"Savu neatkarību vērtējam tikpat augstu kā latvieši"

Šodien Armēnijā Neatkarības diena

Ašots Hovakimjans, Armēnijas vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, Armēnijai ir sena un smaga vēsture.

— Jums taisnība, gadu simteņiem armēņu tauta sapņojusi par neatkarību. Armēnija savu neatkarību zaudēja pirms sešsimt gadiem. Neatkarība mums ir daudzu paaudžu ilgu piepildījums. Armēņi no paaudzes paaudzē ir sapņojuši par neatkarību un cīnījušies par to. Jo nozīmīgāka neatkarība mums ir pēc lielajiem zaudējumiem pagājušā gadsimta genocīdā. Jā, varu teikt, ka neatkarība ir manas tautas sapņu reālais iemiesojums.

— Diemžēl arī lielas un varenas valstis nav pasargātas no smagiem pārbaudījumiem. Kā Armēnija uzņēma traģiskos 11. septembra notikumus ASV?

— Protams, mūsu prezidents un ārlietu ministrs izteikuši visdziļāko nosodījumu šiem terorisma aktiem

Mūsu tauta dramatiskās ziņas no Ņujorkas un Vašingtonas uzņēma kā īpašu sāpi. ASV taču dzīvo vairāk nekā miljons armēņu.

— Taču liels mierinājums armēņiem, manuprāt, varētu būt fakts, ka jūsu valstī pašlaik rit visnotaļ labvēlīga politiskā un ekonomiskā attīstība.

— Jā, jums taisnība. Protams, ir arī daudz problēmu. Mūsu valsts atrodas diezgan sarežģītā ģeogrāfiskā un ģeopolitiskā situācijā.

Mums joprojām ir dažas grūtības attiecībās ar divām mūsu kaimiņvalstīm. Taču arī šādā situācijā Armēnijas ekonomika pēdējos divus gadus attīstījusies visnotaļ sekmīgi. Īpaši šogad, kad iekšzemes kopprodukts, pēc jaunākajiem datiem, gada pirmajā pusē pieaudzis par 13 procentiem. Ļoti strauji pieaug Armēnijas eksports.

Vārdu sakot, Armēnijas ekonomiskā situācija strauji uzlabojas. Arī politiskā situācija ir stabila, un tas ir ļoti būtiski, jo pirms diviem gadiem Armēnijā bija visnotaļ smaga politiskā situācija. Jūs noteikti atceraties dramatiskos notikumus mūsu parlamentā.

— Jā, bruņotais iebrukums Armēnijas parlamentā pirms diviem gadiem pārsteidza visu pasauli.

— Tagad mēs šo sarežģīto situāciju esam pārvarējuši, un visas demokrātiskās institūcijas Armēnijā darbojas normāli. Es gribu īpaši uzsvērt, ka šī gada sākumā Armēnija kļuva par Eiropas Padomes locekli. Tas notika Latvijas prezidentūras laikā, un es gribu izteikt pateicību Latvijai par jūsu valsts atbalstu šajā Armēnijai nozīmīgajā attīstībā. Mēs esam īpaši pateicīgi Latvijas ārlietu ministram Indulim Bērziņam par rūpēm, ko viņš parādīja. Šis notikums ir dziļi simbolisks, jo raksturo Armēnijas un Latvijas labās attiecības.

— Taču šis ne tuvu nav vienīgais būtiskais pēdējo gadu notikums Latvijas un Armēnijas divpusējās attiecībās.

— Jā, mums ir labas iestrādes šo attiecību tālākai attīstībai, un mēs varam ar optimismu raudzīties nākotnē. Mūsu tautām ir arī līdzīga pieredze — mēs esam kopīgi atradušies vienā lielā valstī, Padomju Savienībā, un tas mūsu tautām bijis smags laiks. Taču šim laikam bija arī viens pozitīvs aspekts — ciešāki kontakti starp mūsu cilvēkiem. Desmit gados kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas mēs šos kontaktus diemžēl pazaudējām. Taču pēdējos divos gados esam sākuši tos atjaunot. Protams, Latvijai ir sava ārpolitisko aktivitāšu programma, Armēnijai — sava. Taču tagad arī Armēnija virzās uz Eiropas integrāciju, un mums ir aizvien lielāka interese par Eiropas, tātad arī Baltijas, valstīm.

Jāteic, ka desmit gadus mēs neko īpaši daudz netikām darījuši mūsu attiecību attīstībai, taču pagājušajā gadā nāca straujš pavērsiens. Armēnijas ārlietu ministrs apmeklēja Latviju un parakstīja vairākus starpvalstu līgumus. Indulis Bērziņš apmeklēja Armēniju Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomē šī gada janvārī. Tagad sagaidām viņa vizīti Armēnijā mūsu valstu divpusējo attiecību ietvaros. Būtiska bija arī Armēnijas vēstnieka akreditēšana Latvijā. Mēs attīstām arī biznesa sakarus, īpaši informācijas tehnoloģijās. Es pats cenšos apmeklēt Latviju pēc iespējas biežāk. Latvijā ir ļoti aktīva armēņu kopiena. Tā ka mūsu attiecības attīstās visai sekmīgi.

Apmeklējot Latviju un dziļāk iepazīstot jūsu tautu, esmu pārliecinājies, cik latviešiem ir svarīga neatkarība. Tikpat svarīga mums, armēņiem, ir mūsu neatkarība. Tādēļ es šodien gribu paust pārliecību, ka abas mūsu tautas sagaida patiešām gaiša nākotne.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors