienu laikā -, ja ir noslēgts darba līgums uz laiku līdz diviem mēnešiem;

c) trīs darba dienu laikā - par pamata dzīvesvietas maiņu;

d) trīs nedēļu laikā no pārejošas darbnespējas sākuma - par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par divām nedēļām.

(2) Aktīva darba meklēšana šā likuma izpratnē ir personas mērķtiecīgas darbības, lai atrastu algotu darbu, - pieteikumu sūtīšana darba devējiem, piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām, kā arī citas darbības, kas vērstas uz darba atrašanu.

(3) Neierašanās Aģentūrā šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos tiek uzskatīta par attaisnotu, ja:

1) bezdarbniekam iestājusies pārejoša darbnespēja;

2) bezdarbniekam ir bērns, kurš ir kopjams slimības dēļ;

3) bezdarbnieks ieradies tiesībaizsardzības iestādē sakarā ar attiecīgu pavēsti;

4) iemesls ir pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve un ja noteiktā apmeklējuma diena Aģentūrā ir līdz septītajai dienai pēc radinieka vai laulātā nāves dienas;

5) ierašanās nav iespējama sakarā ar dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai citu aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā noteikto pienākumu veikšanu;

6) ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas.

(4) Bezdarbniekam jāierodas Aģentūrā pirmajā darba dienā pēc šā panta trešajā daļā minēto attaisnojošo iemeslu izbeigšanās, uzrādot attaisnojošu iemeslu apstiprinošu dokumentu.

(5) Ja bezdarbnieks maina pamata dzīvesvietu Latvijas teritorijā, viņam jāiesniedz attiecīgs iesniegums Aģentūrā pēc iepriekšējās pamata dzīvesvietas. Bezdarbniekam jāierodas Aģentūrā pēc jaunās pamata dzīvesvietas mēneša laikā no iesnieguma par dzīvesvietas maiņu iesniegšanas dienas.

V nodaļa

Darba meklētājs

16.pants. Darba meklētājs

Darba meklētājs ir persona, kura ir reģistrējusies Aģentūrā pēc savas pamata dzīvesvietas un:

1) kura ir zaudējusi bezdarbnieka statusu šā likuma 12.panta pirmās daļas 5., 6. un 7.punktā minēto iemeslu dēļ un kura atbilst šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) kurai Aģentūra ir atteikusies piešķirt bezdarbnieka statusu sakarā ar neatbilstību šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktam, bet kura atbilst visiem pārējiem 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

3) kurai ir uzteikts darba līgums.

17.pants. Darba meklētāja tiesības

Darba meklētājam ir tiesības:

1) piedalīties darba meklētāju klubu piedāvātajos pasākumos;

2) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītām kvalifikācijas un citām prasībām;

3) saņemt ar profesionālo orientāciju un konsultēšanu saistītos pakalpojumus.

VI nodaļa

Darbā iekārtošanas institūcijas

18.pants. Darbā iekārtošanas institūcijas

Ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā atļauts nodarboties personām, kuras ir saņēmušas Labklājības ministrijas izsniegtu licenci.

Pārejas noteikumi

1. Līdz Nodarbinātības valsts aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Nodarbinātības valsts dienests", kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

2. Līdz Profesionālās karjeras izvēles aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda valsts bezpeļņas organizācija "Profesionālās karjeras izvēles centrs", kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par nodarbinātību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1992, 4./5.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2.nr.; 1995, 13.nr.; 1997, 13., 22.nr.; 1998, 19.nr.).

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums. Spēkā esošie normatīvie akti neparedz vienotu sistēmu bezdarbnieka un darba meklētāja atbalstam, kurā būtu iekļautas valsts institūcijas, pašvaldības, darba devēju un darba ņēmēju organizācijas. Vairākas normas pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos ir novecojušas un ir jāgroza. Turklāt ir nepieciešams ņemt vērā Eiropas Padomes direktīvu, Eiropas Komisijas lēmumu un Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju prasības.

