Eiropietis ir gandrīz gatavs gaidāmajai vienotās valūtas ieviešanai

Līdz Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai dzīvē ir atlikušas tikai aptuveni 100 dienas. Kā liecina dažādie pētījumi, kas veikti nākamās reformas gaidās, banku sektors un lielākie uzņēmumi sagatavošanās procesu ir beiguši un jau tagad ir tehniski sagatavoti nacionālās valūtas nomaiņai pret eiro.

Bet kādas pārmaiņas eiro nesīs parastā eiropieša dzīvē? Vai valūtu maiņa ietekmēs preču un pakalpojumu cenas? Kā tās ietekmēs algas? Vai nepalielināsies bezdarbs? Šie ir jautājumi, kas arvien biežāk tiek uzdoti, tuvojoties eiro monētu un banknošu ieviešanas dienai.

Kā liecina "Eurobarometer" jūlijā veiktās aptaujas dati, tuvojoties eiro ieviešanas brīdim, ievērojami palielinājies iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka ir labi informēti par gaidāmo reformu. Jūlijā tādi bija jau 73% aptaujāto. Aptuveni tikpat liela iedzīvotāju daļa eirozonas valstīs zina, ka tieši 1. janvārī apgrozībā parādīsies eiro banknotes un monētas. Bet nedaudz vairāk nekā puse eiropiešu ir iegaumējuši konvertācijas kursu no nacionālās valūtas uz eiro. Fakts, ka iedzīvotāju informētības līmenis pēdējos mēnešos ir audzis, neapšaubāmi liecina par pozitīvu attīstību. Tomēr vēl aizvien liela daļa iedzīvotāju visai maz zina par gaidāmo naudas reformu. Kā liecina aptaujas, vairums iedzīvotāju pozitīvi vērtē vienotās valūtas ieviešanu un uzskata, ka tā ievērojami atvieglos finansiālās darbības ceļojumu laikā, arī cenas būs daudz vieglāk salīdzināt. Turpretim 20% eiropiešu vēl aizvien nav apjautuši, ka eiro banknotes un monētas, kuras tiks ieviestas viņu valstī nākamā gada 1. janvārī, tikpat labi varēs lietot visās pārējās 11 eirozonas valstīs.

Jāatzīmē, ka aptuveni 30% eirozonas valstu iedzīvotāju jau pašlaik lielu daļu cenu ir iegaumējuši eiro. Šis fakts ir īpaši svarīgs, jo tieši dubultā cenu sistēma vēl pirms nacionālās valūtas izņemšanas no apgrozības ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kā nodrošināt cenu stabilitāti un nepieļaut cenu kāpumu pēc pārejas uz norēķiniem tikai ar eiro.

Cenu stabilitāte ir viens no galvenajiem uzdevumiem, ko izvirzījusi Eiropas Komisija (EK) saistībā ar nacionālās valūtas nomaiņu pret eiro. Galvenais ir panākt, lai no pārejas uz eiro nekādā ziņā nezaudētu patērētājs. EK ir ierosinājusi vairākas darbības, kas jāveic, lai izvairītos no iespējamā cenu kāpuma. Par to pagājušajā nedēļā eiro ieviešanai veltītajā konferencē Budapeštā pastāstīja ES komisārs ekonomiskajos un monetārajos jautājumos Pedro Solbess. Pirmais un galvenais ierocis cīņā pret to, lai tirgotāji patvaļīgi nepalielinātu cenas līdz ar valūtu maiņu, ir dubultā cenu sistēma, kas jau visai aktīvi tiek ieviesta. Šis ir labākais līdzeklis, kas patērētājiem jau iepriekš ļauj iegaumēt cenas eiro un kontrolēt, vai tās nepalielinās līdz ar nacionālās valūtas izņemšanu no apgrozības. Otrkārt, EK ir noslēgusi līgumu ar Eiropas tirgotāju asociāciju, kurā panākta vienošanās, ka preču un pakalpojumu cenas paliks nemainīgas visa apmaiņas perioda garumā. Treškārt, pateicoties EK ierosinājumam, lielākā daļa dalībvalstu piekritušas, konvertējot dažādu publisko pakalpojumu cenas, saglabāt tās esošajā līmenī vai noapaļot par labu patērētājiem. Un, visbeidzot, visu eirozonas valstu eirogrupas ministri apņēmušies aktīvi sekot līdzi cenu izmaiņām 2002. gada pirmajās nedēļās un darīt visu, lai tās saglabātos nemainīgas.

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ceļā uz vienoto valūtu ir aktīva informācijas kampaņa par gaidāmo reformu. Protams, ievērojams informācijas apjoms par jauno valūtu eirozonas valstu iedzīvotājiem ir pieejams jau vairākus gadus, bet tieši šie pēdējie mēneši būs aktīvākais informācijas kampaņas laiks. Eirozonas valstīs informācija būs pieejama gan televīzijā, gan radio, gan laikrakstos, gan reklāmas plakātos, gan īpašos informācijas bukletos, kas tiks ikvienam eiropietim. Par informācijas kampaņas apjomīgumu liecina tās budžets — 32 miljoni eiro. Daļa no šiem līdzekļiem tiek novirzīta arī trešajām valstīm, galvenokārt no ES uz austrumiem esošajām kandidātvalstīm, kuras visai drīz pievienosies ES, līdz ar to pēc zināma laika arī kļūstot par Eiropas vienotās valūtas lietotājām.

Protams, naudas reforma būs visai sarežģīts pārbaudījums katram eiropietim. Pirmkārt, tas ir psiholoģisks trieciens. Atteikšanās no gadiem ilgi lietotās nacionālās valūtas lielai daļai eiropiešu šķiet visai sāpīga, it sevišķi zemēs, kur vietējā valūta tiek uzskatīta arī par zināmu nacionālo simbolu un lepnumu, piemēram, marka Vācijā. Tāpat bažas pastiprina eiro valūtas visai nepārliecinošais starts kopš 1999. gada. Šajā laikā eiro vērtība attiecībā pret populārāko un izplatītāko pasaules valūtu — ASV dolāru — ir diezgan ievērojami kritusies. Vēl viens pārbaudījums ir līdz šim ierasto un labi ielāgoto cenu izmaiņas. Vieglāk šīs pārmaiņas varētu pārdzīvot Īrijā, Vācijā un Nīderlandē, kur nacionālās valūtas vērtība attiecībā pret eiro ir visai līdzīga. Ievērojami sarežģītāk šīs izmaiņas būs pieņemt Spānijā, Portugālē un Grieķijā, kur līdzšinējā valūtas vienas vienības vērtība ir vairāk nekā 100 reizes mazāka. Bet Itālijā par vienu eiro nāksies atdot 1936,27 vietējās liras. Tas nozīmē, ka vairāku valstu iedzīvotājiem pirmo reizi savā mūžā var nākties saskarties ar decimāldaļām dažādu preču un pakalpojumu cenās. Vismaz tūdaļ pēc 1. janvāra.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors