Par patriotisku studentu korporāciju “Patria”, tās 75. gadareizē

Aizvadīto piektdien, 21. septembrī, ar dievkalpojumu, svinīgo aktu, balli un svētku mielastu 75 gadu jubileju atzīmēja studentu korporācija “Patria”. Šī organizācija vieno latviešu studentus, kuri līdztekus akadēmisko zinību gūšanai augstskolās šeit izkopj savu sabiedrisko stāju un rod domubiedrus. Arī pēc studiju gadu beigām tie paliek piederīgi šai organizācijai, satiekot gan senos draugus, gan arī jaunos studentus.

Šīs jubilejas svinības sapulcēja ap 200 patriešu un to draugu. Svinībās piedalījās arī ap pussimtu patriešu no ārzemēm, kuri snieguši nenovērtējamu ieguldījumu šīs organizācijas saglabāšanā un atjaunošanā Latvijā.

Nav pamata domāt, ka 1926. gadā aizsāktās tradīcijas un kārtība ir zaudējušas savu sākotnējo vērtību, — tās joprojām ir godā esošo un bijušo studentu vidū, kurus vieno “Patria”. Korporācijas mērķi raksturo tās biedru devīze: “Par draudzību un darbu, par Tēvijas brīvi”.

No 1926. gada līdz mūsdienām “Patria” ir vienojusi ap 700 biedru, un tie visi ir bijuši aktīvi sabiedrības locekļi, kas piedalījušies atbrīvošanas cīņās, Latvijas brīvvalsts celšanā, trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē un, protams, šodienas Latvijas veidošanā. Ap 50 patriešu par savu ieguldījumu Latvijas labā ir saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni.

Jubilejas reizē, 21. septembrī, patrieši, draugi un viesi piedalījās svētku dievkalpojumā Sv. Jāņa baznīcā, devās gājienā, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, fotografējās pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas, kur notika 75 gadu atcerei veltīts svinīgais akts, bet vakarā Lielajā ģildē bija balle.

Korporācijas pirmsākumi rodami 1908. gadā, kad pie Rīgas Politehniskā institūta tika dibināta Rīgas Latviešu studentu savienība (RLSS). Lielākā daļa šīs biedrības dalībnieku ir “Patria” kā organizācijas un tās tradīciju, principu dibinātāji.

Rīgas Latviešu studentu savienība bija viena no nedaudzajām organizācijām, kura Rīgas Politehniskajā institūtā vienoja latviešu studentus un saglabāja latvisko identitāti.

1923. gadā RLSS sapulce pieņēma lēmumu pārorganizēties, un tās jaunais nosaukums bija studentu biedrība “Patria”. 1926. gada 20. septembra pilnsapulcē studentu biedrība “Patria” pieņēma korporāciju principus un kļuva par studentu korporāciju “Patria”.

Šie 14 gadi neapšaubāmi ir “Patria” ziedu laiks, kas ļāva dzīvē ieviest visas korporācijām tuvās idejas, izkopt tradīcijas un, protams, vienot jaunos Latvijas Universitātes (LU) studentus. 1940. gadā komunistu vara pārtrauca “Patria” darbību Latvijā, un tā atjaunojās tikai pēc kara trimdā.

“Patria” kā organizācija pilnībā tika izpostīta. Daudzi patrieši piedalījās kara gaitās, daudzus pēc kara skāra komunistu represijas un izsūtīšana. Korporācijas dzīve atjaunojās tikai brīvajā pasaulē, kur pēc bēgļu gaitām nokļuva daudzi patrieši. Trimdā korporācija tika izkaisīta pa visiem kontinentiem, tādēļ izveidojās “Patria” kopas — ASV, Kanādā, Austrālijā, Anglijā, Zviedrijā. Latvijā palikušie patrieši varēja tikai pa retam satikties šaurā draugu lokā.

1991. gadā “Patria” atsāka savu darbību Latvijā, atjaunojoties kā LU studentu organizācija. Korporācijas dzīvi sāka nedaudzie Latvijā esošie patrieši. Šodien Latvijā “Patria” vieno jau ap 70 biedru.

Ar ārzemju patriešu atbalstu divi aktīvākie Latvijā esošie filistri — A.Grīnbergs un R.Druvietis — sāka korporācijas dibināšanu, un jau 1990. gada 18. septembrī tika pieņemts lēmums par korporācijas atjaunošanu. Sākumā korporācijā tika uzņemti filistru dēli, vēlāk tajā iesaistās arī jaunie studenti. Jau 1996. gadā Rīgā “Patria” varēja svinēt savu 70 gadu jubileju, jo tās rindās bija 41 biedrs, vairums no tiem — jaunie studenti patrieši.

“LV” informācija