Efektīva valsts pārvalde ir svarīgs priekšnoteikums Latvijas valsts stabilai un līdzsvarotai attīstībai, starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, sabiedrības labklājības paaugstināšanai un integrācijai Eiropas Savienībā. Arī citi, ne mazāk svarīgi faktori, kā sabiedrības prasības uzlabot sabiedrības problēmu risināšanu (kas liecina par nepieciešamību pārskatīt un ievērojami uzlabot valsts pārvaldes reaģēšanu uz iedzīvotāju vajadzībām, sākot ar valsts politikas definēšanu un beidzot ar administratīvā procesa un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu), kā arī privātā sektora pieaugošā loma valsts ekonomiskajā attīstībā, informācijas tehnoloģiju attīstība, norādīja uz nepieciešamību valsts pārvaldei iet kopsolī ar jaunākajām attīstības tendencēm un definēt valsts pārvaldes nākotnes perspektīvu, izvirzot sasniedzamos mērķus, kas vērsti uz valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu, un to sasniegšanas ceļus. Kā solis virzienā uz sakārtotāku valsts pārvaldi bija starpministriju darba grupas sagatavotā un š.g. 10.jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātā Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz 2006.gadam (turpmāk — Stratēģija), kas ietver valsts pārvaldes vidēja termiņa attīstības mērķus.

Stratēģija nosaka vidēja termiņa valsts pārvaldes reformas mērķus, pamatojoties uz mūsdienu valsts pārvaldes galvenajām vērtībām — kvalitāte, uzticamība un līdzdalība, pieejamība un efektivitāte — un nodrošina šo vērtību ieviešanu valsts pārvaldē. Stratēģija aptver jautājumu loku, kas skar valsts politikas veidošanu, publisko finansu un citu resursu lietošanu, valsts iestāžu sistēmas racionalizāciju un darba efektivitātes uzlabošanu, valsts un sabiedrības mijiedarbības pilnveidošanu, valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitātes un lojalitātes valdībai paaugstināšanu. Apzinoties iespējas uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti, sniegto publisko pakalpojumu kvalitāti, palielināt sabiedrības uzticību pārvaldei un iesaistīšanos valsts politikas veidošanā un realizācijā, Stratēģijā tiek izvirzīti savstarpēji cieši saistīti vidējā termiņa pārmaiņu mērķi:

1) nodrošināt vienotu, mērķtiecīgu un tālredzīgu, uz nākotni vērstu valsts pārvaldi;

2) nodrošināt stabilu un efektīvu finansu un budžeta vadību;

3) panākt iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei un sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesā;

4) nodrošināt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem;

5) nodrošināt, lai valsts pārvaldē strādātu motivēti, augsti kvalificēti un godīgi (atbildīgi un ētiski strādājoši) darbinieki.

Stratēģijas mērķi un tiem pakārtotie uzdevumi ir balstīti uz tādu vispārējo principu īstenošanu valsts pārvaldē, kas paredz pāreju no īstermiņa plānošanas uz vidēja termiņa plānošanu, no darbības, kas vērsta uz seku likvidēšanu, uz aktīvu, stratēģisku vadību, no neskaidras lēmumu pieņemšanas un atbildības sadalījuma centrālajā un izpildes līmenī uz centrālā koordinējošā līmeņa lomas skaidru noteikšanu normatīvajos aktos un izpildes līmeņa pilnvarošanu, no uzsvara uz procesu un procedūru ievērošanu uz plānotajiem un sasniedzamajiem rezultātiem, no birokrātu diktāta, vadoties no amatpersonu ērtībām, uz klientu vajadzību diktātu, no tradicionālās resursu plānošanas, balstoties uz ieguldījumiem, uz resursu plānošanu atbilstoši plānotajiem rezultātiem.

Stratēģijas mērķu īstenošanai ir svarīga koordinēta valsts iestāžu rīcība, lai uzsāktu pārmaiņu procesus, atbrīvotos no vecās, neefektīvās prakses un atvērtu ceļus jaunajiem procesiem. Koordinētas rīcības nodrošināšanai starpministriju darba grupa sagatavoja Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas programmu (turpmāk — Programma), kas attiecīgajā valsts pārvaldes jomā nosaka rīcības virzienus Stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, uzdevumus atbilstoši rīcības virzieniem un pasākumus atbilstoši uzdevumiem, kā arī uzdevumu sasniegšanas rādītājus. Katram pasākumam ir ieskicēts iespējamais izpildes termiņš, kā arī noteikta par pasākuma izpildi atbildīgā institūcija. Atsevišķiem pasākumiem, piemēram, valsts pārvaldē strādājošo izglītošanai, vienotas darba samaksas sistēmas ieviešanai, vienotas valdības informācijas sistēmas attīstībai, ir prognozēta finansējuma nepieciešamība.

Programma ir sadalīta daļās atbilstoši pieciem Stratēģijas mērķiem. Pirmā Stratēģijas mērķa — vienota, mērķtiecīga un tālredzīga, uz nākotni vērsta valsts pārvalde — īstenošanai ir izraudzīti četri rīcības virzieni. Pirmais virziens — valsts politikas veidošanas procesa uzlabošana — paredz attīstīt un pilnveidot politikas veidošanas sistēmu, nodrošinot mērķtiecīgas, atklātas, uz analīzi balstītas, finansiāli pamatotas un uz rezultātu vērstas politikas veidošanu un ieviest valsts iestādēs vidēja termiņa stratēģiskās plānošanas sistēmu. Otrā virziena — racionāla un skaidra valsts pārvaldes funkciju un kompetenču sadalījuma nodrošināšana — ietvaros paredzēts pārskatīt un sakārtot valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, lemt par valsts iejaukšanās nepieciešamību un līdzdalības lietderību konkrētu funkciju veikšanā, kā arī optimizēt valsts iestāžu reģionālo struktūru atbilstoši administratīvo reģionu sadalījumam. Izstrādāt ieviešamās politikas novērtēšanas sistēmu un pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu publisko gada pārskatu sagatavošanu un izvērtēšanu ir uzdevumi, kas izriet no trešā virziena — uz rezultātu vērstas darbības plānošanas un atskaitīšanās ieviešana valsts politikas īstenošanas līmenī. Sadarbības nostiprināšanas starp ministrijām un iestādēm uzdevums ir izveidot efektīvus vertikālās un horizontālās sadarbības mehānismus.

Īstenojot otro Stratēģijas mērķi — mērķtiecīga un efektīva valsts finansu un budžeta vadība — ir nepieciešama konsekventas valsts fiskālās politikas īstenošana, nodrošinot stabilu makroekonomisko vidi. Šī rīcības virziena uzdevums ir veidot valsts vidēja termiņa fiskālo politiku, balstoties uz pilnveidotu makroekonomisko prognozēšanu, izsverot dažādu fiskālo mērķu potenciālo ietekmi uz valsts attīstību. Vidēja termiņa izdevumu plānošana, ievērojot valsts attīstības prioritātes, makroekonomiskās stabilitātes un fiskālās politikas nosacījumus un mērķus, nodrošinās valsts budžeta resursu lietderīgu un mērķtiecīgu plānošanu atbilstoši apstiprinātajām valsts darbības un attīstības prioritātēm. Resursu izlietošanas efektivitātes palielināšana, stimulējot iestādes samazināt nelietderīgu resursu tēriņu, — šī rīcības virziena uzdevums ir palielināt resursu izlietošanas efektivitāti atbilstoši plānotajiem politikas rezultātiem. Lai nodrošinātu attiecīgā stratēģijas mērķa sasniegšanu, svarīga ir finansu resursu izlietošanas kontrole atbilstoši valsts politikas mērķiem, un šī rīcības virziena uzdevums ir attīstīt iekšējā un ārējā audita sistēmu, nodrošinot tās ieviešanu visās valsts budžeta iestādēs. Rīcības virziens — publiskā un privātā sektora partnerība — paredz izveidot publiskā un privātā sektora partnerības sistēmu un sakārtot publiskā pasūtījuma sistēmu atbilstoši izmaksu, efektivitātes, godīguma un caurspīdīguma principiem.

Lai nodrošinātu trešā Stratēģijas mērķa — iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldei un sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes procesā — īstenošanu, kā viens no rīcības virzieniem ir paredzēts uzlabota iedzīvotāju iespēja realizēt savas likumīgās intereses valsts pārvaldes (pašvaldības) iestādēs, atvieglojot un vienkāršojot iedzīvotājiem iespēju pārsūdzēt administratīvos lēmumus un nodrošinot iedzīvotājus ar pilnīgu informāciju par viņu tiesībām pārsūdzēt administratīvos lēmumus un kārtību, kādā tas ir izdarāms. Valsts un pašvaldību iestāžu darbības rezultātu publiskošana reizi gadā sabiedrībai pieejamā un saprotamā veidā paredz sabiedrības un Saeimas informēšanu par valsts pārvaldes un pašvaldību darbību, izmantojot informācijas tehnoloģijas iespējas.

Ceturtā Stratēģijas mērķa — kvalitatīvi publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem — sasniegšanai izvirzītie rīcības virzieni — publisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, kā arī publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana — paredz izvērtēt un veikt nepieciešamo publisko pakalpojumu sistēmas reorganizāciju, palielināt valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku kompetenci par publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas iespējām, veicināt publiskās—privātās partnerības veidošanos publisko pakalpojumu sniegšanas sfērā un plašāk izmantot informācijas tehnoloģiju iespējas, lai informācijas apmaiņa, lēmumu pieņemšana, pakalpojumu sniegšana kļūtu ātra un efektīva. Publisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai tiek plānoti pilotprojekti, kuru ietvaros tiks reorganizēta vairāku valsts un pašvaldību iestāžu savstarpēja sadarbība, lai maksimāli samazinātu iedzīvotāju nepieciešamību apmeklēt vairākas iestādes vienas sadzīves problēmas risināšanai vai publiskā pakalpojuma saņemšanai.

Stratēģijas piektā mērķa — valsts pārvaldē strādā motivēti, augsti kvalificēti un godīgi (atbildīgi un ētiski darbinieki, — īstenošanai izvirzīto rīcības virzienu — valsts pārvaldē strādājošo motivācijas sistēmas izveide, strādājošo izglītība un profesionālā attīstība, strādājošo vērtēšanas sistēmas izveide, personāla vadības attīstība valsts pārvaldes iestādēs, valsts iestāžu vadītāju attīstība, nodrošinot līdera lomu valsts pārvaldes attīstībā, un valsts iestāžu personāla godīguma un ētiskas rīcības veicināšana — realizācija nodrošinās valsts pārvaldē strādājošo kompetences, atbildības un motivācijas celšanu.

Lai nodrošinātu Programmas uzdevumu īstenošanu un sagaidāmo rezultātu sasniegšanu, Ministru kabinets ir uzdevis atbildīgajām iestādēm izstrādāt Stratēģijas ieviešanas rīcības plānus, kuros tiks noteikti uzdevumi, pasākumi plānotās rīcības pasākumu īstenošanai un sagaidāmie rezultāti, pasākumu kalendārais grafiks un detalizēts nepieciešamais finansējums. Atbildīgo iestāžu izstrādātie rīcības plāni tiks apkopoti vienotā rīcības plānā stratēģijas ieviešanai. Vienotā rīcības plāna izstrādi, ieviešanas koordināciju un pasākumu rezultātu novērtēšanu veiks ar Ministru kabineta lēmumu izveidota Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas vadības un koordinācijas padome, kuras darbā piedalīsies visas ministrijas un centrālās iestādes un kuras darbu tehniski nodrošinās Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts. Pašreiz notiek darbs pie rīcības plāna vienotā formāta sagatavošanas, kas nodrošinās vienotu pieeju individuālo rīcības plānu sagatavošanai un šo plānu apkopošanai vienotā Rīcības plānā. Vienotais rīcības plāns stratēģijas ieviešanai tiks iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā š.g. oktobrī.

Stratēģijas ieviešana nodrošinās Latvijas valsts pārvaldes administratīvo spēju nākotnē kļūt par pilnvērtīgu Eiropas Savienības dalībvalsti un ar to veicināt valsts ekonomisko izaugsmi un drošību, kā arī sabiedrības labklājību.

Ar Stratēģijas un Programmas pilnu tekstu sīkāk var iepazīties Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta mājaslapā www.vrm.lv.

Jeļena Mauriņa, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta nodaļas vadītāja

No izdevuma "Jaunā Pārvalde"