Sadarbības un labu attiecību gaisotnē

Vakar, 27.septembrī, Rīgā darba vizītē uzturējās Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks

Rīgas pilī 27.septembrī: Lietuvas Republikas premjerministrs Aļģirds Brazausks un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"			Valdības ēkā 27.septembrī: Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Lietuvas Republikas premjerministrs Aļģirds Brazausks

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 27. septembrī, Rīgas pilī tikās ar Lietuvas premjerministru Aļģirdu Brazausku.

Sarunā abas puses bija vienisprātis, ka starp Latviju un Lietuvu labu attiecību gaisotnē norit aktīva sadarbība, un šobrīd abas valstis kopīgi meklē risinājumus dažiem praktiskiem uzdevumiem — starpvalstu robežšķērsošanas procedūras uzlabošanai, jūras robežlīguma noslēgšanai. Prezidente sacīja, ka Latvija ir pievērsusi nopietnu uzmanību robežšķērsošanas punktu darba uzlabošanai. Atzīmējot, ka viņa vadītā valdība vēlas panākt risinājumu šajā lietā, A. Brazausks informēja V. Vīķi–Freibergu par sarunu ar Latvijas premjerministru un abu valstu plānotajām iekšlietu ministru sarunām par Latvijas un Lietuvas sauszemes robežas šķērsošanas problēmām.

Pievēršoties Baltijas jūras reģiona sadarbībai, Latvijas prezidente un Lietuvas premjerministrs apspriedās par Baltijas jūras reģiona vienotā gāzes loka izveides perspektīvu un ar to saistītiem praktiskiem jautājumiem.

Abas puses pārrunāja tematus, kas saistīti ar Latvijas un Lietuvas pakāpenisko iekļaušanos ES, pievēršoties darba tirgus jautājumiem, lauksaimniecības sektoram u.c. V.Vīķe–Freiberga un A. Brazausks pauda cerību, ka 2004. gadā valstis varēs sākt iestāšanās formalitātes ES. Tāpat abas puses uzsvēra Baltijas valstu gatavību iestājai NATO līdz NATO galotņu 2002. gada sanāksmei Prāgā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 27. septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Lietuvas Republikas Ministru prezidentu Aļģirdu Brazausku.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar abu valstu sadarbības intensificēšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas un Lietuvas attiecības attīstījušās veiksmīgi. Izveidojies aktīvs starpvalstu politiskais dialogs visos līmeņos, un tas dod iespēju regulārai informācijas un viedokļu apmaiņai par abu valstu būtiskākajiem ārpolitiskajiem jautājumiem — Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas procesa politiskajiem un praktiskajiem aspektiem, kā arī NATO paplašināšanu.

Arī Lietuvas premjerministrs uzsvēra abu valstu ārpolitisko mērķu kopību un nepieciešamību koordinēt rīcību to sasniegšanai. Runājot par Latvijas un Lietuvas divpusējās sadarbības aspektiem, A.Brazausks uzsvēra, ka šībrīža aktualitāte ir robežšķērsošanas noteikumu sakārtošana. Viņš sacīja, ka abu valstu iedzīvotājiem robežas pāreja joprojām ir problemātiska, jo veidojas garas rindas. Šos jautājumus varētu atrisināt, noslēdzot līgumus par pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem un veidojot kopīgus robežkontroles punktus.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī ES paplašināšanas procesa norisi. Lietuvas premjerministrs sacīja, ka Lietuva, tāpat kā Latvija, plāno pabeigt iestāšanās sarunas 2002. gadā un kļūt par ES dalībvalsti 2004. gadā. Kā sarežģītākos jautājumus A. Brazausks minēja lauksaimniecības sektoru un Ignalinas atomelektrostacijas iespējamo slēgšanu. Viņš sacīja, ka politisko partiju vidū nav krasu pretinieku pret Lietuvas iestāju ES un NATO un ka notiek intensīvs darbs likumdošanas saskaņošanā. Tā, piemēram, pašlaik tiek gatavoti grozījumi Lietuvas konstitūcijā, kuros būs paredzēts, ka zemi var iegādāties arī juridiskas personas un ārvalstnieki. Lai šie grozījumi iegūtu likuma spēku, par tiem jānobalso divām trešdaļām parlamenta deputātu.

Atbildot uz Saeimas priekšsēdētāja jautājumu par Lietuvas attiecībām ar Krieviju, A. Brazausks sacīja, ka tās vērtējamas kā normālas. Šā gada 19. un 20. septembrī Lietuvas premjeram, viesojoties Maskavā, bijušas tikšanās ar Krievijas premjerministru Mihailu Kasjanovu un enerģētikas ministru I. Jusufovu. Tās laikā runāts ne tikai par politiskajiem, bet arī ekonomiskajiem jautājumiem, piemēram, "Lietuvas gāzes" privatizācijas nosacījumiem, par kuriem Krievijas uzņēmumiem ir liela interese.

J. Straume un A. Brazausks pārrunāja arī situāciju par jūras robežas līguma ratifikāciju un sadarbību zivsaimniecībā. Uzsvērts, ka jārod tāds šī jautājuma risinājums, kas nepasliktinātu nevienas valsts zvejnieku situāciju un būtu pieņemams abām pusēm.

Saeimas preses dienest

Preses īssaietā

Vakar, 27. septembrī, pēc savas tikšanās Latvijas un Lietuvas valdību vadītāji Andris Bērziņš un Aļģirds Brazausks atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstneša" jautājums:

— Kādas problēmas jūs tikko pārrunājāt?

Aļģirds Brazausks:

— Mēs pārrunājām vairākus jautājumus. Vispirms jau mūžīgais jautājums par robežas šķērsošanas atvieglošanu. Šoreiz mēs pārrunājām konkrētu robežšķērsošanas punktu iekārtojumu, arī Lietuvas puses saistības, ko līdz šim vēl neesam izpildījuši. Runājām arī par robežas šķērsošanas jauno kārtību, arī par jaunajām pasēm, ko Lietuvā un Latvijā sāks ieviest jau nākamā gada otrajā pusē. Tas noteikti ļoti atvieglos visu robežas šķērsošanas un kontroles sistēmu gan attiecībā uz kravām, gan cilvēkiem. Es domāju, šo procesu vēl iespējams pilnveidot. Otrkārt, mēs runājām par ekonomiskās robežas jūras šelfa līguma ratifikāciju Latvijas Saeimā un problēmām, kas šo ratifikāciju kavē. Šīs problēmas saglabājas, un mēs ar Ministru prezidentu apspriedām iespēju izvirzīt šī jautājuma apspriešanu varbūt vēl augstākā līmenī. Lai šo jautājumu varētu izlemt, neaizskarot ne vienas, ne otras puses intereses. Runājām arī par Lietuvas studentu finansēšanu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Tie taču ir Lietuvas pilsoņi, un mums par viņiem jārūpējas. Tādi arī bija galvenie jautājumi, ko tikko apspriedām.

A. Bērziņš: — Mums bija lietišķa un laba sadarbība. Bez jautājumiem, ko minēja Ministru prezidenta kungs, mēs pieskārāmies arī jautājumam par naftas ieguves iespējām Baltijas jūras šelfā. Vienojāmies, ka vajadzētu koordinēt rīcību, jo tādējādi šīs iespējas izmantošana abām valstīm izmaksātu lētāk. Es arī izteicu Brazauska kungam atzinību par piedalīšanos e—biznesa forumā, kur viņš teica ļoti interesantu runu.

"Latvijas Vēstneša" jautājums:

— Brazauska kungs, kā eksprezidents jūtas Lietuvas valdības vadītāja amatā?

A. Brazausks

(smejas): — Esmu jau pieradis, jo pagājuši vairāk nekā divi mēneši, kopš stājos šajā amatā. Protams, šo abu amatu savienojums nav ierasta parādība, taču dzīvē gadās visādi. Lietuvas politiskā dzīve attīstījās tā, ka sociāldemokrāti ieguva daudz balsu parlamentā, un man kā partijas vadītājam neatlika nekas cits, kā izpildīt šo, varētu teikt, savas partijas uzdevumu vai, varētu arī teikt, atsaukties partijas uzticībai un uzņemties valdības vadīšanu. Mūsu valdības koalīcijai tagad Lietuvas parlamentā ir absolūtais balsu vairākums, un tas man ļauj strādāt veiksmīgāk.

"Latvijas Vēstneša" jautājums:

— Vai pēc 11. septembra terora aktiem ASV un gaidāmajām akcijām pret terorismu novērojams bēgļu pieplūdums jūsu valstī? Agrākajos gados Lietuvai jau bijušas problēmas ar nelegāliem ieceļotājiem arī no Afganistānas?

A. Brazausks:

— Pagaidām ne. Tiesa, uz mūsu robežas aizturēti atsevišķi cilvēki, taču tie ir tikai atsevišķi gadījumi. Protams, mums jārēķinās ar bēgļu masveida plūsmu, taču pagaidām tāda nav vērojama. Mēs nostiprinām savas robežas kontroli ar Baltkrieviju, kur mums ir ļoti gara robeža — 650 kilometri. Mēs, protams, gatavojamies šādai situācijai, kas ir visnotaļ iespējama.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors