Ministru kabineta noteikumi Nr.393

Rīgā  2001.gada 28.augustā (prot. Nr.40, 28.§)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 44.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk — komisija) ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas uzrauga sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu valsts regulējamās nozarēs saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un attiecīgo valsts regulējamo nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Komisija ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu komisijas nosaukumu.

II. Komisijas darbība

3. Komisijas sastāvā ir padome un izpildinstitūcija.

4. Komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētājs ir arī padomes priekšsēdētājs (turpmāk — priekšsēdētājs) un padomes loceklis. Priekšsēdētāja funkcijas ir noteiktas likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 41.pantā.

5. Priekšsēdētājs:

5.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv komisiju citās institūcijās;

5.2. piedalās Ministru kabineta komitejas sēdēs un valsts sekretāru sanāksmēs vai pilnvaro tam citu padomes locekli;

5.3. sastāda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam administratīvo pārkāpumu protokolu vai pilnvaro tam citu komisijas amatpersonu;

5.4. veic citas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas.

6. Padomes locekļiem piedalīšanās padomes sēdēs ir obligāta. Ja padomes loceklis kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties padomes sēdē, viņš par to sniedz priekšsēdētājam pamatotu paskaidrojumu.

7. Padomes locekļi ir tiesīgi pieprasīt un netraucēti saņemt savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju tieši no izpildinstitūcijas darbinieka atbilstoši viņa kompetencei.

8. Saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam komisijai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu nosaka padome.

III. Izpildinstitūcijas darba organizācija

9. Izpildinstitūcija ir pakļauta padomei un pilda padomes sekretariāta un ekspertu funkcijas, lai sagatavotu jautājumus un dokumentus izskatīšanai padomes sēdē un īstenotu padomes pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus.

10. Izpildinstitūcijas darbu organizē izpildinstitūcijas vadītājs (turpmāk — izpilddirektors). Izpilddirektors ir pakļauts priekšsēdētājam, viņš veic šādus uzdevumus:

10.1. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv izpildinstitūciju citās institūcijās;

10.2. nodrošina komisijas darbību piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros;

10.3. atbild par komisijas kompetencē esošo jautājumu risināšanu, kā arī par padomes lēmumu, administratīvo aktu projektu un citu dokumentu sagatavošanu un par padomes pieņemto lēmumu un izdoto administratīvo aktu izpildi;

10.4. nodrošina padomes locekļus ar informāciju, kas tiem nepieciešama vai kuru tie pieprasa savu funkciju izpildei;

10.5. izstrādā un iesniedz padomei apstiprināšanai izpildinstitūcijas struktūrvienību nolikumus;

10.6. izstrādā un iesniedz padomei apstiprināšanai pārskatu par komisijai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu un izpildinstitūcijas štatu sarakstu saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam;

10.7. atbild par komisijai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu likumā noteiktajā kārtībā un reizi ceturksnī sniedz priekšsēdētājam attiecīgu ziņojumu;

10.8. saskaņā ar normatīvajiem aktiem pieņem darbā un atlaiž no darba izpildinstitūcijas darbiniekus;

10.9. veic citas normatīvajos aktos vai padomes lēmumos noteiktās funkcijas.

11. Izpildinstitūcijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas.

12. Izpildinstitūcijas departamenti un patstāvīgās nodaļas tiek izveidoti saskaņā ar padomes noteikto izpildinstitūcijas struktūru. Departamentu un patstāvīgo nodaļu pakļautība, uzdevumi un funkcijas noteikti departamentu un patstāvīgo nodaļu nolikumos.

13. Departamentu un patstāvīgo nodaļu nolikumus apstiprina padome.

14. Departamentus un patstāvīgās nodaļas vada departamentu direktori un patstāvīgo nodaļu vadītāji, viņi ir pakļauti izpilddirektoram un pilda izpilddirektora rīkojumus vai ir pakļauti padomei saskaņā ar padomes apstiprinātu nolikumu. Departamenta direktors organizē un vada departamenta un tā nodaļu darbu. Patstāvīgās nodaļas vadītājs organizē un vada patstāvīgās nodaļas darbu.

15. Departamenta direktors apstiprina departamenta nodaļu nolikumus, pamatojoties uz departamenta nolikumu. Departamenta nodaļas vadītājs ir pakļauts departamenta direktoram.

16. Padome apstiprina izpildinstitūcijas štatu sarakstu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam atalgojumiem paredzēto līdzekļu ietvaros.

IV. Vadītāju iecelšanas kārtība

17. Izpilddirektoru priekšsēdētājs izvēlas konkursa kārtībā. Izpilddirektoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata padome. Darba līgumu ar padomes iecelto izpilddirektoru slēdz priekšsēdētājs.

18. Departamentu direktorus un patstāvīgo nodaļu vadītājus padome izvēlas konkursa kārtībā. Darba līgumu ar padomes izvēlētajiem departamentu direktoriem un patstāvīgo nodaļu vadītājiem slēdz izpilddirektors.

19. Departamenta nodaļu vadītājus izvēlas konkursa kārtībā. Darba līgumu ar departamenta nodaļu vadītājiem slēdz izpilddirektors.

V. Dokumentu sagatavošanas kārtība

20. Padomes sēdē izskatīšanai paredzētos lēmumu projektus (turpmāk — lēmuma projekts) un citus dokumentus sagatavo struktūrvienība, kuras kompetencē ir attiecīgo jautājumu risināšana. Tās vadītājs ir atbildīgs par konkrētā lēmuma projekta izstrādāšanu un iesniegšanu izpilddirektoram.

21. Ja par lēmuma projektā ietverto jautājumu risināšanu ir atbildīgas vairākas struktūrvienības, izpilddirektors nosaka par lēmuma projekta sagatavošanu atbildīgo struktūrvienību. Tās vadītājs ir atbildīgs par konkrētā lēmuma projekta izstrādāšanu un iesniegšanu izpilddirektoram.

22. Lēmuma projektu un citus dokumentus pirms iesniegšanas izpilddirektoram vizē atbildīgās struktūrvienības vadītājs, juridiskā departamenta atbildīgais darbinieks un atbildīgais izpildītājs.

23. Izpilddirektors vizē lēmuma projektu un iesniedz padomē kopā ar pavadvēstuli. Pavadvēstulē pamato lēmuma pieņemšanas nepieciešamību, sniedz īsu tā būtības izklāstu un informāciju par paredzamajām lēmuma pieņemšanas sekām (norādot dokumentus, kuros nepieciešams izdarīt grozījumus vai kurus nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem), kā arī norāda lēmuma projekta atbilstību normatīvajiem aktiem.

24. Izpilddirektors paraksta citus dokumentus padomes noteiktajā kārtībā.

VI. Noslēguma jautājums

25. Ar 2001.gada 1.oktobri atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 8.decembra noteikumus Nr.449 "Energoapgādes regulēšanas padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 367./368.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis