Latvijas Banka

Informācija__Rīgā 2001. gada 14. septembrī

Par Latvijas Bankas padomes lēmumiem

Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:

— refinansēšanas procentu likme —3,5% gadā;

— banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:

— septiņām dienām —1,5% gadā,

— četrpadsmit dienām —1,75% gadā;

— lombarda kredīta procentu likmes:

— līdz 10 dienām —5,5% gadā,

— 11.–20. dienā —6,5% gadā,

— sākot no 21. dienas —7,5% gadā.

Latvijas Bankas padome apstiprināja:

—Banku minimālo rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumus;

—Latvijas Bankas politiku maksājumu sistēmas jomā;

—Rekomendācijas darījumu veikšanai ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem;

—Kredītiestāžu ilgtermiņa ārējo aizņēmumu pārskata un prognozes sagatavošanas noteikumus un Ārējo ieguldījumu gada pārskata sagatavošanas noteikumus, kā arī Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata sagatavošanas noteikumus jaunā redakcijā;

—Skaidrās naudas inkasācijas licenču saņemšanas noteikumus jaunā redakcijā.

Banku minimālo rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumi (stājas spēkā ar 01.01.2002.) aizstās Latvijas Bankas padomes 1996. gada 17. maijā apstiprināto Kredītiestādes rezervju prasību aprēķināšanas kārtību. Vienlaikus ar minēto noteikumu apstiprināšanu Latvijas Banka samazināja skaidrās naudas daļu rezervju prasību izpildē. Ar nākamā gada 1. janvāri vidējā kases atlikuma latu daļa LR reģistrēto banku un ārvalstu banku filiāļu rezervju prasību izpildē nedrīkstēs pārsniegt 30% līdzšinējo 40% vietā.

Latvijas finansu sistēmā rezervju prasībām joprojām ir liela nozīme naudas piedāvājuma regulēšanā galvenokārt tāpēc, ka rezervju prasību izpilde nodrošina zināmu naudas pieprasījuma stabilitāti un veicina atklātā tirgus operāciju (repo, valūtas mijmaiņas, otrreizējā tirgus operāciju) efektivitāti.

Viens no priekšnosacījumiem integrācijai Eiropas Monetārajā savienībā ir monetārās politikas normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasībām. 2000. gadā rezervju prasību norma bankām tika samazināta divreiz —pa vienam procentu punktam, un šobrīd tā ir 6%. Pagājušā gada nogalē sākta arī rezervju prasību izpildē ietilpstošās skaidrās naudas daļas samazināšana. Pilnīga rezervju prasību, kā arī to aprēķināšanas un izpildes kārtības saskaņošana ar ECB prasībām veicama vairākos posmos, pakāpeniski samazinot rezervju prasību normu līdz ECB noteiktajam rezervju prasību līmenim (2%) un ar laiku pavisam atsakoties no skaidrās naudas iekļaušanas rezervju prasību izpildē.

Jaunajos bankas minimālo rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumos iestrādāti vairāki grozījumi, lai tos tuvinātu ECB monetāro instrumentu lietošanas noteikumiem. Viens no svarīgākajiem jauninājumiem ir tas, ka rezervju prasības bankām turpmāk būs jāizpilda nevis kalendārajā mēnesī, bet periodā no mēneša 24. datuma līdz nākamā mēneša 23. datumam. Šāda rezervju prasību izpildes perioda noteikšana ļaus precīzāk prognozēt likviditāti gan bankām, gan Latvijas Bankai, jo starp rezervju prasību aprēķina periodu un izpildes periodu būs vairāk nekā nedēļa un šie periodi vairs nepārklāsies. Šāda rezervju prasību izpildes kārtība palīdzēs arī ierobežot pašlaik mēneša pēdējās dienās bieži vien novērojamās būtiskās naudas tirgus procentu likmju svārstības.

Vēl minamas šādas būtiskas izmaiņas:

—banku emitētie parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu ilgāku par 2 gadiem tiek izslēgti no rezervju bāzes;

—noteikti gadījumi, kad bankas atbrīvojamas no rezervju prasību izpildes;

—noteikta atbildība par rezervju prasību neievērošanu.

Noteikumu izstrādē ņemts vērā Latvijas Komercbanku asociācijas un Finansu un kapitāla tirgus komisijas viedoklis.

Latvijas Bankas politika maksājumu sistēmas jomā (stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi) nosaka Latvijas Bankas lomu un uzdevumus Latvijas maksājumu sistēmas jomā.

Nepieciešamību centrālajām bankām skaidri formulēt un publicēt politiku maksājumu sistēmas jomā nosaka starptautiskā prakse, jo maksājumu sistēmas raitas darbības veicināšana valstī ir viens no centrālās bankas pamatuzdevumiem. Šo uzdevumu centrālās bankas pilda, veicot maksājumu sistēmas pārraudzību, lai mazinātu sistēmas risku. Maksājumu sistēmas raita darbība, ierobežojot šāda riska ietekmi, nodrošina visas finansu sistēmas stabilitāti un monetārās politikas īstenošanu, kā arī palielina klientu uzticību bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izmantošanā.

Latvijas Bankas, līdzīgi kā citu centrālo banku, uzmanība pirmkārt vērsta uz liela apjoma starpbanku maksājumu sistēmām, kuras ir galvenais monetārās politikas transmisijas mehānisms un var būt lielākais riska avots valsts maksājumu sistēmas darbībā, jo šāda veida sistēmas apstrādā ievērojamas naudas plūsmas. Tomēr svarīga ir arī nelielo maksājumu sistēmu droša un efektīva darbība. Kļūdas šādās sistēmās var ietekmēt daudzus lietotājus un līdz ar to mazināt uzticību visai maksājumu sistēmai. Latvijas Banka veiks pārraudzību arī šāda veida sistēmām, kopā ar attiecīgo sistēmu operatoriem novērtējot sistēmu darbības riskus un sniedzot konsultācijas risku ierobežošanai.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par maksājumu sistēmu nozīmi, tiek gatavota publikācija par Latvijas maksājumu sistēmas pārraudzību, kas ietvers Latvijas Bankas politiku maksājumu sistēmu jomā un skaidrojošu materiālu par valsts maksājumu sistēmas uzbūvi un ar to saistītajiem riskiem.

Apstiprināto dokumentu atbalsta institūcijas, kuras ir aktīvi dalībnieki valsts maksājumu sistēmā vai pārstāv tos, —Latvijas Komercbanku asociācija, maksājumu karšu centri, Latvijas pasts, Latvijas Centrālais depozitārijs un Nacionālais maksājumu centrs, kā arī Finansu un kapitāla tirgus komisija.

Rekomendācijas darījumu veikšanai ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem (stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi) izstrādātas, lai noteiktu minimālās prasības elektronisko maksāšanas līdzekļu izlaišanai, apkalpošanai un izmantošanai Latvijas Republikā. Rekomendāciju projekts nosaka kredītiestāžu un to klientu vispārīgās saistības un atbildību darījumos ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.

Līdz ar rekomendāciju ieviešanu valstī būs vienotas minimālās prasības elektronisko maksāšanas līdzekļu izdošanai un lietošanai. Tās būs saskaņotas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) praksei, kas orientēta uz patērētāju (klientu) aizsardzību, lai veicinātu elektronisko maksāšanas līdzekļu plašu izmantošanu, kredītiestādēm uzņemoties lielāko atbildību par šāda veida augsta riska bankas pakalpojumu piedāvāšanu klientiem.

Rekomendāciju projekts ir izstrādāts saskaņā ar ES rekomendācijām Nr. 97/489/EC "Rekomendācijas darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem un attiecībām starp to izdevēju un turētāju". Latvijas Bankas rekomendācijās nav iekļauta prasība bankām piedāvāt klientiem strīdus izskatīt efektīvās ārpustiesu procedūrās. Šo rekomendāciju Latvijas Banka varēs ieviest brīdī, kad Latvijā tiks izveidota ES prasībām atbilstoša ārpustiesu strīdus izskatīšanas institūcija attiecībā uz finansu pakalpojumiem.

Apstiprināto rekomendāciju ieviešanu atbalsta Latvijas Komercbanku asociācija un Finansu un kapitāla tirgus komisija.

Ar Kredītiestāžu ilgtermiņa ārējo aizņēmumu pārskata un prognozes sagatavošanas noteikumiem (stājas spēkā ar 01.01.2002.) tiek ieviests Kredītiestāžu ilgtermiņa ārējo aizņēmumu pārskats un Kredītiestāžu ilgtermiņa ārējo aizņēmumu prognoze, kas iesniedzami Latvijas Bankai reizi ceturksnī un iekļaus kredītiestāžu sniegto informāciju par naudas plūsmām, ko veido to ilgtermiņa saistības pret nerezidentiem. Šie dati nepieciešami valsts ārējā parāda, starptautiskās investīciju bilances un valsts makroekonomisko rādītāju sagatavošanai, analīzei un prognozēšanai.

Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata sagatavošanas noteikumi (stājas spēkā ar 01.01.2002.) apstiprināti jaunā redakcijā, jo Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskats papildināts ar pielikumu "Ilgtermiņa ārējie aizņēmumi," kas aizstās Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes līdz šim apkopoto veidlapu 2-MB "Uzņēmuma ilgtermiņa ārvalstu aizņēmumi".

Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata papildināšana nepieciešama, lai nodrošinātu valsts ārējā parāda, starptautiskās investīciju bilances un valsts makroekonomisko rādītāju sagatavošanu, analīzi un prognozēšanu ar nepieciešamo informāciju par ārējo parādu un naudas plūsmām, ko veido Latvijas Republikas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ilgtermiņa saistības pret nerezidentiem.

Ārējo ieguldījumu gada pārskata sagatavošanas noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu gada maksājumu bilances sagatavošanu un atjauninātu Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata apsekojuma izlasē iekļaujamo Latvijas Republikas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) loku.

Sākot ar informāciju par 2001. gada 1. ceturksni, izmantojot Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskatu, Latvijas Banka ar izlases metodi apseko aptuveni 800 lielāko Latvijas Republikas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). Izmantojot "Ārējo ieguldījumu gada pārskatu", tiks apsekoti aptuveni 1200 ceturkšņa apsekojuma izlasē neiekļauto Latvijas Republikas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību).

Skaidrās naudas inkasācijas licenču saņemšanas noteikumu jaunajā redakcijā (stājas spēkā ar 15.10.2001.) ir paplašināts inkasācijas veicēju loks. Pašlaik LR reģistrēto banku un ārvalstu banku filiāļu skaidrās naudas inkasāciju ir tiesīgas veikt tikai LR reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles. Turpmāk licences, ievērojot apstiprinātos noteikumus, varēs saņemt arī citas uzņēmējsabiedrības, kas specializējušās inkasācijas pakalpojumu sniegšanā.

Latvijas Bankas

preses sekretārs E. Vējiņš