Valsts prezidente:

— intervijā Latvijas Radio 25. septembrī

Intervija Latvijas Radio 25. septembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Laura Lucāne

— Sāksim ar aktualitātēm Baltijas un pasaules mērogā — visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri ir saņēmuši vēstuli no ASV valsts sekretāra Kolina Pauela, kurā viņš aicina visas trīs Baltijas valstis izstrādāt rīcības programmu cīņai pret starptautisko terorismu. Pauels arī aicina un īpaši gaida viedokli , kā Baltijas valstis varētu veidot sadarbību ar Krieviju, kurai arī esot jābūt vienotās un brīvās Eiropas sastāvdaļai. Jūsuprāt — kā Latvija vēl varētu veicināt šādu sadarbību ar Krieviju?

Vaira Vīķe-Freiberga:

—Man šķiet, ka Pauela kunga vēstules frāze tikai atgādina vispārējo Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu viedokli, ka īsteni drošai un stabilai Eiropai ir nepieciešama visu dalība, tajā atrodošos valstu līdzdalība un sadarbība. Vienalga, vai mēs runājam par Balkāniem vai par Baltijas reģionu vai par Krieviju, visiem būtu šeit jādarbojas līdzi. Krievija kā lielvalsts un kā mūsu tiešā kaimiņiene, protams, ir īpaši nozīmīga, un mums vēlme ar to sadarboties ir bijusi un būs. Man šķiet, ka šajā situācijā nekas īpašs nav mainījies. Tas ir tikai atgādinājums, ka mēs atrodamies ģeopolitiskā vidē, kurā mūsu attiecības ar Rietumiem neizslēdz labu sadarbību ar mūsu kaimiņiem — Austrumiem.

— Bet, jūsuprāt, kā vēl mēs varētu pastiprināt labu attiecību veidošanu ar Krieviju?

V.Vīķe-Freiberga:

— Es domāju, ka Latvija no savas puses ir tiešām darījusi visu un turpinās to darīt. Un , ja Amerikas Savienotās Valstis mums var palīdzēt rast varbūt labāku Krievijas atsaucību, tas būtu tikai ieguvums.

— Tanī pašā laikā jūs esat saņēmusi vēstuli, kurā kritizēts jūsu un pārējo Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju paustais atbalsts iespējamām ASV militārajām darbībām. Kā norāda vēstules autori, viņi nevēlas atbalstīt Latvijas gatavības apliecinājumu palīdzēt ASV agresijā pret trešās pasaules valstīm, kurās varētu atrasties aizdomās turētie teroristi, un viņi atbalsta taisnīgu, rūpīgu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu starptautiskajos tiesību aktos paredzētajā kārtībā, nevis linča tiesas atriebības akcijas.

V.Vīķe-Freiberga:

— Es domāju, ka šiem jaunajiem cilvēkiem vispirms vajadzētu painformēties un izlasīt rūpīgāk to paziņojumu, ko pieci Baltijas reģiona valstu prezidenti parakstīja. Šajā paziņojumā absolūti nekas nebija teikts par cīņu pret trešās pasaules valstīm, absolūti nekas nebija teikts par cīņu pret islāmu. Tur katrā ziņā nekas nebija teikts par uzbrukumiem civiliedzīvotājiem. Es viņus laipni lūgtu izlasīt rūpīgāk šo paziņojumu, ar to iepazīties; pamatā tam bija divas centrālās domas. Pirmā — mēs pievienojamies universālam nosodījumam pret terorismu, kādu ir izteikušas gandrīz visas pasaules valstis ar ļoti maziem izņēmumiem, un šie izņēmumi tiešām sāk reducēties gandrīz vai uz vienu valsti pasaulē, kas norobežojas no šiem universālajiem nosodījumiem pret terora aktiem. Tāpat mēs pievienojamies planētas mērogā globāliem apliecinājumiem: jā, arī mēs esam gatavi cīnīties ar terorismu kā jaunā gadsimta un gadu tūkstoša acīmredzami draudošāko sērgu. Mēs — Latvija — nevaram palikt malā, arī pārējie Baltijas reģiona prezidenti nebija gatavi to darīt, un mēs tādi arī nebūsim. Mēs piedalīsimies, jo terorisms skar visus, terors nemērķē precīzi uz kādu vienu, terora būtība ir tieši tā, ka tas ir pilnīgi bez pamatojuma, tātad nevar stāvēt malā un bezrūpīgi noraudzīties, ka notiek terorisms, un teikt — bet mani jau tas šobrīd neskar, tamdēļ es par to neinteresēšos. Tā ir principiāla lieta, tas ir principiāls jautājums, Latvija šeit solidarizējas ne tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet ar visu civilizēto pasauli.

— Iepazīšanās darba vizītē Latvijā jau ir pabijis EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Ralfs Ekeuss, viņš tikās arī ar jums un vairākām citām Latvijas augstām amatpersonām, un ļoti daudzas no tām norādīja, ka EDSO misija Latvijā būtu jāpārtrauc, jo tai šeit vairs nav īsti ko darīt. Vai jūs pievienojaties šim viedoklim?

V.Vīķe-Freiberga:

— Jā, es pilnīgi uzskatu, ka misijas vajadzībai vairs nav pamatojuma. Ekeusa kungs, starp citu, savā vizītē uzsvēra to, ka viņa kā minoritāšu komisāra loma nav būt par minoritāšu aizstāvi, bet rūpēties vispār par attiecībām starp tautām, ieskaitot majoritātes un minoritātes. Viņš savu mandātu tātad iztulko un atgādina, ka viņš nav minoritāšu advokāts vai aizstāvis, bet ka amata pienākumi viņam prasa izvērtēt situāciju jebkurā valstī. Tā kā viņš ir stājies nesen amatā, viņš patlaban ierodas visās valstīs, lai iepazītos ar tur valdošajiem apstākļiem, un katrā ziņā es ceru, ka šis iepazīšanās process neievilksies. Šī misija mums ir ļoti daudz vērtīga devusi savā darbošanās posmā, tai ir bijis nopietns devums arī mūsu aizstāvībā dažādu nepamatotu pārmetumu priekšā. Bet man šķiet, ka ir pienācis laiks, mums, virzoties uz iekļaušanos Eiropas Savienībā, šo misiju slēgt, un es ceru, ka tiks sperti attiecīgie soļi.

— Atgriežoties pie Baltijas tēmas — no piektdienas mūsu kaimiņiem — igauņiem ir jauns prezidents Arnolds Rītels. Kā jūs domājat, vai līdz ar prezidenta maiņu kaut kas mainīsies Baltijas valstu attiecībās un jo īpaši Igaunijas politikā, jo daži Latvijas politiķi jau izteikušies, ka igauņi ir nobalsojuši par vakardienu, tā teikt, par vecām labām dienām.

V.Vīķe-Freiberga:

— Cik man zināms, Rītela kungs jau ir nācis ar paziņojumiem, kas apstiprina Igaunijas līdzšinējās prioritātes un galvenos mērķus ārpolitikas jomā. Es neesmu redzējusi absolūti neko, kas liecinātu par to, ka viņš būtu iegansts jeb mudinātājs kādai radikālai ārpolitikas maiņai Igaunijā, nedz arī par to, ka viņam būtu kāda ārkārtīgi atšķirīga vīzija no viņa priekšteča Meri kunga, kas attiecas uz triju Baltijas valstu sadarbību. Es neredzu nekāda pamata jebkādām bažām, un es sagaidu, ka mēs turpināsim sadarboties gluži tāpat, kā esam to darījuši līdz šim ar saviem tuvākajiem kaimiņiem.

— Un ceturtdien pie jums viesosies arī Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks. Vai ir kāda īpaša tēma, par ko jūs gribētu runāt ar Lietuvas premjeru?

V.Vīķe-Freiberga:

— Kā jau starpvalstu attiecībās parasts, mums ir daudzi tādi zināmi jautājumi, kas tajā brīdī tiek risināti, bet galvenokārt šī būs iepazīšanās vizīte. Kopš viņš ir stājies amatā, es neesmu ar viņu tikusies, tātad īstenībā man visvairāk interesētu no viņa mutes dzirdēt viņa vīziju par patlabanējām Lietuvas prioritātēm un to, ko viņš patlaban paredz tuvākā laikā darīt. Un, protams, mums ir ārkārtīgi būtiska mūsu sadarbība ar saviem dienvidu kaimiņiem — Lietuvu — tieši mūsu interešu aizstāvībā un kopējā sadarbībā, virzoties uz NATO.

— Un, pārejot pie Latvijas iekšpolitikas tēmām, — valdībā šodien jau kuro reizi skata likumprojektu par korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidi. Līdz šim šis likumprojekts netika atbalstīts pat konceptuāli, jo partijas apgalvoja, ka nespēj vienoties par finansējumu. Bet varbūt nav vienkārši politiskās gribas veidot šādu biroju?

V.Vīķe-Freiberga:

— Es domāju, ka mūsu Saeimai un tajā pārstāvētām partijām ir jāapzinās, ka korupcija Latvijā notiek , to esam pamanījuši gan mēs paši, gan starptautiskie novērotāji. Mēs nevaram kā strausi bāzt galvas smiltīs un izlikties, ka nekas nenotiek. Mums ir jāķeras pie šīs problēmas risināšanas un visnopietnākā veidā. Un ir jālieto absolūti visi iespējamie līdzekļi, ieskaitot arī juridisku un finansiālu atbalstu. Es personīgi esmu izteikusi gatavību šajā jautājumā īpaši iesaistīties. Es šovasar aizrakstīju Amerikas viceprezidentam Čeinija kungam īpašu vēstuli, izsakot kā prezidente savu atbalstu jebkuriem nopietniem pasākumiem, kas Latvijā palīdzētu cīnīties ar korupciju, un šīs vēstules rezultātā Amerikas Savienotās Valstis Latvijai sniedz īpašu pabalstu, nupat nolīgums par to ticis parakstīts. Mums ir izveidojams korupcijas apkarošanas birojs visaugstākā līmenī, kas atskaitīsies izpildvarai, premjeram, un katrā ziņā es kā prezidente tā darbībai noteikti ļoti cieši sekošu līdzi, jo esmu bijusi arī līdzdalīga šīs darba grupas izveidošanā. Un es katrā ziņā domāju, ka mūsu Saeimai ir jāizjūt šī pilnīgā atbildība tautas priekšā par to, ka šis nav tas brīdis, kur mēģināt rast ieganstus vai atrunas, ka mums ir nepieciešama visaktīvākā un visenerģiskākā cīņa pret korupciju valstī.

— Un visbeidzot pēdējais jautājums, tāds patīkamāks. Latvijas Pareizticīgo baznīca un Rīgas un Latvijas arhibīskaps Aleksandrs šodien Kristus piedzimšanas katedrālē svēto kārtā iecēla pirmo Latvijas Pareizticīgās baznīcas svēto — Jāni Pommeru. Arī jūs piedalījāties šinī pasākumā. Kā jūs vērtējat, vai tagad vispār kas mainīsies, un cik svarīgi ir tas, ka Latvijas Pareizticīgo baznīcai tagad ir pašai savs svētais?

V.Vīķe-Freiberga:

— Pareizticīgajiem tā ir liela diena, tas ir liels notikums, jo viņiem, līdzīgi kā katoļu baznīcā, ir šī izpratne par svētajiem, kas ir īpaši aizbildņi, varētu teikt, ka viņi ir tuvāk pie Dieva troņa un var aizlūgt par ticīgajiem. Tātad visiem Latvijas pareizticīgajiem tā ir svētku diena, viņi to visu uzskata kā pagodinājumu sev, un viņiem savās lūgšanās būs kāds svētais, pie kā vērsties, man šķiet, viņi varēs izjust īpašu psiholoģisku tuvumu, varbūt jutīsies, ka šis svētais varbūt dziļāk izpratīs visu sāpes, mūsu tautas un zemes vajadzības, ka šis svētais varētu būt savā ziņā starpnieks starp viņa lūgšanām un Dievu.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā