"Mēs esam spējīgi kopā risināt problēmas"

No 26. līdz 28.septembrim Rīgā notiek Baltijas jūras reģiona e–biznesa forums

Ministru prezidenta rīkotajās pusdienās Baltijas valstu premjerministriem: Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Igaunijas premjerministrs Marts Lārs un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks    Foto: A.F.I.

Ceturtdien, 27. septembrī, turpinājās Baltijas jūras reģiona forums. Foruma mērķis ir sekmēt pieredzes apmaiņu informācijas sabiedrības attīstības veicināšanā un labvēlīgas vides veidošanā reģionā, lai tiktu radīti nepieciešamie priekšnoteikumi straujākai e- biznesa, e – komercijas, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un e – pārvaldes attīstībai. Foruma devīze "Uz harmonizētu e- biznesa vidi Baltijas jūras reģionā" apliecina tā rīkotāju vēlēšanos veicināt Baltijas jūras reģiona valstu e- biznesa vides tuvināšanos un tās pielāgošanu vienotām prasībām, kas iestrādātas Eiropas Savienības programmas "e – Eiropa" rīcības plānā.

Foruma otrā daļa bija veltīta jautājumiem par sakārtotas un harmonizētas e- biznesa vides veidošanu Baltijas jūras reģionā. Cik lielā mērā iespējams harmonizēt e- biznesa vidi reģionā? Cik ilgā laikā iespējams to izdarīt? Kā mazināt plaisu starp Baltijas reģiona valstīm? Kāds ir valstu pašreizējais stāvoklis, veicinot uzņēmējdarbības pāreju uz jauno ekonomiku?

Tie bija jautājumi, uz kuriem atbildes tika meklētas ceturtdien pirmajā foruma daļā. Apliecinot jautājumu nozīmīgumu valsts mērogā, foruma viesu vidū bija arī Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks (runas publicētas atsevišķi) un Ziemeļvalstu e – tehnoloģiju ražotņu vadītāji un darbinieki.

Visi foruma referenti uzsvēra sadarbības nozīmi nākotnes e- biznesa attīstībā un pilnveidošanā. "Oracle" Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā viceprezidents un valdes loceklis Serdžio Džjakoleto runāja par interneta nozīmīgo lomu mazo uzņēmumu attīstībā. Lielie pasaules konglomerāti vēl pavisam nesen klientus piesaistīja ar savu spēku, varenību, līdzekļiem un iespējām. Taču tagad pasaules tīmeklis to ļauj izdarīt arī mazajiem uzņēmumiem, jo tiem ir pieejami tie paši efektīvie resursi, kas lielajiem uzņēmumiem. Nu maziem uzņēmumiem ir dota iespēja sacensties savā starpā, vienalga, kur tie atrastos, jo visu nosaka nevis uzņēmuma lielums, bet gan uzņēmēja attieksme un spēja ātri reaģēt. Tika uzsvērts, ka mazs uzņēmums ir daudz spējīgāks strauji reaģēt un lēmumu pieņemšana tajā ir raitāka. Protams, ieguldījumu dod arī cilvēki, kas piedalās ražošanas procesā. Viņš atcerējās, ka 1998.gadā žurnāls "The Economist" bija nodēvējis Baltijas reģionu par lielāko, sarežģītāko un daudzsološāko jaunās Eiropas reģionu, un aicināja mūsdienu veiksmīgo uzņēmējdarbības attīstību veicināt ar interneta starpniecību.

"Telia Group" prezidente Marianne Niverta runāja par viņas vadītā Zviedrijas uzņēmuma skatījumu uz Baltijas jūras reģionu, reģiona e-biznesa iespējām tuvākā un tālākā nākotnē. Viņa pauda prieku par straujo Baltijas reģiona izaugsmi. Baltijas reģions ir kļuvis par lielu iespēju reģionu, kurā uzņēmumiem ir iespējams plānot savu darbību ilgtermiņā. Piemēram, ar telekomunikācijām saistītās uzņēmējdarbības attīstība pilnveidos arī interneta attīstības iespējas.

