"Es ticu Latvijas nākotnei Eiropas Savienībā"

1. oktobrī — Kipras valsts svētki:

Neatkarības diena

Leonids Pantelids (Leonidas Pantelides), Kipras Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs. "LV"

— Vēstnieka kungs, Kipra savu valstisko neatkarību ieguva 1960. gada 1. oktobrī.

— Jā, 1. oktobris ir Kipras Neatkarības diena. Mūsu zemei ir bijuši daudzi iekarotāji, un 1960. gadā Kipra beidzot atbrīvojās no Lielbritānijas kundzības. Līdz ar to 1. oktobris mūsu tautai ir ārkārtīgi nozīmīga diena.

— Diemžēl ilgus gadus pēc neatkarības iegūšanas Kipra bijusi viens no pasaules spriedzes punktiem. Taču, neraugoties uz to, jūsu valsts ekonomika strauji uzplaukusi, galvenokārt pateicoties dinamiskajai tūrisma industrijas attīstībai.

— Jā, ekonomiskā situācija mūsu valstī ir tiešām laba. Kipra ir nozīmīgs starptautisks biznesa centrs. Un jūs jau minējāt mūsu attīstīto tūrisma industriju. Diemžēl politiski situācija nav tik veiksmīga, jo mūsu sala joprojām ir sašķelta. Lielu mūsu teritorijas daļu Kipras ziemeļos kopš 1974. gada okupējusi Turcijas armija, un Kipras iedzīvotājus sašķēlusi mākslīgi radīta robeža. Kipras turki pārsvarā dzīvo Turcijas armijas okupētajā teritorijā, bet grieķu izcelsmes kiprieši dzīvo Kipras valdības kontrolētajā teritorijā. Mūsu valdība neatlaidīgi meklē risinājumu, kas ļautu atjaunot mūsu valsts teritoriālo vienotību un, protams, lai ārzemju karaspēks atstātu Kipras teritoriju. Taču, runājot par Kipras politisko situāciju, ir ļoti būtiski atgādināt, ka Kipra, tāpat kā Latvija, ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts.

— Vai Kipras sašķeltība būtiski neapgrūtina Kipras virzību uz ES?

— Gluži otrādi, mēs ceram, ka ES mums palīdzēs šo problēmu atrisināt. Mēs jau divdesmit piecus gadus esam centušies šo problēmu atrisināt sarunu ceļā, taču situācija nav mainījusies.

Mēs ceram, ka, Kiprai iestājoties ES, mainīsies arī sarunu raksturs. Turklāt es esmu pārliecināts, ka visi kiprieši, arī tie, kas dzīvo Kipras ziemeļu rajonos, ir ieinteresēti iestāties ES. Arī tas varētu būt būtisks stimuls situācijas normalizēšanai Kiprā.

— Kāda ir Kipras oficiālā attieksme pret 11. septembra terora aktiem ASV?

— Mūsu valsts nosoda terorismu. Mēs arī uzskatām, ka pasaule šobrīd ir nopietni apdraudēta. Ir apdraudēts starptautiskais miers. Starptautiskajai sabiedrībai enerģiski jāvēršas pret terorismu, bet vienlaikus arī jādomā, kā novērst jauna kara izraisīšanas risku. Šo mērķu sasniegšanai, domāju, labākais ceļš būtu kolektīva rīcība, un labākais instruments šādas rīcības organizēšanai ir ANO. Es jums minēju gan mūsu valsts oficiālo pozīciju, gan savu personīgo viedokli. Mūsu valsts oficiālā nostāja ir dziļš vardarbības nosodījums un gatavība palīdzēt vardarbības upuriem. Taču, cīnoties pret terorismu, starptautiskajai sabiedrībai jābūt ļoti uzmanīgai, lai neizraisītu jauna kara draudus.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Kipras attiecībām ar Latviju?

— Mums ir ļoti labas divpusējās attiecības. Mēs patiesi priecājamies, ka arī Latvija piedalās Eiropas Savienības paplašināšanas procesā. Esmu pārliecināts, ka mūsu valstis ES būs labas partneres. Ceļā uz ES gan Kiprai, gan arī Latvijai jāsastopas ar daudzām problēmām, un mēs, viens otru labi pazīstot, varam savstarpēji izpalīdzēt šo problēmu ātrākā atrisināšanā. Ir ļoti daudz jautājumu, kurus mēs, iestājoties ES, varēsim risināt kopīgi, un tas mūs vienos vēl ciešāk. Bet pēc iestāšanās ES mēs būsim īpaši ciešas sabiedrotās, jo Kipra un Latvija abas ir mazas valstis un labāk izprot viena otras intereses.

— Dažkārt dzirdams arī viedoklis, ka mūsu valstis patlaban, virzoties uz ES, ir konkurentes.

— Nē, nekādā ziņā. Gluži otrādi, arī tagad mēs esam sabiedrotās. Jo arī tagad mums ir kopīgs mērķis — iestāties ES. Līdz ar to abas valstis ir ieinteresētas ES paplašināšanā. Es tiešām nedomāju, ka valstis būtu konkurentes. Mēs esam partneri.

— Latvija gatavojas iestāties arī NATO. Kāda ir Kipras attieksme pret šo organizāciju?

— Mums nebūtu nozīmes mēģināt iestāties NATO, jo, kā zināms, ikvienai NATO dalībvalstij ir veto tiesības šīs organizācijas paplašināšanā. Un ir pilnīgi skaidrs, ka viena no NATO dalībvalstīm — jūs zināt, kuru valsti es domāju, — šīs tiesības noteikti izmantotu pret Kipru. Tādēļ, pat ja Kipras tauta gribētu iestāties NATO, mums nebūtu prātīgi mēģināt šo jau iepriekš neveiksmei lemto iespēju. Centieni iestāties NATO neatrisinātu mūsu valsts problēmas. Gluži otrādi ir ar ES, jo, stājoties šajā organizācijā, mēs ceram arī uz Kipras problēmas atrisinājumu.

— Kā jūs jūtaties, pārstāvot Kipras intereses Latvijā? Jūsu rezidence gan ir Stokholmā.

— Jā, taču tas nav tālu no Rīgas, un es bieži esmu jūsu valstī. Es mīlu Latviju. Diemžēl mani pirms Ziemassvētkiem pārcels citā darbā un jūsu reģionu es atstāšu ar apziņu, ka mīlu Latviju. Ceru, ka atradīšu iespēju arī vēlāk apmeklēt Latviju. Es gribu jūsu valsti apciemot kopā ar ģimeni. Līdz šim es esmu izmantojis katru iespēju, lai atlidotu uz jūsu valsti. Īpaši vasarā, kad Latvija ir sevišķi skaista. Man ļoti patīk Latvijas cilvēki un daba, īpaši laukos. Man Latvijā jau ir daudz draugu, kuri mani šeit gaidīs ciemos.

— Liekas, šī ir jūsu atvadu intervija "Latvijas Vēstnesim"?

— Tā varētu būt. Tādēļ es gribu izmantot gadījumu, lai pateiktu jūsu lasītājiem savu pārliecību, ka Latvija ir uz pareizā ceļa. Protams, jums vēl ir daudz grūtību, kas prasa lielu darbu. Taču jūs, latvieši, jau esat pierādījuši, ka arī maza tauta mazā valstī spēj nosargāt savu valodu un kultūru. Jūs to spējāt arī latviešu tautai ļoti grūtā laikā. Tāpēc es optimistiski raugos uz Latvijas nākotni, uz mūsu kopīgo nākotni Eiropas Savienībā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors