Top 8. novads Latvijā — Aizkraukles novads

Augusta nogalē lēmumu par apvienošanos vienā pašvaldībā pieņēmuši Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts. Tādējādi Latvijas kartē iezīmēsies jau astotais Latvijas novads, kas būs tapis, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu. Kaut arī pavasarī aktīvi aizsāktā aktīvā diskusija par administratīvi teritoriālās reformas tālāko gaitu Latvijā nedaudz pieklususi, Aizkraukles pilsētas un pagasta deputāti sapratuši, ka reforma ir vienīgā iespēja tālākai attīstībai. Abu pašvaldību dzīve notiek ciešā saistībā — iedzīvotāji darbu vai mācības kaimiņos uztver kā pašsaprotamu ikdienu, un teritoriālais izvietojums norāda, ka Aizkraukles pagasts bez Aizkraukles pilsētas vai pilsēta bez pagasta nevarētu pastāvēt. Kamēr abas pašvaldības nogaida lēmumu akceptēšanu Administratīvi teritoriālās reformas padomes sēdē, zemes robežu iezīmēšanu un Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu par novada izveidi, Pašvaldību lietu pārvalde Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem deva iespēju iepazīties ar Aizkraukles pilsētas un pagasta turpmākiem nodomiem, satiekot pašvaldību amatpersonas klātienē un apmeklējot pašvaldību darbīgākos uzņēmējus.

Aizkraukle atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejas augstajā labajā krastā, 92 kilometru attālumā no Rīgas. Tā ir viena no jaunākajām Latvijas pilsētām, jo pirms 40 gadiem, sākot Pļaviņu hidroelektrostacijas celtniecību, šajā vietā veidojies strādnieku ciemats. 1967.gadā ciemats ieguva pilsētas statusu un pilsēta kļuva par rajona centru. Latvijas iedzīvotāji atminēsies, ka tikai 1990.gadā pilsēta Stučka tika pārdēvēta par Aizkraukli. Gandrīz pusi pilsētas platības aizņem Daugava, un dienvidaustrumu malā pilsēta piekļaujas Pļaviņu ūdenskrātuvei, kuras platums te sasniedz gandrīz trīs kilometrus.

Aizkraukles pagasts pilsētu apņem no trim pusēm, turklāt tas robežojas arī ar Kokneses un Skrīveru pagastiem. Pagasta vēsture savukārt meklējama tālā senatnē pat pirms 10 gadsimtiem. Savulaik te dzīvojuši gan latgaļi un lībieši, gan sēļi un vācieši, un apdzīvotās vietas senais nosaukums minēts senajā Indriķa hronikā. Tagad Aizkrauklē mīt gandrīz 10 tūkstoši iedzīvotāju, bet pagastā — 1319 iedzīvotāju. Neviena no pašvaldībām nesaņem dotācijas no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda — pagasts ir tā sauktās pelēkās zonas pašvaldība, bet pilsēta 2001.gadā paredzējusi šajā fondā ieskaitīt gandrīz 200 tūkstošus latu.

Sākotnējā nostāja pret administratīvi teritoriālo reformu visām Aizkraukles rajona pašvaldībām bijusi negatīva, 102 pašvaldību modelis šķitis nepieņemams, jo tajā iezīmētās robežas nav saskanējušas ar rajona izpētes projektā secināto. Tāpēc arī Aizkraukles rajona padome šā gada 16. maijā vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par administratīvi teritoriālo reformu, nosakot, ka 102 pašvaldību projektā paredzētais nesaskan ar iepriekšējiem pašvaldību sadarbības un apvienošanās projektiem, turklāt projektā esot saskatāma vēlme centralizēt varu un finanses. Rajona pašvaldības rezolūcijā norādīja uz līdzšinējo pieredzi, ka investīcijas un finansējumu projektiem vienlīdz labi spējot piesaistīt gan lielās, gan mazās pašvaldības, ka iedzīvotāju skaits nedrīkstot būt galvenais kritērijs pašvaldību lielumam Latvijā, un negatīvā nostāja rezolūcijā tika pamatota ar vairākiem citiem argumentiem. Jāatgādina, ka 102 pašvaldību modelis, kura pamatnostādnes akceptētas Ministru kabinetā un kurš nodots tālākai izskatīšanai Saeimā, paredz Aizkraukles novada izveidi, apvienojoties Aizkraukles un Jaunjelgavas pilsētām, Aizkraukles, Daudzeses, Seces, Sērenes un Staburaga pagastiem. Kā administratīvais centrs projektā ieteikta Aizkraukle, bet pakalpojumu vietas ieteikts izveidot Daudzevā, Jaunjelgavā, Secē un Vīgantē. Projektā paredzēts, ka pēc apvienošanās Aizkraukles novadā būšot 16 558 iedzīvotāji un tā platība — 678,2 kvadrātkilometri.

Rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs, runājot par Aizkraukles pilsētas un pagasta apvienošanos, pauž gandarījumu, ka divas vietējās pašvaldības tomēr nolēmušas apvienoties: “Būs iegūta pieredze, un iespējams, ka laba iznākuma rezultātā arī pārējās pašvaldības sāks nopietni domāt par apvienošanos. Galvenais, ka tas notiek nevis mehāniski, bet brīvprātīgi — gan pilsēta, gan pagasts aprēķinājuši, ka pēc apvienošanās būs ieguvēji. Šobrīd daudzi mazie pagasti baidās no reformas viena iemesla dēļ — iepriekšējā dažādu reformu pieredze ir bijusi rūgta. Baida tas, ka ieguvējs būs centrs un attālākajiem pagastiem viss tiks piešķirts pēc pārpalikuma principa. Taču Aizkraukles pilsētas un pagasta piemērs rāda, ka abas pašvaldības jau ir organiski savienotas — pagasts gandrīz ielenc pilsētu, arī attālākie iedzīvotāji tomēr ir salīdzinoši tuvu centram, un pakalpojumu centri viņiem ir pieejami bez grūtībām.”

Aizkraukles pilsētas un pagasta vadītāji atzīst, ka, pieņemot lēmumu par apvienošanos, ir sperts pirmais solis uz novada izveidi, neizslēdzot apvienošanos arī ar citiem pagastiem nākotnē. Kā norādīja Aizkraukles pilsētas domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, pavasarī straujie pavērsieni reformas gaitā nav šķituši pieņemami, taču, pārdomājot reformas pozitīvās un negatīvās iespējas un iepazīstoties ar Līvānu novada pieredzi, pašvaldības deputāti nonākuši pie secinājuma, ka reforma varētu būt līdzeklis pašvaldības attīstībai. Sava loma bijusi arī Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteiktajam reformas īstenošanas termiņam — 2005.gadam, kas nebūt vairs neesot tālu. Iedvesmu rīkoties devusi arī novērotā cilvēciskā sapratne starp Līvānu novada domē strādājošajiem, jo tur esot skaidri redzams, ka pagastu intereses nav aizmirstas, tiek aizstāvētas gan pilsētas, gan no novada centra attālākās vietās dzīvojošo vajadzības.

Aizkraukles pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš atzīst, ka pagastā jau pirms vēlēšanām domāts par iespējām reformēties, tāpēc priekšvēlēšanu programmās esot bijis paredzēts, ka pašvaldības reformas gadījumā galvenais uzdevums ir saglabāt sākumskolu, kultūras namu un komunālo saimniecību. Kad apvienošanās iniciatīva nākusi no pilsētas, pirmie tikuši minēti tieši šie argumenti. Pamatots arguments par apvienošanos bijuši arī savstarpējie norēķini, jo šobrīd pagasts atvēl ievērojamu budžeta daļu pilsētai, lai turienes skolās varētu mācīties vairāk nekā 100 pagasta skolēnu. Iebildumus pret apvienošanos neceļot arī pašvaldību iedzīvotāji, ko “Latvijas Vēstnesim” apliecināja vairāki pašvaldībās sastaptie uzņēmēji. Aizkraukles pilsētas uzņēmējs Juris Gards atzinīgi novērtēja reformas, jo pašvaldībām būšot lielākas iespējas attīstīties. Taču viņš nevarēja pateikt, vai pieņemtie lēmumi ietekmēs uzņēmējdarbības iespējas pašvaldībā. Līdzīgu uzskatu pauda arī Aizkraukles pagasta deputāts un uzņēmējs Jānis Elksnis un vairāki citi pagastā sastaptie cilvēki.

Pagasta un pilsētas vadītāji uzskata, ka no pašvaldību apvienošanās iegūšot abas pašvaldības. Pagasts varēs atrisināt sasāpējušās ekonomiskās problēmas, piedalīties vairākos iecerētos projektos, turklāt atkritīs savstarpējie norēķini par izglītību. Aizkraukles pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska piebilda, ka šobrīd pilsētā un pagastā vairākas pašvaldību funkcijas tiek veiktas paralēli un apvienošanās gadījumā būšot iespējams ietaupīt gan līdzekļus, gan resursus. Piemēram, starp abām pašvaldībām esot pat zināma konkurence kultūras pasākumu rīkošanā, bet apvienojoties būs iespējama darbu sadalīšana un specializācija. Esot jādomā arī par sociālās palīdzības sniegšanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Administratīvi teritoriālās reformas likums noteic, ka pašvaldībām, kas veic reformu, tiek piešķirta vienreizēja dotācija no valsts budžeta viena līdz piecu procentu apmērā no apvienojušos pašvaldību gada budžetu kopapjoma. 1998.gada 31.augustā pieņemtie Ministru kabineta “Noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu” noteic, ka pašvaldībām, kuras apvienojas laikā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim, ja šo pašvaldību gada budžeta kopapjoms ir līdz pieciem miljoniem latu, dotācija tiek noteikta 4 procentu apmērā no attiecīgo pašvaldību gada budžeta kopapjoma. Tādējādi Aizkraukles novadam no valsts budžeta varētu tikt piešķirta apmēram 65 tūkstošu latu vienreizēja dotācija. Vaicāti par iespējamās piešķirtās dotācijas izmantošanu, pašvaldību vadītāji ir atklāti: pagasta pašvaldība par piešķirtajiem līdzekļiem vēlētos salabot pagastmājas jumtu, pabeigt uzsākto peldbaseina celtniecību. Pilsēta savukārt iecerējusi atvēlēt līdzekļus īpašuma attiecību sakārtošanai un risināt citus aktuālus jautājumus, par ko gan pilsētas deputāti vēl neesot vienojušies. Kā ieguvums tiek minēta arī novada iespēja paņemt lielāku kredītu pašvaldības attīstībai. A. Podvinska piebilda, ka, iespējams, par reformas trūkumiem varēs runāt pēc ilgāka laika, taču šobrīd saskatāmu reformas trūkumu neesot. Drīzāk jau varot runāt par grūtībām, ar kādām būs jāsaskaras, — kā salikt kopā abu pašvaldību budžetus un administrēt finanses, kā racionālāk pildīt pašvaldības noteiktās funkcijas. Pagasta amatpersonas atzina, ka daudz vēl esot jāmācās no pilsētas, taču jādomā, ka acīmredzamā savstarpējā cieņa un sapratne palīdzēs pašvaldībām arī izvēlētā kopīgā ceļa grūtībās.

Kristīne Valdniece, “LV” pašvaldību lietu redaktore

Foto: Agris Jansons — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Aizkraukles pilsētas domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme

Aizkraukles pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska

Aizkraukles pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš un Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis

Aizkraukles pilsētas domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme un uzņēmējs Juris Gards pie topošās sporta un ledus halles Aizkrauklē

Un visu kopu darbs — estrāde pie Aizkraukles pagasta padomes ēkas