"Ar kopīgu skatu mūsu valstīm jāraugās nākotnē"

No 1. līdz 3. maijam Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzturas valsts vizītē Igaunijā

Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu 2000.gada 2.maijā, pl.9.00 Kadriorgas pilī sagaida Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" — speciāli no Tallinas

Turpinās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga kunga valsts vizīte Igaunijā.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā Latvijas Valsts prezidente ieradās pirmdienas pievakarē. Tallinas lidostā augsto viešņu sagaidīja Igaunijas Valsts kancelejas valsts sekretāre Aino Lepika fon Vīrena, Igaunijas prezidenta biroja vadītājs Urmass Reinsalu un citas oficiālas personas. Pie "Air Baltic" lidmašīnas "Zemgale" bija nostādīta godasardze.

Vizītes pirmajā vakarā Vaira Vīķe–Freiberga mūsu valsts vēstniecībā tikās ar Igaunijas latviešu kopienas pārstāvjiem. Valsts prezidenti apsveica Igaunijas Latviešu biedrības priekšsēdētājs bijušais teātra "Estonia" baletdejotājs Juris Žīgurs, uzsverot, ka Igaunijā dzīvojošie latvieši nav zaudējuši nacionālās piederības izjūtu un saiknes ar Latviju. Uz tikšanos ar Latvijas Valsts prezidenti bija ieradušies arī vairāki Narvā dzīvojošie latvieši — Otrā pasaules kara dalībnieki, ko padomju okupācijas režīms bija izsūtījis uz Narvu būvēt PSRS militārās rūpniecības objektus. Daudzi no viņiem pēc tam palikuši Narvā uz pastāvīgu dzīvi. Sarunā ar "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondentu Nacionālās "Daugavas Vanagu" organizācijas Narvas nodaļas priekšsēdis Viktors Mednis pastāstīja, ka Narvā dzīvo apmēram 140 Latvijas pilsoņu, bet kādi 60 latvieši, kas precējušies ar igaunietēm, pieņēmuši Igaunijas pilsonību.

Vakar, 2. maijā, no rīta Tallinas Kadriorga pilī notika oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Latvijas Republikas Valsts prezidenti un Imantu Freiberga kungu šeit sagaidīja Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri un Helle Meri kundze. Tika atskaņotas Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas himnas. Latvijas Valsts prezidenti kopā ar Igaunijas prezidentu sveica godasardze.

Tad notika Vairas Vīķes–Freibergas un Lennarta Meri " tźte ą tźte " saruna. Notika arī valsts dāvanu apmaiņa. Igaunijas prezidents pasniedza Latvijas Valsts prezidentei Igaunijas valsts augstāko apbalvojumu — Māras Zemes Krusta ordeni ar ķēdi (ordeņa augstākā pakāpe).

Pēc tam risinājās abu valstu prezidentu un oficiālo delegāciju sarunas, kurās no Latvijas puses piedalījās arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, NATO integrācijas izpildsekretārs admirālis Gaidis Zeibots, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts, Latvijas vēstnieks Igaunijā Gints Jegermanis un citi mūsu valsts oficiālās delegācijas locekļi.

Abu prezidentu tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Igaunijas divpusējās, kā arī visu Baltijas valstu trīspusējās attiecības un mūsu kopīgā nākotne Eiropā. Abas puses bija vienisprātis, ka mūsu valstis varēs dot nozīmīgu ieguldījumu ES tālākajā attīstībā. Īpaši tika uzsvērta mazo valstu un to sadarbības loma nākotnes Eiropā. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības ir labas, kaut arī pastāv vēl risināmas problēmas.

Latvijas prezidente sarunā ar Igaunijas premjerministru Martu Lāru; Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi sagaida Latvijas prezidenti Tompea pilī

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna dinejā Tallinā 2000. gada 2. maijā

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Dāmas un kungi!

No sirds priecājos par iespēju apmeklēt jūsu zemi un vēlos pateikties par patieso viesmīlību, ko es un mans dzīvesbiedrs izjūtam vizītes laikā. Šī ir mana pirmā valsts vizīte ārzemēs kā Valsts prezidentei, un es ļoti priecājos par to, ka tā notiek Latvijai īpaši tuvajā kaimiņu zemē Igaunijā.

Igaunija Latvijai ir tuva ne tikai ģeogrāfiski. Abas tautas vieno arī kopīgas vērtības, kopīgs vēstures mantojums gadsimteņu garumā un kopīgas brīvības cīņas. Tāpat mēs esam vienoti kopīgos mērķos, kopīgā skatā uz nākotni.

Latviju un Igauniju tuvina abu tautu brīvības mīlestība, radošs gars un spēcīgs raksturs. Latvijas tauta vienmēr izjutīs dziļu pateicību Igaunijas tautai par tās nenovērtējamo palīdzību Latvijai 1919. gada vasarā, kad Latvijas jaundibinātajai valdībai draudēja briesmas. Igaunijas brīvprātīgo karaspēka vienības, plecu pie pleca kopā ar Latvijas armijas karavīriem sīvās un asiņainās Cēsu un Juglas kaujās deva izšķirošus triecienus ienaidnieku spēkiem.

Šajās kaujās Latvijas teritorijā krita un pazuda bez vēsts vairāk nekā 300 igauņu karavīru, par viņu devumu Latvijas neatkarības nostiprināšanā joprojām stāsta vairāki pieminekļi Latvijā. Gandrīz 150 igauņu karavīri ir apbalvoti ar Latvijas augstāko kara ordeni — Lāčplēša ordeni, Latvijai nostiprinot savu neatkarību.

Diemžēl pirmais neatkarības posms abām mūsu valstīm bija pārāk īss. Piecdesmit okupācijas gadi, kas noslēdzās tikai 1991. gadā, nesa sev līdzi smagas ekonomiskas un sociālas sekas, kuras joprojām neesam pilnīgi pārvarējuši. Tomēr šī smagā pārbaude mūsu tautām sniedza arī vērtīgu mācību. Tā sniedza atziņu, ka ar vienotām pūlēm trīs mazas tautas kopā spēj veikt varenus darbus. Bez šāviņu dzēlīgā trokšņa Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tautas nevardarbīgā dziesmotā revolūcijā atguva savu neatkarību un veicināja monolītās padomju impērijas sairšanu.

Dāmas un kungi!

Ar kopīgu skatu mūsu valstīm jāraugās arī nākotnē. Ar kopīgām pūlēm jāpanāk mūsu valstu pilnīga atgriešanās pārtikušu un stabilu Eiropas valstu saimē. Esmu pārliecināta, ka, savstarpēji sadarbojoties un bagātinoties, varēsim sasniegt ļoti daudz.

XX gadsimta 90. gados Igaunijā plaši tika lietots sauklis: "Ei saa me läbi Lätita" (Bez Latvijas mēs nevaram). Latvijā šos vārdus var atkārtot sakot: ‘"Bez Igaunijas mēs nevaram" jeb "Ei saa me läbi Eestita". Patiesi, mūsu kopīgie sapņi būs sasniedzami tikai ciešā mijiedarbē un savstarpējā atbalstā.

Latvija un Igaunija ir līdzīgas visdažādākajos veidos, arī saimnieciski un politiski. Tās abas paplašinātajā Eiropas Savienībā un NATO aliansē vēlas kļūt par aktīvām Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm.

Man ir patiess prieks par igauņu tautas veiksmīgo virzību eirointegrācijas procesā. Šobrīd, kad arī Latvija ir nonākusi pie iestāšanās sarunu galda, pēc iespējas ciešāka sadarbība ir gan Latvijas, gan Igaunijas un Lietuvas interesēs.

Mūsu tautām piemīt spēja radīt svaigas idejas, konstruktīvi analizēt, būt aktīviem un atvērtiem pret jauno strauji mainīgajā pasaulē. Atvērtība pret pasauli rada jautājumu par savstarpēju konkurenci. Esmu pārliecināta — veselīga konkurence stiprinās mūsu spējas atsaukties uz XXI gadsimta izaicinājumiem.

Igaunija un Latvija ir paveikušas daudz, un stabilais demokrātisko un ekonomisko reformu progress mūsu valstīs ir guvis augstu novērtējumu. Mūsu valstu panākumi reformu īstenošanā pamatoti tiek uztverti kā brīnumstāsti Eiropā. Baltijas valstu pieredze sociālajā integrācijā tiek uzskatīta par modeli citu reģionu valstīm. Informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par Latvijā un Igaunijā visstraujāk augošajām nozarēm, un to ietekme sniedzas pāri Baltijas reģiona robežām.

Mēs droši varam lepoties ar sasniegumiem izglītībā, zinātnē un kultūrā. Latvijas un Igaunijas jaunieši, izglītojoties Eiropas vai Amerikas augstskolās, parasti ir vieni no spējīgākajiem.

Šodien man bija iespēja viesoties Konkordijas starptautiskajā universitātē. Es tikos ar studentiem — gudriem, mērķtiecīgiem, moderni domājošiem cilvēkiem. Šādi jaunieši veidos mūsu valstis jau tuvākajā nākotnē. Konkordijas universitāte, tāpat kā tai līdzīgās Rīgas Juridiskā augstskola un Rīgas Ekonomiskā augstskola, kurās studē jaunieši no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, sniedz laika prasībām atbilstošu, starptautiski konkurētspējīgu izglītību.

Šīs augstskolas arī sekmē kontaktu veidošanos starp jauniem cilvēkiem, mācot domāt plašāk un globālāk. Tikai izglītotas tautas spēs saglabāties un attīstīties straujajos pārmaiņu laikos. Vienlaikus ir skaidri jāapzinās, ka mūsu izglītošanās laiks vēl kādu brīdi būs koncentrētāks nekā citām Eiropas tautām. No mums sagaida un mums pašiem ir nepieciešami nobriedušu prātu lēmumi un rīcība jau šodien. Šāds pārbaudījums mums ir pa spēkam.

Atbalstāmi un veicināmi ir kontakti starp Latvijas un Igaunijas izglītības un zinātnes iestādēm, Baltijas kopīgās izglītības telpas izveide, cieša sadarbība ar Ziemeļvalstīm, kā arī aktīva dalība Eiropas izglītības un zinātnes programmās.

Par mūsu kultūras un izglītības sakariem atgādina arī šobrīd Tallinā apskatāmā izstāde, kurā izstādīti to igauņu gleznotāju darbi, kas profesionālo mākslas izglītību ieguvuši Rīgas mākslas skolā XX gadsimta sākumā — laikā, kad Igaunijā vēl nebija savas mākslas skolas.

Latviju un Igauniju vieno kopīgs nākotnes redzējums, griba izveidot tādas valstis Eiropas ziemeļos, kas kļūtu par jaunās Eiropas neatņemamu un nepieciešamu sastāvdaļu. Mēs smeļamies kopīgās eiropeiskās vērtībās un principos, neaizmirstot, ka atšķirīgais un unikālais būs lielākā vērtība, ko katra valsts atsevišķi varēs ieguldīt kopīgajā Eiropā.

Daudz kopīga un daudz atšķirīga ir starp latviešu un igauņu tautām. Kopīgais mūs tuvina, atšķirīgais mūs padara interesantus vienu otram. Mums ir viegli saprasties un mūs vieno kopīgs mērķis — Jaunās Eiropas māja.

Mūsu politiskā griba kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO loceklēm, kā arī pienesums Eiropas drošībai ir reāliem darbiem pierādīts. Latvijas un Igaunijas ieguldījums Balkānu krīzes noregulējumā ir plaši atzīts. Baltijas valstu kopīgie aizsardzības projekti BALTBAT, BALTRON, BALTNET, BALTDEFCOL apliecina, ka esam spējīgi produktīvi sadarboties un rīkoties NATO dalībvalstu garā.

Kāda ir mūsu kopējā nākotne? Piemēram, pēc divdesmit gadiem? Esmu pārliecināta, Latvija un Igaunija pēc diviem gadu desmitiem būs aktīvas dalībvalstis ES un NATO, ar savu atpazīstamu pienesumu. Saimnieciskais un sabiedrības labklājības stāvoklis būs sasniedzis Eiropas vidusmēru.

Mūsu valstis būs drošas ES un NATO austrumu robežas valstis, caur kurām ritēs cieša saimnieciska un politiska sadarbība ar Krieviju. Šodien tie var šķist vēl sapņi, tomēr tiem ir reāls pamats.

1996. gadā, uzturoties valsts vizītē Latvijā, jūs, prezidenta kungs, sacījāt, ka Latvija un Igaunija nedzied vienā balsī un pēc vienām notīm, bet ir labs duets. Mūsu vēsturei cauri vijas daudz līdzīgu liktens izaicinājumu. Atsevišķos gadījumos Latvija un Igaunija ir izvēlējušās dažādus ceļus, atšķirīgus līdzekļus līdzīgu problēmu risināšanā. Tomēr, atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, varam ar gandarījumu secināt, ka ir neskaitāmi daudz lielisku piemēru Latvijas un Igaunijas sadarbībai un savstarpējam atbalstam. Plecu pie pleca esam strādājuši, lai tuvinātu realitātei vīziju par valstīm, kurās valda garīgs uzplaukums, materiāla labklājība un droša nākotne.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga valsts vizītē Igaunijā — "Latvijas Vēstneša" speciālfotokorespondenta Māra Kaparkalēja acīm

Svinīgā sagaidīšanas ceremonija Kadriorgas pilī 2000.gada 2.maijā, pl.9.00

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pie Brīvības cīņu pieminekļa Tallinā 2000.gada 2.maijā

Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu sagaida Igaunijas prezidents Lennarts Meri un Igaunijas armijas goda sardze

Abu prezidentu preses konferencē

Igaunijas premjerministrs Marts Lārs un Vaira Vīķe–Freiberga

Abu valstu prezidentu un delegāciju sarunas Kadriorgas pilī

Latvijas delegācijas vadītāja parakstās Igaunijas Goda viesu grāmatā

Latvijas delegācija sarunu laikā ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Tomasu Savi Tompea pilī

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Igaunijas prezidents Lennarts Meri kopīgā preses konferencē:

Vakar pēc abu prezidentu un oficiālo delegāciju rīta sarunām Vairai Vīķei–Freibergai un Lennartam Meri bija īsa tikšanās ar Latvijas un Igaunijas žurnālistiem.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums abiem prezidentiem: — Vai, jūsuprāt, Eiropas Savienības valstu vadītāju Helsinku apspriedes lēmumi ir iespaidojuši Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības?

L.Meri: — Mūsu tautas sadarbojas jau kopš XV gadsimta, un es domāju, ka Helsinku apspriede nevarēja ko būtisku mainīt mūsu draudzīgajās attiecībās. Mēs Igaunijā priecājamies, ka tagad arī Latvija ir sākusi ar ES iestāšanās sarunas. Mēs esam lepni arī par Latvijas sasniegumiem un rūpīgi sekojam jūsu sarunām astoņās šobrīd atvērtajās sadaļās. Mēs skaidri redzam drīzo perspektīvu, kad Latvija, Lietuva un Igaunija būs ES dalībvalstis. Tas būs tikai loģisks kāda procesa noslēgums. Mēs piederam pie Eiropas un mēs nekad neesam no tās aizgājuši.

V.Vīķe–Freiberga: — Virzība uz ES abām mūsu valstīm ir absolūta prioritāte. No šī viedokļa ļoti aktuāla ir abu valstu atbilstība ES kritērijiem. Tagad, kad abas mūsu valstis risina iestāšanās sarunas ar ES, mūsu sadarbība iegūst vēl lielāku nozīmi. Šis ir laiks, kad mums savi resursi jāveltī abu valstu divpusējās sadarbības tālākai padziļināšanai. Mēs noteiktiem soļiem ejam uz šo lielo Eiropas valstu savienību. Taču arī tad, kad šis mērķis būs sasniegts un mūsu valstis būs iestājušās ES, paliks daudzas jomas, kurās Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības joprojām būs aktuālas. Vārdu sakot, šis ir laiks, kad mūsu valstīm intensīvi jāattīsta divpusējā un trīspusējā sadarbība, un Helsinku apspriedes lēmumi tam deva jaunu impulsu.

— Mazās Baltijas valstis ir noraizējušās par mūsu lielā austrumu kaimiņa bieži vien nedraudzīgajiem paziņojumiem.

V.Vīķe–Freiberga: — Jā, bet, neraugoties uz šiem paziņojumiem, mūsu attieksme pret austrumu lielo kaimiņvalsti ir draudzīga. Mēs ceram, ka arī Krievija, tāpat kā mūsu valstis, ies demokrātiskas attīstības un demokrātijas nostiprināšanas ceļu.

L.Meri: — Es nedomāju, ka mums allaž vajadzētu atbildēt uz Krievijas politisko retoriku. Jo negrozāms ir pats būtiskākais: Krievija ir un būs mūsu kaimiņvalsts. Mēs, igauņi, esam pragmatiķi, un pragmatiska ir arī mūsu pieeja attiecībām ar Krieviju. Mēs esam ieinteresēti labās attiecībās ar savu lielo austrumu kaimiņvalsti.

— Abu valstu oficiālajās delegācijās šīs vizītes laikā ir daudz militārpersonu. Vai tam ir kāds īpašs izskaidrojums?

L.Meri: — Mūsu valstis ir ļoti progresējušas savu aizsardzības spēju nostiprināšanā. Dažos aizsardzības aspektos Latvija ir guvusi labākus panākumus, citās jomās labāk veicas Igaunijai. Taču būtiskākais ir mūsu sekmīgā sadarbība. Es esmu priecīgs, ka prezidentes kundze rīt apmeklēs Baltijas valstu militāro koledžu Tartu, kas ir labs mūsu sadarbības piemērs. Šie ir ļoti nozīmīgi soļi mūsu valstu ceļā uz NATO.

V.Vīķe–Freiberga: — Tas ir likumsakarīgi, ka mūsu oficiālajā delegācijā ir spēcīgi pārstāvēta aizsardzības joma. Sadarbība aizsardzībā ir viena no mūsu valstu prioritātēm, kam veltījama aizvien lielāka uzmanība. Mūsu valsts veltī aizvien lielāku vērību savai aizsardzībai. Šajā reģionā nepieciešami labi koordinēta sadarbība ne vien starp kaimiņvalstīm, bet arī ar NATO dalībvalstīm. Mums nepieciešama aizsardzības sistēma, kas efektīvi darbojas ne vien kara gadījumā, bet arī eventuālu krīžu situācijās.

 

Pēc tam Latvijas Valsts prezidente ieradās pie Igaunijas Brīvības cīņu pieminekļa, kur ar klusuma brīdi godināja kritušo Igaunijas brīvības cīnītāju piemiņu. Tika atskaņotas Latvijas un Igaunijas valsts himnas. Vaira Vīķe–Freiberga nolika vainagu pie Brīvības cīņu pieminekļa.

Valsts vizītes turpinājumā Latvijas Valsts prezidente ieradās Tompea pilī, kur viņu sagaidīja Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi. Vēsturiskajā Tompea pils Kalevipoega zālē notika Latvijas Valsts prezidentes un Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja saruna. Pēc tam turpat Tompea pilī Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Igaunijas premjerministru Martu Lāru.

Sarunā ar Igaunijas parlamenta frakciju pārstāvjiem tika uzsvērta parlamentārās sadarbības nozīme. Vaira Vīķe–Freiberga uzsvēra arī parlamentu lomu mūsu valstu virzībā uz ES, īpaši likumdošanas pieskaņošanā ES standartiem. Tieši šajā jomā abu valstu parlamenti veic "skrupulozi precīzu darbu".

Igaunija, kā zināms, šobrīd ir Baltijas asamblejas prezidējošā valsts. Šajā sakarā Igaunijas puse informēja Latvijas Valsts prezidenti par gaidāmo Baltijas asamblejas sesiju Tartu un informēja par šai sesijai paredzēto jautājumu loku. Vaira Vīķe–Freiberga bija īpaši gandarīta, ka šajā sesijā tiks apspriesta tūrisma attīstība Baltijas valstīs. Pēc Latvijas Valsts prezidentes domām, īpaši būtu veicināma jaunatnes tūrisma attīstība.

No Igaunijas parlamenta Latvijas Valsts prezidente devās uz Konkordijas starptautisko universitāti, kur teica uzrunu studentiem. Prezidentes runa Konkordijas starptautiskajā universitātē bija veltīta Eiropas dienas atklāšanai un Latvijas un Igaunijas aizvien pieaugošajai lomai Eiropā un pasaulē. Pēc diskusijas ar klausītājiem Vaira Vīķe–Freiberga tikās arī ar latviešu studentiem, kas mācās Konkordijas starptautiskajā universitātē.

Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente ieradās Igaunijas Ārlietu ministrijā, kur notika abu valstu prezidentu kopīga preses konference.

Vakar pēcpusdienā, iepazinusies ar Tallinas vecpilsētu, Latvijas Valsts prezidente ar Latvijas oficiālo delegāciju ieradās Igaunijas galvaspilsētas Rātsnamā, kur augstos viesus sagaidīja Tallinas pilsētas domes priekšsēdētājs Jiri Moiss. Vaira Vīķe–Freiberga parakstījās Tallinas Rātsnama Goda viesu grāmatā un apmainījās dāvanām ar Igaunijas galvaspilsētas domes priekšsēdētāju. Diena beidzās ar dineju Melngalvju brālības namā, ko Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam par godu bija sarīkojis Igaunijas prezidents Lennarts Meri un Helle Meri kundze.

Imants Freiberga kungs vakar individuālā programmā iepazinās ar Tallinas Apgādes departamentu un interneta kafejnīcu, kā arī apmeklēja akciju sabiedrības "MicroLink" interneta kompāniju "Delfi" un Tallinas rūpnīcu "Elcoteg". Vakar pēcpusdienā Imants Freiberga kungs apmeklēja arī Nigules baznīcas koncertzāli.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis vakar individuālā programmā izbrauca no Tallinas uz Paldiski, kur iepazinās ar Miera uzturēšanas spēku mācību centru, bet pēc tam apmeklēja Emari aviācijas bāzi. Latvijas aizsardzības ministru pavadīja Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks un Aizsardzības spēku galvenā komandiera p.i. Marts Tiru, kā arī citas Igaunijas militārpersonas.

Šodien, 3. maijā, Latvijas Republikas Valsts prezidentes valsts vizīte Igaunijā beigsies ar Peltsamā un Tartu apmeklējumu. Paredzēts, ka Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, kā arī Imants Freiberga kungs un Helle Meri kundze Peltsamā Draudzības parkā iestādīs kociņus. Pēc tam Latvijas Valsts prezidente apmeklēs Tartu Rātsnamu un uzrunās Tartu universitātes studentus.

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte ir visu Igaunijas plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. "Eesti Päevaleht" vakardienas, 2.maija, numurā publicēta plaša Kaivo Kozli intervija ar Latvijas Valsts prezidenti. Igauņu žurnālists detalizēti izklāstījis arī Vairas Vīķes–Freibergas biogrāfiju, akcentējot viņas trimdā gūto pieredzi.

Savukārt "Postimees" vakar bija publicējusi plašu rakstu par Vairu Vīķi–Freoibergu, analizējot arī Latvijas pašreizējo iekšpolitisko situāciju. "Postimees" publicējusi arī visu Latvijas līdzšinējo premjerministru un viņu pilnvaru laika sarakstu.

Igaunijas plašsaziņas līdzekļu un īpaši Igaunijā akreditēto rietumvalstu žurnālistu pastiprinātas uzmanības centrā ir pirmdien, 1.maijā, pārraidītā plašā BBC televīzijas reportāža no Latvijas par bijušā sarkanā partizāna Kononova tiesas prāvu Rīgā. BBC reportāžā izteikts viedoklis, ka Latvijai nākas rēķināties ar lielās austrumu kaimiņvalsts spiedienu, jo Latvija pati ar saviem trim tankiem nespēšot aizsargāt savu suverenitāti.

Savu viedokli BBC pastiprināja ar Krievijas vēstnieka Latvijā intervijas fragmentu, kurā pausts konsekvents Krievijas atbalsts bijušajam partizānam. BBC reportāžā bija iekļauti arī dokumentāli Otrā pasaules kara laika kinohronikas kadri, kuros fiksēta padomju represiju struktūru nomocīto latviešu ekshumācija Rīgas Centrālcietuma pagalmā. BBC pauda viedokli, ka Rietumu pasaulei pienācis laiks beidzot uzzināt visu patiesību par viņu kādreizējās sabiedrotās antihitleriskajā koalīcijā Padomju savienības baisajiem kara noziegumiem staļiniskā režīma apstākļos.

BBC reportāžas centrālā vieta bija atvēlēta Latvijas Valsts prezidentes intervijai, kurā V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Kononova lieta vēl nebūt nav izbeigta un ka visiem kara noziegumiem jātiek sodītiem neatkarīgi no viņu ideoloģiskās motivācijas. Latvijas Valsts prezidente BBC raidījumā pauda pārliecību, ka ikviens agresijas akts pret Latviju tiktu uztverts kā agresija pret pārējo Eiropu.

Plašās, principiālās BBC reportāžas rezonanse noteica arī Latvijas un Igaunijas prezidentu preses konferences ievirzi vakar, 2.maijā.

"Latvija un Igaunija ir labas sabiedrotās ceļā uz Eiropas Savienību un NATO," teica Latvijas Valsts prezidente Latvijas un Igaunijas prezidentu kopīgajā preses konferencē vakar Tallinā, Igaunijas Ārlietu ministrijas preses centrā. "Mēs esam līdzīgi, bet ne vienādi," tālāk teica V.Vīķe–Freiberga, uzsverot, ka tieši mūsu valstu iestāšanās ES latviešu un igauņu tautām nodrošinās iespēju saglabāt savu nacionālo identitāti. "Sadodot rokas un stāvot cieši līdzās, plecu pie pleca, mums nedraud nekādi zaudējumi. Tieši tā mēs gūstam drošu iespēju būt mums pašiem."

Igaunijas prezidents Lennarts Meri atzīmēja Latvijas un Igaunijas valsts vadītāju regulāros kontaktus. Šī gan ir pirmā Latvijas prezidenta valsts vizīte Igaunijā, taču jau pirms šīs vizītes man ar Latvijas Valsts prezidentiem bijuši regulāri kontakti, apmēram trīs četras reizes gadā," teica L.Meri, atzīmējot, ka šī viņam ir jau sestā tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu. "Latvija, Lietuva un Igaunija kopīgi raugās nākotnē, saistot to ar ES un NATO," tālāk sacīja Igaunijas Republikas prezidents. Viņš izteica viedokli, ka Igaunijas attiecības ar Latviju, tāpat kā Igaunijas attiecības ar Lietuvu un Latvijas attiecības ar Lietuvu nekad nav bijušas tik labas kā patlaban. L.Meri atgādināja arī faktu, ka šogad apritēs 60 gadu, kopš ASV deklarēja, ka neatzīst Baltijas valstu inkorporāciju PSRS. Pēc prezidenta L.Meri domām, šī vēsturiskā gadskārta būtu jāatzīmē arī Vašingtonā.

 

Pēc tam tika atvēlēts laiks žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis": — Jūsu ekselences, Latvijas un Igaunijas prezidenti! Kāds ir jūsu viedoklis par Krievijas oficiālajiem paziņojumiem sakarā ar padomju partizānu kara noziegumiem Otrā pasaules kara laikā, kam vakar plašu reportāžu no Rīgas veltīja arī BBC? Vai jūs savās sarunās pieminējāt arī šo aspektu?

L.Meri: — Šie noziegumi ir problēma, kas jāpēta ne vien Baltijas valstīs, bet jāpēta, un īpaši, arī Polijā, Somijā... Igaunijā arī izveidota īpaša starptautiska komisija, kas pēta mūsu jaunāko vēsturi. Mēs cenšamies izpētīt visus kara noziegumus, kas pastrādāti Igaunijas zemē.

V.Vīķe–Freiberga: — Taču mūsu šīsdienas sarunās mēs šo aspektu neskārām.

— Krievija bieži nāk klajā ar paziņojumiem par cilvēka tiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs, īpaši Latvijā. Kāpēc tas tā, jūsuprāt, tiek darīts?

V.Vīķe–Freiberga: — Jā, diemžēl Krievija cenšas apmelot Latviju, it kā mūsu valsts nepildot savas saistības cilvēktiesību jomā. Taču tas neatbilst patiesībai. Piemēram, Latvija pieņēmusi ES valstu ekspertu pozitīvi novērtēto valsts valodas likumu. Es domāju, ka stratēģiski Krievijas interesēs bijis apliecināt savu ietekmi šajā reģionā kā bijušās PSRS teritorijā. Jo pastāvīgāku ārpolitiku īstenos Baltijas valstis, jo tālāk tās aizies no Krievijas ietekmes sfēras. Bet ikviens process, kas eventuāli varētu destabilizēt situāciju Baltijas valstīs, varētu mūs tuvināt Krievijas ietekmes sfērai. Taču trīs mūsu valstis ir noteikti pavērsušās prom no Krievijas. Pavērsušās pret Rietumiem. Visas trīs Baltijas valstis grib iestāties ES un NATO. Jo vienotāki mēs būsim, jo ātrāk virzīsimies savā attīstībā un jo tālāk mēs tiksim.

L.Meri: — Baltijas valstis šobrīd patiešām ir vienotākas nekā jebkad. Es personīgi domāju, ka mums nav jāatbild uz Krievijas politisko retoriku.

— Daudzi eksperti uzskata, ka Latvija ir vājākais ķēdes posms Baltijā. Piemēram, jūsu valstī ir lielākais nelatviešu procents. Jums ir arī lielākais tirdzniecības apjoms ar Krieviju. Vai jūs, prezidentes kundze, piekrītat tādam apgalvojumam?

V.Vīķe–Freiberga: — Ja runājam par demogrāfisko aspektu, tad jā — Latvijā ir lielākais tā saukto krievvalodīgo procents. Taču arī Igaunijā šis procents ir liels, turklāt Igaunijā ir liela krievvalodīgo koncentrācija mazā teritorijā. Tas varētu radīt Igaunijai pat vēl lielākas problēmas. Taču mēs šo demogrāfisko situāciju uzskatām nevis par trūkumu, bet gan par integrēšanas iespēju. Mums ir laba, pamācoša, harmonisku multietnisko attiecību vēsture. Jums arī jāzina, ka krievi Latvijā ar saviem dzīves apstākļiem ir daudz apmierinātāki nekā Krievijā.

Latvijas ārējās tirdzniecības ziņā Krievija tagad ir noslīdējusi piektajā vietā — aiz Lietuvas, kas ir ceturtā mūsu lielākā ārējās tirdzniecības partnere. No 18% Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma tirdzniecībā ar Krieviju — pēc Krievijas finansu krīzes — mūsu tirdzniecības apjoms noslīdējis līdz kādiem 9 procentiem. Tā ka Latvija nebūt nav ekonomiski tik ļoti atkarīga no Krievijas.

Jānis Ūdris,

"Latvijas Vēstneša"

speciālkorespondents no Tallinas

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, uzstājoties Tallinā, Konkordijas universitātē 2000.gada 2.maijā Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" — speciāli no Tallinas

Baltijas valstis ceļā uz Eiropas Savienību

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Konkordijas universitātē Tallinā 2000.gada 2.maijā

Jūsu ekselences, godātais rektora kungs, dāmas un kungi!

Kā bijusī pasniedzēja un universitātes profesore es ar nostalģisku prieku atkal stāvu universitātes studentu auditorijas priekšā. Man ir prieks būt klāt jūsu Eiropas dienas svinībās un atzīmēt, ka Konkordijas universitātes studentu starptautiskajā saimē ir aptuveni 150 Latvijas pārstāvju. Jūsu mācību iestāde ir brīnišķīgs kultūras un akadēmiskās apmaiņas piemērs, kas veicina sakarus un sapratni tautu starpā. Vēlu tai panākumus turpmākajā izaugsmē un attīstībā.

Pērn Eiropas dienā Igaunijas premjerministrs Marts Lārs uzrunāja lielu Latvijas studentu grupu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Šodien man ir iespēja uzrunāt lielu Igaunijas studentu grupu Konkordijas universitātē Tallinā. Šī simetriskā apmaiņa atbilst mūsu kopīgajiem vienotās Eiropas ideāliem, kurā komunikācijas atvērtība un brīvība ir miera, labklājības un savstarpējas sapratnes vēstneses.

Rīgas Ekonomikas augstskolai, kurā pagājušogad uzstājās premjerministrs M.Lārs, un Konkordijas universitātei ir vairākas kopīgas iezīmes. Ekonomikas augstskola ir privāta iestāde, kas piesaistījusi ievērojamu ārvalstu finansējumu, bet vēl svarīgāk ir tas, ka tā piedāvā augstas kvalitātes akadēmiskās programmas angļu valodā, kas atbilst visstingrākajiem Rietumu standartiem. Iespējams, tādēļ vairāk nekā 40 Igaunijas studentu izglītības ieguvei ir izvēlējušies Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Rīgas Juridiskā augstskola ir cita privātā mācību iestāde, kas durvis vērs šoruden un plāno ieviest tos pašus augstos akadēmiskos standartus, kuru dēļ Rīgas Ekonomikas augstskola ir patlaban pazīstama. Es gribu ieteikt jaunajiem Igaunijas jurisprudences censoņiem pievērst uzmanību arī šai augstskolai.

