Ar ceļojumu valodu pasaulē, ar tikšanos valodu dārzā

Vakar, 26. septembrī, Eiropā bija Valodu diena

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ar interesi par latviešu valodu — japāņu valodas un kultūras studijā “Gengo”

Latvijā Eiropas Valodu dienas galvenie notikumi risinājās Rīgas Latviešu biedrības namā. Tie bija reizē svētki ar dziesmu, dzeju un runāto vārdu un arī darbdiena — ar lekcijām, pārrunām, diskusijām, grāmatām. Programmu vadīja Eiropas Valodu gada Latvijas nacionālās komitejas koordinatore profesore Ina Druviete. Viņa atgādināja, ka šajā Eiropas Valodu gadā, kas aptver visas Eiropas Padomes valstis, pavasara pusē Latvijā notika starptautiska konference par Eiropas mazajām valodām 21. gadsimtā, un atzinīgi novērtēja pašvaldību un daudzu skolu aktīvo līdzdalību Valodu gada norisēs.

Rīgas Latviešu biedrības namā Valodu svētkiem bija atvēlētas visas zāles. Rīta pusē tika atvērta valodu apguves centru sagatavoto materiālu un skolu mācīblīdzekļu izstāde un notika jaunu grāmatu prezentācija. Sorosa fonds–Latvija, turpinot savu projektu “Atvērtā skola”, piedāvāja bukletu “Divvalodīgi bērni”. Savus lasītājus atrada arī tādi izdevumi kā “Ceļvedis valodu apguvē pieaugušajiem” un “Bilingvālā izglītība: teorija un dzīve”.

Pazīstamais bilingvālās izglītības speciālists Alans Kraufords no Losandželosas referēja par tēmu “Kā ģimene var palīdzēt divvalodīgam bērnam”. Valodu centra direktore Silvija Kārkliņa runāja par svešvalodu apguves motivāciju, īpaši tiem, kas nav iesaistīti formālajā izglītībā.

Rīta cēliens varbūt vairāk piesaistīja studentu un skolotāju interesi, toties pēcpusdienas pasākumi bija domāti visiem — no skolēna līdz pensionāram. Lielajā zālē notika multimediāls ceļojums Eiropas valodu pasaulē. Multimediāls tai ziņā, ka ceļojumā uz tuvām un tālākām zemēm aicināja gan valodu zinātāji, gan kinokadri, deja un dziesma.

Latviešu biedrības namā: Valodu mācī-bu centra direktore Silvija Kārkliņa

Ceļš veda uz Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Poliju, Spāniju un Itāliju. Kā gaiša lāpa pa priekšu gāja “Zelta sietiņa” ņiprie dejotāji, kas ar savu vadītāju Baibu Šteinu caur deju iepazinuši vismaz 40 zemes, un ne jau Eiropā vien. Gida lomu uzņēmās Jānis Markovs, mēģinādams ceļojuma biedriem sniegt ziņas par tādām katrā svešā zemē svarīgām lietām kā sasveicināšanās maniere, humora izjūta un galvenie sarunu temati. Atjautīgi palīgi un sarunu biedri viņam bija mūsu pirmā vēstniece Somijā Anna Žīgure, kā arī valodu pedagogi un tulkotāji Dainuvīte Lauberte, Ance Karnupa, Monika Mihaļišina, Alberto Toress un Helēna Kalve.

Līgo zālē akadēmiķe Aina Blinkena vadīja diskusiju un sarunas par Latvijas valsts valodas krāsu daudzveidību: “Mēs visi dzīvojam Latvijā, un mūsu oficiālā valsts valoda mums jāiepazīst visā krāšņumā un daudzveidībā. Gan literārā valoda, gan jo sevišķi mūsu lielā izlokšņu un dialektu bagātība. Latvija jau divdesmit gadus piedalās Eiropas valodu atlanta veidošanā, un kolēģi bieži izteikuši apbrīnu par to, ka mums saglabājušās un tiek pētītas ap 500 izlokšņu. Valodā atklājas arī mūsu senākie sakari ar citām tautām.”

Zelta zālē — krāsaina, priecīga un skanīga tikšanās Latvijas valodu dārzā. Aina Balaško, kas Tieslietu ministrijas Naturalizācijas pārvaldē vada Mazākumtautību lietu daļu, centusies te iesaistīt visas nacionālās kultūras biedrības, visas mazākumtautību skolas. Tā šajā dārzā bija redzamas divdesmit valodu rakstu zīmes, skanēja divdesmit tautu dzeja, dziesmas, folklora. Sevi varēja apliecināt arī tās kultūras biedrības, kam nav savu pašdarbības kopu un līdz ar to ir liegta iespēja piedalīties koncertos. Šajos svētkos vislielākajā godā tika celts runātais vārds.

Starp daudzajiem suminājumiem valodai, ko šai dienā varēja lasīt un dzirdēt Latviešu biedrības namā, bija arī Vilhelma Humbolta atziņa: “Valodā tik brīnišķīgā kārtā apvienojas individuālais ar vispārīgo, ka vienlīdz pareizi būtu teikt, ka visa cilvēce runā vienā valodā un ka katram cilvēkam ir sava valoda.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore