Eiropas naudas reforma ietekmēs arī kandidātvalstis

Kāda būs Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanas ietekme Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs? Šis bija galvenais jautājums, uz kuru atbilde tika meklēta pagājušās nedēļas nogalē Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā notikušajā konferencē "Eiro 2002". Gan Eiropas Komisijas (EK) atbildīgās amatpersonas, gan kandidātvalstu un dalībvalstu centrālo banku pārstāvji un finansu eksperti atzina, ka eiro ieviešana ietekmēs arī kandidātvalstu ekonomiku. Tomēr netika sniegta nepārprotama atbilde, ka eiro ieviešana būs izteikti izdevīga vai — gluži pretēji — neizdevīga kandidātvalstīm. Skaidrs ir tas, ka kopējais iespaids no pārejas uz vienotu valūtu 12 ES dalībvalstīs būs pozitīvs, tomēr tikpat skaidrs ir arī tas, ka nāksies saskarties arī ar nelielām grūtībām.

Eiro ieviešana kandidātvalstu uzņēmumos ir neizbēgama, jo šie uzņēmumi arvien ciešāk sadarbojas ar uzņēmumiem eirozonas valstīs, un pēdējos desmit gados šī sadarbība ir attīstījusies tik tālu, ka visām kandidātvalstīm lielākā daļa ārējās tirdzniecības ir tieši ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tāpat šīs valstis vēlas pievienoties ES un Eiropas Monetārajai savienībai (EMS) un tādēļ jau pašlaik pieskaņo savu tautsaimniecību šo savienību izvirzītajiem ekonomiskajiem nosacījumiem. Tā konferencē atzina Varšavas Eiropas informācijas centra vadītājs Ireneušs Kaminskis.

Lielākā ietekme no eiro ieviešanas būs jūtama galvenokārt tajos kandidātvalstu uzņēmumos, kas cieši sadarbojas ar EMS uzņēmumiem, un, lielā mērā pateicoties eirointegrācijas procesam, šādu uzņēmumu kļūst arvien vairāk. Stiprs eiro būs izdevīgs eksportētājiem, bet mazāk patīkams importētājiem, savukārt no vāja eiro vairāk iegūs importētāji.

Vienotas valūtas ieviešana pabeigs vienotā tirgus izveidi EMS valstīs, un līdz ar to Eiropā skaidri iezīmēsies vienots tirgus ar vairāk nekā 300 miljoniem patērētāju. Vienots tirgus bez robežām, tarifiem un valūtas maiņas neapšaubāmi sniegs jaunas iespējas arī kandidātvalstu uzņēmumiem, tomēr arī konkurence šajā tirgū kļūs arvien spēcīgāka. Tādēļ varētu teikt, ka šis būs lielāks ieguvums spēcīgiem uzņēmumiem, kuri jau pašlaik aktīvi konkurē EMS valstu tirgos, bet mazākiem uzņēmumiem šīs pārmaiņas var radīt arī papildu sarežģījumus.

Līdzīgi kā EMS uzņēmumus, arī uzņēmumus kandidātvalstīs skars dažādas grāmatvedības un uzskaites procedūru pārmaiņas, kas saistītas ar pāreju no nacionālas valūtas uz eiro, taču tas būs liels ieguvums un atvieglojums uzņēmumiem, kas darbojas vairākos EMS dalībvalstu tirgos, jo, tirgojoties ar visām EMS valstīm, uzskaites procedūras būs vienādas.

Tāpat samazināsies valūtas risks tām firmām, kas sadarbojas ar EMS valstīm, kurām līdz šim bija salīdzinoši nestabilāka nacionālā valūta, savukārt valūtas risks varētu nedaudz palielināties firmām, kuras sadarbojas ar valstīm, kuru valūta bija stabilāka par eiro.

Neapšaubāmi pozitīvs iespaids uz kandidātvalstu kompānijām, kā arī uz visu ekonomiku kopumā būs centieni izpildīt kritērijus iestājai ES un EMS. Galvenais uzsvars šeit liekams uz konverģences kritērijiem – kritērijiem, kas jāizpilda dalībai EMS (zems inflācijas līmenis, zems valsts parāda un budžeta deficīta līmenis, zemas kredītu procentu likmes). Šo visu kritēriju izpilde noteikti ievērojami uzlabos biznesa vidi kandidātvalstīs, kas tādējādi veicinās ne tikai vietējo uzņēmēju attīstību, bet ļoti pozitīvi ietekmēs arī ārvalstu investīciju piesaisti konkrētai valstij.

Tomēr ir jāsaprot, ka kandidātvalstu pāreja uz vienoto Eiropas valūtu var notikt ne agrāk kā 2006. gadā, proti, divus gadus pēc tam, kad tās būs pievienojušās ES un EMS. Protams, konverģences kritēriju izpilde ir ļoti svarīga, tomēr, kā konferences laikā atzina ES ekonomisko un monetāro lietu komisārs Pedro Solbess: "Kandidātvalstīm nav jācenšas pāragri ieviest šos konverģences kritērijus. Pašreizējā pirmsiestāšanās procesa laikā kandidātvalstīm jākoncentrējas galvenokārt uz iesāktajām strukturālajām un ekonomiskajām reformām ar mērķi nodrošināt labi funkcionējošu tirgus ekonomikas darbību."

Latviju eiro ieviešanai veltītajā konferencē Budapeštā pārstāvēja tikai žurnālisti, tomēr bija iespēja dzirdēt vairāku citu kandidātvalstu atbildīgo amatpersonu viedokli par gaidāmo pāreju uz eiro. Par labu pārejai uz eiro runāja gandrīz ikvienas kandidātvalsts pārstāvis, uzsverot pozitīvos ieguvumus, ko sniegs vienotā valūta, izslēdzot valūtas maiņas risku. Tomēr nebija dzirdama arī vēlme par katru cenu pievienoties eiro pēc iespējas drīzāk, pirms noteiktā divu gadu pārejas perioda no iestāšanās ES un EMS, vai, kā pirms kāda laika apgalvoja mūsu kaimiņvalsts Igaunijas amatpersonas, — ka Igaunija ir gatava pāriet uz eiro vēl pirms iestāšanās ES.

Dažām kandidātvalstīm vēl pagaidām ir nelielas ekonomiskās problēmas, lai pievienotos vienotajai valūtai. Piemēram, Ungārijā tā ir pārlieku augstā inflācija, kas pagājušajā gadā sasniegusi 10 % atzīmi. Tomēr, kā pastāstīja Ungārijas Centrālās bankas prezidents Žigmonds Jārai, Ungārijā jau šogad ir sākta jauna monetārā politika, ar kuras palīdzību inflācijai tuvākajos gados vajadzētu ievērojami kristies un 2004. vai 2005. gadā tā varētu sasniegt nepieciešamo 2% atzīmi.

Noslēgumā iespējams secināt, ka ES kandidātvalstis jau pašlaik ļoti aktīvi sadarbojas ar eirozonas valstīm un jau pašlaik neskaidras naudas norēķinos tiek lietots eiro, tādēļ nākamā gada sākumā gaidāmā naudas reforma EMS un arī iespējamā pāreja uz eiro jau 2006. gadā Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs īpašu ažiotāžu neizraisīs.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors