"Mūsu attiecībām ir kopīga vērtību sistēma"

Šodien Maltā valsts svētki

Eriks Džerada-Acopardi, Maltas vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, liekas, Maltai 21. septembris ir tikpat nozīmīgs kā Latvijai 18. novembris. Taču Maltas neatkarības vēsture ir īsāka.

— Malta deklarēja savu neatkarību kā nacionāla valsts 1964. gada 21. septembrī, pēc ilgiem ārvalstu kundzības un koloniālās pārvaldes gadiem īstenojot pašnoteikšanās tiesības. Šajā dienā Malta ieviesa parlamentārās demokrātijas sistēmu un ieņēma vienlīdzīgo vietu brīvo valstu saimē. Maltiešiem neatkarība nozīmē dienu, kad viņi lepni uzņēmās paši savas nākotnes lemšanu, sekmējot mieru ar visām tautām.

— Diemžēl pasaulē šajās dienās atkal valda visai trauksmaina situācija. Kā jūsu valsts vērtē 11. septembra terora aktus ASV pilsētās?

— Maltiešu tauta šajās dziļo sēru un sāpju dienās stāv plecu pie pleca ar amerikāņu tautu. Prezidents Gvido de Marko izteicis ASV prezidentam Džordžam Bušam dziļu līdzjūtību sakarā ar traģiskajiem notikumiem un nosodījis terorisma aktus pret mūsu kopīgo ticību civilizācijas vērtībām.

— Kāda pašlaik ir Maltas politiskā un ekonomiskā situācija?

— Maltas dominējošā ārpolitiskā līnija balstīta divos savstarpēji saistītos pīlāros: dalība Eiropas Savienībā (ES) jau nākamajā paplašināšanas kārtā un aktīva Vidusjūras reģiona valstu kopīgo interešu un vērtību aizsardzība.

Malta turpina nostiprināt sakarus ar draudzīgajām valstīm divpusējā līmenī, kā arī aktīvi piedaloties daudzpusējās attiecībās ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), Britu nāciju sadraudzības un citu starptautisku organizāciju projektos. Maltas galvenais ekonomiskās attīstības priekšnoteikums ir uzcelt labvēlīgā juridiskajā sistēmā balstītu modernu un efektīvu finansu centru, kas pilnībā atbilst Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules tirdzniecības organizācijas, Eiropas Savienības un EDSO nosacījumiem.

Maltas modernā, plaukstošā ekonomika var balstīties uz progresīvu infrastruktūru ar plaši attīstītām telekomunikācijām un modernu dziļūdens brīvostu, kā arī augsti attīstītu gaisa un jūras transportu. Malta spējusi piesaistīt vērā ņemamas ārvalstu investīcijas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, kas prasa teicamas darba iemaņas un elastīgu attieksmi. To spējis nodrošināt vietējais maltiešu darbaspēks. Maltai ir arī plaukstoša tūrisma industrija— mūsu valsti ik gadu apmeklē vairāk nekā miljons tūristu.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat Latvijas un Maltas divpusējās attiecības?

— Attiecības starp Maltu un Latviju pēdējos gados ir pastāvīgi nostiprinātas. Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš apmeklēja Maltu 2000. gada novembrī. Viņa vizīte bija atbilde uz mūsu ārlietu ministra Džo Borga vizīti Latvijā 1999. gada oktobrī. Es pats savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedzu 2000. gada 4.aprīlī, un savas vizītes laikā tikos ar Latvijas valdības un uzņēmēju aprindu pārstāvjiem. Patlaban mēs strādājam, lai radītu nepieciešamos nosacījumus tirdzniecības attīstībai starp mūsu valstīm. 2000. gada maijā tika parakstīts līgums par dubultās nodokļu aplikšanas atcelšanu. Tagad izstrādājam sadarbības projektus iekšlietu jautājumos. Malta un Latvija rūpējas par savu iedzīvotāju labklājību un savu tautu uzplaukumu, kam pamatā ir abām valstīm tuvās demokrātijas un cilvēka tiesību vērtības. Es esmu pārliecināts, ka abas mūsu valstis sasniegs ilgotos mērķus arī savos līdzīgajos centienos ieiet apvienotajā Eiropā. Atļaujiet man vērsties pie jūsu lasītājiem un Latvijas tautas ar pavisam vienkāršiem vārdiem: iepazīsim viens otru labāk, stiprinot mūsu saites kopīgajā ceļā uz ES, un turpināsim aizstāvēt mūsu pašu izveidotās civilizācijas vērtības.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors