No viensētām — uz sociālistiskajiem ciematiem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim""Proletariāta diktatūras" politiskā "lauku problēma"

Visā savas valdīšanas laikā "proletariāta diktatūras" valstī vislielākās galvassāpes varasvīriem sagādāja visdažādākās, nekādi neatrisināmās "lauku problēmas". Latvijā — arī tradicionālās individuālo zemnieku saimniecības — viensētas. Pieraduši gadu desmitiem dzīvot un saimniekot uz "sava kaktiņa, sava stūrīša zemes", ne tikai turīgie, bet arī trūcīgākie zemnieki negribēja akli paklausīt pavēlēm no augšas, atteikties no ierastās dzīves un saimniekošanas veida un sākt dzīvot, strādāt, domāt "kolektīvi". Viņi bija pieraduši paļauties tikai uz saviem spēkiem un cerēja savu stāvokli nākotnē uzlabot ar pašu pūlēm un pašu darbu.

Padomju režīma varasvīriem šīs latviešu zemnieku noskaņas bija labi zināmas, tālab sākumā runas par iespējamo kolektivizāciju tika noliegtas un nekas nopietns kolhozu organizēšanā tolaik Latvijā netika izdarīts. Bet tas notika vēlāk, pēc Otrā pasaules kara, kad kādreiz turīgākos zemniekus, tāpat kā divdesmito gadu beigās Padomju Savienībā, pataisīja par "kulakiem" un 1949. gada 25. martā aizdzina uz "mūža nometinājumu" "Sibīrijā, bet 1947. gadā aizsākto kolektivizācijas kampaņu pārvērta par "vienlaidu kolektivizāciju".

Tikpat sparīgi un neatlaidīgi kā padomju režīma varasvīri gribēja latviešu individuālos zemniekus piespiest kolektivizēties, tāpat gadiem ilgi tika apkarota zemnieku tradicionālā dzīvošana viensētās.

1941. gada pavasarī, kad trūcīgākie zemnieki tika aģitēti un mudināti pārcelties uz pagastiem, kur "zemes ir vairāk", par viensētu likvidāciju un jaunu ciematu celtniecību vēl nerunāja, taču, sākot ar 1947. gadu, kad tika izvērsta plaša kampaņa par daudzu Latgales zemnieku pārcelšanu uz Kurzemes un Zemgales apriņķiem, tā tika saistīta arī ar jaunu ciematu veidošanu.

Arī turpmākajos gadu desmitos vēlēšanās tikt galā ar latviešu zemnieku viensētām arvien pieauga, kļuva vērienīgāka un postošāka. Tā tika saistīta un motivēta ar lauksaimniecības kolektivizāciju, modernās tehnikas lietošanu, meliorācijas darbu izvēršanu. Tomēr daudzie LKP CK un LPSR Ministru padomes lēmumi par pārcelšanos "no viensētām uz ciematiem" nekad tā īsti un laikus izpildīti netika: nebija ne prātīgas vēlēšanās to darīt, ne arī materiālo iespēju to nodrošināt.Turpmāk publicētie dokumenti to nepārprotami apliecina.

Lai arī LKP CK un LPSR Ministru Padome savos lēmumos atsaucās uz dažādiem PSRS valdības lēmumiem, patiesībā daudzos gadījumos to pieņemšanu bija ierosinājušas LPSR varas iestādes. Pilnā mērā tas attiecas arī uz zemnieku pārcelšanu uz ciematiem un viensētu likvidāciju.

Paziņojums par pārcelšanās iespējām

uz brīvajām zemnieku saimniecībām

Paskaidrojumi pie zemkopības tautas komisāra norādījumiem

brīvo saimniecību piešķiršanai

Vairākos pagastos Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē vēl ir brīvas kultivētas saimniecības, kas palikušas pāri no piešķiršanas sava pagasta darba zemniekiem un iedalītas vēlāk no zemes fondā nodotām vecsaimniecībām. Piešķiršanā nāk kultivētas saimniecības.

Pieteikšanās uz minēto apgabalu saimniecībām sevišķi ieteicama Latgales darba zemniekiem, sīkzemniekiem, jo viņiem pašā Latgalē bija vislielākais zemes trūkums un vislielākais skaits pārāk sīku saimniecību. Pārceļoties sīkzemniekiem no Latgales un pārējiem Latvijas Republikas apgabaliem, palielināsies atlikušās sīksaimniecības Latgalē.

