Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio 24. septembrī

Intervijā Latvijas Radio 24. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Rīgas domes priekšsēdētājs pašlaik atrodas komandējumā Sanktpēterburgā, kur notiek Baltijas attīstības forums. Un šobrīd mums ir iespēja tiešai telefonsarunai ar Pēterburgu. Labdien, Bojāra kungs! Varbūt arī mūsu sarunu sāksim par šo forumu, tā mērķi un pārstāvniecībām, kas jau ir noticis un kas vēl šodien būs.

Gundars Bojārs: — Foruma darbs ir sācies tikai šodien, vakar notika tā svinīgā atklāšana. Forums ir tradicionāls, un, kas man liekas zīmīgi, šoreiz tas notiek Krievijā, Sanktpēterburgā, tādējādi parādot, ka arī Krievijai ir pietiekami liela loma Baltijas jūras reģiona attīstībā. Pārstāvniecība ir ļoti liela, ir pieci premjerministri, arī mūsu premjerministrs Bērziņa kungs, ir faktiski visu Baltijas jūras reģiona pārstāvniecība un arī galvaspilsētu pārstāvniecība. Foruma mērķi ir Baltijas jūras reģiona attīstība, attīstība ar perspektīvu pietiekami tālai nākotnei, foruma dalībnieki saskata šo reģionu kā ekonomiski visstraujāk attīstošos reģionu Eiropā, un galvenais uzdevums ir vienoties par kopēju stratēģiju un kopīgām interesēm, ņemot vērā arī savstarpējo konkurenci, savstarpējās valstiskās intereses. Es domāju, ka šo divu dienu laikā būs pietiekami iespēju, gan starpbrīžos individuāli tiekoties, gan apmainoties ar domām plenārsēdēs, rast jaunas idejas un varbūt pieņemt arī svarīgus lēmumus.

— Vai jums arī bez foruma darba ir kādas īpašas lietišķas tikšanās plānotas?

G.Bojārs: — Jā, man vakar bija īsa tikšanās ar Pēterburgas gubernatoru Jakovļeva kungu, rīt mums ir plānotas darba pusdienas, kurās mēs apspriedīsim Pēterburgas un Rīgas sadarbības iespējas. Kā jūs zināt, sadarbības līgums ir parakstīts pirms diviem gadiem, taču tas, tāpat kā šis līgums varbūt ar Maskavu, ir jāpiepilda ar konkrētiem projektiem.

— Šobrīd jūs neko plašāk negribat stāstīt?

G.Bojārs: — Protams, pirms šīs tikšanās negribētos par kādiem rezultātiem runāt, bet no šīs tikšanās es sagaidu pietiekami daudz.

— Pavisam drīz jau ir gaidāma arī pirmā, kā es saprotu, Maskavas un Rīgas darba grupu tikšanās, kaut kad oktobra sākumā. Vai esat informēts par jau sagatavotiem projektiem?

G.Bojārs: — Viens no gatavākajiem projektiem ir sadarbība izglītības jomā, par to mums atbild izglītības komitejas vadītājs Jirgensona kungs. Ir vairāki citi projekti, tādi, kas skar celtniecību, savstarpējās investīcijas, konkrēti — “Lido” ķēdes ieiešana Maskavā, ieinteresētību sadarboties celtniecības materiālu tirdzniecībā un celtniecības biznesā, kā arī viens no būtiskiem un svarīgiem aspektiem — tas gan vairāk ir valstiska mēroga — ir savstarpējās tūrisma iespējas.

— Pēc atgriešanās no Pēterburgas jūs esat iecerējis doties īslaicīgā atvaļinājumā. Vai tas nozīmē, ka ne prezidijs, ne dome savās sēdēs neizskatīs īpaši nozīmīgus jautājumus?

G.Bojārs: — Dome darbu nepārstās, faktiski atvaļinājums būs no trešdienas līdz svētdienai, līdz ar to domes sēdes notiks arī šajā periodā. Domes sēdes mums tradicionāli notiek otrdienās.

— Skaidrs. Par tematiem, par kuriem joprojām sabiedrība ir neziņā, par kuriem runā. Pirmais, par ko man visbiežāk tiek vaicāts, — kas notiek ar Nacionālo teātri?

G.Bojārs: — Nacionālajā teātrī strādā pietiekami nopietna darba grupa un gatavo pārsvarā uz nākamā gada budžetu nopietnu investīciju programmu. Mēs ļoti ceram arī uz valsts līdzdalību šajās investīcijās. Īpašums pieder Rīgas domei, tātad Rīgas pilsētai, tai pašā laikā trupu finansē valsts. Mēs gribētu, lai arī valsts piedalās šī ļoti nozīmīgā kultūrvēsturiskā objekta restaurācijā un renovācijā ar savu daļu, Rīgas dome tam būs gatava. Programma, protams, ir saistīta ar vairāku gadu investīcijām.

— Jā, bet šobrīd konkrēti — vai ir ekspertu slēdziens?

G.Bojārs: — Ņemot vērā to, ka atrodos Pēterburgā, es par pēdējām detaļām nezinu, bet ceru, ka šogad teātris varēs turpināt darbu.

— Tostarp gan prese, gan sabiedrība kopumā kritiski uztvērusi jauno domes pilnvarnieku sastāvu. Ko jūs varat sacīt, oponējot viedoklim, ka taisnīguma, lietderības un saimnieciskuma principi, kurus manifestējāt, sākot vadīt Rīgas domi, izrādījušies tikai priekšvēlēšanu triks?

G.Bojārs: — Es gan tā nedomāju, es domāju, ka katra partija ir centusies virzīt savus pārstāvjus, galvenokārt ņemot vērā profesionalitātes principus. Tie kritēriji, kas tika ietverti šai konkursa pieteikumā, ir ievēroti, un, protams, tās partijas, kas šobrīd ir pie varas Rīgas domē, vēlas arī parādīt savas saimnieciskās spējas, un tas ir tikai normāli. Tai pašā laikā arī opozīcijai ir rasta iespēja piedalīties šajā darbā. Un, otrkārt, jāsaka, ka Ministru kabinets jau ir pieņēmis lēmumu šo institūciju likvidēt, tādēļ tā ir tāda neliela vētra ūdens peļķē, es neuzskatu, ka visi šie lēmumi par pilnvarniekiem būtu tik svarīgi, lai sabiedrība ap tiem koncentrētu lielu daļu uzmanības. Šobrīd valdība ir pieņēmusi lēmumu atteikties no pilnvarniekiem, protams, jautājums ir jāizšķir Saeimai. Jebkurā gadījumā ir jāatrod kāds mehānisms, kā īpašniekiem īstenot savas īpašnieka intereses šajos uzņēmumos. Tātad jebkurā gadījumā būs kāda institūcija — vai nu tās būs padomes, vai tās būs valdes, kuras nozīmēs īpašnieks un šajā gadījumā — Rīgas dome.

— Jautājums — kādēļ neviens no opozīcijas pārstāvjiem nav iekļauts jaunā budžeta veidošanas komisijā?

G.Bojārs: — Redziet, budžetu arī valstiskā mērogā veido pozīcija, tātad ministrijas tiek veidotas no pozīcijas partiju pārstāvjiem. Arī Rīgas domes budžetu veido pozīcija, vēlāk to pieņem un akceptē Rīgas domes Finansu komiteja, kurā ir arī opozīcijas pārstāvji, un, protams, tas tiek akceptēts domes sēdē. Bet budžets ir jāprezentē pastāvošajam valdošajam vairākumam, tas ir normāls process, kas parādīs šī pastāvošā valdošā vairākuma prioritātes.

— Latvijas ostu tranzīta biznesa un arī domes pārstāvji šonedēļ dosies uz Īriju, lai iepazītos ar tās pieredzi investīciju piesaistīšanā. Šī un citas aktivitātes liecina par to, ka visa uzmanība tuvākajā laikā domē laikam saistāma ar Andrejostas attīstību?

G.Bojārs: — Andrejosta ir ārkārtīgi būtisks objekts, tas nav būtiski tikai Rīgas ostai, bet arī visai pilsētai, tas varētu būt pilotprojekts liela mēroga investīciju ienākšanai. Mēs ceram, ka šīs tā saucamās attīstītājkompānijas varētu ar Rīgas Andrejostas piemēru parādīt, kādā veidā ir jāplāno un jāattīsta šādi rajoni. Ostā ir ārkārtīgi daudz brīvas teritorijas, un pēc ostas attīstības koncepcijas kravu plūsmām būtu jānovirzās vairāk uz Daugavas grīvas pusi, tādējādi atslogojot pilsētas centru no smagā transporta, arī risinot dzelzceļa transporta jautājumus.

— Jā, bet turpat blakus arī “Jaunā Vecpilsēta” tiek saukta par vienu no nozīmīgākajiem attīstības projektiem Rīgas pilsētā, vismaz Attīstības komiteja tā dara. Jautājums tāds – kad par abiem minētajiem projektiem tiks ļauts diskutēt plašākai sabiedrībai?

G.Bojārs: — Katrā ziņā par Andrejostas projektiem, cik man zināms, ir noticis brauciens uz Skandināvijas valstīm, ņemot līdzi arī preses pārstāvjus, un viņiem ir bijusi iespēja pārliecināties par to, kādā veidā pasaulē notiek šādi attīstības projekti. Līdz ar to diskusija presē varētu jau sākties, tiklīdz “Varner” grupa prezentēs savu skatījumu par to, kāda izskatīsies Andrejosta, šis projekts noteikti tiks piedāvāts arī sabiedrības apspriešanai.

— Jautājums no tās pašas puses — kad jūs varētu spert izšķirošos soļus tik ilgi neatrisinātā centra saglabāšanas un attīstības plāna tapšanā, jo diskutētais moratorijs attiecībā uz celtniecību centrā tā arī palicis tikai runās?

G.Bojārs: — Nē, tas noteikti nepaliks runās, pie centra attīstības koncepcijas tiek strādāts ļoti intensīvi, tiek pārrunātas visas attīstības iespējas arī ar mūsu sabiedrībā cienījamiem māksliniekiem, arhitektiem, vēsturniekiem, jo viedokļi ir ārkārtīgi dažādi. Lai tos visus apkopotu un lai neizdarītu kādas kļūdas vai pārsteidzīgus soļus, par ko mums sabiedrībā nākotnē varētu pārmest, domāju, labāk ir nesteigties un izstrādāt visu līdz galam.

— Termiņu jūs varat pateikt?

G.Bojārs: — Precīzu laiku ne, bet es domāju, ka mēneša laikā varētu daudzmaz gatava koncepcija tikt izstrādāta.

— Un, ņemot vērā mūsu īpašos sarunas apstākļus, vēl tikai viens jautājums. Šodien ir paredzēta Latvijas Hokeja federācijas valdes sēde, kurā plānots izvērtēt iesniegtos priekšlikumus 2006.gada čempionāta emblēmai. Kas jums ir zināms par jauno haļļu celtniecības projektiem?

G.Bojārs: — Tiek izskatītas vairākas iespējas, un tuvākajā laikā Rīgu apmeklēs Starptautiskās Hokeja federācijas prezidents, man ir plānota tikšanās ar viņu pēc nedēļas, ja nemaldos. Šajā tikšanās reizē piedalīsies arī premjerministrs un, iespējams, arī mūsu Valsts prezidente. Šis hokeja čempionāts 2006.gadā ir ārkārtīgi būtisks no ilgtermiņa attīstības viedokļa. Un koncepcijas ir dažādas, negribētos šobrīd vēl skriet, tā teikt, ratiem pa priekšu, bet domāju, ka tiks atrasts vislabākais risinājums.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā