Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs - intervijā Latvijas Radio 26. septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.09.2001., Nr. 137 (2524) https://vestnesis.lv/ta/id/54182

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai pilnveidotu sociālo palīdzību

Vēl šajā numurā

27.09.2001., Nr. 137 (2524)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārlietu ministrs:

— intervijā Latvijas Radio 26. septembrī

Intervijā Latvijas Radio 26. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnāliste Judīte Čunka

Indulis Bērziņš: — Labdien! Es gribu šodien pateikt, ka ārpolitika Latvijā un arī mūsu attieksme var būt tikai viena. Ir ļoti labi, ka mūsu attieksme pret notikumiem pasaulē ir vienota, sevišķi tad, ja pasaule ir sadūrusies ar nopietnām grūtībām, kā tas ir šobrīd. Es uzsveru vēlreiz — pasaule, nevis Amerikas Savienotās Valstis, Eiropa, NATO vai Baltijas valstis atsevišķi.

— ASV ārlietu ministrs Kolins Pauels šodien ir nosūtījis Baltijas valstīm vēstuli. Viņš raksta, ka terora akti neietekmēšot to mērķu sasniegšanu, par kuriem savā runā jūnijā Varšavā runāja ASV prezidents Džordžs Bušs. Vai jūs īsumā neatgādinātu, ko Bušs teica Varšavā?

I.Bērziņš: — Pirmkārt, tieši ar to arī sākas Kolina Pauela vēstule, kurā viņš atsaucas uz Džordža Buša runu — šī runa bija norādījums uz vienotas, brīvas, drošas Eiropas uzbūvēšanu, ka, tieši paplašinot Eiropas Savienību un konkrēti NATO, ir iespējams izveidot šādu Eiropu, šī runa bija apstiprinājums NATO turpmākajai paplašināšanai. Šobrīd vēl pagaidām netiek diskutēts par konkrētām valstīm, kuras no kandidātēm kļūs par dalībvalstīm, bet ir pilnīgi skaidrs, un tas bija man pilnīgi skaidrs, sākoties vizītei Vašingtonā — par nožēlu, tā beidzās ar drausmīgajiem notikumiem Ņujorkā un Vašingtonā, es biju spiests atgriezties Latvijā. Bet vizītes sākumā, pirmajās tikšanās reizēs pilnīgi skaidri parādījās, ka Latvija, Lietuva un Igaunija, mēs visi trīs esam reāli kandidāti. Amerika tātad nav aizmirsusi par šo mūsu kopējo stratēģisko mērķi, kas ir kopējs gan Baltijas valstīm, gan Amerikas Savienotajām Valstīm.

— Bet kā šībrīža notikumi varētu vispār ietekmēt NATO paplašināšanās procesu? Krievu prese, Latvijas krievu prese citē premjeru Andri Bērziņu, sakot, ka NATO jautājums ir aizgājis otrā plānā un ka, iespējams, alianse var veidoties krietni, krietni plašāka.

I.Bērziņš: — Alianse pret terorismu jau veidojas — ne tikai krietni, bet daudz, daudz plašāka. Tur iekšā ir Krievija, bijušās PSRS republikas, kas ir no Krievijas dienvidu virzienā; tur iekšā ir arī citas valstis, tai skaitā tie arābu valstu režīmi, tās islāma valstis, kas tomēr saprot, ka teroristi ir vērsušies pret kopējām vērtībām, pret kopēju dzīvošanu vispār. Jo ko tad mēs iegūtu, ja uzvarētu terorisma idejas? Mēs īstenībā iegūtu visu pasauli kā vienu Afganistānu; un, kā pašlaik dzīvo Afganistānā, to mēs brīnišķīgi redzam. Es domāju, ka NATO nav aizgājusi otrajā plaknē un arī premjerministrs tieši tā nedomā. Šeit ir runa par to, ka NATO paplašināšanās ir viens virziens; mūsu visu — Krievijas un Latvijas, Baltijas un Eiropas, Baltijas un Amerikas — sadarbība šobrīd ir pirmkārt vērsta uz cīņu pret terorismu. Bet vēlreiz atsaukšos uz Kolina Pauela runu, kā liecina šī vēstule, amerikāņi nav aizmirsuši, un mēs neesam aizmirsuši par saviem ārpolitiskajiem mērķiem, jo, tieši iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, mēs visveiksmīgāk varam cīnīties pret terorismu.

— Kolins Pauels arī aicina izstrādāt reālus pasākumus, lai veicinātu ASV un Baltijas hartas mērķu izpildi, un īpaši viņš min Baltijas un Krievijas sadarbību, kurai būtu jākļūst arī par vienotas un brīvas Eiropas daļu. Kā šo frāzi skaidrot, vai Vašingtona nenorāda, ka Baltijas valstīm ir jāuzlabo attiecības ar Krieviju?

I.Bērziņš: — Es domāju, ka tā ir visu Baltijas valstu pozīcija, un Amerika par to brīnišķīgi ir zinājusi. Man liekas, ka šī frāze ir jāskaidro kā zināms signāls gan Krievijai, gan Baltijai. Jo ko mēs varam darīt? Mēs varam piedāvāt labas attiecības Krievijai, ko mēs vienmēr esam darījuši, par to nav nekādu šaubu. Un, starp citu, ko es gribu sevišķi uzsvērt, noziedzības apkarošanas ziņā Baltijas valstu un konkrēti Latvijas sadarbība ar Krieviju vienmēr ir bijusi ļoti laba. Šobrīd nāk klāt vēl viens virsuzdevums — cīņa pret starptautisko terorismu, un es domāju, ka mūsu sadarbība šeit būs veiksmīga. Un Latvija šobrīd ir kandidātvalsts, bet nākotnē būs Eiropas Savienības un NATO robežvalsts, kas robežojas ar Krieviju. Un šajā gadījumā mūsu uzdevums ir veicināt šo organizāciju sadarbību ar Krieviju, tas arī ir pilnīgi skaidrs. Vispār es šo vēstuli neuztveru kā kādu norādījumu vai uzdevumu — tur tiek piedāvāts, ko mēs varētu kopā darīt, tai skaitā kopā ar amerikāņiem; un pats galvenais piedāvājums bija Latvijai rūpēties pašai par sevi, es to tā teiktu, panākt, lai Latvija būtu droša vieta sev, mums pašiem, kas šeit dzīvo, latviešiem, citu tautību pārstāvjiem, un attiecīgi panākt, lai Latviju nekādā veidā nevarētu izmantot teroristi — ne mūsu bankas, ne mūsu robežas, ne kādu eksportu, importu un tā tālāk. Un tieši tādēļ vakar ar speciālu valdības lēmumu tika izveidota speciāla valdības grupa, kuru vada premjerministrs, vietnieki esam es un ministrs Segliņš, kur ir pārstāvētas visas atbildīgās institūcijas no kārtības sargāšanas institūcijām līdz valsts bankai un tā tālāk; kur ir domāts par to ilglaicīgo, kas mums ir jādara katrā jomā. Šur tur lietas var sakārtot ļoti vienkārši dažu dienu laikā; šur tur tas jau ir izdarīts, bet ir jomas, kur mums būs jāstrādā vairākus gadus. Starp citu, tieši tāda pati pieeja ir amerikāņiem — viņi nedomā uzvarēt ar vienreizēju ilgāku vai īslaicīgāku pret Afganistānu vai kādu citu valsti vērstu triecienu; viņi domā par cīņu pret terorisma saknēm, un tieši tādēļ, pieņemsim, tiek iesaldēti iespējamie teroristu finansu līdzekļi un darīti ļoti daudzi darbi Amerikā.

— Vai Krievija ir sniegusi atbildi uz Latvijas Ārlietu ministrijas oficiālo pieprasījumu par Krievijas presē izskanējušo informāciju, ka Latvija sniedzot dažāda veida atbalstu čečenu kaujiniekiem? Un turklāt jāpiemin arī, ka grupa Krievijas ģeopolitiķu ir nosaukuši piecas valstis, tostarp arī Latviju, kuras vajadzētu politiski izolēt, jo tās atbalstot teroristus.

I.Bērziņš: — Jā, man tiešām ir žēl, ka parādās šādas murgainas idejas. Kāpēc es atļaujos tik ļoti asi izteikties pret šīm idejām? Tāpēc, ka mēs vienmēr esam prasījuši sniegt paskaidrojumus par šādu informāciju, bet nekad šī informācija nav sniegta, ne iepriekš, kad izskanēja šādi pārmetumi, ne arī šobrīd. Un tas ir tiešām pilnīgi nepamatots, pilnīgi nesaprotams apvainojums. Latvijai nav un nevar būt nekādas sadarbības ar teroristiem, pat vēl vairāk — Latvija ne tikai nosoda terorismu, bet ir gatava konkrēti rīkoties, lai darītu to, kas ir mūsu spēkos. Mēs neesam liela vara, mums nav lielas armijas, mums nav daudz lidmašīnu vai vēl kaut kā; bet mūsu spēkos ir cīnīties pret terorismu; tā ka šādi apgalvojumi, protams, ir mēģinājums mest ēnu uz Latviju. Es neredzu tam nekāda iemesla. Jo, ja Krievija patiesi grib sadarboties ar pasauli, tai skaitā cīņā pret terorismu, — un es esmu pārliecināts, ka viņi to grib, par to liecina nepārprotami Krievijas prezidenta Putina izteikumi —, tad, lūk, šādi izteicieni ir pilnīgā pretrunā arī ar Krievijas prezidenta vēlmi sadarboties ar pārējo pasauli, jo Latvija jau ir šīs pasaules daļa.

— Ņemot vērā šībrīža situāciju pasaulē un starptautiskās drošības akcentu maiņu, vai netiks izdarītas korekcijas arī Latvijas ārpolitikā?

I.Bērziņš: — Nē, nekādā gadījumā. Mūsu ārpolitiskās prioritātes joprojām ir mūsu līdzdalība NATO, mūsu līdzdalība Eiropas Savienībā, labas kaimiņattiecības ar mūsu kaimiņiem Igauniju, Lietuvu, Krieviju, pārējiem mūsu kaimiņiem — valstīm, kas atrodas ap Baltijas jūru. To visu mēs varam panākt, un tas var tikai veicināt cīņu pret terorismu.

— Vai varam prognozēt, ka Eiropas Savienības iekšējā un ārējā politika kļūs stingrāka un ka kandidātvalstīm tiks izvirzītas jaunas, stingrākas prasības?

I.Bērziņš: — Es nedomāju, ka tiks izvirzītas jaunas, stingrākas prasības, bet kārtība ir vajadzīga visur. Un, ja šobrīd arī mēs tiekam pārbaudīti drusku stingrāk, tad tas ir pirmkārt mūsu interesēs, jo mēs visi esam ieinteresēti, lai teroristi nevarētu iekļūt ne tikai lidmašīnās, bet arī citās valstīs. Vīzu režīmu šobrīd netiek plānots mainīt ne Eiropas Savienības valstīs, ne arī Latvijai ar kādu citu valsti, bet, protams, Ārlietu ministrija ir devusi komandu, ka cilvēkiem, kas izsniedz vīzas, daudz rūpīgāk šobrīd jāizturas pret šo jautājumu, jo ir izveidojusies jauna situācija, tas ir pilnīgi loģiski.

— Un visbeidzot: vai mums nebūs steidzami jāpārskata kādi esošie rīcības plāni un programmas par valsts sagatavošanos līdzdalībai NATO?

I.Bērziņš: — Nē, mēs joprojām strādājam pie šī plāna līdzdalībai NATO, tas ir veiksmīgi sastādīts, ir augstu novērtēta šī plāna kvalitāte; tas ir jāpilda, bet, protams, papildus ir šis cīņas pret starptautisko terorismu virziens. Ziniet, arī iepriekš, pirms Vašingtonas un Ņujorkas, bija milzīgi terora akti, tas ir pilnīgi zināms visiem, bet šis terora apjoms — terora akti, bija vērsti ne tikai pret Amerikas Savienotajām Valstīm, bet pret pastāvošo kārtību uz zemeslodes vispār — tas, protams, ne tikai satrauca visus, bet, paldies Dievam, lika mums visiem rīkoties, vienalga, kur mēs atrastos, jo pasaule šobrīd ir kļuvusi daudz mazāka nekā iepriekš. Mēs visi esam iesaistīti, es piekrītu prezidentei — mēs nevaram iebāzt galvu smiltīs kā strausi, no tā mums drošība nepalielināsies.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!