Latvijas cilvēks — mūžīgā piemiņā Dieva priekšā un cilvēku sirdīs

25.septembrī svēto kārtā tika uzņemts svētais svētmoceklis, Rīgas un Latvijas arhibīskaps, Jānis (Pommers)

Foto: Arnis Blumbergs, "LV" Svētā svētmocekļa Joanna (Pommera) svētbildes miniatūra — Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas rokās
Svētais svētmoceklis Joanns ikonā (svētbildē)	Rīgas arhibīskaps Joanns (Pommers) dzīvē. Attēli: no Baznīcas izdevuma
Kristus Piedzimšanas katedrālē Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps Aleksandrs svētī svētā svētmocekļa Joanna ikonu	Pirms Latvijas Pareizticīgo baznīcas koncila noslēguma liturģijas Kristus Piedzimšanas katedrālē tiek ienesta svētā svētmocekļa Joanna ikona
Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps Aleksandrs Latvijas Pareizticīgo baznīcas koncila noslēguma liturģijas laikā; šajā Kristus Piedzimšanas katedrāles svētbilžu sienā (ikonostasā) tiks ievietota arī svētā svētmocekļa Joanna ikona
Uz Latvijas Pareizticīgo baznīcas koncila noslēguma liturģiju ierodas plašas sabiedrības pārstāvji — arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš	Pēc aizlūguma Pokrova kapos Krusta gājiens ar arhibīskapa Jāņa Pommera svētajiem pīšļiem un svētajām relikvijām iet uz Kristus Piedzimšanas katedrāli

Vakar Rīgu agrā rīta stundā modināja baznīcu zvani. Tika parādīts gods pirmās brīvvalsts laika Pareizticīgo baznīcas vadītājam arhibīskapam Jānim (Pommeram), kas Latvijas pareizticīgo draudzi vadīja no 1921. gada līdz savai nāves stundai. 1934. gadā naktī uz 12. oktobri viņš tika neģēlīgi noslepkavots savā mājā Ķīšezera krastā. Tautā ļoti mīlētā un cienītā arhibīskapa bērēs piedalījās milzīgas ļaužu masas, bet slepkavība tā arī palika neatklāta.

Šā gada jūlijā Pareizticīgo baznīcas Svētā sinode Jāni Pommeru iecēla svētā svētmocekļa kārtā. Vakar, 25. septembrī, notika svētā svētmocekļa kanonizācija. Tā sākās ar aizlūgumu Pokrova kapos, kur atdusas Jāņa Pommera mirstīgās atliekas. No kapličas ļaužu jūra devās krusta gājienā uz Pareizticīgo katedrāli. Garīdznieki nesa riekstkoka lādīti, kurā ievietota nesen Katedrālē atrastā metāla kastīte ar daļiņu no mocekļa nāvē mirušā arhibīskapa svētajiem pīšļiem un svētās relikvijas — viņa asinīm slacītās drānas un šķidrauts.

Katedrālē notika svinīgs dievkalpojums, ko vadīja Latvijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps Aleksandrs. Starp viesiem bija Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, daudzi Saeimas deputāti, valdības locekļi un Latvijas tradicionālo reliģisko konfesiju vadītāji.

Cilvēki lika svecītes, aizlūdza par svēto svētmocekli un saviem tuviniekiem. Garu pacilāja arhibīskapa Aleksandra aizlūgums un varenie liturģiskie dziedājumi. Daudzi dievnamā iegādājās svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa dzīves stāstu, ko ar arhibīskapa Aleksandra svētību izdevusi Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode.

Jānis Pommers dzimis 1876. gada 6.(19.) janvārī Praulienas pagasta Ilzessalas mājās pareizticīgu latviešu zemnieku ģimenē. 1887. gadā viņš iestājās Rīgas kristīgajā skolā un pēc tās beigšanas — Rīgas Garīgajā seminārā. Bija mazliet sapņains jauneklis un garas stundas pavadīja bibliotēkā, izcēlās ar savu muzikalitāti un labo balsi. Pabeidzis semināru ar pirmās pakāpes diplomu, viņš dažus gadus nostrādāja par tautskolotāju Ļaudonas draudzes skolā, bet 1900. gadā iestājās Kijevas Garīgajā akadēmijā. Pēc četriem gadiem viņš akadēmiju ar izcilību beidza un tika nosūtīts uz Čerņigovas Garīgo semināru par skolotāju. Centīgajam jauneklim tika uzticēti arvien atbildīgāki uzdevumi — inspektors Vologdā, Lietuvas Garīgā semināra rektors, Sluckas bīskaps un Minskas arhibīskapa Mihaila vikārs, bīskaps Taganrogā un Odesā. Tā pienāca Pirmais pasaules karš un 1917. gada negaisi, kas līdzi nesa postu un iznīcību. Krievijas jaunie vadoņi nežēlīgi vērsās pret kristīgo ticību un baznīcu. Nepārtraukti tika vajāts arī Jānis Pommers, kas 1918. gadā bija iecelts par Penzas arhibīskapu. Viņu vairākkārt apcietināja un mēģināja pat nogalināt. Ar savu godprātīgo kalpošanu un īsta kristieša stāju arhibīskaps bija iemantojis ticīgo ļaužu mīlestību, un tie viņu nosargāja.

Kad Latvija kļuva neatkarīga un aicināja Jāni Pommeru uz mājām, Penzas eparhija viņu neparko negribēja atlaist. Tikai ar Latvijas draudžu neatlaidību izdevās panākt, ka 1921. gada 8.(21.) jūnijā Maskavas un visas Krievijas patriarhs Tihons izdeva dekrētu, ar kuru Latvijas Pareizticīgajai baznīcai tika dāvinātas plašas autonomijas tiesības un Jānis Pommers tika iecelts par Rīgas un visas Latvijas arhibīskapu. Ļaudis sagaidīja savu arhibīskapu stacijā un kopā ar viņu krusta gājienā devās uz kara gados izpostīto katedrāli.

Pēc ilgajiem un sarežģītajiem darba gadiem Krievijā Jānis Pommers atgriezās dzimtenē ar lielu garīgā un administratīvā darba pieredzi. Lai nostiprinātu Pareizticīgās baznīcas stāvokli, viņš piekrita balotēties Saeimas vēlēšanās un tika arī ievēlēts. Arhibīskaps neatlaidīgi rūpējās par garīgās izglītības sistēmas atjaunošanu, dievkalpojumu kvalitātes pilnveidošanu un jaunu dievnamu celtniecību, diendienā mudināja ļaudis uz iecietību, saprašanos un mīlestību.

Dzīvodams pilnīgā paļāvībā uz Dievu, viņš iztika bez miesassargiem, kaut gan viņa māja Ozolkalnā pie Ķīšezera atradās nomaļā vietā. Noziegums tika pastrādāts 1934. gadā naktī no 11. uz 12. oktobri. Uz viņa atdusas vietu Pokrova kapos visus šos gadus nāk dievlūdzēji, te vienmēr deg kāda svecīte, tiek nolikti ziedi.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"