Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas Prezidija lēmums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.09.2001., Nr. 137 (2524) https://vestnesis.lv/ta/id/54209

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Prezidijā

Vēl šajā numurā

27.09.2001., Nr. 137 (2524)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001. gada 27. septembrī pulksten 17

 

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001. gada 27. septembrī pulksten 17.

 

1. Dokuments, reģ. Nr.122

Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, I.Burvja un P.Salkazanova jautājums

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Sakarā ar jūnijā radītajiem dabas stihiju postījumiem Zemgales novadā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lielas zemes platības cietušas no plūdiem?

2. Cik lieli zaudējumi nodarīti zemnieku saimniecībām un iedzīvotāju piemājas dārziem?

3. Vai iedzīvotājiem tiks atlīdzināti plūdu rezultātā radušies zaudējumi?

4. Kuras institūcijas pārziņā ir meliorācijas un hidrosistēmu uzturēšana?

 

2. Dokuments, reģ. Nr.125

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, P.Maksimova, O.Tolmačova, J.Plinera un M.Mitrofanova jautājums

ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim:

Par likumprojektu “Par darījumiem ar zemi”

A.god. Kalvīša kungs!

Jūs šā gada 19. aprīlī vēstulē Nr.1–452 sniedzāt informāciju, ka līdz 2001. gada 1. jūlijam valdībai tiks iesniegts Eiropas Savienības likumdošanas prasībām atbilstošs likumprojekts “Par darījumiem ar zemi”.

Lūdzam informēt Saeimas deputātus, vai šis likumprojekts ir iesniegts un kad to izskatīs Ministru kabinetā.

(atbildes dok. nr. 3452)

 

3. Dokuments, reģ. Nr.126

Deputātu L.Bojāra, A.Barčas, P.Salkazanova, J.Lejas un V.Lauska jautājumi

Ministru prezidentam A.Bērziņam:

Par tankkuģu iegādi

Latvijas iedzīvotāji nemitīgi uzdod jautājumus par tankkuģu pirkšanas likumību. Tādēļ lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tika veikta cenu izpēte pasaules kuģu būvētavās par analoģisku kuģu būvi?

2. Vai tika izsludināts konkurss par šo tankkuģu iegādi?

3. Kura amatpersona bija informēta par šo darījumu?

4. Kas deva akceptu 12 miljonu USD drošības naudas pārskaitīšanai?

5. Kura amatpersona atbildēs par nesamērīgi augstajām pirkuma cenām?

 

4. Dokuments, reģ. Nr.128

Deputātu E.Baldzēna, V.Lāzo, A.Barčas, P.Salkazanova un G.Freimaņa jautājumi

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par tankkuģu iegādi

Likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteic, ka to uzņēmējsabiedrību, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu un mantu iegūtu īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Darījums par 125 miljoniem ASV dolāru, kas pārsniedz MK noteikto LK privatizācijas minimālo cenu, ir būtisks ne tikai pašam uzņēmumam un PA, bet arī valdībai, visai Latvijas sabiedrībai, būtisks pat starptautiskā mērogā.

Clarkson Research mājaslapā atrodama informācija, ka jauni 68 000 tonnu kravnesības Panamax tipa tankkuģi 1996. un 1997. gadā maksājuši 37 miljonus ASV dolāru, 1999. gadā — 32 miljonus, bet 2001. gada aprīlī — 36 miljonus dolāru.

Šajā sakarībā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatots kuģu pasūtījuma cenas izdevīgums?

Vai darbu tankkuģu tirgus izpētē ar nolūku atjaunot tankkuģu floti var uzskatīt par paveiktu pietiekami korekti?

2. Lūdzam Jūsu komentāru par to, vai šī tankkuģu iegāde (par 41,7 miljoniem dolāru katrs) ir saimniecisks darījums un atbilst likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasībām.

3. Vai, virzot tankkuģu pirkšanas projektu, ir ievērotas visas nepieciešamās preocedūras, Latvijas stratēģija un intereses?

4. Kas atbildēs par zaudējumiem, kuri radušies, nerealizējot iepriekšējo kuģu iepirkšanas projektu 1999. gadā, kad LK vadība mēģināja pasūtīt 6 tankkuģus par kopējo summu 200 miljoniem dolāru?

5. Kā Jūs izskaidrojat to, ka par visas “Latvijas kuģniecības” (ar tai piederošiem 54 kuģiem, no kuriem lielākā daļa ir tankkuģi) akciju kontrolpaketi (68%) valdība prasīja tikai 115 miljonus dolāru, kas ir lētāk nekā 3 jaunie tankkuģi, kuri maksās 125 miljonus dolāru?

 

5. Dokuments, reģ. Nr.129

Deputātu J.Urbanoviča, M.Lujāna, J.Sokolovksa, A.Golubova, O.Deņisova un I.Solovjova jautājumi

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšes kungam:

Par Latvijas Bankas ārzemju aktīviem

A. god. Repšes kungs!

Latvijas Bankas 2000. gada pārskata 29. tabulā (63.lpp.) ir minēti dati par ieguldījumiek ārvalstu kredītiestādēs, ārvalstu valdības vērtspapīros un ārvalstu uzņēmumos 2000. un 1999. gada beigās. Ja nosacīti pieņem, ka vidējais gada noguldījumu apjoms ir puse no minēto skaitļu summas, tad saskaņā ar “Latvijas Bankas peļņas un zaudējumu aprēķinu” (40.lpp.) iznāk, ka par noguldījumiem ārvalstu kredītiestādēs 2000. gadā ir saņemts 5001 tūkstotis latu jeb 2,58 procenti, bet par ieguldījumiem ārvalstu valdību un uzņēmumu vērtspapīros un starptautiskajās institūcijās — 23 333 tūkstoši latu jeb 4,98 procenti.

Tajā pašā laikā par noguldījumiem iekšzemes kredītiestādēs saņemts 1721 tūkstotis latu jeb 10,11 procenti.

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Latvijas Bankas ārzemju aktīviem ir tik zems ienesīguma līmenis?

2. Kādus pasākumus Latvijas Banka paredz veikt, lai palielinātu ārzemju ieguldījumu efektivitāti?

3. Vai nebūtu pareizāk palielināt ieguldījumus iekšzemes kredītiestādēs, lai tādējādi iegūtu ne tikai lielākus ieņēmumus procentu veidā, bet arī papildinātu Latvijas tautas saimniecības attīstībā izmantojamos kredītresursus?

 

6. Dokuments, reģ. Nr.130

Deputātu M.Lujāna, J.Sokolovska, M.Mitrofanova, A.Golubova un J.Jurkāna jautājumi

vides un reģionālās attīstības ministram V.Makarovam un iekšlietu ministram M.Segliņam:

Par ūdenskrātuvju kaskādēm Latvijas upēs

A.god. Makarova kungs!

A.god. Segliņa kungs!

Pēdējos gados daudzās Latvijas upēs ir izveidotas ūdenskrātuvju kaskādes, jo strauji izvērsusies mazo hidroelektrostaciju celtniecība. Tā ir kļuvusi par ļoti izdevīgu biznesu, jo “Latvenergo” ir spiests no tām iepirkt elektroenerģiju par divkāršu realizācijas tarifu. Daudzās vietās ir atjaunotas arī ūdensdzirnavas.

Sakarā ar to radusies nepieciešamība koordinēt visu attiecīgās kaskādes objektu darbību, jo nesaskaņota ūdenskrātuvju slūžu atvēršana, lai novadītu lietavu vai palu rezultātā radušos lieko ūdeni, var izraisīt avārijas situācijas, kas nodarītu ievērojamus materiālos zaudējumus un dažos gadījumos pat prasītu cilvēku upurus.

Tāpēc lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus Jūsu vadītās ministrijas ir veikušas, lai novērstu iespējamās avārijas ūdenskrātuvju kaskādēs?

2. Vai tiek uzraudzīta un koordinēta kaskādēs ietilpstošo objektu darbība?

3. Ja iepriekš minētie pasākumi nav veikti, tad lūdzam paskaidrot, kā Jūsu vadītās ministrijas paredzējušas risināt šīs problēmas. Līdz kuram laikam tiks sagatavoti attiecīgie normatīvie dokumenti un kā tie tiks ieviesti?

 

7. Dokuments, reģ. Nr.131

Deputātu P.Salkazanova, V.Lauska, L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Čevera, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, A.Kalniņa, R.Labanovska un I.Burvja jautājums

īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam:

Par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi

Ludzas rajona Isnaudas pagasts, Ņukšu un Pureņu pagasts vēlas izveidot Isnaudas novadu. Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000. gada oktobrī pieņēma lēmumu par Isnaudas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Isnaudas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Preiļu rajonā Upmalas pagasts un Rožkalnu pagasts vēlas izveidot Vārkavas novadu. Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000. gada oktobrī pieņēma lēmumu par Vārkavas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Vārkavas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Vēlēšanos apvienoties izteikušas arī citas pašvaldības, piemēram, Krāslavas pilsēta ar Krāslavas pagastu, Aizkraukles pilsēta ar Aizkraukles pagastu.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6. pantu, vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004. gada 30. novembrim. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta divos posmos. Likums paredz, ka līdz 2003. gada 31. decembrim reforma notiek pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas.

Lūdzam paskaidrot, kas traucē Ministru kabinetam pildīt administratīvi teritoriālās reformas likumu no 2000. gada oktobra.

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2001. gada 24. septembrī Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!