Labi izglītota tauta, tāda kā Konkordijas universitātes absolventi, palīdzēs veicināt Baltijas valstu modernās pilsoniskās sabiedrības konsolidāciju pēc 50 varmācīgi uzspiesta totalitārisma gadiem. Labi izglītota sabiedrība palīdzēs mūsu valstīm gūt sekmes un izturēt konkurenci pasaulē, kurā pieaug globalizācijas spiediens, lai neatpaliktu no pēdējiem tehnikas sasniegumiem.

Jaunās tūkstošgades globālajā ekonomikā būs gan neveiksminieki, gan veiksminieki un arvien pieaugoša konkurence. Bet Latvija un Igaunija ir pārliecinātas, ka Eiropas Savienība būs veiksminieku starpā, kā arī laba sadarbības partnere.

Pirms piecdesmit gadiem beļģu ideālists Roberts Šūmans izteica revolucionāru piedāvājumu divām kara izpostītām Eiropas valstīm, kuras bijušas nāvīgi ienaidnieki dažus gadus pirms tam, — ka kopējā ekonomiskā telpa varētu palīdzēt aizmirst pagātnes naidu un bruģēt ceļu labākai nākotnei. Tagad, pusgadsimtu vēlāk, Francija un Vācija veido kodolu ekonomiski turīgai un politiski stabilai valstu grupai, kuras iedzīvotāji bauda augstāko dzīves līmeni uz mūsu planētas.

Latvijai un Igaunijai Eiropas Savienība arī piedāvā dažas būtiskas pamatvērtības, kuras mūsu valstis uzskata par svarīgām. Eiropas Savienība ir organizācija, kura veidota no dalībvalstīm, kas pašas tai pievienojušās pēc to brīvas gribas. Tā ir nāciju kopiena, kurā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana un minoritāšu tiesības tiek stingri nostiprinātas. Laikā, kad ES nav bez trūkumiem, tās dalībvalstis ir pierādījušas atkal un atkal, ka valstis ar atšķirīgām interesēm var risināt savstarpējās problēmas pie sarunu galda un nonākt pie abpusēji pieņemamiem kompromisiem.

Eiropas Savienības piemērs rāda, ka pastāv stabilitāte un paredzamība starp tās dalībvalstīm, jo kritēriji katras valsts attīstībai un saskaņotībai tika skaidri noteikti "acquis communautaire". ES piedāvā drošību vienotā Eiropā , kas vairs nav sadalīta divās pretējās ideoloģiskās un ekonomiskās nometnēs. ES arī palīdzēs sekmēt koordinētus starpvalstu pūliņus cīņā ar sarežģītajām kriminālajām struktūrām, kuru taustekļi stiepjas daudz tālāk nekā vienas nacionālas valsts robežas.

Pilnīga uzņemšana ES Latvijai un Igaunijai piedāvās iespēju piedalīties lēmumpieņemšanas procesos organizācijā kā vienlīdzīgiem organizācijas dalībniekiem. Protams, ir taisnība, kā mazai organizācijas dalībvalstij mūsu individuālā ietekme būs ierobežota, tomēr ES mazās dalībvalstis var veidot savienības un atbalstīt viena otru sadarbojoties. Pieņemot kopēju pozīciju, mēs varam neļaut lielākajām dalībvalstīm izrādīt nepiemērotu ietekmi un spēku pār pārējām ES dalībvalstīm.

Visā visumā ES piedāvā lielas ekonomiskās iespējas un ir arī nopietns ekonomiskais izaicinājums daudzajiem uzņēmumiem, kas darbojas trijās Baltijas valstīs. Tomēr galu galā sabiedrībai tādās kandidātvalstīs kā Latvija un Igaunija paplašinātu tirgus iespēju un vienoto sāncensības noteikumu rezultātā jāgūst pozitīvs rezultāts.

Mūsu valstis ir jau sasniegušas ievērojamu progresu ceļā, kur cenšamies panākt mūsu Rietumu kaimiņzemes. Latvija un Igaunija ir panākusi samērā augstu ekonomiskās attīstības līmeni. Mēs esam pārorientējuši lielāko daļu eksporta un importa no Austrumiem uz Rietumiem, lai gan dažkārt tas noticis uz tirgus ekonomiskās dislokācijas vai zaudētu darbavietu rēķina. Bet mūsu makroekonomiskie rādītāji izskatās ļoti daudzsološi un atbilst ar ES Māstrihtas kritērijiem. Mēs esam veiksmīgi tikuši galā ar valsts budžeta deficītu, mūsu ārējie parādi ir daudz zemāki par 60% no iekšzemes kopprodukta. Mūsu inflācijas plāni tiek pildīti sekmīgi, un valūtas kurss latam un arī Igaunijas kronai noteikti ir bijis stabilāks par eiro kursu 1999.gadā.

Eiropas Savienībā vienmērīgi piemērojot brīvā tirgus un brīvās konkurences principus, būs jāveic arī dažas sāpīgas reformas. Ir iespējams, ka ES nāksies ievērojami samazināt subsīdijas lauksaimniekiems, kas atšķirībā no Latvijas un Igaunijas zemniekiem jau ilgus gadus ir pasargāti no brīvā tirgus cenu svārstībām.

Nevienas reformas nenāk viegli, un mūsu politiķiem un valdībām ir jāuzņemas rūpes par to skaidrojumu sabiedrībai. Pozitīvie un negatīvie aspekti par dalību ES ir izvērtējami objektīvi, un nav pieļaujama maldinošu, bezatbildīgu un populistisku uzskatu dominance. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes attīstība balstās uz kopīgiem mērķiem un vērtībām, kas atbilst Rietumeiropā valdošajām vērtībām. Mūsu valstis atbilst demokrātijas vērtībām, cilvēktiesībām un minoritāšu tiesībām, kas definētas Kopenhāgenas kritērijos. Mēs piederam pie Eiropas kopējās tautu saimes un nevēlamies norobežoties no mūsu kontinenta tālākās nākotnes veidošanas.

