"Mēs cienām Latvijas politiskās prioritātes"

1. oktobrī — Ķīnas valsts svētki:

Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas diena

Vans Kaivens (Wang Kaiwen), Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs. "LV"

— Vēstnieka kungs, pēdējās nedēļās pasaules lielākās ziņu aģentūras biežāk nekā parasti raida reportāžas no jūsu valsts. Cilvēkus interesē pasaules lielākās valsts viedoklis par jauno situāciju, kas radusies pēc 11. septembra terora aktiem ASV. Tomēr pieklājība prasa šoreiz sākt ar 1. oktobri, dienu, kad 1949. gadā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika.

— Jā, tā mums ir tiešām nozīmīga diena, un 1. oktobra kontekstā mēs arī izvērtējam savu attīstību. Šī ir jau mūsu valsts piecdesmit otrā gadadiena. Var teikt, ka šos valsts svētkus mēs aizvadām labā noskaņojumā. Mūs ļoti iepriecināja nesen pieņemtais Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmums rīkot 2008. gada olimpiādi Pekinā. Arī mani pašu personīgi šis fakts ļoti iepriecināja, jo esmu no Pekinas. Mēs, ķīnieši, to uztveram kā starptautisku apliecinājumu mūsu valsts sekmīgai attīstībai.

Ļoti būtiska ir arī nesen Ženēvā pabeigtā dokumentu saskaņošana par Ķīnas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Mēs pie tā esam strādājuši jau piecpadsmit gadu, tātad tas bijis īsts sarunu maratons, un paldies Dievam, ka pusēm beidzot izdevies vienoties par Ķīnas iestāšanās noteikumiem šajā nozīmīgajā starptautiskajā organizācijā. Novembrī notiks PTO dalībvalstu ministru apspriede, un mēs rēķināmies, ka tiks nobalsots par mūsu valsts uzņemšanu šajā organizācijā. Mums tas ir ļoti svarīgi, jo notiek globalizācija, un valstu ekonomika ir aizvien ciešāk saistīta. Iestāšanās PTO mums dos iespēju vēl ciešāk sadarboties ar citām valstīm šīs organizācijas ietvaros. Protams, mūsu valsts strādās atbilstoši PTO prasībām. Mēs arī uzņemamies saistības atvērt citām valstīm milzīgo Ķīnas tirgu.

Es domāju, rietumvalstis ir ļoti ieinteresētas plašāk iekļūt mūsu tirgū, un šāda sadarbība būs abpusēji izdevīga. Mēs jau esam pārliecinājušies, ka Ķīna ārpus PTO izskatās tā dīvaini, un arī PTO bez Ķīnas nevar funkcionēt maksimāli efektīvi.

Mūsu valstī taču ir miljards trīssimt miljoni iedzīvotāju. Un mūsu tirdzniecības gada apgrozījums ir apmēram 470 vai 480 miljardi dolāru. Preču apgrozījuma ziņā esam septītajā vietā pasaulē. Turklāt procentuālā izteiksmē mūsu pozīcijas nepārtraukti pieaug, un mēs turpinām strādāt šajā virzienā.

Kas attiecas uz attīstību pašā Ķīnā, šogad mūsu nacionālā kopprodukta pieaugums vairs nav tik straujš kā iepriekšējos gados. Jāteic gan, ka visā pasaulē šogad nacionālā kopprodukta pieaugums ir mazāks nekā līdz šim. Izņemot varbūt vienīgi Latviju, jo jūsu nacionālā kopprodukta pieaugums šī gada pirmajā pusē, cik zinu, bija 8,8 procenti. Mums šis pieaugums pirmajā pusgadā bija 7,9 procenti. Protams, arī tas nav slikts rezultāts, taču iepriekšējos gados šis skaitlis bija augstāks. Tagad mēs galveno vērību veltām savu preču kvalitātes paaugstināšanai. Protams, jārēķinās, ka šī gada otrās puses rezultātus var negatīvi iespaidot starptautiskā ekonomiskā situācija, īpaši notikumi ASV, jo mums ar ASV ir ļoti liels savstarpējās tirdzniecības apjoms, septiņdesmit vai astoņdesmit miljardi dolāru gadā. Bez tam ASV ir pasaules ekonomikas lokomotīve, un izmaiņas Amerikā var iespaidot arī citu valstu ekonomiskos rezultātus.

— Jūs jau skārāt 11. septembra notikumu ekonomiskos aspektus. Kāda ir jūsu valsts pozīcija pret šiem notikumiem un terorismu kopumā?

— Ķīna vienmēr nosodījusi terorismu jebkurā tā izpausmē. Tā ir mūsu stingra pozīcija. Terorisms ir ļoti liels drauds stabilitātei un mieram pasaulē. Šie notikumi ir izaicinājums visai starptautiskajai sabiedrībai. Mūsu valsts prezidents Dzjans Dzemiņs tūlīt pēc šiem traģiskajiem notikumiem nosūtīja vēstījumu ASV prezidentam Bušam, nosodot terora aktus un apliecinot Ķīnas gatavību sadarboties ar visām valstīm cīņā pret terorismu. Pēc šī vēstījuma mūsu līderim bija arī telefona saruna ar Džordžu Bušu, kā arī ar Vladimiru Putinu Krievijā, Žaku Širaku Francijā un vēl citu valstu prezidentiem par šo problēmu. Pašlaik mēs aktīvi sadarbojamies cīņā pret starptautisko terorismu. Mēs uzskatām, ka ANO, īpaši tās Drošības padomei, ir ļoti nozīmīga loma šīs sadarbības īstenošanā. ANO ir ļoti nozīmīga loma tieši šīs sadarbības koordinēšanā. Runājot par militāro aspektu cīņā pret terorismu, mēs uzskatām, ka šai darbībai jāatbilst ANO statūtiem un starptautisko tiesību normām. Galvenais — lai šajās akcijās neciestu mierīgie iedzīvotāji. Par terora aktiem ASV var teikt, ka tas ir liels pārdzīvojums visai cilvēcei.

— Kā ziņu par 11. septembra notikumiem uzņēma jūsu valsts sabiedrība?

— Ķīnas iedzīvotāji bija satriekti. Tas ir kaut kāds ārprāts! Nogalināts vairāk nekā seši tūkstoši mierīgu, nevainīgu cilvēku! Bojā gājuši ne vien amerikāņi, bet arī citu, vairāk nekā sešdesmit, valstu pārstāvji, arī ķīnieši. Mums zināms, ka vienā no teroristu izmantotajām lidmašīnām atradušies arī divi Ķīnas pilsoņi, kas ciemojās pie meitas Amerikā, arī viņi gāja bojā. Pasaules tirdzniecības centrā atradās arī astoņpadsmit Ķīnas firmas, gan valsts uzņēmumi, gan privātās kompānijas un akciju sabiedrības. Kā jau teicu, Ķīna ir gatava sniegt palīdzību ASV cīņā pret terorismu, kā arī palīdzēt glābšanas darbos.

— Paldies Dievam, mūsu valstu divpusējās attiecības nav sarežģījuši nekādi ārkārtēji notikumi.

— Jā, es arī par to domāju, jau pusotru gadu pildot Ķīnas vēstnieka pienākumus Latvijā. Kā zināt, nesen atzīmējām mūsu diplomātisko attiecību nodibināšanas desmito gadadienu. Izvērtējot šos desmit gadus, es gribu teikt, ka mums jau ir radīts ļoti solīds pamats tālākajai sadarbības attīstībai. Noslēgti vairāki nozīmīgi līgumi, kas regulē mūsu attiecības. Latvijā viesojies Ķīnas parlamenta spīkers, tātad mūsu valsts otra augstākā amatpersona. Savukārt Ķīnu apmeklēja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Arī viņa vizīte deva labu impulsu mūsu sadarbības tālākai attīstībai. Bijušas ļoti nozīmīgas vizītes abos virzienos. Esam sekmējuši arī kultūras sadarbību, sarīkojot vairākas Ķīnas mākslas izstādes. Ne vien Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Piedaloties šo izstāžu atklāšanā, es vienmēr jūtos saviļņots par latviešu dziļo un patieso interesi. Galvenais, ka starp mūsu valstīm pastāv laba savstarpējā sapratne. Mēs cienām Latvijas politiskās prioritātes, un Latvija ir apliecinājusi cieņu mūsu valsts prioritātēm. Protams, atsevišķos jautājumos mums var būt atšķirīgi uzskati, taču es domāju, ka tas ir pilnīgi saprotams. Šāda uzskatu atšķirība netraucē labām attiecībām un mūsu sadarbībai.

— Jūs minējāt, ka pastāv arī atšķirīgi viedokļi. Kāds ir jūsu valsts viedoklis par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm — iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO?

— Jau 1994. un 1995. gadā, kad strādāju Latvijā pirmo reizi (tolaik Vans Kaivens bija Ķīnas Tautas Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis un sagatavoja savas valsts vēstniecības atvēršanu Rīgā — J.Ū.), man radās priekšstats, ka iestāšanās ES un NATO ir Latvijas ārpolitiskās prioritātes. Tagad es skaidri redzu, cik jums ir nozīmīgi šie abi mērķi. Mēs, protams, cienām jūsu valsts izvēli, priecājamies par jūsu sekmīgo virzību uz ES. Arī Ķīna uztur ciešas saites ar šo organizāciju, un mēs jums vēlam panākumus ceļā uz ES. Par NATO mums Ķīnā ir savs viedoklis. Taču mēs nekādā ziņā netraucēsim Latvijai vai kādai citai valstij iestāties šajā organizācijā. Tas, ka jūs vēlaties iestāties NATO, ir jūsu izvēles tiesības. Taču NATO paplašināšanās nav mūsu darīšana, tas ir NATO dalībvalstīm un kandidātvalstīm izlemjams jautājums.

— Vai jums, vēstnieka kungs, nešķiet, ka mūsu savstarpējās tirdzniecības apjoms joprojām ir tālu no potenciālajām iespējām?

— Jā, taču mūsu tirdzniecība attīstās sekmīgi. Pērn abpusējais preču apgrozījums bija apmēram trīsdesmit miljoni dolāru, pieaugums veidoja apmēram trešo daļu. Šogad tik liels preču apgrozījums mums bija sasniegts jau gada vidū. Tātad ļoti būtisks pieaugums. Ir arī vērojama liela latviešu un ķīniešu uzņēmēju interese par sadarbības iespējām, mūsu vēstniecība saņem daudzas uzņēmēju vēstules ar konkrētiem jautājumiem par kopuzņēmumu dibināšanu un citām sadarbības iespējām. Es domāju, mums ir labas perspektīvas arī ekonomiskajā sadarbībā.

— Kā jūs uzskatāt, vai šo procesu sekmējusi arī Latvijas vēstniecības atvēršana Pekinā?

— Jā, neapšaubāmi. Jūsu valsts vēstnieks, mans labais draugs Einārs Semanis Pekinā dara patiešām labu darbu. Protams, man Rīgā ir vieglāk, jo mūsu vēstniecībā ir astoņi diplomāti, bet Latvijas vēstniecībā, cik zinu, strādā tikai viņš pats un diplomāte, kas izsniedz vīzas. Taču jūsu vēstniecības darbība Pekinā ir ārkārtīgi nozīmīga mūsu valstu sadarbības padziļināšanai.

— Pagājis pusotrs gads kopš jūsu akreditācijas Rīgā. Kā jūtaties Latvijā tagad, piecus gadus pēc sava pirmā darba posma mūsu valstī?

— Tagad jau man Latvijā ir daudz draugu gan starp oficiālajām amatpersonām, gan parastiem cilvēkiem. Esmu arī daudz ceļojis pa Latviju, esmu bijis Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un citās jūsu valsts lielākajās pilsētās. Nemaz jau nerunājot par Jūrmalu, kur abi ar sievu esam bijuši varbūt kādas simt reizes. Mums ļoti patīk pastaigāties pa Jūrmalas gājēju ielām un pludmali, saelpoties spirdzinošo jūras gaisu. Esmu ievērojis arī lielo atšķirību starp Rīgu deviņdesmito gadu pirmajā pusē un tagad. Arī tolaik Rīga bija skaista, taču bija jūtams, ka jums vēl pietrūkst naudas tās uzpošanai tā, kā gribētos. Īpaši lielas pārmaiņas notikušas ar Rīgas lepnumu — jūgendstila namiem, kuri tagad ir restaurēti un izskatās īpaši skaisti. Pilsētas veidols ir ļoti mainījies. Ļoti uzlabojusies arī ielu un ceļu kvalitāte. Īpaši jūtami plašie ielu remontdarbi, ko jūs veicāt pirms Rīgas astoņsimt gadu jubilejas. Mani arī pārsteidz, cik daudz tagad Rīgā ir lielveikalu. Atklāti sakot, mēs pat brīnāmies, kad, ieejot šajos veikalos, redzam tur aizvien daudz apmeklētāju. Tādā milzīgā valstī kā Ķīna nav brīnums, ka ir pilni veikali. Taču Latvija nav liela valsts, un arī Rīga ir daudz mazāka par Pekinu, Šanhaju un daudzām citām Ķīnas pilsētām. Jūtams, ka jūsu cilvēki tagad dzīvo daudz pārticīgāk un var atļauties pirkt vairāk.

— Liekas, jūs esat ļoti optimistiski noskaņots. Vai tas ir Ķīnas valsts svētku priekšvakara iespaidā?

— Ne tikai. Es esmu dziļi pārliecināts, ka Latvijas un Ķīnas sadarbībai ir ļoti labas perspektīvas. Abas puses pret šīm attiecībām izturas ļoti nopietni, un ieguvējas būs abas mūsu tautas. Ir arī skaidri redzams, ka Latvija attīstās ļoti pozitīvi. Kaut, protams, jums ir arī problēmas. Taču tās ir visiem, arī Ķīnai, protams. Bet problēmām tiek rasti risinājumi, kas savukārt sekmē valstu attīstību.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors