"Gausās sarunas par valdības izveidi Rīgā"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.04.28.

Šķēles sekotājam atgādina par skandāliem, viņam atrodoties mēra amatā.

Latvijā valdības izveidē iezīmējas gausa sarunu norise. Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga šajā nedēļā, bez izredzēm izveidot stabilu valdības savienību, Rīgas mēram Bērziņam uzdeva sastādīt valdību. Bērziņam postenis jāpārņem no Ministru prezidenta Šķēles, kas pirms divām nedēļām paziņoja par savu atkāpšanos. Pēc savas nominēšanas Bērziņš bija pārliecināts, ka spēs izveidot lielu centra un labējo partiju koalīciju, ko veidos "Tēvzemei un Brīvībai", Tautas partija, Jaunā partija, kā arī "Latvijas Ceļš". Bērziņš ir "Latvijas Ceļa" biedrs un kopš 1993.gada ministru posteņus ieņem dažādās valdībās; 1997.gadā viņš kļuva par galvaspilsētas mēru. Arī Šķēle valdīja ar centra un labējo koalīciju, tomēr tajā neietilpa Jaunā partija. Tāpat kā vecā, arī jaunā valdība ievēros tirgus ekonomikas kursu, kura mērķis ir valsts uzņemšana ES. Pašlaik Latvija veic iestāšanās sarunas ar ES un meklē iespēju pievienoties pirmajai kandidātvalstu grupai.

Bērziņš prezidentes uzdevumu pieņēma ar noteikumu, ka jau gadiem notiekošais strīds par privatizāciju tiks noregulēts koalīcijas sarunu laikā, tas ir, vēl pirms viņa stāšanās valdības vadītāja amatā. Strīds attiecas uz diviem lielajiem valsts uzņēmumiem — elektroenerģijas koncernu " Latvenergo " un Latvijas kuģniecību , kā arī daļēji valsts īpašumā esošo naftas sabiedrību Ventspils Nafta un telefonsabiedrību Lattelekom . Telefona koncerna privatizāciju nepieciešams pārskatīt no jauna, jo izrādījās, ka somu un britu sabiedrības pircējiem uz pārāk ilgu laiku bija piešķirtas monopoltiesības. Visos četros minētajos gadījumos jau gadiem notiek pārrunas, kuras parasti izjuka tāpēc, ka partijas un ministri katrreiz klausa darījumu interešu grupām un vienmēr izsaka jaunus iebildumus.

Turklāt Bērziņš pieprasīja, lai viņa kabinetā neietilptu bijušie ministru prezidenti. Tas galvenokārt skar viņa paša partiju "Latvijas Ceļš". Prasība tomēr tiek vērsta uz Šķēli, kas sākumā tika minēts kā pretendents uz kādu ministru posteni. Neparedzot valdības posteni Šķēlem, Bērziņam būs grūti sev uz ilgāku laiku nodrošināt Tautas partijas atbalstu. Šķēle ir partijas priekšsēdētājs, kura parlamentā (Saeimā) veido stiprāko frakciju. Viņš Bērziņa izvirzīto nosacījumu nosaucis par "neakceptējamu" un nākamo ministru prezidentu brīdinājis no tā, ka Tautas partija varētu atstāt koalīciju. Šķēle vienlaikus paziņojis, ka viņš uz ministru prezidenta amatu kandidēs pēc 2002.gada vēlēšanām.

Vīķe—Freiberga vilcinājās ar valdības izveidi, lai demonstrētu savu neatkarību. Viņa kā iespējamo valdības vadītāju minēja arī bezpartejisko Latvijas Centrālās bankas prezidentu Repši. Tomēr Repše piedāvājumu noraidīja. Prezidente sakarā ar valdības maiņu Latvijas politiķus mudināja būt neuzpērkamiem un aicināja nošķirt darījumu un politiskās intereses. Gandrīz neviens Latvijas politiķis pašlaik nav pasargāts no kritikas šajā jomā. Ne velti tagad Bērziņam tiek atgādināts par skandāliem, kad viņš atradās Rīgas mēra amatā. Viņam tiek pārmests, ka viņš Rīgas pilsētas pārvaldē nav pietiekami iestājies pret krāpšanu un blēdībām.