Par akreditētām augstskolām un studiju programmām

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra informācija, centra direktors Juris Dzelme

Piedāvājam iepazīties ar Latvijas augstskolu un studiju programmu akreditācijas rezultātiem. Publicējam visu Latvijas akreditēto augstskolu un studiju programmu sarakstu. Papildus informāciju par augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu un akreditāciju varat meklēt laikrakstā "Izglītība un Kultūra" un Internetā ( www.aiknc.lv).

Vēlreiz saīsinātā veidā atkārtojam laikrakstā "Izglītība un Kultūra" publicēto informāciju par svarīgākajām ar augstskolu akreditāciju saistītajām normām, daļa no kurām ir mainītas 26.12.2000., stājoties spēkā Augstskolu likuma grozījumiem. Attiecībā uz akreditāciju svarīgākais no grozījumiem ir pirmā akreditācijas cikla beigas, jo 2001. gada 17. novembrī paiet seši gadi kopš Augstskolu likuma pieņemšanas un beidzas valsts augstskolām noteiktais pārejas periods, kura laikā valsts augstskolas un to studiju programmas tika pielīdzinātas akreditētām. Saskaņā ar Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 4. punktu:

"4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā".

Augstskolu statusu Latvijā nosaka Augstskolu likuma 3. pants:

"3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas - doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.

(3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

1) universitātes tipa augstskolas - augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti augstskolas darbības galvenajiem virzieniem atbilstošajās zinātņu nozarēs vai mākslas jomās;… ir promocijas padomes galvenajos zinātniskās darbības virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi; …

2) neuniversitātes tipa augstskolas - augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās; studijas notiek profesionālās studiju programmās;… var būt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra. …

(4) Augstskolas tipu nosaka izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar augstskolas priekšlikumiem, Augstākās izglītības padomes un Rektoru padomes atzinumiem.

(5) Izglītības iestāde savā nosaukumā drīkst lietot vārdu "augstskola" tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Augstskola savā nosaukumā vārdu "akadēmija" vai "universitāte" drīkst lietot tikai tad, ja augstskolas satversme apstiprināta šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā."

1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību Latvijā var iegūt ne tikai augstskolās, bet arī koledžās. Augstskolu koledžu statusu nosaka Augstskolu likums.

"25. pants. Augstskolu koled?as

(1) Augstskolas var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu.

(2) Augstskolu koledžu pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, un dot iespēju apgūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Augstskolu koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma formu, tā izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets."

Augstskolas un to filiāles un pārstāvniecības Latvijā var tikt izveidotas un darboties tikai saskaņā ar Augstskolu likuma 8. panta prasībām:

8.pants. Augstskolu dibināšana, reģistrācija un darbības uzsākšana

(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Pašvaldību augstskolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju, dibina pašvaldības.

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk šajā pantā - filiāle) un pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā - pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. …

(8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā."

Valstiski atzītu diplomu izsniegšanu un akreditāciju regulē Augstskolu likuma 9. pants:

"9.pants. Augstskolu akreditācija

(1) Izsniegt absolventiem valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi sešos gados.

(2) Augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā vai attiecīgi Saeimā.

(3) Kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. …"

Lēmumu par augstskolas akreditāciju pieņem Saeimas apstiprinātā Augstākās izglītības padome, lēmumu par studiju programmu akreditāciju - Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā Akreditācijas komisija. Akreditāciju organizē bezpeļņas organizācija "Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs".

Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta augstākās izglītības iestāde var izsniegt savā vārdā diplomus par licencētu augstākās izglītības studiju programmu apgūšanu. Augstskolu likums pēc 2000. gada 26. decembrī spēkā stājušamies grozījumiem turpmāk pieprasa tikai augstskolu un to filiāļu valstisku reģistrāciju, bet ne licencēšanu, arī privāto augstskolu gadījumā.  Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi  sešos gados. Studiju programmām turpmāk licences būs vajadzīgas visās, arī valsts augstskolās. Studiju programmu izveidošanu un darbību nosaka pirmkārt augstskolu likuma VI nodaļa (55. - 58. panti):

"55.pants. Studiju programmas

(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. …

(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze. …

(6) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā.

(7) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas akreditāciju.

(8) Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā.

57.pants. Studiju ilgums

(1) Augstskolās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

(2) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

(3) Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai.

(4) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

(5) Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās ir vienāda."

59. pants. Studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija

(1) Atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst:

1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:

a) bakalaurs (akadēmiskais grāds),

b) maģistrs (akadēmiskais grāds),

c) doktors (zinātniskais grāds);

2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

a) bakalaurs,

b) maģistrs;

(2) Profesionālo kvalifikāciju, kuru var iegūt, pabeidzot vismaz četrgadīgu augstākās izglītības valsts akreditēto studiju programmu, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(3) Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana augstskolās notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību"".

Tātad jāuzsāk visu valsts augstskolu studiju programmu licencēšana, bet tikai visu jauno, jo saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 15.punktu:

"15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām."

Visas valsts augstskolas ir vismaz vienreiz - dibinot, akceptētas vismaz ar Ministru kabineta lēmumu. Par visu valsts augstskolu darbību valsts uzņēmusies noteiktu gādību un atbildību, tādēļ arī visas valsts augstskolas pašreiz izsniedz valstiski atzītus diplomus.

Kamēr nav pieņemti Augstskolu likumā paredzētie standarti, mūsu un citos līdzīgos pārskatos var rasties atšķirības nosaukumu formulējumos. Dažreiz studiju programmas atšķiras tikai ar studiju ilgumu vai/un studiju uzsākšanas noteikumiem, kurus publicējamajā sarakstā lietotajā saīsinātajā studiju programmas aprakstā neparādām, kas arī jāņem vērā, sarakstu izmantojot.

1. tabula

Latvijā esošo universitātes tipa augstskolu

un to studiju programmu akreditācija

Turpmāk vēl