Skaitļi liecina: tautsaimniecībā ir kāpums

Iekšzemes kopprodukts valstī pirmajā pusgadā pieaudzis par 8,8 %

Par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šī gada otrajā ceturksnī vietējās un starptautiskās institūcijas izteica dažādas versijas, taču Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka reāli IKP pieaugums ir apsteidzis pat optimistiskākās prognozes.

IKP straujā kāpuma iemeslus 20. septembrī preses konferencē komentēja CSP priekšniece Aija Žīgure. Sākot detalizēto izklāstu, viņa uzsvēra, ka šā gada otrajā ceturksnī IKP apjoms sasniedzis augstāko pieauguma līmeni pēdējos gados. Salīdzinot ar analogu laika posmu pērn, IKP ir pieaudzis par 9,2%.

Kopumā pirmajā pusgadā IKP apjoms pieaudzis par 8,8%.

Šādu Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu veicinājis tas, ka gandrīz visas galvenās nozares ir attīstījušās sekmīgi. Pieaugums nav panākts vienīgi veselības aizsardzības, sociālās aprūpes un zvejniecības nozarē.

Analizējot IKP apjoma pieaugumu nozaru šķērsgriezumā, A. Žīgure norādīja, ka lauksaimniecību CSP vērtē par visu gadu kopumā, jo ceturkšņa aprēķiniem šī nozare tik viegli nepadodas. Paredzēts, ka šogad izaudzēto graudaugu apjoms salīdzinājumā ar 2000. gadu pieaugs par 1,1%, savukārt, ņemot vērā šī pavasara un vasaras klimatiskos apstākļus, kartupeļus ievāks par 4,5% mazāk nekā pērn. Lauksaimniecības kultūru sējumu platības visu veidu saimniecībās ir samazinājušās par 4,9%. Lopkopības produkcijas apjomi šā gada otrajā ceturksnī kritušies par 0,6%. Lai gan vidējā gaļas iepirkuma cena otrajā ceturksnī ir pieaugusi par 33%, kas liecina, ka mūsu valsts ražotājiem ir iespējams izdevīgāk realizēt savu produkciju, gaļas ražošanas apjomi tomēr ir samazinājušies par 4,4%. Piena ražošana otrajā ceturksnī palielinājusies par 3,6%, olu ražošana — par 2%. Kopumā lauksaimniecības ražošanas apjomi ir palikuši iepriekšējā gada līmenī.

Apstrādes rūpniecība ir viena no tām nozarēm, kas spēcīgi ietekmē IKP apjoma pieauguma rādītāju. Pievienotās vērtības pieaugums otrajā ceturksnī sasniedzis 8,8%. Apstrādes nozarē apjomus šajā laika posmā nav izdevies palielināt tikai piena produktu un dzērienu ražotājiem — kritums attiecīgi par 2,1% un 9,5%. Ļoti būtiski šā gada otrajā ceturksnī ir pieaugusi zivju un zivju produktu pārstrāde — par 49%. Strauji cēlušies arī kosmētisko līdzekļu ražošana — par 39,4%.

Kā pastāstīja A. Žīgure, būvniecības nozares apjomi otrajā ceturksnī pieauguši par 6%. Šajā laikā veikti būvdarbi par 108,2 miljoniem latu. Pozitīvi vērtējams tas, ka palielinājušies jaunu celtņu būvniecības apjomi — tie pieauguši par 31,2% jeb 8,9 miljoniem latu. Ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 48,6 tūkstoši kvadrātmetru jeb par 10,2% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošā periodā. Savukārt remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms ir samazinājies par 3,7% jeb 2,7 miljoniem latu.

Nefinansu investīcijas pirmajā pusgadā pieaugušas par 9%. CSP priekšniece kā pozitīvu tendenci minēja to, ka 41% no visām nefinansu investīcijām veido 152 miljoni latu vērtās tehnoloģijas un iekārtas. 10% jeb 37,6 miljoni latu tika ieguldīti transportlīdzekļu iegādē. 81% no kopējām nefinansu investīcijām ir ieguldīts lielajās republikas pilsētās: 65% — Rīgā, 6% — Ventspilī, pa 5% — Daugavpilī un Rīgas rajonā.

Minētajā laika periodā ekspluatācijā nodoti vairāki ražošanas objekti, piemēram, jauna plastmasas atkritumu un iepirkumu maisu ražotne Olainē, saliekamo tērauda būvkonstrukciju rūpnīca Tukumā, alus ražotne Užavā, augstas frekvences elektrisko vadu ražotne Daugavpilī un citi. Tas pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un uzlabos nodarbinātības rādītājus valstī, sacīja A. Žīgure.

Runājot par tirdzniecību, CSP priekšniece norādīja, ka ļoti ievērojami palielinājusies nepārtikas preču mazumtirdzniecība — par 20%, un šo lielo kāpumu nodrošinājis galvenokārt lietoto automašīnu tirdzniecības apjoms, kas pieaudzis par 89%.

Transporta nozarē sasniegts kāpums par 17,4%. Visos transporta veidos pieaugusi kravu apgrozība, un īpaši to ietekmējis starptautisko kravu pārvadājumu palielinājums. Savukārt pasažieru pārvadājumos atkarībā no transportlīdzekļa veida vērojams gan apjomu kāpums, gan kritums. Piemēram, ar tramvajiem, trolejbusiem, piepilsētas un starptautiskās satiksmes autobusiem šā gada otrajā ceturksnī pārvadāts mazāk pasažieru nekā pērn, bet pilsētas satiksmes un tālsatiksmes autobusos, kā arī lidmašīnās pasažieru skaits audzis.

Komercpakalpojumi ir cieši saistīti ar pārējo nozaru attīstību, jo tie aptver gan operācijas ar nekustamo īpašumu, gan grāmatvedības, reklāmas, apsardzes un citu veidu pakalpojumus. Kāpums nozarē ir ievērojams: operāciju ar nekustamo īpašumu apjoms faktiskajās cenās ir palielinājies par 23%, juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu apjoms — par 52%, izmeklēšanas un apsardzes — par 20%, reklāmas — par 34%. Arhitektūras, projektēšanas darbu konsultāciju un tehnisko pārbaužu apjoms audzis par 26%.

Jautāta par 2001. gada IKP apjoma pieaugumu kopumā, A. Žīgure norādīja, ka tas pārsniegs sākotnēji izteiktās gada prognozes un pārkāps 8% robežu.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Vēl par tēmu — turpmāk