Atbalstot Latvijas rūpes par savu drošību

Starptautiskās konferences "NATO paplašināšanās: no Vašingtonas līdz Prāgai" dalībnieki — "Latvijas Vēstnesim"

Konferences prezidijā: Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Artis Lejiņs un konferences tulks Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Apvienotās Karalistes vēstnieks Stīvens Nešs

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat šīs konferences tematiku?

— Neapšaubāmi, saruna par NATO paplašināšanu ir ārkārtīgi svarīga Latvijai, īpaši pašlaik. Es gribu uzsvērt, ka šī konference ir ļoti labi apmeklēta, tajā piedalās gan NATO dalībvalstu, gan kandidātvalstu pārstāvji. Es domāju, tas vien jau apliecina, ka Latvija ir ļoti nopietna NATO kandidātvalsts.

— Vai 11. septembra dramatiskie notikumi ASV iespaidojuši šīs konferences aktualitāti?

— Manuprāt, konferences tematika tomēr nav cieši pieskaņota šiem notikumiem. Taču, protams, šie traģiskie notikumi akcentē NATO un NATO dalībvalstu lomu mūsdienu pasaulē.

Somijas Republikas vēstniece Kirsti Eskelinena

— Jūs pārstāvat vienu no mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm. Cik aktuālas šībrīža situācijā jums liekas konferences diskusijas?

— Neapšaubāmi, NATO paplašināšana ir Latvijai ļoti nozīmīga, jo iestāšanās NATO ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Līdz ar to man ir dziļi saprotama šīs konferences rīkotāju motivācija. Zīmīgi, ka Rīgas konferencē pārstāvētas ļoti daudzas valstis. Skaidri redzams, ka apspriežamais temats interesē daudzas valstis. Ļoti interesantas man likās Latvijas Ministru prezidenta un aizsardzības ministra runas. Es domāju, viņi sniedza ļoti skaidru Latvijas politiskās situācijas ainu. Piemēram, Ministru prezidenta runa sniedza procesu kopsavilkumu, ko mums visiem bija ļoti vērtīgi noklausīties. Tas ļoti labi parādīja Latvijas pozīciju, un mēs visi redzējām, kā tieši varam Latviju atbalstīt.

— Konferencē tika analizēta arī situācija Somijā pēc Baltijas valstu uzaicināšanas iestāties NATO. Dāņu brigādes ģenerālis uzsvēra, ka šajā situācijā tālāk palielināsies Somijas loma, attīstot kontaktus gan ar Baltijas valstīm, gan Krieviju.

— Protams, tas bija viņa personīgais skatījums. Taču viņš sniedza mums ļoti cerīgu ainu. Lai gan šādā situācijā mēs esam jau tagad, attīstot sadarbību ar visām Somijas kaimiņvalstīm.

— Ieskaitot gan Baltijas valstis, gan Krieviju.

— Jā. Būtībā līdzīgi rīkojas visas, ne vien Somija, bet visas Baltijas jūras reģiona valstis, jo mēs taču visi sēžam pie viena un tā paša galda, ar vieniem un tiem pašiem kaimiņiem. Tāpēc mums ir ļoti svarīgi kopīgi ar Baltijas valstīm apspriest visus kopīgo interešu jautājumus. Jo mums patiešām ir ļoti daudz kopīgu interešu.

— Kā jums, vēstnieces kundze, šķiet, vai dramatiskie 11. septembra notikumi varētu atbalsoties arī Baltijas jūras reģionā?

— Es domāju, ir pāragri par to izdarīt secinājumus. Protams, mēs visi esam satriekti par šiem dramatiskajiem notikumiem. Un, protams, mēs tagad vēl vairāk runājam par savu drošības politiku un jaunajiem draudiem. Mūsu aizsardzības ministrijām jāpastiprina sarunas par jaunajiem draudiem. Taču šī mums visiem ir tiešām pavisam jauna situācija. Tas ir pavisam jauns process, kas tagad sācies. Jā, teorētiski mēs zinājām, ka pastāv šādi draudi, taču tagad tie kļuvuši par realitāti. Kā situācija attīstīsies tālāk un kā tā konkrēti iespaidos mūsu valstu situāciju, par to varēsim spriest vēlāk, kad būsim ļoti rūpīgi sekojuši notikumu attīstībai pasaulē un visas starptautiskās sabiedrības reakcijai uz jauno situāciju. Ir skaidrs, ka radusies jauna situācija un ka starptautiskajai sabiedrībai nāksies to risināt. Taču vajadzīgs laiks, lai redzētu, kā ar šo jauno situāciju tikt galā. Bet tas, protams, nedrīkst būt arī pārāk ilgs laiks.

Zviedrijas Karalistes vēstnieks Tomass Bertelmans

— Cik aktuāla, jūsuprāt, šobrīd ir konferences tematika?

— Ir skaidrs, ka NATO paplašināšana ir viens no būtiskākajiem elementiem drošības nostiprināšanai Eiropā. Līdz ar to šī Rīgas konference notiek tiešām īstajā laikā.

— Gandrīz visi runātāji šajā konferencē — gan referenti, gan diskusiju dalībnieki — atsaucās uz 11. septembra terora aktiem ASV, uzsverot, ka tie pārmainījuši pasauli. Vai, jūsuprāt, šim apstāklim vajadzēja iespaidot arī konferences tematiku?

— Es tā nedomāju. Protams, Zviedrijai, kas nav NATO dalībvalsts, nevajadzētu spriest par to, kādā mērā NATO spēki iesaistās jaunajos procesos, tas lemjams NATO dalībvalstīm un arī kandidātvalstīm. Mēs paliekam ārpus šīs diskusijas un varam spriest tikai no malas. Bet mans personīgais viedoklis ir, ka jau tuvākajā nākotnē augsta līmeņa potenciāls, militārais potenciāls tiks koncentrēts, lai nekavējoši reaģētu uz teroristu aktivitātēm.

Maķedonijas ĀM nodaļas "Partnerattiecības mieram" vadītājs Stole Stolevskis

— Jūsu valsts, liekas, pirmoreiz piedalās starptautiskā konferencē Rīgā.

— Jā, un mēs šeit gūstam ļoti vērtīgu pieredzi. Īpaši interesants man likās Čehijas Starptautisko attiecību institūta direktora referāts par šīs valsts pirmo pieredzi pēc iestāšanās NATO. Jo šī pieredze var būt ļoti noderīga mūsu valstij, kas arī grib iestāties NATO. Neatkarīgi no tā, kad iestāsimies NATO, mums tā ir ļoti vērtīga pieredze. Mēs savā reģionā esam labi izjutuši starptautisko miera spēku darbības efektivitāti. Man bija ļoti vērtīga arī šeit sniegtā Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanas paralēlās norises analīze. Interesantas bija arī diskusijas, taču šo divu referātu atziņas mūsu valstij ir visnoderīgākās.

— Kāda ir pašreizējā situācija jūsu valstī? Vēl pavisam nesen Maķedonijā risinājās visai trauksmaini notikumi.

— Jā, mēs esam pārcietuši grūtas dienas, taču pašlaik, pateicoties mūsu prezidenta plānam un līgumam, ko parakstījušas abas vadošās politiskās partijas, iesaistot galvenos maķedoniešu un albāņu spēkus, mūsu valstī iestājusies relatīva stabilitāte. Mēs vismaz ceram, ka tas mums beidzot nodrošinās mieru, jo pašlaik, šķiet, ir izdevies atrisināt grūtības, ko radīja albāņu minoritātes prasības. Šie risinājumi ir fiksēti arī mūsu valsts konstitūcijas grozījumos, un tam vajadzētu garantēt mūsu valsts mierīgu attīstību. Es personīgi ceru, ka mūsu valstī vairs nelīs asinis.

— Jūs konferences diskusijā uzdevāt jautājumu par minoritāšu stāvokli, kas ir plašu diskusiju temats arī Latvijā. Vairāki konferences dalībnieki, jums atbildot, uzsvēra, ka ir nekorekti salīdzināt albāņu minoritātes situāciju Maķedonijā ar tā saukto krievvalodīgo stāvokli Latvijā, jo albāņi Maķedonijā dzīvojuši jau gadu simteņiem un prot maķedoniešu valodu.

— Jā, tā tas patiešām ir, piekrītu. Es savu jautājumu uzdevu tikai tāpēc, ka no jūsu preses izdevumiem uzzināju par šādu salīdzinājumu, kas nesen Latvijā izraisījis diskusijas.

— Tādēļ jo svarīgāk mums ir no pirmavota uzzināt, kāda ir reālā situācija jūsu valstī. Cik procenti jūsu valsts pamatiedzīvotāju maķedoniešu prot albāņu valodu?

— Tādu cilvēku ir ļoti maz, gandrīz neviens maķedonietis neprot albāņu valodu. Mēs taču visi dzīvojam Maķedonijā.

— Un cik savukārt albāņu minoritātes pārstāvji prot pamatnācijas valodu?

— Maķedoniešu valodu prot visi albāņi. Albāņiem Maķedonijā nav nekādu problēmu runāt maķedoniešu valodā.

— Tātad situācija ir pilnīgi pretēja nekā Latvijā, kur daudzi krievvalodīgie neprot un pat necenšas iemācīties latviešu valodu.

— Jā, pie mums Maķedonijā situācija ir pilnīgi pretēja. Tagad Maķedonijas konstitūcijā izdarīti grozījumi, un arī albāņu valodai ir valsts valodas statuss. Tagad albāņiem būs iespēja iegūt izglītību arī savā valodā. Taču mūsu valdība jau paudusi bažas, ka Maķedonijas albāņi pēc astoņiem gadiem pamatskolā, četriem gadiem vidusskolā un tad vēl četriem gadiem universitātē, mācoties tikai albāņu valodā, jutīsies izolēti no Maķedonijas sabiedriskajiem procesiem un ka tādēļ radīsies jaunas grūtības, veidojot multietnisku sabiedrību. Kā veidot šādu sabiedrību ar divdesmit četrus gadus veciem cilvēkiem, kas būs lietojuši tikai savu minoritātes valodu?! Iespējams, ka šī iemesla dēļ mums pēc gadiem trim vai pieciem atkal vajadzēs izdarīt konstitūcijas labojumus.

— Kā jaunais albāņu valodas statuss praktiski darbojas jūsu valstī?

— Albāņu valoda valsts iestādēs tiek lietota tajos reģionos, kur pārsvarā dzīvo albāņi. Tagad albānim, ierodoties šāda reģiona valsts iestādē pie ierēdņa, kas arī, visticamāk, ir albānis, ir tiesības izvēlēties — runāt maķedoniešu vai albāņu valodā. Tātad albānis ar albāni tagad valsts iestādē oficiāli var sarunāties albāņu valodā. Taču nebūtu loģiski un arī reāli šo praksi ieviest visā valstī, kur dzīvo 80 procenti maķedoniešu. Un, kā jau teicu, visi albāņi mūsu valstī pārvalda maķedoniešu valodu. Es to salīdzinātu ar situāciju ASV, kur jūs varat, piemēram, runāt spāņu valodā, bet jūs tomēr nevarēsit šajā valstī dzīvot, neprotot angļu valodu.

Latvijas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums

— Kā jūs vērtējat šīs konferences aktualitāti pēc 11. septembra notikumiem Savienotajās Valstīs un to atbalsi pasaulē?

— Protams, pasaule pēc 11. septembra ir kļuvusi citāda. Pasaule ir sapratusi, ka briesmas, par kuru iespējamību mēs runājām teorētiski, kļuvušas par realitāti. No teorētiskas briesmu apjausmas esam nonākuši pie reālām masveida terorisma briesmām. Tieši tādēļ es uzskatu, ka mūsu konference notiek visīstākajā laikā. Tieši tagad mums ir svarīgi izvērtēt savu attieksmi pret drošības politiku un izanalizēt NATO paplašināšanu, kas tagad, pēc 11. septembra, kļuvusi vēl aktuālāka. Mans personīgais viedoklis ir, ka pēc 11. septembra terora aktiem šis process ir pat jāpaātrina, lai mēs drīzāk iekļautos kopīgajā drošības sistēmā.

— Konferencē izskanēja ļoti atzinīgi vārdi par Latvijas Rīcības plānu dalībai NATO un citiem mūsu sagatavošanās pasākumiem.

— Jā, mums patiešām ir par ko runāt. Mēs gan allaž raugāmies uz priekšu, vēršot savu uzmanību uz vēl nepaveikto, un reti atrodam laiku apstāties un atskatīties uz paveikto. Izvērtēt savus sasniegumus. Bet izdarījuši mēs esam daudz. Izdarījuši ar saviem ierobežotajiem resursiem, kādi nu tie mums ir. Izdarījuši, pateicoties Aizsardzības ministrijas neatlaidīgajam darbam. Es arī uzskatu, ka Saeima un tās Aizsardzības un iekšlietu komisija ir strādājusi pastiprinātā režīmā. Un tagad mēs redzam rezultātu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors