Latvijas rudens savu gadu baro

Par to, cik bagāts šogad Latvijas laukos ir atnācis rudens, “Latvijas Vēstnesim” stāsta Zemkopības ministrijas speciālisti

Situācija graudu tirgū uz 2001.gada 24.septembri:

pārtikas graudiem;

lopbarības graudiem

21. septembrī sākās kalendārais rudens — Latvija svinēja Saulstāvjus

ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma atzina, ka labība augusi labi, diemžēl atvasaras lietavas atnesušas diezgan lielu nelaimi mūsu laukos, jo graudi sākuši dīgt vārpās uz tīruma. Kā liecina Zemkopības ministrijā iesūtītā informācija, līdz šī gada 17. septembrim nenovākti bija 44 000 hektāri graudaugu platību. Tas gan nav ļoti daudz — mazāk nekā desmit procenti no visiem sējumiem. Cerams, ka pa šo laiku nokults arī vairums atlikušo platību — saule pēdējās dienas ir bijusi lauksaimniekiem vēlīga.

ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktores vietnieks Jānis Sietiņsons informēja, ka kopējais novāktās labības apjoms būs zināms oktobra sākumā, kad graudu ražotāji iesniegs pārskatus. Patlaban nav zināms, cik tonnu labības zemnieki uzglabā savās klētīs un noliktavās.

Šogad pārtikas graudu kopējais nepieciešamais patēriņš mūsu valstī ir aplēsts 239,5 tūkstoši tonnu. Kā liecina ZM operatīvā informācija, līdz 24. septembrim novākts 140,1 tūkstotis tonnu labības, tai skaitā 110,9 tūkstoši tonnu kviešu, 25,9 tūkstoši tonnu rudzu un 0,2 tūkstoši tonnu miežu. Līdz 24. septembrim valsts intervencē iepirkti 23,3 tūkstoši tonnu graudu, kas ir piecas reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Pašlaik valsts intervences cenas ir labākas, nekā piedāvā uzņēmumi, tāpēc graudaudzētāji labprāt pārdod izaudzēto valstij.

Valsts intervences cena par kviešiem un rudziem ir 64 lati par tonnu. Apmēram tādu pašu iepirkuma cenu ir noteikuši arī uzņēmumi, bet to noteiktās kvalitātes prasības ir augstākas. Lai tās izpildītu, ražotājiem jāizmanto uzņēmumu pakalpojumi, par kuriem samaksa tiek atrēķināta. Līdz ar to faktiskās graudu iepirkuma cenas uzņēmumos ir zemākas, norādīja J. Sietiņsons. 1. oktobrī valsts intervences cenas tiks paaugstinātas līdz 67 latiem par tonnu.

L. Straujuma atzina, ka nav jābažījas par to, ka varētu nepietikt kviešu. Valsts intervencē ir iepirkti 21,4 tūkstoši tonnu pārtikas kviešu. Lai gan tiek meklēti varianti eksportam, pašreiz ar eksportēšanu Zemkopības ministrija negrasās forsēt. Ir jāsagaida sezonas noslēgums, jo pašreiz daudzi saimnieki vēl nav pārdevuši izaudzēto, tāpēc ka gaida cenu kāpumu.

Šogad, tāpat kā pērn, ir problēmas ar pārtikas rudzu kvalitāti. Laika apstākļu dēļ tā gan ir labāka nekā iepriekšējā gadā, tomēr vēl neatbilst mūsu ražotāju prasībām. Tālab Labības importa un eksporta licencēšanas komisija ir sākusi licenču izsniegšanu rudzu importam, ja tiek eksportēts attiecīgs daudzums nepārtikas rudzu un uzrādītas deklarācijas par šo darījumu. Tādējādi Zemkopības ministrija vēlas atrisināt rudzu problēmu. Ir izsniegtas jau pirmās divas licences uzņēmumiem: SIA “Agro” ir izteikusi vēlēšanos eksportēt četrus tūkstošus tonnu lopbarības rudzu un importēt trīs tūkstoš piecsimt tonnu pārtikas rudzu. SIA “Ritars” apņēmies veikt rudzu miltu importu apmaiņai pret rudzu graudu eksportu ar koeficientu 0,8.

Šai gadā Zemkopības ministrija ļoti ilgi nepieļāva rudzu graudu importu. Patlaban tā nav pati sliktākā pozīcija, jo tā var importēt vismaz tos graudus, ko nevar izmantot maizes cepšanā, sacīja L. Straujuma.

Lopbarībai pavisam šogad nepieciešami 536 tūkstoši tonnu graudu, tai skaitā pārstrādei 135 tūkstoši tonnu. Līdz 24. septembrim bija nokults 74,1 tūkstotis tonnu.

Cukurbiešu novākšana pašreiz rit pilnā sparā, tāpēc vēl nav iespējams spriest par kopražu. Cukura daudzums ir zemāks, nekā varēja gaidīt gan laika apstākļu, gan cukurbiešu slimību dēļ. 27. septembrī zemkopības ministram plānota tikšanās ar cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem “Jelgavas cukurfabrikā”. Tad arī varēs secināt, kāds ir cukurbiešu gads, informēja L. Straujuma.

Tomēr jau šobrīd var apgalvot, ka valsts noteiktā cukura ražošanas A kvota — 60 tūkstoši tonnu cukura — tiks izpildīta, apliecināja ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes departamenta vecākā referente Agnese Vējkrīgere. Pērn valsts noteiktā cukura ražošanas A kvota klimatisko apstākļu dēļ netika pilnībā izpildīta, kvotas neizpilde bija 3 procenti. Lai izslēgtu laika apstākļu negatīvo ietekmi uz cukura ražošanas A kvotas izpildi, 2001. gadā ir noteikta cukura ražošanas B kvota — 4 tūkstoši tonnu. B kvotas uzdevums ir nodrošināt A kvotas izpildi.

L. Straujuma lēsa, ka kartupeļu gads arī nav no labākajiem. Plūdi un lietavas laukos uzturēja pārlieku mitrumu. Latgalē ir labākas prognozes par kartupeļu kopražu, jo tur lietus nelija tik bieži, bet mūsu valsts spēcīgākajos lauksaimniecības reģionos lietus paveica savu. Tomēr saimnieki, kuriem ir izdevies izaudzēt kartupeļus, var saņemt augstu samaksu par tiem. Cenas ir gandrīz divreiz augstākas nekā pērn. Diemžēl kartupeļu uz pavasara pusi varētu aptrūkties. Importa apjoms būs atkarīgs no tā, kā raža uzglabāsies.

ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta vecākā referente Iveta Ozoliņa informēja, ka prognozēts kartupeļus novākt no 48 tūkstošiem hektāru, kas ir par 3,2 tūkstošiem hektāru mazāk nekā pērn. Šogad prognozētā kartupeļu kopraža ir 705,7 tūkstoši tonnu. 2000. gadā tika novākts 747,1 tūkstotis tonnu kartupeļu.

Kā pastāstīja I. Ozoliņa, pirms pusotras nedēļas nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ zemnieki nespēja piegādāt kartupeļus līgumos noteiktajā daudzumā cietes ražotājiem — “Alojas Starkelsen”, tāpēc uzņēmums uz vairākām dienām bija spiests pārtraukt darbu. I. Ozoliņa pauda cerību, ka saule un vējš tīrumus šonedēļ būs nokaltējis un kartupeļu novākšana varēs veiksmīgi turpināties.

Tomēr ražas gads vēl nav noslēdzies, tālab sarunu par augkopības produkcijas kopražām vajadzētu turpināt pēc mēneša.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore