Par pensiju kārtējo indeksāciju
Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs parakstījis rīkojumu par šī gada pensiju indeksāciju, kas nosaka, ka 2001.gada oktobrī pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas, indeksēs, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu par laika periodu kopš iepriekšējās indeksācijas, t.i., iepriekšējos 12 mēnešos.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas šajā periodā ir pieaugušas par 3 procentiem. Tas nozīmē, ka pensiju palielinājums šogad būs jūtams – vidējais ikmēneša pensijas apmērs oktobrī pieaugs par 1,75 latiem.
Vienā mēnesī papildu pensiju izmaksāšanai būs nepieciešams viens miljons latu; tas nozīmē, ka šogad valsts sociālajā budžetā pensiju indeksācijas nodrošināšanai paredzēti vēl 3 miljoni latu.
Pagaidām saskaņā ar esošo pensiju likumu strādājošie pensionāri, kuru pensijas apmērs pārsniedz Ls 60, arī pēc pensiju indeksācijas turpinās saņemt šo ierobežoto naudas summu (Ls 60), bet šo personu faktiskais pensijas apmērs tiks indeksēts tāpat kā visiem. Tādējādi, atceļot ierobežojošo likuma normu, strādājošie pensionāri atsāks saņemt savu pensiju pilnā apmērā, ņemot vērā arī notikušo indeksāciju. Labklājības ministrija jau ziņoja, ka iesniegusi valdībā grozījumus, kas nosaka ierobežojumu atcelšanu strādājošiem pensionāriem. Likuma grozījumi tiek izskatīti Saeimā.
Sākot ar nākamo gadu, pensiju indeksācijā papildus patēriņa cenu indeksam tiks piemērota arī zināma daļa no reālā algas pieauguma. Ar reālo algas pieaugumu šajā gadījumā saprotams algas pieaugums, kas radies valsts ekonomikas attīstības rezultātā, nevis inflācijas ietekmē.
Pensiju indeksa papildināšana ar zināmu daļu no algas indeksa ne vien kompensēs pensionāru pirktspējas samazināšanos inflācijas dēļ, bet arī pakāpeniski nodrošinās pensiju reālu pieaugumu. Apzinoties finansiālās grūtības, valsts tomēr ir apņēmusies sākt pensiju indeksāciju ar algas indeksu, lai gan pa visiem gadiem uzkrātais deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā 2002.gadā sasniegs jau Ls 117,3 miljonus latu. Sociālās apdrošināšanas budžeta deficīta apstākļos tiek apsvērta iespēja sākuma gados ņemt 15% vai 25% no šī reālā algas pieauguma.
Inga Priževaite, labklājības ministra preses sekretāre