ATSAUCĒ IETVERT:
Par latviešu īpatsvaru Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.09.2001., Nr. 134 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54049
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par latviešu īpatsvaru Latvijā
Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits Latvijā un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā tautas skaitīšanu gados
| 1935. | 1979. | 1989. | 2000. | |||||
| skaits | % | skaits | % | skaits | % | skaits | % | |
| Visi iedzīvotāji | 1 905 936 | 100 | 2 502 816 | 100 | 2 666 567 | 100 | 2 375 339 | 100 |
| To skaitā: latvieši | 1 467 035 | 77,0 | 1 344 105 | 53,7 | 1 387 757 | 52,0 | 1 369 432 | 57,7 |
| krievi | 168 266 | 8,8 | 821 464 | 32,8 | 905 515 | 34,0 | 702 526 | 29,6 |
| baltkrievi | 26 803 | 1,4 | 111 505 | 4,5 | 119 702 | 4,5 | 97 064 | 4,1 |
| ukraiņi | 1844 | 0,1 | 66 703 | 2,7 | 92 101 | 3,5 | 63 558 | 2,7 |
| poļi | 48 637 | 2,5 | 62 690 | 2,5 | 60 416 | 2,3 | 59 461 | 2,5 |
| lietuvieši | 22 843 | 1,2 | 37 818 | 1,5 | 34 630 | 1,3 | 33 334 | 1,4 |
| ebreji | 93 370 | 4,9 | 28 318 | 1,1 | 22 897 | 0,9 | 10 376 | 0,4 |
| čigāni | 3839 | 0,2 | 6134 | 0,2 | 7044 | 0,3 | 8164 | 0,3 |
| vācieši | 62 116 | 3,3 | 3299 | 0,1 | 3783 | 0,1 | 3450 | 0,2 |
| igauņi | 6928 | 0,4 | 3681 | 0,1 | 3312 | 0,1 | 2645 | 0,1 |
| citas tautības | 4255 | 0,2 | 17 099 | 0,8 | 29 410 | 1,0 | 25 329 | 1,0 |
Pēdējā desmitgadē latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopējā skaitā ir palielinājies līdz 57,7%. Tomēr jākonstatē, ka vienlaikus ar procentuālā īpatsvara palielināšanos latviešu skaits pēdējos gados vēl aizvien turpina samazināties. Ja ieskatās pēdējās pirmskara tautas skaitīšanas datos, redzams, ka šai tautas skaitīšanā latviešu īpatsvars salīdzinājumā ar visām turpmākajām tautas skaitīšanām ir bijis vislielākais no visiem iedzīvotājiem - 77%. Savukārt 1989. gadā latviešu daļa no visiem iedzīvotājiem bija noslīdējusi līdz 52%, kas ir viszemākais rādītājs.
Otru lielāko procentuālo daļu Latvijas iedzīvotāju nacionālajā sastāvā aizņem krievi. Visaugstākā tā bija 1989. gada tautas skaitīšanas laikā - 34%. 2000. gada sākumā krievu tautības cilvēku īpatsvars bija samazinājies līdz 29,6%. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diezgan liela daļa krievu tautības iedzīvotāju atgriezās uz dzīvi etniskajā dzimtenē vai arī izceļoja uz citām valstīm.
Salīdzinājumā ar 1989. gadu samazinājies arī baltkrievu, ukraiņu un ebreju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju skaitā. Salīdzinot valsts lielākās pilsētas, redzams, ka augstākais latviešu procents ir Ventspilī - 51,6% un Jelgavā - 51%. Salīdzinot situāciju lauku rajonos, dati liecina, ka latviešu īpatsvars ir augstāks Kurzemē, piemēram, Talsu rajonā - 91,9%, Kuldīgas rajonā - 91,2%, Ventspils rajonā - 89,9%.
Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem datiem, ir arī pilsētas un rajoni, kur latviešu īpatsvars ir zemākais. No republikas pilsētām tas ir zemāks Latgales pilsētās: Daugavpilī - 15,9% un Rēzeknē - 42,6%. Arī Rīgā latviešu ir mazāk nekā puse - 41%.
No rajoniem latviešu īpatsvars ir mazāks arī Latgales pusē: Daugavpils rajonā - 39,4%, Krāslavas rajonā - 48,2%, Ludzas rajonā - 56,3%, Rēzeknes rajonā - 56,9%.
Valstī kopumā latviešu mazāk par pusi ir 14 pilsētās no 77 un 45 pagastos (no 481). Bez jau iepriekš nosauktajām pilsētām tāda situācija ir arī Jūrmalā, Liepājā un rajonu pilsētās: Kalnciemā (Jelgavas rajons), Krāslavā (Krāslavas rajons), Zilupē (Ludzas rajons), Viļānos (Rēzeknes rajons), Baložos, Olainē, Salaspilī un Vangažos (Rīgas rajons), Sedā (Valkas rajons).
No pagastiem, kuros latviešu īpatsvars ir mazāks nekā 50%, 13 tādi pagasti ir Daugavpils rajonā, pa 8 pagastiem Ludzas un Rēzeknes rajonā, 7 - Krāslavas rajonā, 2 - Preiļu rajonā, pa vienam - arī Balvu, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils, Madonas, Rīgas un Valmieras rajonā.
Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļa