Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Televīzijā 20.septembrī

— Labvakar! Jāsāk ir ar Ameriku, jo ar to sākas ziņas visā pasaulē. Ļoti daudzi pēc 11. septembra saka, ka pasaule ir mainījusies, ir jauns spēku samērs. Jūs kā premjers jūtat šo jauno realitāti vai ne?

Andris Bērziņš: — Es negribētu teikt, ka mainījušies spēku samēri. Tie droši vien nav mainījušies. Bet skaidrs ir viens — šis nežēlīgais teroristu uzbrukums nevainīgiem cilvēkiem apliecināja, ka jebkurā valstī, vienalga, vai tā ir liela vai maza, stipra vai vāja, ir iespējams izjaukt līdzsvaru. Piemēram, ieiet kompjūtersistēmās, tās sabojāt vai nozagt vairākas lidmašīnas un uzgāzt tās virsū nevainīgiem cilvēkiem. Tās ir briesmas, kuras, manuprāt, līdz šim nebija īsti izvērtētas. Šo draudu varbūtība nebija pietiekami izvērtēta. Līdz šim mēs domājām tradicionālajās kategorijās: ja ir konflikts, tad tajā ir iesaistīta viena valsts pret otru, un ir kāda robeža, līdz kurai mēs atļaujamies iet.

No intervijas Latvijas Televīzijas 20. septembra raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Raidījumu vada žurnālists Andris Jakubāns

Tagad mēs esam ļoti nopietni sākuši domāt, kā cīnīties pret terorisma draudiem, jo tā ir lieta, kas nepazīst valstu robežas un var apdraudēt jebkuru neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas.

— Daudzi saka, ka pēc šī terora akta mazināsies armijas loma, bet pieaugs specdienestu loma.

A.Bērziņš: — Zināmā mērā tam var piekrist. Bet es nedomāju, ka armijas loma zūd. Armijai kā aizsardzības spēkam noteikti ir savas funkcijas. Bet arī speciālo dienestu, it īpaši augsti apmācīto, vieta un loma pieaugs.

— Man šodien nolika vēstuli uz galda, kurā kāds raksta, ka Amerikā pašlaik vairumā pērk karogus un gāzmaskas. Viņš gribētu arī Latvijā nopirkt gāzmaskas, bet tās neesot pārdošanā.

A.Bērziņš: — Gāzmaskas ir civilās aizsardzības institūcijām. Vislielākās gāzmasku noliktavas šobrīd pieder Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Ja būs tāda nepieciešamība, tad Ugunsdzēsības un glābšanas dienests mēģinās nodrošināt cilvēkus ar šīm gāzmaskām.

— Kā šobrīd ir ar civilo aizsardzību? Man ir viens avīzes izgriezums, kurā rakstīts, ka šobrīd tikai 2,5% Latvijas iedzīvotāju ir vieta patvertnēs, kur paslēpties nelaimes gadījumā.

A.Bērziņš: — Man nav īpašas ticības civilajai aizsardzībai, it īpaši tai, kāda bija padomju laikā. Tad cilvēkam iedeva gāzmasku un teica: ja būs uzliesmojums no kreisās puses, jākrīt uz labo pusi — un otrādi. Ar civilo aizsardzību ir tā, ka šī sistēma eksistē, tā nav perfekta. Pašlaik Iekšlietu ministrija izstrādā jaunu likumu par civilo aizsardzību. Es domāju, ka Amerikas notikumi būs stimuls, lai tajā iestrādātu jaunākas un modernākas normas.

— Skatoties televīzijas kadrus, varēja redzēt, ka daudzi cilvēki no šiem debesskrāpjiem izglābās, pat no 85. stāva. Tātad cilvēki zināja, kas ir jādara briesmu brīdī. Kā jūs domājat, vai Latvijā daudzi zina, kas ir jādara kādā x stundā?

A.Bērziņš: — Katrā ēkā jābūt cilvēkam, kas ir atbildīgs par ugunsdrošību un glābšanu. Katrā publiskā vietā ir jābūt paziņojumam, ko darīt tajos vai citos gadījumos.

— Bet vai tiešām cilvēki to zina, jo, man liekas, ka daudzi vienkārši nav informēti?

A.Bērziņš: — Es domāju, pēc mūsu šodienas sarunas katrs aizies savā darbavietā un apskatīsies, kur ir tā instrukcija, kas viņam ir jādara nelaimes gadījumā.

— Daudzi amerikāņi palika dzīvi tikai tāpēc, ka viņi zināja, kas ir jādara.

A.Bērziņš: — Mēs visi esam liecinieki tam, kā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests rīkoja mācības un no viesnīcas "Reval Hotel" evakuēja visus cilvēkus. Tas bija tāpēc, lai apmācītu personālu, lai zinātu, kā rīkoties.

— Vai zemessargi un rezervisti zina, kas jādara, ja valstī tiek izsludināta mobilizācija?

A.Bērziņš: — Nu, protams.

— Lai dod Dievs, ka šis gadījums cilvēkus padara gudrākus. Tepat mums blakus, Igaunijā, ir metilspirta nelaime. Latvijā grib ierobežot alkohola tirdzniecību nakts laikā. Dakteris Strazdiņš nesen teica: ja jums otrā rītā pēc alkohola lietošanas sāp galva, tad jūs esat dzēruši sliktu alkoholu. Ko valdība var darīt visā šajā situācijā?

A.Bērziņš: — Valdība var ieteikt nedzert.

— Tā ir laba doma. Cik es zinu, jūs esat nosodījuši cīņu pret nakts tirdzniecību.

A.Bērziņš: — Mēs valdībā to neesam apsprieduši, bet man ir savs personīgais viedoklis. Ir jārūpējas par to, lai mazgadīgie un nepilngadīgie netiktu pie alkohola, bet par pieaugušiem cilvēkiem es esmu vairāk nekā pārliecināts, ja kāds naktī gribēs kaut ko dzert, tad viņš darīs visu, lai šo dzeramo dabūtu. Ja mēs gribam, lai cilvēki iet uz kaut kādām šaubīgām vietām, tautā sauktām par "točkām", un lai tās plaukst un zeļ, tad mums vajag aizliegt alkohola tirgošanu naktīs. Es runāju ar vienas pašvaldības vadītāju, kuras teritorijā ir aizliegts tirgot alkoholu naktī, bet kilometru aiz pašvaldības robežas ir benzīntanks un viss apgrozījums, kas agrāk bija pilsētas veikalos, tagad ir pārcēlies uz benzīntanku. Un benzīntanka īpašnieks berzē rokas un saka: tas ir ļoti pareizi, ka tajā pašvaldībā ir aizliegta šī nakts tirdzniecība.

— Vai mūsu valstī ir alkohola politika?

A.Bērziņš: — Alkohola politiku nosaka likums par alkohola apriti. Šajā likumā ir izklāstīta alkohola politika.

— Vārdu sakot, pērciet pēc iespējas vairāk un pārdodiet pēc iespējas vairāk naktīs.

A.Bērziņš: — Nē, naktīs nav jāpārdod. Bet ar šiem aizliegumiem ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka tas neko labu nedod. Vienkārši veikala pārdevējs vai vadītājs uzreiz kļuva par svarīgu cilvēku, jo no viņa par lielu blatu varēja nopirkt šņabja pudeli.

— Visi policisti zina, kur pārdod narkotikas, kā arī šņabi.

A.Bērziņš: — Tas tāds pieņēmums, ka viņi to zina. Bet skaidrs ir viens, ka līdz ar alkohola legālo apriti samazinās nelegālās alkohola tirdzniecības vietas. Ja mēs paskatāmies, kas noticis pēdējos piecos gados ar alkohola struktūru, tad redzam, ka aizvien vairāk pieaug alus un vīna patēriņa īpatsvars. Stiprā alkohola patēriņa īpatsvars samazinās. Es domāju, ka tās ir ļoti pozitīvas tendences un ar aizliegumiem šīs proporcijas mainīt nevar. Tās var mainīties, tikai attīstoties sabiedrībai kopumā un domājot par tā saukto dzeršanas kultūru.

— Bet, piemēram, Zviedrijā un Somijā nemaz tik viegli alkoholu nevar nopirkt.

A.Bērziņš: — Bet kā tur cilvēki dzer...

— Viņi dzer uz kuģa, braucot uz šejieni. Bet jums droši vien daudz tuvāks par Amerikas terora lietām ir nākamā gada budžets.

A.Bērziņš: — Budžets pašlaik ir saskaņošanas stadijā. Mēs esam izanalizējuši budžeta ieņēmuma daļu, esam apskatījuši neapmierināto budžeta izdevuma daļu. Nākamotrdien mēs precizēsim ieņēmumus un izdevumus.

— Vai nav jāstāda divi budžeti — viens gadījumā, ja sākas pasaules karš, un otrs — ja viss ir mierīgi?

A.Bērziņš: — Ir likums par ārkārtas situācijām, kas stājas spēkā lielu nelaimju gadījumā. Likumā ir atrunāts īpašs režīms, tas attiecas arī uz budžetu. Tā ka tur nevajag nekādu speciālu budžetu. Šobrīd mums ir vairāk nekā 220 miljonu latu neapmierinātais pieprasījums. Tās ir tās vajadzības, kuras ministrijām ir svarīgas, bet kuras mēs nevaram apmierināt. Mēs esam pilnībā realizējuši visas mūsu prioritātes — virzību uz Eiropas Savienību, esam iedevuši visus līdzekļus aizsardzībai un esam iedevuši līdzekļus izglītībai. Pārējām nozarēm, protams, būs jāpaknapinās.

— Es avīzē lasīju, ka "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ir neapmierināta ar veselības aprūpes budžetu.

A.Bērziņš: — Medicīna ir viena no tām jomām, kurai vajadzētu vairāk naudas. Šobrīd neliels pieaugums ir. Tēvzemieši saka, ka tas ir par mazu. Kopējā budžeta apspriešanā mēs runāsim arī par šīm lietām.

— Nesen bija televīzijas raidījums, kurā Einārs Repše prezentēja savu jauno partiju. Viens dakteris teica, ka medicīnai būtu vajadzīgi vismaz 7% no budžeta. Kā jūs uz to skatāties?

A.Bērziņš: — Es skatos ļoti pozitīvi, tikai vajag to budžetu.

— Bet nedosit 7% veselībai?

A.Bērziņš: — Es būtu ar mieru dot 14%, tikai jautājums, kur ņemt to budžetu.

— Vai priekšlikums samazināt uzņēmējiem ienākuma nodokli ir realizējams?

A.Bērziņš: — Šī ir norma, kuru mēs esam ierakstījuši valdības deklarācijā, veidojot valdību. Tas nav nekas jauns un ģeniāls. Jautājums ir tikai par tempu un to, kam samazināt. Viena pozīcija ir tāda, ka vispirms varētu šo nodokli samazināt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem jau ar nākamo gadu — un par 5%. Šādu viedokli pauda Roberts Zīle un mana palīdze Aija Poča. Otra pozīcija ir tāda, ka vajadzētu sākt samazināt no lielajiem uzņēmumiem — tā ir finansu ministra pozīcija. Tas dod samazinājumu gada budžetā par 11,8 miljoniem latu. Tas ir naudas apjoms, no kura mēs atsakāmies nākotnes ekonomiskās attīstības labā. Protams, tam ir jāatstāj pozitīvs iespaids uz ekonomiku, un tam ir jāpiesaista investīcijas Latvijai.

— Kuram variantam jūs vairāk piekrītat?

A.Bērziņš: — Mēs neesam vēl izrunājuši šo jautājumu pilnā apjomā, bet ir jāatrod kaut kāds saprātīgs kompromiss, pārejas formula. Ja mēs izejam uz to, ka lielajiem uzņēmumiem nākamgad būs nekustamā īpašuma nodokļa samazināšana, tad ir jārisina jautājums par viņu maksājumiem budžetā, lai nodrošinātu investīciju programmu.

— Vai cilvēkiem dzīve nākamgad būs labāka?

A.Bērziņš: — Protams, būs.

— Kādreiz bija Šķēles faktors...

A.Bērziņš: — Tagad ir trīs Bērziņu faktors. Bet katrā ziņā visas budžeta attīstības līknes ir ļoti pozitīvas, un mums ir pamats būt lepniem, jo, piemēram, otrajā ceturksnī pieaugums ir 9,2%, Lietuvā — 5,6% un Igaunijā — 5,2%. Mēs esam reāli Baltijā izvirzījušies priekšgalā un ļoti stabili ejam uz augšu. Ļoti interesanti, ka pieaugums ir ne tikai tirdzniecības un pakalpojumu sfērā, bet arī apstrādājošajā rūpniecībā. Investīciju palielinājums ražošanai ir par 128 miljoniem latu. Šādu summu uzņēmēji ir investējuši ražošanā. Ražošanas īpatsvars kopējā iekšzemes kopprodukta struktūrā ir 14%, un tas nemitīgi aug. Tātad būs vairāk ražošanas un ražos preces, kuras pirks, pēc kurām būs pieprasījums un kuras būs konkurētspējīgas Eiropā. Tas liecina, ka lietas iet uz labo pusi.

— Avīzēs lasām, ka Amerikas ekonomika ir pagurusi, Japānas ekonomika ir pagurusi.

A.Bērziņš: — Jāsaka, ka Amerikas ekonomika nekur vēl nav nokritusi. Ir tikai nelielas svārstības sakarā ar šiem teroristu uzbrukumiem, bet, es domāju, ka tas stabilizēsies tuvāko nedēļu laikā. Tā nebūs problēma. Latvijas ekonomika ir ļoti maza, un tā tieši neietekmē citas valstis. Līdz ar to arī citas valstis ne tik tieši ietekmē Latvijas ekonomiku. Latvijas eksporta tirgus ir ļoti sadalīts — 66% ir uz Eiropas Savienību, ir noteikts procents uz ASV un noteikts procents uz NVS valstīm. Tātad eksports ir sadalīts, un tā ir mūsu lielā priekšrocība. Mums ir jādomā par jaunu tirgu atrašanu. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc es ar 60 uzņēmēju delegāciju biju aizbraucis uz Kazahiju. Tie ir jauni tirgi. Jo sadalītāks eksports, jo valstij lielākas izredzes izdzīvot ekonomisko svārstību gadījumos.

— Šodien lasīju ziņu aģentūrās, ka "Latvijas gāze" Latvijas valdību ir iesūdzējusi tiesā.

A.Bērziņš: — Ja mēs esam kaut kur iesūdzēti, tad mums noteikti būs jāiet un jāatbild. Es gan neesmu oficiāli saņēmis šādu informāciju.

— Bet visi akcionāri esot vienbalsīgi nobalsojuši par Latvijas valsts iesūdzēšanu tiesā. Sakiet, kāda situācija ir pašlaik ar kuģniecību?

A.Bērziņš: — Pašlaik mēs gaidām kompetentu institūciju secinājumus. Ir divas ekspertu grupas, kas gatavo savus slēdzienus. Virkne padomes locekļu ir griezušies tiesībsargājošās institūcijās — prokuratūrā. Gaidīsim slēdzienu no turienes.

— Es lasīju, ka jūs esat saņēmis slēdzienu, ka šis darījums ir normāls un ekonomiski izdevīgs.

A.Bērziņš: — Jā, slēdziena pirmajā daļā, kur aprakstīta darījumu loģika, ir teikts, ka darījums atbilst Latvijas valsts interesēm un neviens neko nav nozadzis un kuģi ir nopirkti par cenu, kāda patiešām eksistē pasaules tirgū.

— Man šis gadījums liecina tikai par to, ka mums pēc iespējas drīzāk jāatdod visi uzņēmumi privātās rokās.

A.Bērziņš: — Es jums pilnībā piekrītu. Jo ātrāk mēs pabeigsim privatizāciju un visi šie uzņēmumi būs privātās rokās, jo mazāk būs skandālu, nejaušību un nezināšanas. Uzņēmumi attīstīsies pēc ekonomikas principiem.

— Es no "Latvijas kuģniecības" prezidenta Kļaviņa sapratu, ka viņš nav spējīgs vadīt uzņēmumu partiju nemitīgo savstarpējo strīdu dēļ.

A.Bērziņš: — Es piekrītu tam, ka uzņēmuma vadībā nedrīkst iejaukties politiķi. Tāpēc mēs arī uzskatām, ka iespējami drīz visi lielie uzņēmumi ir jāprivatizē.

— Kāds skatītājs mums jautā: vai Andris Bērziņš gatavojas stāties Repšes partijā tāpat kā Ulmanis?

A.Bērziņš: — Pagaidām ne. Pagaidām es esmu "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs.

— Bet ja jums Repše piedāvās kādu labu amatu?

A.Bērziņš: — Tikai tad, ja viņš man piedāvās tādu pašu honorāru kā pats sev.

— Mums bija arī kāda skatītāja zvans — kāpēc Ministru kabinets nevienu likumu nepieņēma 81. panta kārtībā?

A.Bērziņš: — Principā tas ir slikts stils, kad valdība uzņemas Saeimas funkcijas un sāk pieņemt likumus. Tā bija plaši izmantota prakse Latvijas laikā, kad Ulmanis 1934. gadā pateica "paldies" parlamentam un atlaida to līdz 1940. gadam. Tad valdība visus likumus pieņēma 81. panta kārtībā. Tagad nav tādas lielas nepieciešamības. Vienu nelielu likumprojektu mēs gan pieņēmām 81. panta kārtībā. Bet pārējos mēs nolēmām normālā kārtībā sūtīt uz Saeimu.

— Tātad, ja situācija nav ārkārtēja, tas nav tas labākais stils.

A.Bērziņš: — Jā. Mums nebija nepieciešamības kaut ko pieņemt 81.panta kārtībā.

— Mums ir jautājums, ko lai dara ar to vienu latu un 75 santīmiem, kas tika pielikti klāt pensijai. Es atbildēju, ka varbūt var nopirkt maizi pāris kukuļus vairāk. Agris Liepājnieks no Talsiem, no Lielās ielas, uzskata abus Bērziņus par pensiju fonda aplaupītājiem. Lai segtu budžeta deficītu, Valsts kase aizdod naudu par 10%. Nākamgad tie būs 20 miljoni latu, kas aizies budžeta glābšanai.

A.Bērziņš: — Sociālās apdrošināšanas budžets ir atsevišķs budžets, pilnīgi nodalīts, kurā jābūt sabalansētiem ieņēmumiem ar izdevumiem. Ja tam trūkst naudas, tad tiek izdarīts aizņēmums tur, kur ir vislētāk. Šobrīd tā ir Valsts kase. Arī Valsts kase, aizņemoties naudu, maksā noteiktus procentus. Procenti ir saprātīgi, un Valsts kase nepelna uz valsts sociālās apdrošināšanas budžeta rēķina. Problēma, kāpēc budžets nav sabalansēts, ir tāpēc, ka vairākkārt ir tikuši pieņemti politiski lēmumi, grozot pensiju likumu un nerēķinoties ar faktisko stāvokli. Igauņi saka tā, ka viņiem likumā ierakstīta norma: ja sociālās apdrošināšanas budžetā nav līdzekļu, tad nevar pieņemt likumā nekādas izmaiņas, kas palielinātu izdevumus.

— Nākamā gada budžets laikam jānodod 1. oktobrī.

A.Bērziņš: — Likums saka — līdz 1. oktobrim.

— Sakiet, vai jūt vēlēšanu tuvumu?

A.Bērziņš: — Jā.

— Labā nozīmē vai sliktā?

A.Bērziņš: — Vidējā. Tas ir tā, ka netiek kritizēts neviens konkrēti, bet tiek pieteiktas tēzes ar mērķi vienai vai otrai sabiedrības grupai parādīt — lūk, cik mēs esam labi, un kā mēs par jums cīnāmies, kaut gan faktiski ekonomiskā pamata tam nav.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— intervijā Latvijas Radio 20.septembrī

— Latvijas Radio un arī visi pārējie masu mediji kā pirmās ziņas min Amerikas lietas un to, kas notiek ārpus Latvijas šobrīd; un es pieļauju, ka arī mēs varētu ar to sākt, jo tas ir galvenais pasaules notikums, kā arī īstenībā šobrīd ASV, vismaz tā šķiet, gatavojas karam, meklē sabiedrotos. Šajā sakarā pirmais jautājums jums: vai ir kādā veidā meklēti no Amerikas puses kontakti arī ar Latviju?

Andris Bērziņš: — Jā, attiecīgās iestādes ir savā starpā kontaktējušās, tās diezgan regulāri uztur kontaktus savā starpā, un, protams, ir dažas sadarbības formas, kā tās sadarbojas. Tai pašā laikā es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mums kā NATO kandidātvalstij 5.paragrāfs Vašingtonas līgumā nav saistošs un mēs varētu kaut kādā veidā iesaistīties aktivitātēs tikai tad, ja NATO dalībvalstis mūs lūgtu to darīt. Mēs, protams, esam visnotaļ ieinteresēti iespējamā līdzdarbošanās procesā, lai bremzētu starptautisko terorismu, jo mēs ļoti labi saprotam, ka ar terorismu var cīnīties tikai visi kopā, ka šis modernais terorisms tālu pārsniedz kādas atsevišķas vai kādas valstu grupas robežas.

No intervijas Latvijas Radio 20. septembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Dažādos komentāros presē, arī televīzijā tika runāts par to, ka varbūt jāpāriet no vārdiem uz darbiem un jāmēģina pašiem piedāvāt kādu palīdzību.

A.Bērziņš: — Jā, arī šādiem pasākumiem mēs esam gatavojušies, bet tā palīdzība šodien varētu būt, teiksim, uzdodot valsts drošības iestādēm apkopot to rīcībā esošo informāciju un dalīties šajā informācijā ar attiecīgajiem dienestiem citās valstīs. Mēs varētu deklarēt valsts gatavību iesaldēt, teiksim, kādus bankas kontus tiem cilvēkiem un cilvēku grupām, kuri tā vai citādi ir saistīti ar terorismu, ja tas ir pierādīts; robežsardzei jau tagad ir uzdots pastiprināt valsts robežas šķērsošanas kontroli, īpašu uzmanību pievērst personām, kas varētu nodarboties vai būt saistītas ar teroristiem. Vēl Pilsonības un imigrācijas departaments jau pašlaik realizē striktāku vīzu politiku, it īpaši izskatot tos cilvēkus un tās datu bāzes, kas var būt saistītas ar terorismu. Robežsardze un muita skatās savukārt kravas un to sortimentu, īpašu uzmanību pievēršot tām kravām, kas varētu būt atkal tieši saistītas ar visiem šiem apstākļiem. Tā ka sadarbības formu ir ļoti daudz, un šajā līmenī mēs par šo jautājumu domājam.

— Vai ir kaut vismazākā informācijas kripatiņa, ka varētu būt kaut kāds pavedieniņš, kas velk uz Latvijas pusi arī?

A.Bērziņš: — Pagaidām, paldies Dievam, nekāda pavediena un nekādas saistības Latvijai ar visiem šiem notikumiem nav, bet, protams, visi jautājumi tiek uzmanīgi pētīti un skatīti, jo šim terorismam ir raksturīgs tas, ka tas tālu pārsniedzis atsevišķu valstu robežas.

— Šajā pusē skan arī otrs viedoklis šajā sakarā: tā kā mēs esam tālu no tā visa un mūs tas līdz šim nav skāris, varbūt saglabāsim neitralitātes principu, mēs viņiem "nē", ja viņi arī "nē", un līdz ar to mēs šeit dzīvosim mierā...

A.Bērziņš: — Tā varbūt kādu brīdi var izdzīvot, bet ir jāsaprot, ka šī drošības sistēma ir nepieciešama visaptveroša un ka mums ir jāpiedalās visos šajos procesos, ja gribam, lai mums palīdz tad, kad mums būs tāda nepieciešamība; un jāpiesit trīs reizes pie koka, lai tādas lietas nenotiku, bet neviens jau mums nevar dot garantijas par to.

— Vai mēs esam devuši kādu ziņu NATO, ka esam gatavi iet talkā, ja viņi mūs aicinās?

A.Bērziņš: — Mēs esam pauduši savu oficiālo valdības un valsts pozīciju gan oficiālajos paziņojumos, gan pa attiecīgiem Ārlietu ministrijas kanāliem, ka esam gatavi visnotaļ atbalstīt un iesaistīties cīņā pret terorismu un vesela pretterorisma tīkla un organizētas terorisma apkarošanas sistēmas izveidošanā tālākā nākotnē. Un tas droši vien būs arī viens no tiem jautājumiem, kas varbūt turpmāk būs tāda diezgan liela un noteikta prioritāte ne tikai NATO aliansei, bet, domāju, daudz plašākai aliansei. Piemēram, tas, ka šāda veida cīņu, kopēju cīņu atbalsta arī Krievija, Ķīna, tā jau vien ir garantija, ka šīs valstis uz šo kopējo draudu fona varbūt savas iekšējās nesaskaņas noliks vismaz drusciņ malā, ja ne aizmirsīs, jo tas ir apdraudējums visiem.

— Arvien vairāk tiek runāts par to, cik šie traģiskie notikumi Amerikā ietekmē pasaules ekonomiku, Amerikas ekonomiku. Šajā sakarā, protams, Latvijas ekonomiskā izaugsme, par kādu vismaz atkal šodien ir paziņots, liekas pat ļoti optimistiski skaista. Vai, jūsuprāt, šie notikumi neietekmēs tomēr arī Latvijas ekonomiku?

A.Bērziņš: — Ir jāskatās, kā šie satricinājumi ietekmēs Amerikas ekonomiku. Pašlaik mēs redzam svārstības biržā, bet Amerikas ekonomika jau ir pārāk liela un pārāk varena, lai šāda veida svārstības to tā tieši un strauji ietekmētu. No otras puses, Latvijas ekonomika savukārt ir pārāk maziņa, tā ir pietiekoši diversificēta jeb sadalīta pa dažādām valstu grupām, lai mēs sajustu tiešu ietekmi uzreiz no vienas ekonomikas. Ja notiek, teiksim, kādas kardinālas lietas...

— Bet kāda karadarbība attīstās arvien plašāk.

A.Bērziņš: — Man gan neticas, ka tas varētu būt kāds liels karš, un tas, ka Amerika nav reaģējusi šajās pirmajās dienās, liecina par to, ka tā tomēr saprot, ko tas nozīmē. Un es domāju, ka Amerika ir izšķīrusies par to, ka tik tiešām reāli jānoskaidro, kurš tad ir vainīgs, un jārīkojas tikai tad, kad ir pilnīgi skaidrs un pierādīts, ka atrasts īstais vainīgais. Un otra lieta, kas ir skaidri saskatāma, — Amerika saprot, ka ir jāsadarbojas ar veselu virkni stipru valstu, lai kopīgi šīs lietas darītu. Tas, pēc manām domām, ir tāds pamatojums, kāpēc nevarētu būt kaut kāda tāda kara, kurā bojā ietu nevainīgi cilvēki un kurš varētu ietekmēt, teiksim, pasaules ekonomiku ļoti negatīvi.

— Līdz ar to šis lielais kopprodukta pieaugums, kāds šobrīd ir Latvijā, varētu tomēr turpināties?

A.Bērziņš: — Mēs lūkojamies cerīgi uz Latvijas attīstību. Pagājušajā gadā bijām pirmie starp kandidātvalstīm, mums iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 6,6 procenti. Šī gada otrais ceturksnis ir labs — 9,2 procenti, kopā pusgadā 8,8 procenti.

— Tas īstenībā ir ļoti liels skaitlis.

A.Bērziņš: — Tas ir liels, ņemot vērā to, ka mēs esam sākuši no ļoti zema līmeņa savu atskaites periodu pēc visām pārmaiņām, kas notika 90.gadu sākumā, kad tika privatizēti uzņēmumi, kad pēkšņi pazuda milzīgie tirgi tām precēm, kuras mēs ražojām, un neviens cits tās nevēlējās vairs pirkt. Mēs esam sākuši no relatīvi zema līmeņa, tāpēc, domāju, ekonomikas pārkaršana mums vēl nedraud, bet ir dažas ļoti labas lietas, tādas, kas nav bijušas pirms tam, — rūpniecības produkcijas ražošanas pieaugums ir pietiekami straujš. Ja saražotās rūpniecības produkcijas īpatsvars iekšzemes kopproduktā pieaug, tas nozīmē, ka Latvijā aizvien vairāk ienāk līdzekļi tieši rūpniecībā; šī gada pirmajā pusē 128 miljoni latu ir investēti tieši ražošanā, ražošanas līdzekļos, pamatkapitāla palielināšanā. Tā pozitīvā tendence, ka mēs no tirgošanās esam aizgājuši arī uz ražošanu, uz jaunām darbavietām, — tā, pēc manām domām, ir tā pozitīvākā zīme visā šajā pieaugumā. Un, protams, stabilitāte, skaidra, normāla nodokļu politika, kas veicina uzņēmējdarbību, sakārtotu vidi, — tā ir tā bāze, kāpēc tas tā. Es esmu gandarīts, ka tā notiek.

— Jautājums vienīgi par cilvēku kabatām — cik daudzi tagad to varētu just arvien vairāk un vairāk?

A.Bērziņš: — Cilvēki parasti ar kādu pusotra vai divu gadu nokavēšanos sāk reāli sajust savās kabatās šo naudu. Pieņemsim, minimālās algas paaugstināšanai ar šā gada 1.jūliju tomēr kādus 10—15 latiņus katra strādājošā cilvēka kabatā vajadzēja ienest, un tā ir ļoti konkrēta nauda.

— Tā kā kopprodukts sāka reāli augt arvien straujāk jau pagājušā gada vidū, tas nozīmē, ka šī gada beigās arī cilvēkiem vajadzētu to just?

A.Bērziņš: — Nu, apmēram šī gada beigās, nākamā gada vidū. Es gribētu teikt tā: tajās nozarēs, kur pastiprināti tiek investēti līdzekļi, piemēram, izglītībā, vidējā alga izglītības sistēmā nodarbinātiem aug, strauji aug, tik strauji kā nekur nevienā citā nozarē, un tā ir reāla nauda cilvēku kabatā.

— Mums vajadzētu vēl parunāt arī par politiskām lietām, un šeit ir jautājums par 17.septembri, kad frakcija "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", te laikam vairāk jārunā tieši par tās kreiso spārnu, izplatīja tādu tabulu Eiropas Savienības Parlamentārās komitejas sēdē šeit, Rīgā, salīdzinot situāciju Latvijā ar situāciju Maķedonijā, kur, kā zināms, ir pastāvīga karadarbības situācija, kur cilvēki cīnās par savām minoritāšu tiesībām, sakot: redziet, viņi tur izcīnīja ar ieročiem; mēs te mierīgā ceļā netiekam... Vai tas nav aicinājums uz kūdīšanu?

A.Bērziņš: — Šie jautājumi ir vairāk prokuratūras un tiesībsargājošo iestāžu funkcijas — kvalificēt to, vai tā ir vai nav kūdīšana. Es gribētu teikt, ka tā droši vien nav kūdīšana, bet, protams, ļoti lielu izbrīnu izraisa šāda veida salīdzinājums — salīdzināt Latviju un Maķedoniju. Es atceros, pirms kādiem pāris mēnešiem tepat iepretim Ministru kabinetam Ždanokas kundze ar saviem domubiedriem sēdēja pie tādas piepūstas bumbas, kur mēģināja salīdzināt Latviju ar Ziemeļīriju, tāda veida salīdzinājumi, es domāju, ka šeit mums vajadzētu dot pietiekamu sabiedrisku pretsparu jebkuram mēģinājumam kaut kādā veidā eskalēt situāciju Latvijā, kur mēs dzīvojam atbilstoši starptautiskajiem standartiem, starptautiskajai likumdošanai, un visas problēmas, lai cik viņas grūtas un sarežģītas, mēģinām risināt diplomātiskā ceļā. Visiem šiem — es negribētu teikt radikālajiem spēkiem — pašlaik ir pievērsta īpaša mūsu drošības struktūru uzmanība. Mēs sekojam un nekādā gadījumā nepieļausim, ka Latvijā notiktu kas tamlīdzīgs, kā ir noticis virknē valstu, kur normāls demokrātisks process sāk pāraugt kādos bruņotos konfliktos.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— tiekoties ar Garīgo lietu padomi

Vakar, 20.septembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Garīgo lietu padomi, kurā pārstāvēti tradicionālo reliģisko konfesiju vadītāji, Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji un uzaicinātie speciālisti. Padomes locekļi apliecināja, ka padomei, kas veidota ar mērķi izstrādāt un īstenot koncepciju par valsts un baznīcas attiecībām Latvijas Republikā, jāaktivizē un jāpilnveido valsts un reliģisko organizāciju sadarbība. Sanāksmes laikā Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta Izglītības attīstības nodaļas vadītājs E.Grīnis ziņoja par veselības mācības ieviešanas gaitu skolās un šīs programmas saturu.

Uzklausot sniegto informāciju, sarunu dalībnieki vienojās, ka minētās programmas vadlīniju izstrādāšanā turpmāk jāiesaista baznīcas pārstāvji, tādējādi integrējot programmā garīgās vērtības, kas veicinātu morālo normu nostiprināšanu jauniešos, kas ir šīs programmas mērķauditorija.

Ministru prezidents aicināja arī izvērtēt priekšlikumu, ka veselības mācības programma skolās būtu jāpasniedz īpaši šim nolūkam sagatavotiem un sertificētiem pedagogiem. Abas puses vienojās, ka atgriezīsies pie šī jautājuma izskatīšanas vienā no turpmākajām Garīgo lietu padomes sēdēm.

Padome vienojās nākamajā sēdē kopīgi apspriest Tieslietu ministrijas sagatavotos noteikumus par kapelānu dienestu.

— tiekoties ar vēstnieku Krievijā

Vakar, 20.septembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar jauniecelto vēstnieku Krievijas Republikā Normanu Penki. Ministru prezidents izteica gandarījumu, ka šajā postenī iecelts pieredzējis diplomāts ar darba pieredzi gan Ārlietu ministrijā, gan ES valstīs.

A.Bērziņš un N.Penke pārrunāja laikā no 23. līdz 25. septembrim plānoto Ministru prezidenta piedalīšanos Baltijas attīstības foruma rīkotajā konferencē Sanktpēterburgā, kā arī citus Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību jautājumus.

Valdības preses departaments