Ministru prezidents:

— Baltijas attīstības forumā

Vakar, 24.septembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš piedalījās trešajā gadskārtējā Baltijas attīstības forumā Sanktpēterburgā. Foruma sākumā uzstājās Krievijas vicepremjers Iļja Kļebanovs, pēc tam — Igaunijas, Somijas, Dānijas premjerministri, kā arī Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš. Valdību vadītāji galvenokārt pieskārās jautājumam, kā paplašinātajā Eiropā integrēt un sadarboties ar Krieviju. I.Kļebanovs uzsvēra, ka pašlaik ceturtā daļa Krievijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma notiek ar Baltijas jūras reģiona valstīm.

Ministru prezidents A.Bērziņš savā runā uzsvēra, ka līdzās Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un transatlantiskajās drošības struktūrās attiecības ar kaimiņvalstīm ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm.

Pēcpusdienā Ministru prezidents tikās ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvi Ziemeļrietumu apgabalā V.Čerkesovu, kurš koordinē federālo institūciju darbu. Viens no tematiem, ko amatpersonas apsprieda, ir nepieciešamība uzlabot robežpārejas punktu darbu vietā, kur Latvija robežojas ar Pleskavas apgabalu. Vicepremjers solīja šo jautājumu risināt, lai turpmāk šajā robežpunktā neveidotos garas robežšķērsotāju rindas. V.Čerkesovs informēja par Kaļiņingradas attīstības tendencēm, norādot, ka šai apgabalā paliek brīvā ekonomiskā zona. A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija tāpat kā ES valstis ir ieinteresētas šī apgabala integrācijā. Apspriests arī jautājums par konsulāta atvēršanu Kaļiņingradā, tādējādi atvieglojot cilvēku savstarpējo saskarsmi.

Tikšanās gaitā Ministru prezidents informēja V.Čerkesovu arī par nepilsoņu integrācijas procesu Latvijā.

Konkrētas sadarbības iespējas pārrunātas ar Sanktpēterburgas gubernatoru Vladimiru Jakovļevu, īpašu uzmanību pievēršot tūrisma attīstībai. V. Jakovļevs norādīja, ka vienmēr ir uzsvēris nepieciešamību sadarboties ar Baltijas valstīm, atzīstot, ka mēs esam viena reģiona valstis ar daudzpusīgām interesēm.

— saņemot pateicības no Sanktpēterburgas

Ministru prezidents Andris Bērziņš ir saņēmis Sanktpēterburgas Likumdevēju sapulces priekšsēdētāja Sergeja Tarasova pateicības vēstuli par sirsnīgo un viesmīlīgo delegācijas uzņemšanu Rīgas astoņsimtgades svinību laikā. Vēstulē teikts:

“Izsaku vissirsnīgāko pateicību par silto un viesmīlīgo Sanktpēterburgas oficiālās delegācijas uzņemšanu Latvijā. Ceru, ka Rīgā notikušās sarunas, kuras noritēja savstarpējas ieinteresētības un uzticības gaisotnē, liecina par nelokāmu abu pušu tiekšanos pēc sadarbības mūsu valstu pilsoņu labā.

Esmu pārliecināts, ka konstruktīvās sadarbības turpināšana veicinās turpmāko Krievijas un Latvijas tuvināšanos, kas nešaubīgi atbilst abu valstu ārpolitiskajām un ekonomiskajām interesēm, īpaši integrācijas procesu padziļināšanas kontekstā Eiropā kopumā.”

Ministru prezidents ir saņēmis arī Sanktpēterburgas gubernatora V.Jakovļeva vēstuli, kurā izteikta pateicība par viesmīlīgo uzņemšanu Rīgā 800 gadu jubilejas svinībās. Vēstulē teikts:

“Izsaku Jums vissirsnīgāko pateicību par draudzīgo un silto uzņemšanu, kā arī izrādīto uzmanību, uzņemot mani un Sanktpēterburgas delegāciju vizītes laikā Rīgā.

Esam gandarīti par sasniegtajiem rezultātiem mūsu tikšanās laikā. Tagad jo īpaši svarīgi ir pielikt visas pūles, lai panāktu abpusēju sapratni arī pārējos jautājumos. Ar lielu gandarījumu varam secināt, ka mums ir labs Rīgas un Sanktpēterburgas turpmākās sadarbības potenciāls.

Vēlreiz izsaku pateicību par sirsnīgo delegācijas uzņemšanu un konstruktīvajām sarunām, kuras nenoliedzami veicinās attiecību nostiprināšanu.”

Vēstulē V.Jakovļevs arī uzsver: “Svarīgi bija savām acīm skatīt Pētera I pieminekli, kurš radījis tik daudz nesaprašanos. Mēs arī pārliecinājāmies, ka rīdzinieki vēlas to paturēt savā dzimtajā pilsētā. Šis piemineklis, kurš saistīts ar Eiropas vēsturi, Vācijas vēsturi, kā arī krievu un latviešu tautas vēsturi, ir kļuvis par Eiropas kultūras mantojumu.”

A.Bērziņš ir nosūtījis Sanktpēterburgas gubernatora vēstules kopiju Rīgas domei, lai deputāti izvērtētu, vai V.Jakovļeva teiktais nozīmē, ka Pēterburga vairs nevēlas kā dāvanu pieņemt Pētera I pieminekli, un lai Rīgas dome varētu lemt par tālākajiem soļiem.

Valdības preses departaments