Mēs nekad vairs nedrīsktam kļūt par daļu no kara laupījuma divu totalitāro varu starpā, kā tas reiz notika pēc Molotova–Ribentropa pakta. Nekad vairs mēs nevaram pieļaut savu teritoriju sadalīšanu lielvalstīm par ēsmu, kā tas notika Teherānas un Jaltas konferencēs. Nekad vairs mēs nedrīkstam pieļaut ģeopolitisko interešu dominēšanu pār demokrātiskajām vērtībām un neatkarīgu valstu suverenitāti.

Tieši tādēļ mēs ar ovācijām uzņēmām pagriezienu Eiropas vēsturē — ES attieksmi Helsinku sanāksmē 1999. gadā, kad tika paziņots par katras kandidātvalsts atsevišķu objektīvu vērtējumu. Katras valsts uzņemšanas process ir jāvērtē pēc tās individuālajiem sasniegumiem, ne pēc tās kaimiņu labvēlības vai nelabvēlības, kas pat nav ES dalībvalsts. Mēs ticam, ka pašreizējās ES dalībvalstis novērtēs šos centienus un vadīsies pēc vispārējās taisnības principiem. No mūsu, Latvijas un Igaunijas, puses ir svarīgi stiprināt savstarpējo sadarbību visās jomās. Neļausim mēs sev iestigt šajos bezjēdzīgajos strīdos un cīņās starp mūsu valstīm, neizšķiedīsim savus spēkus šādā bērnišķīgā sacensībā. Šī taču nav cīņa starp brāli un māsu par tēva meitas vai mātes dēla nosaukumu ES vai NATO kandidātvalstu starpā. Mēs taču nepiedalāmies skaistumkonkursā vai skriešanās sacensībās, mūsu mērķis ir kopīgas mūsu valstu nākotnes veidošana. Mēs esam mazas, bet nobriedušas nācijas ar bagātu kultūru, kuras vēlas pievienoties Eiropas kopienai ar patiesu cieņu un lepnumu. Mums nevajag kautrēties vai pašpārliecināti lielīties, mums jāpaceļas pāri ikdienai, nezaudējot savus mērķus nākotnē un patiesos centienus. Jau gadsimtiem ilgi Latvijai un Igaunijai ir bijusi kopēja vēsture un kultūra. Pat pirms Franču revolūcijas XVIII gadsimta beigās latviešu un igauņu zemnieki vienojās kopējā cīņā pret nežēlīgo beztiesiskumu Krievijas impērijā.

Deviņpadsmitajā gadsimtā gan latvieši, gan igauņi gāja pa vienu un to pašu ceļu, lai meklētu iespējas iegūt gan vispārējo, gan augstāko izglītību, lai atgūtu pagātnes kultūras vērtības un folkloras bagātības. Abas valstis smēlās iedvesmu savos dziesmu svētkos kopīgai darbībai un patriotiskā lepnuma sākotnei. Abas valstis ieguva neatkarību, drosmīgi cīnoties kaujas laukā, un pirms desmit gadiem kā dziedošās revolūcijas kulminācija bija neatkarības atkalatgūšana. Igaunija un Latvija kopā ar Lietuvu izveidoja vienotu Baltijas ceļu, kas bija unikāla parādība. Abas valstis uzplauks un kļūs stiprākas nākotnē, ja tās spēs saglabāt izpratni par savu radniecību un brālību un vienmēr apzināsies savu kopīgo likteni.

Pēc dažiem gadiem daudzi no jums, studenti, kas atrodas šajā auditorijā, būsit starp tiem, kas pieņems lēmumus un veidos Igaunijas nākotni. Es aicinu jūs turpināt iet to ceļu, kuru iemin jūsu senči un pa kuru pēc tam viņiem sekoja jūsu vecāki un vecvecāki dziedošās revolūcijas laikā. Un, ejot šo ceļu, mūsu valstis atguva neatkarību. Un tas ir ceļš, kas beigu beigās aizvedīs mūs uz tādu nākotni, kādu mēs esam pelnījuši.

Mūs vieno kopīgas nākotnes izredzes dzīvot taisnīgā, pilsoniskā sabiedrībā, sabiedrībā, kur visi tās locekļi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, sabiedrībā, kur visiem ir vienādas iespējas gūt panākumus, attīstīties un pilnībā realizēt savas iespējas. Mūs vieno kultūra, kuras saknes sniedzas tālu pagātnē, pat stāvot uz jaunas tūkstošgades sliekšņa, ar vēl nepieredzētām straujām izmaiņām un neiedomājamiem tehnikas jaunievedumiem.

Salīdzinājumā ar citām nācijām mēs varbūt esam skaitliski maza nācija un kontrolējam mazu teritoriju, bet mums nekad nav jābūt maziem savā garā. Būsim ar dedzīgām sirdīm, stingri savā apņēmībā un nelokāmi mūsu kopīgajās vēlmēs.

Lai mūsu abas tautas iztaisnojušās un stipras stāvētu plecu pie pleca, pārvarot grūtības nākotnē. Lai Igaunija un Latvija pievienotos Eiropas tautu kopienai, kas būtu aizsākums to tālākai attīstībai un solījums sasniegt diženumu, ko lolo to dvēseles.

"Latvijas Vestneša" (Juris Afremovičs, Artis Nīgals, Gunta Štrauhmane, Kristīne Valdniece) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Konkordijas universitātes vadītājiem un sarunā ar universitātes Latvijas studentiem

Pirms Latvijas Republikas Valsts prezidentes ierašanās — Igaunijas premjerministrs Marts Lārs, Igaunijas prezidents Lennarts Meri un goda sardze