Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz 2006.gadam

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija sēdes

protokollēmuma Nr.32, 34.§ 3.1.apakšpunktu

Nobeigums. Sākums — "LV" 29.08.2001., Nr.123; 26.09.2001., Nr.136

8. Pārmaiņu ieviešanai nepieciešamie pasākumi

8.1. Likumdošana

Lai īstenotu Stratēģijas mērķus, atbildīgajām iestādēm jāveic normatīvas bāzes izstrādāšana un pieņemšana. Normatīvie akti regulēs valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē, vidēja termiņa publisko izdevumu plānošanu, vadību un kontroli, administratīvo procesu, kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē, valsts pārvaldes strādājošo darba samaksas sistēmu, kā arī ar valsts pārvaldes personāla vadības stratēģijas īstenošanu saistītos jautājumus. No savlaicīgas normatīvās bāzes radīšanas būs atkarīga iespēja sasniegt Stratēģijas mērķus.

8.2. Institūciju stiprināšana

Par Stratēģijas mērķu īstenošanu atbildīgās iestādes ir Valsts kanceleja, Finansu ministrija, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts. Stratēģijas īstenošanā ir iesaistītas arī pārējās valsts pārvaldes iestādes. Veiksmīgai Stratēģijas īstenošanas vadībai, nepieciešams normatīvajos aktos noteikt atbildīgo un iesaistīto iestāžu lomu un kompetenci Stratēģijas ieviešanā un attīstīt to administratīvo kapacitāti Stratēģijas īstenošanai un koordinējošās lomas nodrošināšanai. Lai nodrošinātu jaunu reformas pasākumu ieviešanu, atbildīgajām iestādēm nepieciešams veikt arī izskaidrojošo un izglītojošo darbu, tādējādi nodrošinot valsts pārvaldes darbinieku spēju ieviest pārmaiņas.

8.3. Mācību programmas

Atbildīgajām iestādēm jānodrošina attiecīgu konsultāciju sniegšana un personāla prasmju pilnveidošana. Nepieciešamās mācības programmas nodrošinās ierēdņu prasmju paaugstināšanu politikas veidošanā un ietekmes analīzē, stratēģiskajā, uz rezultātu sasniegšanu vērstajā plānošanā, administratīvā procesa piemērošanā, programmu izmaksu aprēķināšanā, darbības rezultatīvo rādītāju plānošanā, pakalpojumu sistēmas izveidošanā un vadībā, kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā, personāla vadīšanā, publiskās pārvaldes ētikā, sabiedrisko attiecību veidošanā un pārmaiņu vadībā, mērķorientētu projektu plānošanā un vadīšanā, u.c. jomās. Valsts administrācijas skolai sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm jāizstrādā un jāievieš valsts pārvaldē strādājošo papildus izglītošanas programmas. Valsts civildienesta pārvaldei jāpiedalās valsts pasūtījumā par speciālistu sagatavošanu augstākajās mācību iestādēs darbam valsts pārvaldē.

8.4. Publiskās pārvaldes informācijas sistēmas izveidošana

Publiskās pārvaldes informācijas sistēma tiek uzskatīta par valsts pārvaldes vadības un politisko lēmumu pieņemšanas, kā arī valsts pārvaldes atklātības un pieejamības veicinošo instrumentu. Nepieciešams izveidot valdības informācijas portālu, kas nodrošinās on-line režīma informācijas saņemšanu par valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, iestāžu darba uzdevumiem un darbības sagaidāmajiem rezultātiem, valsts politikas īstenošanas rezultātiem, kā arī iedzīvotāju iespēju saņemt viņus interesējošos publiskos pakalpojumus. Informācijas sistēmai jāveicina informācijas apmaiņa starp iestādēm, kas atvieglos iedzīvotājiem pakalpojumu sistēmas izmantošanu.

8.5. Finansu līdzekļu piesaistīšana

Stratēģijas uzdevumi pamatā ir vērsti uz jaunu procedūru izveidošanu un izstrādāšanu. Šo procedūru izstrādāšanai ir nepieciešama tehniskā palīdzība (know how), kas ir pieejama atbildīgajām iestādēm ar starptautisko organizāciju sniegto palīdzību. Daudzi uzdevumi ir veicami kā iestādes vadības organizētas darbības nepārtrauktas uzlabošanas procesa sastāvdaļa, kas neprasa papildus finansu resursus, bet balstās uz iestādes iekšējās mācīšanās (organisational learning) procesu. Nepieciešams pēc iespējas vairāk izmantot PHARE programmas un divpusējās palīdzības iespējas, kā arī efektīvi izmantot jau piešķirtos līdzekļus.

Valdībai, nosakot prioritāros pasākumus, kā viena no prioritātēm ir jāatbalsta valsts pārvaldes reforma. Papildus izmaksas no valsts budžeta varētu būt saistītas ar tādiem pasākumiem kā valsts pārvaldes darbinieku jaunās darba samaksas sistēmas ieviešana, valdības informācijas sistēmas izveidošana, ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku nepārtraukta izglītošana, publisko pakalpojumu sistēmas izvērtēšanas ekspertu grupu izveidošana, lai pilotprojekta veidā izvērtētu pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju dzīves jomām. Šo izmaksu lielumu aprēķini jāizstrādā atbildīgajām iestādēm.

Noslēgums

Valsts pārvaldes sistēmas analīze un prognoze par valsts pārvaldes attīstību noteicošiem faktoriem tuvākajā piecu gadu laikā liecina, ka, lai palielinātu valsts pārvaldes spēju nostiprināt demokrātiju, nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, iesaistīt sabiedrību valsts pārvaldes procesā, ātri reaģēt uz pārmaiņām, sasniegt optimālu valsts politikas ieviešanu sabiedrības interesēs, nepieciešams veikt virkni pasākumu, kas nodrošinās valsts pārvaldes kvalitatīvu izaugsmi.

Stratēģija nosaka ceļu, kas ejams tuvāko gadu laikā un kas nodrošinās Latvijas valsts pārvaldes sistēmas tuvināšanu Eiropas Savienības valstu administratīvajām sistēmām, kā arī uzlabos valsts pārvaldes kalpošanu sabiedrībai un atbildību par savu darbu. Ministru kabinets, kā izpildvaras politisks orgāns, saņems no valsts pārvaldes iestādēm labāk sagatavotus un savstarpēji saskaņotus priekšlikumus politikas izstrādei un valsts programmas. Valdības darbs kļūs vairāk stratēģisks, pilnvarojot valsts pārvaldes iestādes risināt praktiskus jautājumus pēc iespējas zemākā valsts pārvaldes līmenī. Aktīvāk tiks izmantotas valsts un privātā sektora partnerības iespējas, kas vecinās izmaksu optimizāciju, darba kvalitātes celšanu un privātās iniciatīvas attīstību.

Valsts pārvaldes darbs tiks plānots ar vidēja termiņa perspektīvu, tādējādi veicinot iestāžu darba stabilitāti un efektīvāku publisko resursu plānošanu un izlietošanu vidējā termiņā. Tiks nodrošināta efektīvāka valsts pārvaldes darba koordinācija un iestāžu atbildība. Valsts pārvaldes darbā akcents tiks likts uz rezultātu sasniegšanu un darba izmaksu optimizāciju.

Tiks stiprināta valsts civildienesta un valsts pārvaldē strādājošo profesionalitāte un atbildība. Uzlabosies valsts iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāte. Plašāk tiks izmantotas jauno tehnoloģiju, t. sk. interneta, iespējas, uzlabojot pakalpojumu pieejamību, ātrumu un kvalitāti. Tiks radīta iespēja sabiedriskajām organizācijām aktīvi piedalīties valsts pārvaldes procesā un politikas procesā.

Plānoto pārmaiņu ieviešanas rezultātā tiks sekmēta Latvijas valsts pārvaldes atklātība, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām un nevajadzīgo administratīvo šķēršļu uzņēmējdarbībai samazināšana.

Lai plānotās pārmaiņas tiktu īstenotas, jānodrošina, lai valsts pārvaldes reformām ir politisks atbalsts, panākta valsts pārvaldes darbinieku apņemšanās un iesaistīšanās reformas procesā, notiek efektīva pārmaiņu procesa koordinācija un ir pieejami nepieciešamie resursi.