Pārcelšanās izdevumus no Latgales uz piešķirtām saimniecībām citos apriņķos segs Zemkopības tautas komisariāts. Lai laikā varētu ieslēgties dzelzceļa darba plānā un ar to laikā saņemtu vajadzīgo vagonu skaitu un lai nenokavētu sagatavošanos pavasara sējai, Zemkopības tautas komisariāts uzaicina nekavējoties un līdz š. g. 2. martam pieteikties savās izpildu komitejās tos Latgales darba zemniekus, kas vēlas saņemt kultivētu saimniecību citos apriņķos, nododot savu saimniecību vai ideālo daļu, ja tāda viņiem ir, zemes fondā citu sīksaimniecību paplašināšanai. Katrā Latgales pagastā no 28. febr. līdz 2. martam atradīsies Zemkopības tautas komisariāta mērnieki, kas dos paskaidrojumus, ievāks vajadzīgās ziņas par pārceļamo inventāru un saņems zemes pieprasījumus. Pārējos apriņķos jauniem zemes pieprasītājiem jāpiesakās nekavējoties līdz 2. martam sava pagasta izpildu komitejā.

Līdz 2. martam jāpieteicas arī tiem jauno saimniecību ieguvējiem, kas viņiem piešķirto saimniecību citā pagastā vēlētos apmainīt pret saimniecību savā pagastā.

Pēc pieprasījumu kopsavilkumu sagrupēšanas Zemkopības tautas komisariāts dos norādījumus attiecīgām izpildu komitejām izdarīt brīvo saimniecību galīgu piešķiršanu š.g. 14. un 15. martā.

Zemes ierīcības pārvaldes priekšnieks

H. Purviņš

Tehniskās daļas vadītājs

J. Krūmiņš

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs, 49.num., 1941.g. 28. februārī

 

 

Laikraksta informācija par zemnieku pārcelšanos

Darba zemnieki pārceļo

Šai pavasarī no Latgales uz Valmieras apriņķi pārcēlušās ap 148 Latgales ģimenes, kurām Valmieras apriņķī piešķirtas saimniecības. Kā pirmais Vaidavas pagastā ar savu ģimeni un inventāru ieradies Kazimirs Mežaks no Krāslavas pagasta. (..) Viņam piešķirta 10 ha liela saimniecība no Vikulēnu mājām (..). Reizē ar tuvo pavasara darbu sākumu līdzīga pārcelšanās no vecās darba vietas uz jaunām notiek visā Zimeļvidzemē.

Cīņa, Nr. 88, 1941.g., 11. aprīlī

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes un Latvijas K(b)PL CK lēmuma par zemnieku pārvietošanu

Latvijas PSR Ministru Padomes un Latvijas K(b)PCK lēmums

par zemnieku iekšrepublikāniskās pārvietošanas organizāciju

Latvijas PSR

1947. gada " " februārī

Lai nodrošinātu Latvijas PSR valsts zemes fonda brīvo zemju izmantošanu un likvidētu pārapdzīvotību Latgales apriņķos, kuros zemes ir maz, Latvijas PSR Ministru padome un Latvijas K(b)P CK nolemj:

uzskatīt par nepieciešamu:

1. 1947.—1949. gadā organizēt zemnieku pārvietošanu no Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas apriņķa, kuros ir maz zemes, uz Jelgavas, Bauskas, Tukuma, Liepājas, Madonas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kuros zemes ir daudz.

2. Pie Latvijas PSR Ministru padomes izveidot Pārvietošanas nodaļu.

3. Noteikt, ka viss 1947. gada iekšrepublikāniskās pārvietošanas plāns ir 1000 zemnieku saimniecības.

4. Noteikt, ka pārceļotājiem apmešanās vietās zemes gabalu platība ir no 8 līdz 20 ha liela. (..)

19. Lūgt PSR Savienības Ministru padomi šo lēmumu apstiprināt. (..)

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs

(V.Lācis)

Latvijas K(b)P CK sekretārs

(J.Kalnbērziņš)

LVA, 270.f., 2.apr., 5095.l., 1., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Ministru padomes lēmuma projekta par zemnieku pārvietošanu

Par zemnieku saimniecību pārvietošanu

no tiem Latvijas PSR apriņķiem, kur zemes ir maz,

uz tiem, kur zemes ir daudz

1947. gada "..." maijā

(..) saskaņā ar PSR Savienības Ministru padomes 1947. gada 21. aprīļa lēmumu Nr.1100 Latvijas PSR Ministru padome nolemj:

1. 1947. gadā organizēt uz brīvprātības pamatiem 3000 zemnieku pārvietošanu no Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķiem, kuros zemes ir maz, uz Bauskas, Jēkabpils, Jelgavas un Liepājas apriņķi, kuros zemes ir daudz.

(..)

12. uzdot Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijai (b. Davidenko):

a) organizēt zemnieku saimniecību grupveida pārvietošanu uz lieliem zemes gabaliem, nepieļaujot jaunu viensētas zemes izmantošanas izveidošanu, un organizēt ciematu celtniecību pārvietotajiem zemniekiem viņu apmešanās vietās. (..)

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs

(V.Lācis)

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieks

(I.Bastins)

LVA, 270.f., 2. apr., 5095.l., 42., 44., 45. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijas Pārvietošanas komisijas paskaidrojums

par pārvietošanas kārtību

Par zemnieku saimniecību pārvietošanas kārtību

Latvijas PSR teritorijā no biezi apdzīvotiem

uz retāk apdzīvotiem apriņķiem

Ievērojot Latvijas PSR darba zemnieku lūgumu par pārvietošanos no apriņķiem, kuros trūkst zemes, uz apriņķiem ar neizmantotām zemes platībām, Vissavienības Ministru padome pieņēma lēmumu izvest labprātīgu zemnieku saimniecību pārvietošanu no biezi apdzīvotiem uz retāk apdzīvotiem Latvijas PSR apriņķiem.

Pārvietošana tiks izdarīta no Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas apriņķiem uz Jelgavas, Bauskas, Tukuma un Liepājas apriņķu brīvā fonda zemēm. Pārvietojamiem valsts izrādīs plašu pretimnākšanu.

Pārvietojamiem, grupu veidā, ir tiesības izmantot bezmaksas pārbraucienu ģimenēm, pārvest dzīvo un nedzīvo inventāru, kopsummā divas tonnas katrai ģimenei. Individuāli pārvietojoties, pārvietojamais no attiecīgiem orgāniem saņem tiesības pārbraukt un pārvest inventāru līdz vienai tonnai par atlīdzību 50% apmērā no vispārējā tarifa.

Pārvietojamie tiek atbrīvoti no visiem lauksaimniecības un apdrošināšanas nodokļu parādiem, kas skaitījās tiem līdzšinējās dzīves vietās.

Lauksaimniecības kooperāciju sabiedrības, kas organizētas no pārvietojamiem, tiek atbrīvotas uz diviem gadiem ieceļošanas vietās no ienākuma nodokļa, bet zemnieku saimniecības tiek atbrīvotas no lauksaimniecības un apdrošināšanas nodokļa.

Jaunās dzīves vietās pārvietojamiem tiek piešķirts meža cirsmas fonds dzīvojamo un saimniecības ēku būvei.

Pārvietojamie tiek atbrīvoti no celmu naudas atlīdzības uz diviem gadiem, sākot ar termiņu, kad tie iekārtojušies jaunajā dzīves vietā.

Bez mežmateriāliem katrai zemnieku saimniecībai no valsts tiks atvēlēti arī citi būvmateriāli, sniegta palīdzība dzīvojamo un saimniecības ēku ieprojektēšanai un organizēta tehniskā palīdzība būvdarbu veikšanai.

Pārvietojamiem zemniekiem atkarībā no vajadzības tiks piešķirts labības aizdevums divu centneru apmērā uz katru ģimeni ar noteikumu to atlīdzināt viena gada laikā no izsniegšanas termiņa.

Bezgovju saimniecību apgādāšanā ar lopiem pirmām kārtām tiks sniegta palīdzība pārvietotām zemnieku saimniecībām. Jaunās dzīves vietās zemes apstrādāšanas palīdzība, kas pienākas no MTS

(mašīnu un traktoru stacijām —J.R.) ar traktoriem vai zirgiem, uz līguma pamata vispirms tiks dota pārvietojamiem zemkopjiem.

Visiem pārvietojamiem vecās dzīves vietās tiek atļauts nodot lopbarību, maizes labību un kartupeļus "labības sagādes" punktos un kooperācijās, bet lopus — vietējos "lopu sagādes" punktos. Visām minētām organizācijām jāizsniedz pārvietotiem jaunajās dzīves vietās pēc uzrādītajām kvītīm un pārvietojamo dokumentiem līdzvērtīga un tādos pašos daudzumos graudu labība, kartupeļi un lopi sešu mēnešu laikā no kvīts izdošanas termiņa.

Pārvietojamiem zemkopjiem tiek izsniegts ilgtermiņa aizņēmums uz šādiem noteikumiem:

a) brīvu ēku trūkuma gadījumos tiek piešķirts aizņēmums dzīvojamo un saimniecības ēku būvei. Aizņēmums 10 tūkstoši rubļu uz astoņiem gadiem, kas dzēšams vienlīdzīgās daļās, sākot ar trešo gadu pēc tā saņemšanas;

b) katrai pārvietotai ģimenei ieceļošanas vietā dots aizņēmums trīs tūkstoši rubļu saimniecības iekārtošanai ar termiņu pieci gadi un aizņēmuma dzēšanas sākumu otrā gadā pēc tā saņemšanas;

c) pārvietotām zemnieku saimniecībām, kurās nav govju, tiek dots aizņēmums trīs tūkstoši rubļu (..) govslopu iegādei ar aizņēmuma dzēšanas sākumu otrā gadā pēc tā saņemšanas (..).

Pārvietošanas komisija

pie Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijas

LVA, 270.f., 2.apr., 5095.l., 55.lp. Oriģināls.

 

 

Pārvietošanas komisijas vadītāja K.Davidenko ziņojums

par pārvietošanas darba stāvokli

Latvijas K(b)P Centrālās komitejas

sekretāram biedram J.Kalnbērziņam

Latvijas PSR Ministru padomes

priekšsēdētājam biedram V.Lācim

Dienesta ziņojums par zemnieku saimniecību

pārvietošanas organizācijas darba stāvokli Latvijas PSR

Saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes un Latvijas K(b)P CK 1947. gada 10. jūnija lēmumu "Par pasākumiem zemnieku pārvietošanai no daudzapdzīvotajiem uz mazapdzīvotajiem Latvijas PSR apriņķiem", Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija ir paveikusi šādu iekšrepublikāniskās pārvietošanas organizācijas darbu.

Ir izstrādāti dzīvojamo māju un saimniecības ēku celtniecības projekti, sagatavots pieprasījums par nepieciešamo celtniecības materiālu daudzumu un sagatavota tāme pārvietošanas finansēšanai 1947. gadā. Latviešu un krievu valodā tika izdots aicinājums zemniekiem par zemnieku pārvietošanas pasākumiem, kā arī izdotas pārceļošanas pagaidu biļetes. Apriņķu lauksaimniecības daļām ir doti praktiski norādījumi par kārtību, kādā noskaidrojami brīvo zemju fondi, kuri ir noderīgi pārvietošanai, par pārvietojamo uzskaites organizāciju un tā kontingenta noskaidrošanu, kurš vēlas pārcelties uz tiem apriņķiem, kuros zemes ir daudz. Bez tam apriņķu lauksaimniecības nodaļu vadītāju sanāksmēs tika apspriesti Zemnieku saimniecību pārvietošanas jautājumi un praktiskie pasākumi par šā ļoti svarīgā valsts uzdevuma izpildi.

Lai sniegtu praktisku palīdzību, uz Jelgavas, Tukuma, Bauskas, Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils apriņķiem tika komandēti komisijas locekļi un trīs Lauksaimniecības ministrijas speciālisti.

Liels darbs ir paveikts, lai noskaidrotu valsts zemes fonda stāvokli izvietošanas vietās. Pamatojoties uz Jelgavas, Bauskas un Tukuma apriņķu apsekošanas ziņām, ir konstatēts, ka valsts zemes fonda platība ir stipri sadrumstalota pa visu apriņķa teritoriju. No 100 līdz 200 ha un lielāku masīvu, kuri būtu derīgi ciematu organizācijai, ir neliels skaits. Pie tam arī šajos zemes masīvos ir iespiedušās atsevišķas jaunsaimnieku sētas. Valsts zemes fonda masīvos lielākoties nav dzīvojamo un saimniecības ēku, kuras būtu derīgas izmantošanai.

Patlaban Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija izstrādā ciemata zemes un saimnieciskās iekārtošanas, kā arī kultūras un sadzīves iestāžu izvietošanas shēmu, kura ir jāizveido jaunajās apmešanās vietās.

Bauskas, Jelgavas, Tukuma un Liepājas apriņķos zemes ierīcības orgāni par pārvietošanas fondiem ir uzsākuši zemes ierīcības darbus, bet Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā un Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā uzsākta projektu sastādīšana ciemata organizācijai — 15–20 zemnieku saimniecībām katrā apdzīvotā vietā.

Komisijas sagatavotie divi projekti dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām pārvietotajiem paredzēti 3–5 un 6–8 cilvēku ģimenēm.

