Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

Saeimas dok. Nr. 3416; likumprojekts Nr. 987

Kultūras ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001. gada 14. augusta sēdē akceptēts (prot. Nr. 38, 9.§)

un 16. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.; 1993, 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 36.nr.; 1995, 7.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 14.panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"14.pants. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

Kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citai kultūras vērtībai iedala valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļos. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rakstiski informē objekta īpašnieku (valdītāju) par priekšlikumu noteikt attiecīgajam objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Objekta īpašnieks (valdītājs) 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstiski informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par savu attieksmi. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izvērtē attieksmi un, ņemot to vērā, sniedz priekšlikumu kultūras ministram par objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu apstiprina kultūras ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Objekts iegūst valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu ar nākamo dienu pēc attiecīgās informācijas publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

2. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa zaudēšana

Ja objekts pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija iesniedz kultūras ministram apstiprināšanai priekšlikumus par attiecīgā objekta svītrošanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Objekts zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu ar nākamo dienu pēc attiecīgās informācijas publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Četru gadu laikā kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas, attīstoties un pilnveidojoties kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai Latvijā, ir radusies nepieciešamība pēc atbilstošu grozījumu izdarīšanas arī likumā ''Par kultūras pieminekļu aizsardzību''. Pašreiz veikt izmaiņas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir sarežģīti un šis process ir lēns, kā arī, lai paātrinātu jaunatklāto objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un noņemtu kultūras pieminekļu statusu objektiem, kuri zaudējuši kultūras pieminekļu vērtību, kas traucē saimnieciskajai darbībai, nepieciešams izmainīt saraksta apstiprināšanas kārtību.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts paredz mainīt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu apstiprināšanas kārtību. Iepazīstoties ar Eiropas valstu pieredzi (skat.VI tabulas 3.punktu) un uzklausot Eiropas Padomes konsultantu ieteikumus, kā arī ņemot vērā reālo situāciju Latvijā, likumprojekta 14.pantā tiek ieviesta norma, kura vienkāršo kultūras pieminekļu sarakstu apstiprināšanas kārtību, paredzot, ka saraksta apstiprināšana tiek nodota kultūras ministra kompetencē. Gadījumā, ja objekts zaudējis kultūras pieminekļa vērtību, 15.pantā tiek vienkāršota objekta izslēgšana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Likumprojekts radīs labvēlīgas izmaiņas makroekonomiskajā vidē. Tiks paātrināta to objektu svītrošana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kuri zaudējuši kultūras vērtību, tādējādi netiks kavēta saimnieciskā darbība minētajā vietā. Jaunu objektu iekļaušana sarakstā veicinās šo objektu sakārtošanu, kas labvēlīgi ietekmēs to apmeklētību.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbību, jo paātrinās kultūras pieminekļa statusa noņemšanu objektiem, kuri zaudējuši kultūras pieminekļu vērtību. Likumprojekts ieviesīs vienkāršotu kārtību izmaiņām sarakstos, kas balstīta uz likuma ''Par kultūras pieminekļu aizsardzību'' un Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem (apstiprināti ar LR Ministru padomes 26.11.1992. lēmumu Nr.206). Noteikumi jau nosaka kultūras pieminekļu veidus, kategorijas un vērtēšanas kritērijus, saskaņā ar kuriem objektam tiek piešķirts pieminekļa statuss. Ja objekts atbilst šiem kritērijiem, tad tam jābūt atzītam par kultūras pieminekli un tādējādi pietiek ar vienkāršotu procedūru, ka šos objektus apstiprina kultūras ministrs un nav lietderīgi apstiprināšanu veikt Ministru kabineta līmenī.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Likumprojekts vienkāršos valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu apstiprināšanas kārtību, paātrināsies objektu iekļaušana sarakstā, kā arī to svītrošana no saraksta. Telpa tiks ātrāk un kvalitatīvāk sakārtota un veicinās Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanu, jo neapšaubāmi šis process uzlabos uzņēmējdarbības vidi, ietekmējot visas sociālās iedzīvotāju grupas Latvijā.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts ietekmēs vidi, jo tiks radīti priekšnoteikumi kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošanai.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

pamatojuma

aprēķins.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi - papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Konsultācijas notikušas ar Arhitektu savienību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

Arhitektu savienību, kura atbalsta likumprojektu.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Eiropas Padomes eksperti, kas divu gadu garumā sniedza konsultācijas kultūras pieminekļu aizsardzības jautājumos, iepazīstoties ar tiesību aktiem kultūras pieminekļu aizsardzības jomā Latvijā, norādīja, ka šādu sarakstu apstiprināšana lielākajā daļā Eiropas valstu tiek veikta kultūras ministra līmenī, kā arī to, ka Latvijā jāmaina līdzšinējā kārtība.

Francijā - arhitektūras mantojuma sarakstu pēc specializētās institūcijas priekšlikuma apstiprina ar kultūras ministra lēmumu.

Vācijā sarakstus veido un apstiprina federālo valstu pieminekļu aizsardzības dienesti, noteikumi katrā no tiem atšķirīgi.

Polijā sarakstu veido un lēmumu par objektu iekļaušanu pieņem kultūras un mākslas ministrs vai pieminekļu aizsardzības institūcija. Īpaši izciliem pieminekļiem (tādi, kas var pretendēt uz Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstu) ar valsts prezidenta lēmumu tiek piešķirts "Vēsturiskā pieminekļa" statuss.

Lielbritānijas Apvienotajā Karalistē - Anglijā, Skotijā un Velsā - par sarakstu sastādīšanu un apstiprināšanu atbild valsts sekretārs kultūras mantojuma jautājumos sadarbībā ar attiecīgo pieminekļu aizsardzības institūciju.

Portugālē valsts nozīmes pieminekļus apstiprina ar attiecīgā ministra izdotu dekrētu. Vietējās nozīmes pieminekļu statusu nosaka vietējās vai reģionālās padomes.

Slovākijā aizsargājamo pieminekļu sarakstu apstiprina kultūras ministrs. Valdība apstiprina tikai valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstu.

Čehijā aizsargājamo pieminekļu sarakstu sastāda un apstiprina Kultūras ministrija. Valsts nozīmes kultūras pieminekļu statusu apstiprina valdība.

Īrijā lēmumus par valsts nozīmes kultūras pieminekļiem pieņem atbildīgā institūcija. Vietējas nozīmes kultūras pieminekļu sarakstus veido vietējās varas dienesti.

Zviedrijā kultūras pieminekļu sarakstu sastāda pieminekļu aizsardzības institūcija.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1.Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Likuma izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Likumprojekts paredz mainīt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu apstiprināšanas kārtību un nodot to kultūras ministra kompetencē.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumprojekts veicina indivīda tiesības. Pirms objekta iekļaušanas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā objekta īpašniekam (valdītājam) paziņo par to, un 30 dienu laikā viņš pauž savu attieksmi. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izvērtē attieksmi un, ņemot vērā to, lemj par objekta iekļaušanu pieminekļu saraksta projektā.

Kultūras ministre K.Pētersone