2. Tiesību akta projekta būtība. Likuma projekts ir izstrādāts ar mērķi izveidot sistēmu bezdarbnieka un darba meklētāja atbalstam, nodrošinot plašāku pieeju atbilstošiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem, vienlaikus veicinot pāreju no pasīva bezdarbnieka pabalsta saņēmēja uz aktīvu darba meklētāju.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi. Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Likuma projektā noteiktā aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un ieviešanas shēma ietekmē tautsaimniecības attīstību, radot sistēmu maksimāli ātrai cilvēka atgriešanai darba tirgū. Paaugstinot nodarbinātības līmeni, tiek radīta darbaspēka konkurence, kas nodrošina darbaspēka resursu izmaksu samazināšanos. Vienlaikus nodrošinot darbinieku kvalifikācijas celšanu un produktivitātes attīstību. Šādas pārmaiņas samazina produkcijas pašizmaksu, kas pozitīvi ietekmē gan eksporta attīstību, gan investīcijas darbaspēka ietilpīgajās nozarēs.

3. Sociālo seku izvērtējums. Ar šo likumu tiks paaugstināta bezdarbnieku ieinteresētība un paaugstināta viņu aktivitāte darba meklēšanā, kas ļaus bezdarbniekiem ātrāk atgriezties darba tirgū. Likuma projektā noteiktās institūcijas veicinās bezdarbnieka pāreju no pasīva pabalsta saņēmēja uz aktīvu darba meklētāju. Tādējādi tiks samazināts bezdarba līmenis, samazināta sociālā spriedze.

4. Ietekme uz vidi. Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

	tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta	Tiesību akta projekts
ieņēmumos	šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta
izdevumos
3. Finansiālā ietekme	Tiesību akta projekts
	šo jomu neskar
4. Prognozējamie	Tiesību akta projekts
kompensējošie	šo jomu neskar
pasākumi papildu
izdevumu
finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā	Tiesību akta projekts
pamatojuma aprēķins	šo jomu neskar

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Augstākās Padomes 1991. gada 23. decembra likums "Par nodarbinātību". Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanu un finansēšanu, Ministru kabineta noteikumu projektu par stipendijas apmēru profesionālās apmācības vai pārkvalifikācijas laikā, Ministru kabineta noteikumu projektu par bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību, bezdarbnieka statusa nezaudēšanai nepieciešamajiem dokumentiem, dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību. Likuma projekts nosaka sistēmu nodarbinātības jautājumu risināšanai atbilstoši Eiropas Padomes rezolūcijai par nodarbinātības vadlīnijām. Nodarbinātības valsts dienestam noteiktā funkcija - Eiropas Savienības prasībām atbilstošas informācijas par bezdarba un nodarbinātības situāciju nodrošināšana atbilst Eiropas Komisijas 1993. gada lēmumam 93/569/EEC par EURES (European Employment services) tīkla izveidošanu. Ar likuma projektu tiek izpildītas atsevišķas Eiropas Padomes 1975.gada 17.februāra direktīvas "Par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu no darba" (75/129/EEK) prasības.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. Likuma projekts ir saskaņots ar Starptautiskās Darba organizācijas 1964.gada konvenciju Nr.122 "Par nodarbinātības politiku" un Starptautiskās Darba organizācijas 1975.gada konvenciju Nr.142 "Par darbaspēka resursu attīstību".

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Latvijas tiesību akta	ES tiesību akta un	Atbilstības pa-	Ko-
projekta norma (attiecīgā	attiecīgā panta Nr.	kāpe (atbilst /	men-
panta, punkta Nr.)		neatbilst)	tāri
6.panta piektās daļas 1.,	Eiropas Padomes direktīvas	Atbilst
4.punkts, V nodaļa	75/129/EEK 4.panta
	otrā daļa
6.panta piektās daļas	Eiropas Komisijas 1993. gada	Atbilst
12.punkts	lēmuma 93/569/EEK

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas. Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta). Daļēji iestrādāti tās priekšlikumi.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem. Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas, bet tiek paplašinātas esošās institūcijas funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo. Likuma projekta 14. panta 7.punkts nosaka lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

2.1.2.3.apakšpunkts