2 istabu dzīvojamās mājas cena — 18300 rbļ., bet 3 istabu dzīvojamās mājas — 21926 rbļ. Saskaņā ar kreditēšanas noteikumiem dzīvojamās mājas celtniecībai un saimniecības ēkām tiek piešķirts kredīts 10 000 rbļ. apmērā.

Izejot no augstāk teiktā, komisija uzskata par nepieciešamu palielināt celtniecības kreditēšanas apmēru līdz 20 000 rubļu, ņemot vērā, ka daļu darbu (zemes un atsevišķus celtniecības darbus) veiks paši pārvietotie.

Lai veiktu 6000 objektu celtniecību pārvietotajiem, ir nepieciešams saskaņā ar PSRS Tautas Komisāru Padomes 1939. gada 14. septembra lēmumu Nr. 1447 (12.p.) izveidot celtniecības organizāciju. Būtu lietderīgi mūsu republikā uzsākt standarta māju izgatavošanu pārvietotajiem vai arī organizēt to ievešanu no citām Padomju Savienības republikām.(..)

Pēc Zemes reformas Latgalē ir apmēram 10 000 zemnieku saimniecību ar nepietiekamu zemes izmantošanu, t.i., līdz 5 ha. Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas apriņķiem ir iespējas bez zaudējumu nodarīšanas apriņķa lauksaimniecībai sameklēt paredzēto zemnieku saimniecību skaitu pārvietošanai uz Latvijas PSR rietumu apriņķiem.

Līdz 1947. gada 15. augustam no Rēzeknes apriņķa uz Bauskas apriņķa kolhozu "Uzvara" pārcēlās 7 zemnieku ģimenes un 4 ģimenes individuālā kārtā pārcēlās uz Jelgavas apriņķi. Pēc apriņķu ziņām, to zemnieku skaits, kuri vēlas pārcelties, sastāda 63 zemnieku ģimenes, t.sk. Daugavpils apriņķī — 18, Rēzeknes — 18, Ludzas — 15 un Viļakas apriņķī — 12. Taču masu izskaidrošanas darbs zemnieku vidū par pārvietošanās apstākļiem un valsts palīdzības apmēriem ir izvērsts vāji, un tā rezultātā apriņķi nav izdarījuši pārceļotāju atlasi un noformēšanu.

Lūdzam noklausīties Latvijas PSR Ministru Padomes sēdē Daugavpils un Rēzeknes apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju ziņojumus par Latvijas PSR Ministru Padomes un Latvijas K(b)P CK lēmuma izpildi par tā zemnieku kontingenta noteikšanu, kuri vēlas pārcelties.

Latvijas PSR lauksaimniecības ministra vietnieks —

pārvietošanas komisijas vadītājs

K. Davidenko

LVA, 270.f., 2. apr., 5095. l., 51., 52., 53. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b. Ronim

Lūdzu iepazīties un sagatavot jautājumu Ministru Padomei

21/VII 47.__V. Lācis

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes informācija par dokumentu sagatavošanu, lai kolhozniekus pārceltu no viensētām uz ciematiem

Nr. 4/24

PSR Savienības Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietniekam

biedram G. Maļenkovam

1951. gada 6. janvārī

Izpildot PSR Savienības Ministru Padomes 1950. gada 4. novembra lēmumu Nr. 4515, Latvijas PSR Ministru Padome iesniedz PSR Savienības Ministru Padomes lēmuma projektu "Par kolhozu ciematu celtniecību un kolhoznieku pārcelšanu no viensētām Latvijas PSR" un tā paskaidrojumu.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

M. Plūdonis

LVA, 270.f., 2. apr., 5323.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no PSRS Ministru Padomes lēmuma projekta

"Par kolhozu ciematu celtniecību un kolhoznieku pārcelšanu no viensētām Latvijas PSR

Maskava, Kremlis

Par kolhozu ciematu celtniecību un kolhoznieku pārcelšanu

no viensētām Latvijas PSR

1951. gada " " janvāris

PSR Savienības Ministru Padome atzīmē, ka viensētu sistēma Latvijas PSR rada lielas grūtības lauksaimniecības procesu plašai mehanizācijai un bremzē kolhozu organizatoriski saimniecisko un politisko nostiprināšanos.

Lai racionāli organizētu kolhozu teritoriju, radītu nepieciešamos apstākļus galveno lauksaimniecības darbu plašai mehanizācijai un pareizai darba organizācijai kolhozos, PSR Savienības Ministru Padome nolemj:

1. Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomei pārvietot 120 tūkstošus kolhoznieku sētu no viensētām uz kolhozu ciematiem, t.sk. 50 tūkstošus kolhoznieku sētu pārcelt 1951. gadā.

2. Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomei nodrošināt normālus dzīves apstāļus tiem kolhozniekiem, kuri dzīvo zemnīcās un uz laiku piemērotās telpās, šim nolūkam uzbūvējot 5000 jaunu māju kolhozu centros. (..)

PSR Savienības Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietnieks

(G. Maļenkovs)

PSR Savienības Ministru Padomes lietu pārvaldnieks

(M. Pomazņevs)

LVA, 270.f., 2. apr., 5323.l., 2., 6.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no paskaidrojuma par PSRS Ministru Padomes

lēmuma projektu "Par kolhozu ciematu celtniecību

un kolhoznieku pārcelšanu no viensētām Latvijas PSR"

1. Kolhozi Latvijas PSR tiek organizēti uz zemes izmantošanas viensētu bāzes, kas stipri traucē to organizatoriski saimniecisko nostiprināšanu.

Kolhoznieku viensētu izvietojums rada lielas grūtības traktoru un kombainu pielietošanā (..).

Republikā pavisam ir 1700 kolhozi, kuri būvēs kolhozu ciematus ar 120—200 dzīvojamām mājām, liellopu fermām, cūku fermām, putnu fermām un citām saimniecības ēkām.

Viensētu dzīvojamā fondā ir 150 tūkstoši koka māju, 11 tūkstoši ķieģeļa māju, 8 tūkstoši mūra māju un 0,5 tūkstoši jaukta tipa māju. No šā ēku skaita ir paredzēts izmantot bez pārvietošanas uz kolhozu ciematiem 20 tūkstošus koka, 2 tūkstošus ķieģeļu, 2 tūkstošus mūra, bet pavisam 24 tūkstošus māju, kuras atrodas to tiešā tuvumā.

Kolhoznieku sētu pārcelšanu no viensētām uz kolhozu ciematiem ir paredzēts veikt divos gados — 1951. gadā — 50 tūkstoš ģimenes un 1952. gadā pārējās 70 tūkstoš ģimenes.

2. Rajonos, kuri īpaši cieta kara darbībā, 8740 kolhoznieku ģimenes dzīvo uz laiku piemērotās telpās un 33 tūkstoši kolhoznieku ģimeņu dzīvo pa divām trijām ģimenēm vienā mājā.

Lai kolhozniekiem nodrošinātu normālus dzīvošanas apstākļus, ir nepieciešams kolhozu ciematos uzcelt 75 tūkstošus jaunu māju, t.sk. 1951. gadā — 5 tūkstošus māju. (..)

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

M.Plūdonis

LVA, 270.f., 2.apr., 5323.l., 10., 12.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no Latvijas K(b)P CK un Latvijas PSR Ministru Padomes ziņojuma par kolhoznieku pārcelšanu

PSR Savienības Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietniekam biedram N.Bulgaņinam

1951. gada 25. janvārī

(..) Republikas kolhozos skaitās 222 125 kolhoznieku ģimenes. Kolhoznieku dzīvojamais fonds viensētās sastāda 166 590 mājas, t.sk. koka — 148 832, ķieģeļu — 11 245 un pārējās — 6513 mājas. No šā skaita tuvākajos gados ir paredzēts izmantot bez pārvietošanas uz kolhozu ciematiem 24 000 māju, bet 22 590 mājas izmantot, nojaucot kā celtniecības materiālus. (..)

Latvijas K(b)P CK sekretārs

J.Kalnbērziņš

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

LVA, 270.f., 2.apr., 5323.l., 15., 16.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas K(b)P CK un Latvijas PSR Ministru Padomes

ziņojums par kolhoznieku pārcelšanu uz ciematiem

VK(b)P CK sekretāram biedram G.Maļenkovam

biedram J.Staļinam

1952. gada 13. aprīlī

Latvijas PSR ir paveikta lauksaimniecības kolektivizācija. Patlaban republikā ir 1513 kolhozu, kuros apvienotas 223 656 zemnieku saimniecības.

Esošās viensētas traucē lauksaimniecības attīstībai, kolhozu organizatoriskai un saimnieciskai nostiprināšanai un sabiedriskās saimniecības izaugsmei, tās ir šķērslis traktoru un sarežģītu lauksaimniecības mašīnu izmantošanai.

Lai radītu apstākļus kolhozu ražošanas straujākai attīstībai un tālākai kolhozu organizatoriskai un saimnieciskai nostiprināšanai, Latvijas PSR Ministru Padome un Latvijas K(b)P CK uzskata par nepieciešamu 1952.–1955. gada laikā veikt 100 tūkstošu sētu pārcelšanu no viensētām uz kolhozu ciematiem un kolhozniekiem uzcelt 13 tūkstošus jaunu māju.

Tās kolhoznieku mājas, kuras atrodas projektēto kolhozu ciematu, brigāžu un fermu teritorijā, pārvietošanai nav pakļautas.

Latvijas PSR Ministru Padome un Latvijas K(b)P CK lūdz jūs, biedri Maļenkov, izskatīt pievienoto PSRS Ministru Padomes lēmuma projektu un sniegt Latvijas PSR nepieciešamo palīdzību izvirzīto jautājumu atrisināšanā.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

(V.Lācis)

Latvijas K(b)P Centrālās komitejas sekretārs

(J.Kalnbērziņš)

LVA, 270.f., 2.apr., 5323.l., 17.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes

un Latvijas K(b)P CK sagatavotā

PSRS Ministru Padomes lēmuma projekta

"Par kolhoznieku saimniecību pārcelšanu no viensētām

uz kolhozu sādžām un jaunu kolhoznieku dzīvojamo māju celtniecību Latvijas PSR kolhozos"

(..) PSR Savienības Ministru Padome nolemj:

1. Pieņemt Latvijas PSR Ministru Padomes un Latvijas K(b)P CK priekšlikumu par pārcelšanu no viensētām uz kolhozu sādžām 1952.–1955. gadā 100 tūkstošus kolhoznieku sētu, t.sk. 1952. gadā — 5 tūkstošus sētu, 1953. gadā — 20 tūkstošus sētu, 1954. gadā — 35 tūkstošus sētu, 1955. gadā — 40 tūkstošus sētu, un uzcelt 13 tūkstošus jaunu dzīvojamo māju. (..)

LVA, 270.f., 2.apr., 5323.l., 18.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no atskaites par kolhoznieku pārcelšanu

no viensētām uz ciematiem

Iepriekšējos četros gados (1950–1953) uz 1954. gada 1. janvāri republikā bija pārvietotas un no jauna uzceltas (..) kolhozu ciematos 436 mājas. (..) Celtniecības stadijā atrodas:

a) no jauna ceļamās mājas — __465

b) pārvestās mājas — __363

__Kopā: 828

LVA, 270.f., 2.apr., 5323.l., 39.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no Ērgļu rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas ziņojuma par pārcelšanos uz ciematiem

Latvijas PSR Ministru Padomes lauksaimniecības grupā

b. Kubrakovam

1954. gada 9. janvārī

Ērgļu rajona DDP izpildu komiteja plāno, ka 1954. gadā uz kolhoza ciematiem pārvietosies 90 kolhoznieku ģimenes, no kurām 68 cels jaunas dzīvojamās ēkas, bet 22 ģimenes pārvietos savas esošās dzīvojamās ēkas. (..)

Ērgļu rajona DDP izpildu komitejas priekšsēdētājs

(V.Veismanis)

Lauku un kolhozu celtniecības nodaļas vadītāja

(Dz.Vītoliņa)

LVA, 270.f., 2.apr., 5324.l., 3.lp. Noraksts.

 

Auces rajona DDP izpildu komitejas ziņojums

par kolhozu ciematu celtniecību

Latvijas PSR Ministru Padomes

kolhozu celtniecības Galvenai pārvaldei

Uz rakstu Nr.42 no 18. februāra 1954.g.

1954. gada 3. martā

Auces rajona kolhozu celtniecības nodaļa paziņo, ka rajona kolhozu ciematu centros būvēs 90 jaunas kolhoznieku dzīvojamās mājas. Pārvietošanai uz centru piemērotu ēku nav.

Piezīmējam, ka uz vietas celtniecības nodaļā nav piemērotu projektu kolhoznieku dzīvojamām ēkām, kāpēc lūdzam izsūtīt projektus kolhoznieku dzīvojamām un saimniecības ēkām, jo bez tiem nav iespējams sagatavot būvkokus pēc vajadzīgiem izmēriem.

Tāpat paziņojiet, no kādiem fondiem un kādas mežniecības kolhoznieki var saņemt būvkokus dzīvojamo ēku celtniecībai.

M.Kvilis

Kolhozu celtniecības nodaļas vad.v.i.

LVA, 270.f., 2.apr., 5324.l., 5.lp. Oriģināls.

 

Bauskas rajona DDP izpildu komitejas ziņojums

par kolhozu ciematu veidošanu

Galvenai kolhozu būvniecības pārvaldei

pie Latvijas PSR Ministru Padomes

1954.gada 22.februārī

Sakarā ar Latvijas PSR Ministru Padomes rīkojumu Nr.199–r no 6.februāra 1954.gada par kolhozu ciematu izbūvi Bauskas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja paziņo kolhoznieku ģimeņu māju skaitu, kuras tiks uzbūvētas no jauna vai pārvestas uz jaunajiem kolhozu ciematiem 1954.gadā Bauskas rajona kolhozos:

1) Jaunbūvējamas dzīvojamās ēkas — 120

2) Pārvietojamas dzīvojamās ēkas — 22

Bauskas rajona DDP izpildu komitejas priekšsēdētājs

Reickarts

Bauskas rajona DDP izpildu komitejas sekretāre

Pilupe

LVA, 270.f., 2.apr., 5324.l., 32.lp. Oriģināls.

 

 

Izvilkums no kolhozu celtniecības Galvenās pārvaldes

orientējošā plāna par kolhoznieku ģimeņu pārcelšanu

uz kolhozu ciematiem 1956.—1958.gadā

1955.gada 6.jūnijā

Latvijas PSR skaitās 1439 kolhozi, kuros ir apvienotas 217 tūkstoši ģimeņu (sētas).

16–17 tūkstoši cilvēku dzīvo kolhozu ciematos, bet 200–202 tūkstoši ģimeņu dzīvo ārpus kolhozu ciematiem, viensētās, kuras dažkārt atrodas ievērojamā attālumā no kolhozu ciematiem (..). Tādu viensētu Latvijas PSR kolhozos skaitās 160–170 tūkstoši.

Pārceļot kolhozniekus uz ciematiem, tiek ņemts vērā, ka 35–40 tūkstošus koka dzīvojamo māju ir iespējams pārvietot uz kolhozu ciematiem un tur uzbūvēt no jauna. (..)

Plāns orientēts uz to, ka ir nepieciešams pārcelt uz ciematiem 200–202 tūkstošus ģimeņu. Tātad 1956.–1958.gadā ir nepieciešams pārvietot no viensētām uz ciematiem 38 tūkstošus māju un 164 tūkstoši mājas–dzīvokļi kolhozniekiem ir jāuzceļ no jauna.

To kolhoznieku, kuri pārceļas uz kolhozu ciematiem, dzīvojamo māju celtniecības un pārvietošanas plāns:

(tūkstoši mājas–dzīvokļi)

Nosaukums__1956.g.__1957.g.__1958.g.__Pavisam

Māju pārvietošana__11,0__13,0__14,0__38,0

Jaunu māju celtniecība__49,0__57,0__58,0__164,0

Kopā:__60,0__70,0__72,0__202,0

Kolhozu celtniecības Galvenās pārvaldes

galvenā inženiera vietas izpildītājs

A.Padoms

LVA, 270.f., 2.apr., 5413.l., 21., 22., 23.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes

1956.gada 18.aprīļa lēmuma Nr.181

"Par palīdzības sniegšanu, saimnieciski iekārtojoties

tām strādnieku un kalpotāju ģimenēm,

kuras uz kolhoziem pārceļas no pilsētām,

strādnieku ciematiem un rajonu centriem"

(..)

11. Uzdot Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijai (biedram Ņikonovam) kopā ar Latvijas PSR Valsts plāna komisiju (biedru Veldri) mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Latvijas PSR Ministru Padomē priekšlikumus par daļas kolhoznieku organizētu pārvietošanu no austrumu rajoniem uz centrālajiem un rietumu rajoniem. (..)

LVA, 270.f., 2.apr., 5431.l., 1., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

LPSR lauksaimniecības ministra vietnieka I.Krūmiņa

paziņojums par kolhoznieku pārvietošanu

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

biedram V.Lācim

1956.gada 11.maijā

Lauksaimniecības ministrija paziņo, ka saskaņā ar Latvijas KP CK lauksaimniecības daļas norādījumu nav lietderīgi sagatavot pasākumus, kuri paredzēti Latvijas PSR Ministru Padomes š.g. 18.aprīļa lēmumā Nr.181. (..)

Lauksaimniecības ministrija šiem norādījumiem piekrīt.

Latvijas PSR lauksaimniecības ministra vietnieks

I.Krūmiņš

LVA, 270.f., 2.apr., 5413.l., 4.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Turpmāk vēl