Domās un darbos par kopīgu nākotni visiem Baltijas jūras telpā

Vakar pēc atgriešanās no Baltijas attīstības foruma Sanktpēterburgā Ministru prezidents Andris Bērziņš Rīgas lidostā rīkoja preses konferenci

Vakar, 25.septembrī, tūlīt pēc atgriešanās no Sanktpēterburgas, kur notika trešais gadskārtējais Baltijas attīstības forums, Ministru prezidents Andris Bērziņš rīkoja preses konferenci. Viņš teica:

— Pirmā lieta, par ko es gribētu runāt, ir Baltijas attīstības foruma gaisotne. Pasākums bija kupli pārstāvēts, tajā piedalījās četru Baltijas jūras valstu premjerministri — no Dānijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas, Somijas bijušais prezidents Marti Ahtisāri, nepieteikts atbrauca Krievijas premjerministra vietnieks Iļja Kļebanovs, bija pārstāvji gandrīz no visām lielajām Baltijas jūras krasta pilsētām. Sarunas notika interesantā gaisotnē Eiropas Savienības (ES) un Krievijas kontekstā. Baltijas valstu iesaistīšanos ES neviens vairs neapšaubīja, sarunas notika par tālāku nākotni Baltijas jūras telpā, par to, ko un kā darīt, lai šo reģionu pārvērstu par visdinamiskāko reģionu Eiropā.

Otra lieta, ko gribētu minēt, saistīta ar manu uzstāšanos forumā. Es skaidri un gaiši definēju, ka labas kaimiņattiecības, draudzīgas pragmatiskas attiecības ar Krieviju un citām kaimiņvalstīm Latvijai ir prioritāte vienlaikus ar līdzdalību ES un transatlantiskajās drošības struktūrās. Tāpat skaidri iezīmēju to, ka, pēc manām domām, Baltijas jūras reģionu nav iespējams attīstīt par visdinamiskāko reģionu, neievērojot Krieviju un tās īpašo lomu šajā rajonā.

Forumā tika runāts arī par projektiem, ko jau tagad sadarbojoties realizē Baltijas valstis un ES, piemēram, par Ziemeļu dimensiju. Šī projekta ietvaros šonedēļ Latvijā notiks e–biznesa forums. Taču būtiskais, jaunais, ko pieredzēju Sanktpēterburgā, ir tas, ka izpalika jebkāda Krievijas retorika par to, vai Baltijai vajadzētu kļūt par NATO dalībnieci, par Baltijas piedalīšanos transatlantiskajās drošības struktūrās vispār.

Baltijas attīstības foruma laikā man bija vairākas divpusējas tikšanās — gan oficiālas, gan neoficiālas. Plānota tikšanās man bija ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvi Ziemeļrietumu apgabalā Viktoru Čerkesovu. Krievijas Ziemeļrietumu apgabals aptver veselus vienpadsmit federācijas subjektus, ieskaitot Sanktpēterburgu un arī Kaļiņingradu.

Pārrunāto jautājumu vidū bija pārrobežu sadarbības intensifikācija, tas, ka starpvaldību darba grupai vajadzētu pārskatīt jautājumu par robežšķērsošanas punktu iekārtošanas pabeigšanu no abām pusēm, ne tikai no Latvijas vien. Tāpat tika pārrunāts jautājums par konsulāta atvēršanu Kaļiņingradā. Jau vairāk nekā pusgads ir pagājis kopš brīža, kad Latvija nosūtīja Krievijas Ārlietu ministrijai notu ar lūgumu sniegt atbildi par konsulāta atvēršanu šajā pilsētā, diemžēl atbilde nav pienākusi. Mēs esam ieinteresēti maksimāli atvieglot dzīvi tiem cilvēkiem, kuri vēlas pārvietoties šajā reģionā, bet, protams, gribam to darīt atbilstoši ES prasībām.

Tas, ka šobrīd Latvijas pilsoņi gandrīz pa visu Eiropu var braukt bez vīzām, ir liels sasniegums, un no tā mēs nevēlamies atteikties tikai tādēļ vien, ka 1991.gadā tika noslēgts līgums par vilcienu, kurā no Krievijas uz Kaļiņingradu caur Latviju un Lietuvu var braukt bez vīzām. Ir jau pieņemts lēmums par šī līguma pārskatīšanu, bet tas vēl nav nosūtīts Krievijai, jo vispirms Latvija grib saņemt atbildi par konsulāta atvēršanu. Iespējams, varēsim vienoties par to, ka šī reģiona cilvēku kustību noteiks kāds īpašs režīms, katrā gadījumā tāds, kas maksimāli atvieglotu pārvietošanos.

No sarunām vēl gribu minēt tikšanos ar Sanktpēterburgas gubernatoru Vladimiru Jakovļevu, kurš mani uzaicināja uz Sanktpēterburgas 300 gadu svinībām, kas notiks Pētera I kā Krievijas un Eiropas apvienotāja zīmē. Ar V.Jakovļevu pārrunājām arī jautājumus, kas saistīti ar divpusējām attiecībām ne vien valstu, bet arī pilsētu starpā, tie ir jautājumi par tūrisma attīstību, par tranzīta politiku. Tranzīta problēmas tika skartas arī I.Kļebanova un Krievijas ārlietu ministra vietnieka Jevgeņija Gusarova uzstāšanās laikā. Tika uzsvērts, ka visa Baltijas jūras valstīs esošā infrastruktūra ir jāizmanto tā, lai tā maksimāli kalpotu kopējām interesēm, ar ko tiek saprasta nemitīgi pieaugoša kravu plūsma gan no Krievijas uz Rietumiem, gan no Rietumiem uz Krieviju. Savukārt es savā uzstāšanās reizē akcentēju to, ka vajadzētu domāt arī par to, lai iespējamās kravas, kas nāktu no Tālajiem Austrumiem un Krievijas dienvidiem uz Rietumeiropu, ietu tieši caur Baltijas jūras ekonomisko telpu. Šī nostādne kopumā tika ļoti labi pieņemta.

Neformālas tikšanās man bija ar Dānijas, Somijas un Igaunijas premjerministru, ar Lietuvas ārlietu ministru.

Pēc tam Andris Bērziņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Atbildot uz jautājumu, kā Baltijas attīstības forumā paustā pozitīvā Krievijas attieksme pret Baltijas valstu dalību ES un NATO kontekstā ar Krievijas prezidenta V.Putina izteikumiem par Krievijas iesaistīšanos cīņā pret terorismu kopā ar Rietumu valstīm var ietekmēt Latvijas un Krievijas attiecības un vai tas ir vērtējams kā jauns, pozitīvs impulss abu valstu savstarpējās attiecībās, Ministru prezidents atgādināja, ka minējis tikai retorikas izpalikšanu konkrētos jautājumos. "Šie jautājumi it kā bija atvirzījušies otrā plāksnē. Interesantu faktu minēja Somijas prezidents Pāvi Liponens, kurš uzstājoties atgādināja, ka savā pēdējā viesošanās reizē Somijā Krievijas prezidents V.Putins ir nolicis ziedus pie Karla Gustava Mannerheima (Somijas armijas virspavēlnieks karā pret PSRS, Somijas prezidents no 1944. līdz 1946.gadam — "LV") kapa. Tas ir interesants un īpatns pavērsiens, kas ir zīme, ka Krievijas ārpolitikā kaut kas ir mainījies. Un mainījies droši vien 11.septembra notikumu kontekstā. Man izskatās, ka Krievijas pozīcija ir Latvijai labvēlīga, un Latvija no savas puses vienmēr ir uzsvērusi, ka valsts līdzdalība NATO nekādā veidā nav vērsta pret Krieviju. Līdzdalība gan ES, gan NATO mūsu valstī vienmēr ir tikusi uzskatīta par iespēju nodrošināt tās neatkarību."

Aicināts vērtēt Krievijas vicepremjerministra I.Kļebanova izteikumus, ka, paplašinoties ES, Krievijas un Baltijas valstu savstarpējā tirdzniecība kļūs sarežģītāka, jo paaugstināsies muitas tarifi un radīsies arī citi šķēršļi, A.Bērziņš atbildēja, ka I.Kļebanovs tiešām esot forumā uzstājies ar analīzi, kā ir pieaudzis Krievijas tirdzniecības īpatsvars caur Baltijas valstīm, caur teritoriju, kas ir apkārt Baltijas jūrai. Viņš esot izdarījis secinājumus, ka viena ceturtdaļa Krievijas kravu apgrozījuma virzās tieši caur šo teritoriju. I.Kļebanovs arī prognozējis kravu plūsmas pieaugumu tuvākajā laikā. Tāpat Krievijas vicepremjerministrs izteicis bažas par iespējamām ES antidempinga procedūrām, kas jau tagad ir vērojamas pret virkni uzņēmumu. "Es domāju, ka šīs lietas ir jāpārrunā un jāsaskaņo. Risinājumi būs jāmeklē gan šajos jautājumos, gan jautājumā par īpašu pieeju vīzu režīmam ar Krieviju, jo, ja gribam labi sadarboties ar Krieviju, mums nav jābūvē valnis uz robežas, bet jāpadara tā par atvērtu un ekonomiski aktīvu pāreju starp valstīm. Esmu uzaicinājis Krievijas pārstāvi Viktoru Čerkesovu 12.oktobrī atbraukt uz Rīgu, kur lūgti sanākt kopā visi ES kandidātvalstu premjerministri vai viņu pārstāvji, lai kopīgi pārrunātu jautājumus diskusijā "ES paplašināšanās sociālā dimensija". Uz šo sanāksmi ir aicināts arī ES komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens. Šajā forumā plānots runāt arī par vīzu režīmiem, tajā skaitā arī par Kaļiņingradas problēmu, jo šī teritorija līdz Lietuvas iestāšanās brīdim ES tiek pilnībā atgriezta no Krievijas. Par šo jautājumu domā ne tikai kandidātvalstis, bet arī ES dalībvalstis, un ir skaidrs, ka kaut kāds īpašs režīms būs nepieciešams."

Izmantojot izdevību, A.Bērziņam tika uzdots arī jautājums par ASV uzaicinājumu Latvijai veidot īpašu programmu cīņai pret terorismu. Iezīmējot šīs programmas praktisko realizāciju, A.Bērziņš atbildēja, ka droši vien tiks veidota īpaša darba grupa, kuru varētu vadīt viņš pats un kurā ietilptu visi atbildīgie ministri un drošības struktūru pārstāvji. Kā svarīgākos pasākumus premjers minēja īpašus režīmus uz robežas un muitā, kas varētu tikt noteikti ārkārtas situācijās, tāpat drošības zonas lidostās un dzelzceļa stacijās, likumdošanas izmaiņas atsevišķos jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecību. "Pie programmas veidošanas strādāsim ļoti nopietni, un, kad tā būs gatava, pieļaujamajās publiskošanas robežās tā tiks darīta zināma arī sabiedrībai."

Uz jautājumu, vai Biznesa attīstības forumā pārrunāti konkrēti līgumi starp Krieviju un Latviju, Ministru prezidents atbildēja, ka starpvaldību darba aktivizēšanas problēma sarunās nedaudz skarta, bet par konkrētiem līgumiem runāts nav. Krievija esot runājusi par sociālās drošības līguma noslēgšanu, tas Krievijai esot aktuāli, tāpēc premjerministrs ir lūdzis Ekonomikas ministriju sniegt pārskatu par to, kādi varētu būt ieguvumi un zaudējumi, noslēdzot arī visus pārējos ekonomiskos līgumus pēc šī konkrētā līguma. "Man šķiet, ka kopējie ieguvumi varētu būt lielāki par tiem izdevumiem, kas Latvijai varētu rasties, noslēdzot ar Krieviju līgumu par sociālo drošību, īpaši ņemot vērā to, ka Krievija jau dzīvo un strādā pēc tiem principiem, kurus tā mums piedāvā iekļaut līgumā."

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā