Eiropa ir ceļā uz savu un pasaules lielāko naudas reformu

Pēc konferences "Eiro 2002" Budapeštā 13.–14.septembrī 

Ir pamats gaidīt: eiro ienāks makos un apritē 1. janvārī

Ir atlikuši tikai nedaudz vairāk kā trīs mēneši līdz brīdim, kad sāksies līdz šim apjomīgākā naudas reforma pasaulē. 12 Eiropas valstis, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, nomainīs savu nacionālo naudas sistēmu pret Eiropas vienoto valūtu — eiro. Lai gan neskaidras naudas norēķinos eiro cirkulē jau kopš 1999. gada 1. janvāra un saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem lielā daļā Eiropas tirdzniecības vietu preču un pakalpojumu cenas jau pašlaik tiek norādītas divējādi — gan nacionālajā valūtā, gan eiro — tomēr reālā, jeb fiziskā naudas reforma, kad apritē nonāks jaunās eiro banknotes un monētas, sāksies tieši nākamā gada sākumā. Līdz ar to var uzskatīt, ka tiks pabeigta arī Eiropas Savienības (ES) vienotā iekšējā tirgus izveide.

Šī būs tiešām apjomīga un ļoti sarežģīta naudas reforma, par ko liecina fakts, ka jauno banknošu drukāšana un monētu kalšana tika aizsākta un lielākoties arī pabeigta jau pirms diviem vai trim gadiem. Bet pašam naudas apmaiņas procesam atvēlēti tikai divi mēneši — līdz nākamā gada februāra beigām. Šajā laikā lielākajā daļā eirozonas valstu apritē būs gan vecā, gan jaunā valūta, tomēr kā mierinājums ir fakts, ka arī pēc šī termiņa vēl vairākus gadus (dažādās valstīs atšķirīgi) bankās līdzšinējo nacionālo valūtu būs iespējams konvertēt uz eiro pēc jau pirms vairākiem gadiem stingri noteiktā kursa.

Tuvojoties eiro "dzimšanas dienai", ažiotāža ap gaidāmo naudas reformu kļūst arvien lielāka. Un lielā mērā tā ir pamatota, jo apmaināmās valūtas daudzums ir neiedomājami liels. Proti, līdz šim dažādās naudas spiestuvēs eirozonas valstīs ir iespiesti 14,25 miljardi banknošu, kuru kopējā vērtība ir 642 miljardi eiro, un vairākās naudas kaltuvēs izgatavoti 50,6 miljardi monētu, par kopējo vērtību 15,7 miljardi eiro. Tas ir aptuveni 50 banknotes un 165 monētas uz katru eirozonas valsts iedzīvotāju. Jaunās eiro valūtas izgatavošanas procesā liktas lietā visas jaunākās drošības metodes, bet dažās no pavisam astoņām monētām lietots sakausējums, kāds vēl līdz šim nekur nav ticis izmantots.

Līdz šim izgatavotās eiro valūtas kopējais svars ir 239 tūkstoši tonnu, kas ir ekvivalents 24 Parīzes Eifeļa torņu svaram. Ja šīs naudas apjoms būtu jāizplata vienlaikus vienas dienas laikā, tad būtu vajadzīgi aptuveni 478 tūkstoši naudas pārvadājamo autofurgonu. Bet, piemēram, Vācijā vien naudas nogādāšanai bankās būs nepieciešami 35 vilcienu sastāvi ar 20 kravas vagoniem katrs.

Eiro monētu un banknošu nogādāšana uz bankām sākta jau kopš šī gada 1. septembra, un līdz nākamā gada sākumam ne tikai jāpabeidz visas naudas nogādāšana bankām, bet arī visi mazumtirgotāji jānodrošina ar pietiekamu eiro valūtas daudzumu. Kā nosaka Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijas par pāreju uz eiro, sākot ar 2002. gada 1. janvāri, nākamos divus mēnešus visiem mazumtirgotājiem un servisa uzņēmumiem, kas apkalpo cilvēkus, samaksa par precēm un pakalpojumiem jāpieņem gan vecajā valūtā, gan eiro, bet atlikums konsekventi jāizdod tikai eiro valūtā. Tas nozīmē, ka šajā laikā it visiem veikaliem, kafejnīcām, teātriem un avīžu kioskiem nāksies darboties vienlaikus ar divām valūtām. Tas neapšaubāmi būs pilnīgi citāds tirgošanās process — tehniski ļoti sarežģīts, kas prasa papildu tehnisko nodrošinājumu, kā arī tirgotāju apmācību. Lielākie uzņēmumi šim procesam gatavojas jau vairākus gadus. Kā rāda pētījumi, lielākā daļa (vismaz 70 %) eiropiešu skaidru naudu iegūst nevis bankās, bet gan no bankomātiem. Tādēļ EK ir ieteikusi, ka jau no 2000. gada 1. janvāra iedzīvotāji bankomātos varētu saņemt tikai eiro banknotes. Jaunajām eiro monētām arī jāpielāgo dažādie preču (piemēram, kafijas, cigarešu pārtikas u.c.) automāti, kas eirozonas valstīs ir visai izplatīti.

Vai 12 eirozonā ietilpstošās valstis (visas ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, Dāniju un Zviedriju) ir gatavas šai naudas reformai? Šis jautājums arvien biežāk tiek uzdots un vēl vairākkārt tiks atkārtots nākamo trīs mēnešu laikā.

Kā liecina otrdien publicētais EK pētījums par eirozonas banku gatavību gaidāmajai valūtas maiņai, lielākā daļa banku ir ņēmušas vērā EK rekomendācijas un jau laikus sākušas gatavoties lielajiem notikumiem nākamā gada sākumā. Aptuveni 83% no skaidras naudas bankomātiem jau nākamā gada pirmajā dienā būs gatavi izsniegt eiro banknotes. Bet līdz jaunā gada pirmās nedēļas beigām eiro banknotes izsniegs gandrīz visi (98%) bankomāti. Sekojot EK ieteikumiem, 75% no eirozonas bankām konvertēs nacionālo valūtu uz eiro, neiekasējot komisijas naudu, bet 57% banku ir apņēmušās šo bezmaksas servisu turpināt arī pēc divus mēnešus ilgā oficiālā apmaiņas perioda. Aptuveni trīs ceturtdaļas banku ir apņēmušās neiekasēt komisijas naudu vai kredīta procentus no klientiem (tirdzniecības un servisa sektora uzņēmumiem) par eiro banknošu un monētu iepriekšēju piegādi (frontloading), kā arī par vecās valūtas savākšanu.

"Es esmu ļoti iepriecināts par to, cik atsaucīgi banku sektors ir pieņēmis Eiropas Komisijas ieteikumus par gaidāmo eiro ieviešanu," komentējot pētījuma rezultātus, teica ES komisārs ekonomiskajos un monetārajos jautājumos Pedro Solbess, piebilstot, ka divi galvenie uzdevumi, lai sekmīgi un ātri īstenotu gaidāmo reformu, ir — nodrošināt iespēju iegūt mazo nomināciju eiro banknotes naudas bankomātos jau ar pirmo jaunā gada dienu un līdz 1. janvārim ar ļoti izdevīgiem debetēšanas nosacījumiem nodrošināt visus mazumtirgotājus ar eiro banknotēm un monētām. Ņemot vērā šo pamatīgo sagatavošanās procesu un faktu, ka gan bankās, gan bankomātos skaidru naudu varēs saņemt tikai eiro banknotēs, kā arī to, ka, izdarot jebkuru pirkumu vai maksājumu par kādu pakalpojumu, viss atlikums tiks izdots tikai un vienīgi eiro, finansu analītiķi prognozē, ka lielākoties naudas apmaiņas process būs pabeigts jau pirmajā nedēļā vai pirmajās desmit dienās. Vēl viens apstāklis, kas runā par labu tik straujai naudas apmaiņai, ir šī procesa sākšanas datums — 1. janvāris. Jo tieši decembra beigās sakarā ar Ziemassvētkiem un gadumiju patērētāji veic vislielākos pirkumus, un janvāra beigās skaidras naudas parasti ir atlicis visai maz. Kā liecina dažādas aptaujas, lielākā daļa eiropiešu netic, ka naudas maiņas process varētu noritēt tik strauji, bet tieši tādēļ lielākajā daļā eirozonas valstu tam atvēlētais laiks ir astoņas nedēļas, līdz februāra beigām. Tomēr atsevišķās valstīs dubultais valūtu cirkulācijas periods (laiks, kurā varēs norēķināties gan ar nacionālo valūtu, gan eiro) tiks pārtraukts jau agrāk, piemēram, Nīderlandē vietējos guldeņus tirdzniecības vietās varēs izmantot tikai līdz nākamā gada 28. janvārim.

Lai gan lielie uzņēmumi un bankas eiro banknošu un monētu ieviešanai gatavojas jau vairākus gadus un var diezgan droši apgalvot, ka līdz nākamā gada sākumam šis darbs būs pilnībā pabeigts, kā liecina EK veiktās aptaujas un pētījumi, liela daļa mazo un vidējo uzņēmēju eiro ieviešanai gatavojas diezgan lēni vai pat vēl nav sākuši to darīt. Arī informācija par gaidāmo naudas reformu šajā uzņēmēju grupā nav pietiekama. Tikai katrs ceturtais mazais un vidējais uzņēmējs eirozonas valstīs atzīst, ka ir gatavs gaidāmajai pārejai uz eiro. Bet katrs piektais uzņēmējs atzīst, ka vēl līdz šim neesot apjautis, ka tieši nākamā gada 1. janvāris ir datums, kad pilnībā jāpāriet uz eiro. Bet 60% mazo un vidējo uzņēmēju nav aprēķinājuši budžeta izdevumus, kas būs saistīti ar pāreju uz eiro. Tātad tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eirozonas valstīs pāreja uz vienoto valūtu var izrādīties vissarežģītākā.

"Arī vietējās pašvaldības vēl aizvien visai kūtri gatavojas eiro ieviešanai, un to sagatavotība gaidāmajai naudas reformai vērtējama kā neapmierinoša," tā, šo pirmdien, 17. septembrī, uzstājoties Helsinkos, atzina EK komisārs ekonomiskajos un monetārajos jautājumos Pedro Solbess. Viņš aicināja vietējo pašvaldību pārstāvjus netūļāties ar sagatavošanos pārejai uz eiro un sākt to nekavējoties. Tāpat vietējām pašvaldībām būtu jāizrāda lielāka iniciatīva iedzīvotāju informēšanā par eiro un pēc iespējas biežāk dažādos maksas pakalpojumos blakus nacionālajai valūtai jānorāda cenas arī eiro, lai ikviens eiropietis būtu gatavs jau ar pirmo nākamā gada dienu bez jebkādiem sarežģījumiem un pārpratumiem pieņemt jauno vienoto Eiropas valūtu, aicināja P. Solbess.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors