Grozījumi Būvniecības likumā

Saeimas dok. Nr. 3426; likumprojekts Nr. 994

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabienta 2001. gada 28. augusta sēdē akceptēts

(prot. Nr. 40, 3.§) un 30. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "būvprakses sertifikāts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) būvekspertīze - profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būves tehnisko stāvokli, būvprojekta un veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;";

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts - dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci attiecīgajā būvniecības vai arhitektūras jomā;";

izslēgt 22.punktu;

papildināt pantu ar 25.punktu šādā redakcijā:

"25) tehniskie noteikumi - konkrētai apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības."

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. (1) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un saistošajiem apbūves noteikumiem šo plānojumu sastāvā un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).

(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos nosaka likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un attiecīgās teritorijas detālplānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.

(3) Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu arhitektoniskās vides kvalitāti, pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem (ja nepieciešams), racionālu dabas resursu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:

1) stiprību un stabilitāti;

2) ugunsdrošību;

3) drošību lietošanā;

4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;

5) energoefektivitāti;

6) akustiskās prasības."

4. Izteikt 4.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nodrošina valsts kontroli būvniecībā."

5. 6.pantā:

izslēgt 1.punktu;

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai būvnormatīvus, kas attiecas uz to pārziņā esošo specializēto būvju būvniecību."

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. (1) Vietējo pašvaldību kompetencē ir:

1) izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālplānojumus un to sastāvā esošos saistošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi;

2) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;

3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);

4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā.

(2) Būvniecības pārzināšanai vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.

(3) Vietējās pašvaldības teritorijā būvvaldi vada amatpersona, kura šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu un kurai šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā ir piešķirtas būvniecības pārzināšanas tiesības.

(4) Būvniecību vietējās pašvaldības teritorijā kontrolē amatpersonas, kurām šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā ir piešķirtas būvniecības kontroles tiesības.

(5) Vietējās pašvaldības likuma "Par pašvaldībām" 10.pantā noteiktajā kārtībā var nodot viena otrai būvniecības pārzināšanas funkciju izpildi vai veidot kopīgus kontroles dienestus."

7. 8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas atbilstošu arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu, tām ir pastāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:

1) inženierizpēte;

2) projektēšana;

3) būvekspertīze;

4) būvdarbu vadīšana;

5) būvuzraudzība.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru izveido un uztur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija."

8. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. (1) Būvprojekta ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

(2) Būvprojektu ekspertīzes kārtību nosaka Ministru kabinets."

9. Papildināt 22.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamo Eiropas standartizācijas organizācijas standartu, atļauts piemērot Eiropas tehniskos apstiprinājumus vai Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

10. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. (1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.

(2) Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina nozares standartizācijas tehniskās komitejas un reģistrē Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija - valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts"."

11. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Būvniecības kontroles tiesības valsts un pašvaldību būvinspektoriem un pārzināšanas tiesības būvvalžu vadītājiem piešķir, reģistrē un atsauc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija."

12. Izteikt 32. un 33.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai pārveidošana to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

33.pants. (1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā.

(2) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visā projektēšanas, būvdarbu veikšanas un Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā.

(3) Šis pants nav piemērojams:

1) ja būvē mazāku lauku apvidū vai nelielu būvi, kuras būvapjoms nav lielāks par 2000 m3;

2) ja būvē īslaicīgas lietošanas būvi.

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai (limitam) obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, būtu iespējams segt radušos zaudējumus vai kaitējumu trešajām personām."

13. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Likuma 33.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī."

Pārejas noteikums

Likuma 7.pants stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Grozījumi likumā sagatavoti šādu jautājumu sakārtošanai:

- tehniskās prasības,

- būvniecības pārzināšana un būvekspertīze,

- apdrošināšana,

- būvprakse un arhitekta prakse.

1.1. Būvniecības likums pašreizējā redakcijā traucē pilnībā ieviest Eiropas Būvizstrādājumu direktīvu 89/106 EEC un realizēt Ministru kabineta 1999.gada 28.septembrī akceptēto koncepciju.

1.2. Saskaņā ar Ministru kabineta 21.11.2000. sēdes protokola Nr.55 26.§ par pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai grozījumi likumā nepieciešami:

- sakarā ar kompetences prasību ieviešanu pašvaldību būvvalžu vadītājiem;

- lai racionalizētu būvprojektu ekspertīzes kārtību un nodalītu būvprojektu ekspertīzi no inspicēšanas institūcijām.

1.3. Būvniecības likums pašreizējā redakcijā paredz, ka nepieciešams pieņemt atsevišķu likumu par apdrošināšanu būvniecībā (pārejas noteikumu 2. punkts). 1999. gada 25. maijā Ministru kabinets akceptēja Būvniecības apdrošināšanas koncepciju (25.05.1999. MK prot. Nr. 27 44.§) apdrošināšanas jautājumu būvniecībā sakārtošanai.

1.4. Sagatavoti grozījumi likumā sakarā ar nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Par būvprakses sertifikātiem" attiecībā uz arhitekta praksi; Virkne Eiropas Savienības normatīvo aktu nodala pakalpojumus arhitektūras sfērā, tai skaitā profesionālās izglītības sektorālā direktīva (85/384/EEC), kas nosaka arhitektu profesionālās atzīšanas vispārējās prasības. Atbilstoši ekonomiskās darbības klasifikācijai (NACE) darbība arhitektūras un projektēšanas sfērā ir atsevišķi izdalīta.

2. Tiesību akta projekta būtība;

2.1. Grozījumi un papildinājumi 1.pantā (15., 22., 25. punkts) precizē terminu skaidrojumu. Grozījumi 3. pantā nepieciešami panta harmonizēšanai ar Eiropas Būvizstrādājumu direktīvu 89/106 EEC. Grozījumi 22.pantā ļaus ieviest Ministru kabineta 1999.gada 28.septembrī akceptēto koncepciju par Skandināvijas valstu nacionālo standartu un būvnormatīvu piemērošanu Latvijā. Grozījumi 23.pantā nepieciešami Eiropas Būvizstrādājumu direktīvas 89/106 EEC pilnīgai ieviešanai, ieviešot šīs direktīvas noteikto tehnisko normatīvu - Eiropas tehnisko apstiprinājumu.

2.2. Grozījumi 7. un 29. pantā izstrādāti, lai noteiktu kompetences prasības pašvaldību būvvalžu vadītājiem.

Grozījumi 1., 6., 7., 20. pantā un pārejas noteikumu 10. punktā nepieciešami, lai valsts būvinspekcijas funkciju - būvprojektu ekspertīzi - atdalītu no kontroles institūcijas un nodotu būvuzņēmējiem brīvā tirgus konkurencē.

2.3. Precizēta 33. panta redakcija, konkretizējot likuma darbību. Pārejas noteikumu 9. punkts nosaka panta ieviešanas termiņu.

2.4. Lai piesaistītu (precizētu) arhitektūras pakalpojumu saistību ar būvniecību, visā tekstā ieviests jēdziens arhitekta prakses sertifikāts, kā arī grozījumi 1. un 8. pantā.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Tiesību akta projekts šo jomu būtiski neietekmēs.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Likuma projekts paredz būvprojektu ekspertīzes funkcijas nodot uzņēmēju rokās. Paredzama ekspertu līmeņa uzņēmumu attīstība būvniecības nozarē. Būvprojekta pasūtītājam būs brīva iespēja izvēlēties pretendentu ekspertīzes veikšanai, kas sakārtos ekspertīzes tirgus cenas.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Apdrošināšanas prasību ieviešana veicinās uzticību būvuzņēmumiem, kam vajadzētu atstāt pozitīvu sociālo iespaidu. Likuma 33. punkta prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.

4. Ietekme uz vidi.

Grozījumi likumā nosaka racionālu dabas resursu izmantošanu.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
- VBI maksas pakalpojumi par valsts būvprojektu ekspertīzi	0	-152	-152	-155
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	0	-152	-152	-155
3. Finansiālā ietekme	0	0	0

0

4. Prognozējamie kompensējošie

pasākumi papildu izdevumu

finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma

aprēķins

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Par būvprakses sertifikātiem""

Nepieciešams izstrādāt: Grozījumi MK noteikumos "Vispārīgie būvnoteikumi"; Grozījumi MK noteikumos "Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā"

Jāizstrādā MK normatīvs akts, kas noteiktu minimālos apdrošinātāja atbildības limitus obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā būvniecībā.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Tiesību akts saskaņots ar Eiropas būvprodukcijas direktīvu 89/106 EEC un tāpēc atbilst Eiropas Savienības un Latvijas Brīvā tirdzniecības līguma un Eiropas līguma nosacījumiem par likumdošanas aktu tuvināšanu nosacījumiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Eiropas Būvizstrādājumu direktīva 89/106 EEC.

 

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

89/106 EEC Par Dalībvalstu likumdošanas, normatīvo aktu un administratīvo noteikumu attiecībā uz būvmateriāliem harmonizēšanu
	Latvijas tiesību	ES tiesību akta un	Atbilstības	Komentāri
	akta projekta	attiecīgā panta Nr.	pakāpe
	norma (attiecīgā		(atbilst/
	panta, punkta Nr.)		neatbilst)
3. panta trešā	89/106 EEC	atbilst	par būtiskām prasībām
daļa	3. pants 1. pie-		būvkonstrukcijām
	likums -
	pamatprasības
23. pants	8. pants	atbilst	par Eiropas tehniskiem

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu:

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Likumprojekta sagatavošanas procesā notikušas konsultācijas ar Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Būvnieku asociāciju, Invalīdu un to draugu biedrību "Apeirons", Latvijas apdrošināšanas asociāciju, Latvijas Arhitektu savienību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

Šīs nevalstiskās organizācijas tiesību akta projektu atbalsta.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Izmantota pieredze sadarbībā ar Zviedrijas Valsts būvaģentūru ("Boverket"), Dānijas tehniskā apstiprinājuma biroju (ETA Denmark)

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Tiesību akta izpildi nodrošinās esošās valsts un pašvaldību institūcijas. Jaunu institūciju radīšana nav nepieciešama.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Tiesību akts jaunus ierobežojumus indivīdam neuzliek.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

apstiprinājumiem