Straujā attīstība prasa arvien jaunus darba organizēšanas paņēmienus un piedāvājumus klientiem, jo pieaug arī pieprasījums. Tāpēc nepieciešams arī valsts atbalsts un uzņēmējdarbību veicinoša politika. M. Niverta atzīmēja arī triju Baltijas valstu pozitīvos un negatīvos aspektus. Latvijā veiksmīgi attīstās telekomunikācijas, taču pārāk lēni notiek liberalizācija telekomunikāciju sektorā, kuras dēļ Latvijā darbu ierobežojusi arī "Telia Group". Taču Latvijai ir ļoti liels potenciāls nākotnē progresēt, ir augstas kvalitātes standarti programmatūrā un, iespējams, nākotnes sadarbība ar citām reģiona valstīm veidos labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai. Runājot par Igauniju, viņa atzīmēja, ka internets tiek izmantots ļoti bieži un telekomunikāciju attīstība ir strauja. To nodrošina valdības aktīvā rīcība, jo tiek atbalstīti ārzemju ieguldījumi un veicinātas izglītības programmas. Veiksmīgā valsts politika Igaunijai ļaus savā attīstībā panākt kaimiņvalsti Somiju. Lietuvā savukārt sākotnēji esot bijis jūtams neatkarīga regulatora trūkums, kas neļāvis ārvalstu uzņēmumiem pilnībā ienākt tirgū, bet nu situācija mainījusies uz labo pusi. Baltijas reģiona attīstībai traucējot vairāki šķēršļi —kapitāla nepietiekamība, sarežģītā birokrātiskā sistēma, mazo valodu faktors, kas nozīmē izstrādāto programmatūru sadārdzināšanos tās pārveidošanas dēļ, kā arī cilvēkresursu nepietiekamība, kas nozīmē augsti kvalificētu speciālistu trūkumu informācijas tehnoloģiju (IT) jautājumos.

Foruma darbā: "Oracle" valdes loceklis un ETAA (Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona) viceprezidents Serdžio Džiakoletto, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, "First Tuesday Global" vadītāja, "First Tuesday" vadītāja Cīrihē Sjūzena Kiša…

		...Latvijas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, datorzinātnieks Edvīns Karnītis...		..."Microsoft ETAA" priekšsēdētājs Mišels Lakombs un Igaunijas premjer-ministrs Marts Lārs     Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Zviedrijas "Skandinavska Enskilda Banken" prezidents Larss H. Tunels uzsvēra, ka finansu sektorā e-biznesa izmantošanas iespējas nesušas skaidri redzamu labumu, jo 2001.gada pirmajā pusē esot iezīmējušās pasaules ekonomikas attīstībai neveiksmīgas tendences. Pateicoties e-biznesa iespējām banku sektorā, klienti ir apmierināti ar vienmēr pieejamajiem bankas pakalpojumiem, lai kurā vietā viņi atrastos. Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstu izaugsme turpinās, jo Lietuvas, Latvijas un Igaunijas attīstībai esot acīmredzami rezultāti, neraugoties uz pasaules ekonomiskās attīstības cikla skalas lejupslīdi. Par Baltijas valstu spēju pielāgoties straujajām izmaiņām liecina arī banku iesaistīšanās e-pakalpojumu sniegšanā un veiksmīgā pieredzes pārņemšanā.

Konferences otrajā daļā tika runāts par valsts un privātā sektora partnerattiecībām e-biznesa vides un e-pārvaldes attīstības veicināšanā Baltijas jūras reģionā. Tika meklētas atbildes uz jautājumiem par projektiem, kuros varētu iesaistīties privātais sektors, pārrunātas galvenās e- pārvaldes attīstības koncepcijas Baltijas jūras reģiona valstīs, sadarbības regulēšanas loma un iespējas, veicinot privātā un valsts sektora partnerattiecības e- biznesa vides attīstībā un e-pārvaldes stratēģiju ieviešanā. Galvenā uzmanība šajā daļā tika pievērsta mūsu kaimiņvalsts premjerministram Martam Lāram, kurš klātesošos iepazīstināja ar pasaulē pirmo e-valdību, kas Igaunijā darbojas jau aptuveni gadu. M. Lārs atzina, ka šajā laikā e-valdības projekts sevi pierādījis kā ļoti veiksmīgs un darbs kļuvis daudz efektīvāks, ražīgāks un pārskatāmāks. E-valdības projekts ir pavēris Igaunijas iedzīvotājiem daudz plašākas iespējas sekot līdzi savas valdības darbam, uzdot jautājumus, iesaistīties diskusijās un citādi līdzdarboties. M. Lārs pastāstīja, ka Igaunijā IT attīstība norit ļoti strauji un sabiedrība izprot lielo ieguvumu, ko sniedz jauno tehnoloģiju un globālā interneta tīkla izmantošana dažādās dzīves sfērās. Igaunijā interneta pieslēgums ir visām mācību iestādēm, 100 procenti publiskajā sektorā un 80 procenti privātajā sektorā.

E-valdības darbības laikā izveidojusies ļoti laba saikne starp valdību un biznesa pārstāvjiem, arī sabiedrība daudz aktīvāk izmanto piedāvātās sadarbības iespējas. M. Lārs atzina, ka līdz ar e-valdības projekta ieviešanu arī valdības iekšējā sadarbība kļuvusi daudz aktīvāka un pašam premjeram tā ir lieliska iespēja sekot līdzi savu ministru darbam. Visi valdības sēdēs izskatāmie dokumenti jau pirms sēdes pa internetu tiek izsūtīti ministriem, un vēl pirms sēdes tiem jāsniedz savi komentāri un ierosinājumi. Igaunijā e-valdības izveidošana tika izvirzīta kā viena no galvenajām prioritātēm, un projekts tika realizēts trīs mēnešu laikā.

Igaunijas premjerministrs uzsvēra, ka e-valdība nenozīmē tikai valdības darba organizāciju ar IT palīdzību, tas ir projekts, kas ievērojami uzlabojis un aktivizējis valdības, uzņēmēju un visas sabiedrības savstarpējo komunikāciju un sadarbību. Iespējami plašāka IT izmantošana dažādās dzīves sfērās ir galvenais garants sekmīgai attīstībai valstī un visā Baltijas jūras reģionā, atzina M. Lārs.

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Runa Baltijas jūras reģiona e–biznesa foruma plenārsēdē Rīgā 2001. gada 27. septembrī

Ekselences! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Foruma dalībnieki!

Es sveicu Baltijas jūras reģiona e–biznesa foruma dalībniekus un viesus Latvijā. Baltijas jūras reģionu šobrīd daudzi analītiķi raksturo kā vienu no dinamiskākajiem ne tikai informācijas sabiedrības veidošanā, bet ekonomikas attīstībā vispār. Esmu arī dzirdējis vērtējumus, ka tieši Latviju pašlaik var uzskatīt par "Baltijas tīģeri". Tam ir pamats, jo jau pagājušā gadā Latvijas ekonomiskās attīstības tempi bija visstraujākie ne tikai Baltijas valstu, bet arī visu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vidū. Iekšzemes kopprodukta pieaugums 2000. gadā sasniedza 6,6%. Šā gada pirmajā pusgadā tas ir vēl augstāks — 8,8%, otrajā ceturksnī — 9,2%.

Droši vien jūs arī zināt, ka forums notiek Rīgā laikā, kad tā ir ne tikai Latvijas valsts galvaspilsēta, bet vienlaikus arī Eiropas kultūras galvaspilsēta. Ekonomikas izaugsme, kultūra un informācijas tehnoloģijas, manuprāt, ir lietas, kas modernajā pasaulē nevar pastāvēt atrauti viena no otras. E–bizness vissekmīgāk attīstās valstīs, kurās ir gan augsts kultūras līmenis, gan attīstās ekonomika.

Vienlaikus ar šo konferenci — jau rītdien — notiks Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu atbildīgo par informācijas sabiedrību ministru tikšanās. Vienpadsmit ministri vienosies par kopēju ziņojumu, dodot kopīgu ieguldījumu ciešākas sadarbības sekmēšanai Baltijas jūras reģionā.

Septiņas no šajā valdību tikšanās reizē pārstāvētajām vienpadsmit valstīm tikai 20. gadsimtā ieguva vai atguva neatkarību. Taču neviena, esmu pārliecināts, neuzskata, ka brīvība un neatkarība nenozīmē izolētību. Gluži otrādi — tās ir atvērtas sadarbībai uz līdztiesības un savstarpēja izdevīguma pamatiem.

— tiekoties ar "Oracle" viceprezidentu		— tiekoties ar Zviedrijas ekspremjerministru
"Oracle" viceprezidents Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā Serdžio Džiakoletto un Latviajs Ministru prezidents Andris Bērziņš		Zviedrijas ekspremjerministrs Karls Bilts un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valstis Baltijas jūras krastos ir atšķirīgas gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, gan ekonomiskās attīstības, gan arī dzīves līmeņa ziņā. Tomēr šīs 11 valstis ir gatavas sekot jaunajām globālajām tendencēm un pieņemt jaunās ekonomikas izaicinājumus. Mums ir arī ļoti daudz kopīga. Vispirms jau mūs vieno atrašanās vienā ģeopolitiskajā reģionā, mums ir kopīga vēsture, mēs zinām cits cita kultūras sasniegumus. Mums ir vai var būt arī līdzīga nākotnes vīzija.

Tāpēc mēs esam spējīgi kopā risināt aktuālas problēmas un vienoties par mērķiem, nepieciešamajiem līdzekļiem un darbības prioritātēm. Mūsu valstis vajadzētu salīdzināt ar alpīnistiem, kuri, balstot viens otru, savstarpēji palīdzot un nodrošinot, spēj nonākt virsotnē ātrāk un drošāk, nekā to spētu, ja kāptu katrs atsevišķi. Jaunajā ekonomikā tikai vienota politika, partneru tīklveida sadarbības modelis visām Baltijas jūras valstīm radīs iespējas vislabāk izmantot savas priekšrocības un iespējas gan ES, gan citos reģionos, ļaus samazināt vājo punktu ietekmi un riska faktorus.

Mēs visi labi saprotam, ka cīņa par dominējošo ietekmi Baltijas jūras reģionā ir palikusi pagātnē, jo atsevišķo valstu centieni nodibināt ilgstošu kundzību šajā reģionā, diktēt savu gribu citām valstīm un tautām ir beigušies neveiksmīgi. Mūsdienu starptautiskajās attiecībās perspektīvas ir līdztiesīgai partneru sadarbībai, un okupācijām, apspiešanai, terorismam nav nākotnes. Bet valstu un cilvēku savstarpējo attiecību pilnveidošanā kā labs instruments arvien lielāku nozīmi iegūst jaunās tehnoloģijas.

Jau pirms vairākiem gadiem Latvija sāka īstenot virkni projektu saistībā ar dažādiem informācijas sabiedrības veidošanas aspektiem. Kopš 1995. gada mēs plānveidīgi attīstām valsts nozīmes datu pārraides tīklu un realizējam megasistēmas projektu. Latvijas valdība ir apstiprinājusi Nacionālo programmu "Informātika", kā arī Sociāli ekonomiskās programmas "e–Latvija" konceptuālās pamatnostādnes. Ir izstrādāts un valdībā akceptēts Elektronisko dokumentu likums, kas vienlaikus reglamentēs elektroniskā paraksta lietošanu, kā arī Koncepciju par elektronisko komerciju. Esam izstrādājuši e–valdības koncepciju, kuras īstenošana praktiski jau ir aizsākta. Jau tagad visa dokumentu plūsma starp valsts iestādēm notiek elektroniskā formā.

Foruma starplaikā: Aļģirds Brazausks, Anatolijs Gorbunovs, Andris Bērziņš			Sarunā: Serdžio Džiakoletto un Aļģirds Brazausks      Latvijas Republikas
Foruma sēdē: Vācijas Federālās ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Dr. Alfrēds Take; "First Tuesday Global" vadītāja, "First Tuesday" vadītāja Cīrihē Sjūzena Kiša…
…"Startupfactory" līdzdibinātājs un partneris, bijušais "Ericsson Group" prezidents un vadītājs Svens Kristers Vilsons; "Oracle" valdes loceklis un ETAA (Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona) viceprezidents Serdžio Džiakoletto
			Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Valsts un pašvaldības cenšas panākt, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu iekļauties interneta apritē. Interneta lietotāju skaits 2000. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 50%, bet šīgada pieaugums tiek plānots par 70%. Īpaša uzmanība tiek veltīta attālajiem reģioniem. "Lattelekom" ir dots uzdevums līdz nākamā gada janvāra vidum pieslēgt internetam visas valsts skolas, bibliotēkas un pašvaldību ēkas. Dienas kārtībā ir vienota bibliotēku informācijas tīkla izveide, ieskaitot elektroniskās un virtuālās bibliotēkas attīstību. Šobrīd Latvijas lielākajos centros, īpaši Rīgā, ir iespējams lietot modernākās datu pārraides tehnoloģijas, ieskaitot DSL. Pieaug interneta pakalpojumu sniedzēju skaits, kā arī to firmu skaits, kas sniedz interneta telefonijas un citus datu pārraides pakalpojumus. Pagaidām konkurences attīstību šajā sektorā kavē līgums par "Lattelekom" monopolstāvokli, taču mēs darām visu, lai izpildītu ES prasības un monopolstāvokli likvidētu jau 2003. gadā.

Latvijas valdība sabiedrības informatizācijas jomā akcentē jaunās paaudzes izglītošanu. Jau labu laiku visas vidusskolas ir datorizētas, un, kā jau minēju, pavisam drīz tiks pabeigta skolu pieslēgšana internetam. Skolotāji ir apmācīti darbam ar modernajām tehnoloģijām.

Lai pilnveidotu reģionālo sadarbību, Latvijas valdība aktīvi iesaistās Ziemeļu e–dimensijas rīcības plāna (ZeDRP) īstenošanā. Šis plāns saistībā ar Eiropas Savienības informācijas sabiedrības politikas — "e–Eiropa", "e–Eiropa+" — un nacionālajām e–iniciatīvām apliecina vēlēšanos būvēt vienotu reģiona ilgtspējīgas attīstības ceļu. Latvija atbalsta rīcības plānā izvirzītos uzdevumus ātrgaitas pētījumu tīklu infrastruktūras koordinētai izmantošanai tālmācības, telemedicīnas un digitālās bibliotēkas pakalpojumu īpatsvara palielināšanai. Tāpat mēs esam gatavi sniegt savu ieguldījumu Krievijas un ES kandidātvalstu pētījumu tīklu sakaru uzlabošanā. Mēs uzskatām, ka arvien vairāk uzmanības būs jāpievērš kopīgam darbam ICT drošības standartu paaugstināšanai. Ne tikai lai vairotu uzticību pārrobežu tirdzniecībai, izmantojot elektroniskos parakstus, bet arī lai aizsargātu datortīklus un izveidotu uzticamus e–valdības pakalpojumus, nodrošinot patērētāju uzticību e–biznesam.

Atskatoties uz veiksmīgiem sadarbības projektiem, gribu minēt arī starptautisko sadarbību sabiedrības iniciatīvas "Interreg" programmā — "Interreg III" (2000–2006), kura apvieno pārrobežu, transnacionālo un starpreģionālo sadarbību un kuras ietvaros ir sākts darbs pie tādiem projektiem kā "Baltic Rim Network", "Baltic Chain", "Baltic Palette", "Global City Dialog", "VASAB 2010+".

Šobrīd jau varam novērtēt pozitīvos rezultātus, ko Baltijas Ministru padomes Informācijas tehnoloģiju padomes ierosinātie kopīgie projekti "Baltcaris" kā "Eucaris" sastāvdaļa, ko īsteno Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija autotransporta uzskaites kontrolei, un "European Business Register", kura pārstāvis ir Latvijas Uzņēmumu reģistrs. Vērā ņemamus panākumus dod vides aizsardzības un ekoloģijas jautājumu saskaņots un vienots risinājums Baltijas jūras baseinā. Latvijā, Norvēģijā un Zviedrijā esošās unikālās piecu radioteleskopu sistēmas "European Ground Station Alliance" (Svalbāra, Tromse, Esrange, Stūrupa, Irbene) efektīva izmantošana dos agrāk nesasniedzamas iespējas vides monitoringa pilnveidošanā. Ceru, ka minētajiem projektiem pievienosies daudzi citi sekmīgi projekti.

Manuprāt, viens no šobrīd tuvākajiem kopdarbības uzdevumiem būtu identifikācijas karšu vai cita instrumenta izstrādes un lietošanas sinhronizācija, valstu likumdošanas aktu saskaņošana. Tas atvieglotu daudzu jautājumu risināšanu reģiona iedzīvotājiem. Palielinoties elektronisko dokumetu plūsmai, būtu lietderīgi apvienot arī pūles drošu un efektīvu elektronisko dokumentu arhivēšanas principu izstrādei.

Es ticu, ka Rīgas e–biznesa forums, kurā piedalās pasaules informātikas un telekomunikāciju tehnoloģiju virzītājfirmu, ekonomikas, audita un banku sektora līderi, Eiropas un pasaules starptautisko organizāciju augstas amatpersonas, kā arī reģiona valstu valdību pārstāvji, ar savu pieredzi un pasaules redzējumu dos vērā ņemamu ieguldījumu kopīgas pētījumu un tehnoloģiju sabiedrības, valdības un biznesa sektoru radošai sadarbībai. Lai rīcības plāns gūtu panākumus, ir svarīgi sākotnējie dati, uzkrātās pieredzes apkopošana un mehānismi tās nodošanai partneriem. Domāju, ka pēc foruma mēs vēl straujāk virzīsimies uz visu valstu kopīgo mērķi — uz zināšanām bāzētu informācijas sabiedrību.

Esmu gandarīts, ka šajā forumā mūs ar savu klātbūtni ir pagodinājis uzņēmumu un informācijas sabiedrības Eiropas komisārs Erki Likanena kungs, Igaunijas premjerministrs Marts Lāra kungs un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazauska kungs.

Vēlos pateikt paldies pasākuma rīkotājiem "Birojam 2000", kas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas atbalstu, neraugoties uz saspringto starptautisko situāciju, spēja panākt augsta līmeņa lektoru un dalībnieku dalību mūsu forumā. Esmu pārliecināts, ka turpmāk forums kļūs par tradīciju, kas stiprinās Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību ne tikai jaunās ekonomikas laukā, bet arī nodrošinās plašākas iespējas kultūras un citu sakaru aktivizēšanai.

Lietuvas Republikas premjerministrs Aļģirds Brazausks:

Runa Baltijas jūras reģiona e–biznesa foruma plenārsēdē Rīgā 2001. gada 27. septembrī

Dāmas un kungi! Mūsu foruma galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa valdības un uzņēmēju līmenī, lai sekmētu informācijas sabiedrības attīstību un veidotu harmonisku e–biznesa vidi reģionā. Ticu, ka tas radīs visus nepieciešamos apstākļus, lai darbotos gan e–pārvalde, gan e–komercija, gan e–bizness. Tādas ir šīs modernās prasības atklātai demokrātiskai sabiedrībai. Izolēta demokrātija ilgi neizdzīvos. Tas nozīmē, ka mums jārada vīzija Baltijas reģionā kopumā.

Mūsu mērķis ir pārrunāt informācijas sabiedrības politikas jautājumus, lai veicinātu tradicionālo biznesa veidu pāreju uz jauno ekonomiku. Valsts ekonomikas pamatrūpe ir rūpe par tās kapacitāti. Patlaban konkurētspēja ir kļuvusi par vienu no galvenajiem jautājumiem, kas interesē visas valdības un arī visas rūpniecības nozares. Informācija nekad nav bijusi tik svarīga mūsu ekonomikā kā patlaban.

Lai izprastu informācijas sabiedrības attīstību, ir jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Kā ekonomika un sabiedrība 21. gadsimtā izmantos zināšanas? Kādā veidā informācijas tehnoloģiju attīstība ietekmēs valdības? Kādas stratēģijas jāizstrādā valdībai, lai ar valsts institūciju starpniecību varētu izmantot informācijas tehnoloģijas? Kuras ir vissvarīgākās no visām informācijas tehnoloģiju radītajām iespējām? Atbildot uz šiem visiem jautājumiem, mēs varēsim sasniegt valsts pamatmērķi — celt iedzīvotāju labklājības līmeni.

Es domāju, ka informācijas tehnoloģijas ir stratēģiski svarīgs jautājums. Datoru un interneta izmantošana ir kļuvusi par mūsu zināšanu sastāvdaļu, taču tie nav galvenie komponenti. Ir vērojama vispārēja tendence palielināt produkcijas informācijas saturu. Šis komponents kopā ar kompāniju izmaiņām akcentē šo stratēģisko informācijas tehnoloģiju lomu. Ļoti svarīgs elements modernajā konkurencē nav vis informācijas daudzums, bet gan kvalitāte, kas pieejama ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, bet visai tautai. Tas ir ļoti svarīgi, lai uzturētu konkurētspēju dažādās tautsaimniecības nozarēs. Revolūcija telekomunikāciju jomā ir radījusi vienotu globālu ekonomiku. Viena no pamattendencēm ir pāreja no nacionālas valsts uz galveno operatoru darbību visā savienībā. Lielas nācijas pārveido sevi kā modernus informācijas tīklus. Lai tīkls darbotos, katram ir jāsaprot, ka viņš ir iesaistīts šai tīklā. Līdz ar to informācijas tīkls pārvēršas par nopietnu un spēcīgu struktūru. Pieņemsim, ka Baltijas reģions atrodas modernās virtuālās pasaules centrā. Atcerēsimies, kur mēs atrodamies. Daudzām valstīm pārmaiņu iespēja ir ļoti svarīga. Mēs varam definēt šo iespēju kā spēju sākt izmaiņas un sasniegt iecerēto mērķi. Es domāju, ka tas ir raksturīgs visām Baltijas valstīm, — mēs virzāmies uz nākotnes stāvokli, ko redzam kā savu stratēģisko mērķi.

Mans personīgais viedoklis par Lietuvu nākotnes Eiropā ir tāds, ka Lietuva būs valsts, kas ir orientēta uz informāciju un zināšanām un ir iekļāvusies globālā informācijas sabiedrībā. Lietuvas valdība informācijas sabiedrības veidošanu ir izvirzījusi par prioritāti. Galvenie tās mērķi Lietuvā ir noteikti Nacionālajā informācijas sabiedrības attīstības stratēģijā. Tajā ir uzskaitītas prioritātes, sasniedzamie rezultāti, atklāta Lietuvas specifika un galvenie mērķi saistībā ar Eiropas politisko iniciatīvu. Programma ir izstrādāta laika posmam no 2001. līdz 2004. gadam. Tā paredz vairākus apakšmērķus. Pamatinformācija par mūsu plāniem šajā jomā ir atrodama e–biznesa foruma brošūrā, tomēr gribētu minēt dažus no šiem mērķiem, ko izvirzījusi Lietuvas Republikas valdība. Valdība centīsies attīstīt vienotu e–apmācības programmu, kā arī izplatīs informāciju par ekonomiku, pamatojoties uz zināšanām un informāciju. Tā arī veidos elektronisku sistēmu, kas savienos visas valsts iestādes ar patērētājiem, kam ir nepieciešama valsts institūciju sniegtā informācija. Mēs veidosim arī elektroniskās datu bāzes, elektroniskos reģistrus, elektroniskās maksāšanas sistēmas, radīsim arī infrastruktūru e–parakstam, veidosim elektroniskos biznesa inkubatorus un, visbeidzot, radīsim vidi, kas nostiprinās drošības sistēmu un tādējādi palielinās transakciju drošību. Tikai tās tautas, kas būs attīstītas šajā jomā, spēs konkurēt globālajā ekonomikā nākamās paaudzes laikā. Lietuva arī var sasniegt pasaules līmeņa efektivitāti un veikt nopietnu progresu šajā jomā visos valdības un pārvaldes līmeņos, bet tam ir nepieciešami līdzekļi.

Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Pasaules bankas ziņojumā par stratēģiju, kā attīstīt uz zināšanām balstītu ekonomiku Eiropas Savienības kandidātvalstīs, ir teikts, ka kandidātvalstīs ir labi sagatavots darbaspēks, nepieciešamā kapacitāte zinātnē un tehnoloģijā, attīstītas arī komunikāciju sistēmas un nodrošināta pieaugoša atvērtība ārvalstu investīcijām. Tas, manuprāt, padara mūsu valsti par labu vietu pasaules ekonomikas procesu uztverei. Domāju, ka nākotnē mums nāksies sacensties ar Eiropas Savienības valstīm, un viens no mūsu mērķiem ir izturēt šo konkurenci un izmantot mums dotās iespējas.

Modernajā globalizācijas laikmetā ir kļuvis ārkārtīgi svarīgi veidot pareizās stratēģijas nākotnē. Tāpēc nacionālās politikas noteicējiem ir jāzina, kas notiek starptautiskajā vidē, kāds ir politiskais un ekonomiskais klimats pasaulē. Viņiem ir jāspēj formulēt hipotēzes par nākotni, lai varētu spert nepieciešamos soļus un laikus reaģēt uz izmaiņām. Kāpēc dažām nācijām tas izdodas, bet citām ne? Varbūt tāpēc, ka galvenais ekonomiskais resurss vairs nav kapitāls, dabas resursi vai darbaspēks, bet gan zināšanas. Un arī turpmāk galvenais resurss būs zināšanas. Vadošās valstis zināšanu sabiedrībā būs tās, kurās būs pietiekami augsts vispārējais līmenis, kurās valsts aparātā būs cilvēki ar zināšanām par to, kā izmantot vispārējās zināšanas ražošanas attīstībā, gluži tāpat kā veiksmīgs biznesmenis izmanto kapitālu.

Savas uzstāšanās beigās es gribētu teikt: ceļš beidzas šeit. Mums ir jāsaprot, ka nākotne atšķirsies no pagātnes. Tas ir acīm redzams, un mēs visi zinām, ka tas tā ir, bet uzvedamies, it kā to nepamanītu. Daudzi mūsdienu līderi vēl joprojām uzskata, ka kaut kas ir noticis ne tā, kā vajag, un cer, ka mēs varēsim atgriezties pie vecā stāvokļa un vecās situācijas. Es domāju, ka pagātne ir beigusies, ka ceļš, pa kuru mēs gājām visu laiku, ir beidzies, un tagad mums jāiet pa citu ceļu. Un mums ir jāpiemērojas jaunajiem apstākļiem, jo līdzšinējie principi vairs nedarbosies. Tas, kas bijis šodien, rīt tāds varbūt vairs nebūs. Galvenais avots šādiem stratēģiski domājošiem līderiem un vadītājiem, protams, ir atbilstoša izglītība. Cilvēki ir jāgatavo jaunajai zināšanu sabiedrībai, kā arī jāveido stimulējoša vide, lai šie cilvēki neaizbrauktu no mūsu valstīm. Tas nodrošinās mūsu konkurētspēju pasaulē.

Visbeidzot es gribētu jūs informēt, ka Starptautiskā informācijas apstrādes federācija ģenerālajā asamblejā, kas notika 2001. gada septembrī, ir izvēlējusies Lietuvu par vietu, kur notiks pirmais pasaules informācijas tehnoloģiju forums, kas, Lietuvas valdībai sadarbojoties ar Apvienotajām Nācijām un UNESCO, tiks rīkots 2003. gada augusta pēdējā nedēļā. Tā būs moderna konference par globālajām tendencēm informācijas tehnoloģijās. Tās rezultāts varētu būt ziņojums par politisko uzdevumu, dažādu aģentūru nodibināšana, privātsektoru iesaistīšana, sadarbība ar universitātēm, globālu rīcības plānu izstrāde. Uzskatu, ka šī konference palīdzēs samazināt plaisu starp attīstītajām valstīm, kas izmanto zināšanas savas labklājības vairošanai, un tām neattīstītajām valstīm, kas pietiekami aktīvi nepiedalās šajā revolūcijā. Ceru, ka daudziem no jums būs iespēja piedalīties šajā konferencē.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Kristīne Valdniece, Artis Nīgals, "LV" korespondenti