Lai pašvaldības pieņemtos spēkā un varēšanā

Otrdien, 25.septembrī, Ministru kabinets (MK) pamatā akceptēja īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa iesniegto stratēģiju konceptuālā ziņojuma par pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu virzīšanai izskatīšanai Saeimā. Pats ziņojums par administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu gan netika akceptēts, bet ministram tika uzdots nedēļas laikā to precizēt. Tāpat J. Krūmiņam, ņemot vērā MK izteiktās piezīmes un priekšlikumus, uzdots precizēt Saeimas lēmumprojektu, pievienot nepieciešamo papildu materiālu un veikto aptauju apkopojumu un iesniegt tos Valsts kancelejā.

Lēmumprojektu paredzēts iesniegt Saeimā kopā ar ziņojumu, un tas šobrīd nosaka, ka Saeimai būtu jāatbalsta ekonomiski un sociāli attīstīties spējīgu pašvaldību veidošanās, ņemot par pamatu vienotu Latvijas teritorijas administratīvā iedalījuma projektu, kas nosacīti paredz 102 vietējo pašvaldību izveidošanu. Paziņojuma projektā arī norādīts, ka Saeima atzīs par nepieciešamu nodrošināt administratīvi teritoriālo reformu (ATR) ar valsts atbalsta programmām autoceļu sakārtošanai, pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidošanai, sabiedrības informēšanai, izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanai, administratīvo teritoriju robežu aprakstu un īpašuma reģistrācijas sakārtošanai un finansu dotācijām pašvaldībām, kas veic brīvprātīgu apvienošanos.

Ja Saeima sagatavoto paziņojumu atbalstīs, tad valdībai tiks uzdots turpmākajā reformu periodā iekļaut minēto nepieciešamo pasākumu nodrošinājumu kārtējos gada budžeta likumprojektos un valsts investīciju programmās. Tāpat MK tiks uzdots nodrošināt, lai pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda dotācijas jaunizveidotajiem novadiem nebūtu mazākas par kopējo dotāciju attiecīgajām pašvaldībām pirms apvienošanās un sagatavot grozījumus ATR likumā, lai precizētu reformas procedūras jautājumus, veicot reformu pēc vienota Latvijas teritorijas administratīvā iedalījuma projekta.

Pēc MK sēdes J. Krūmiņš žurnālistiem atzina, ka valdības sēdes laikā gūta pārliecība par valdības ieinteresētību reformas virzībā. Līdz ar to J.Krūmiņa vadītais sekretariāts ir apņēmies mēneša laikā sagatavot grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, lai šo jautājumu virzītu steidzamības kārtībā. Savukārt ziņojums tiks precizēts, lai tas būtu vieglāk saprotams Saeimas deputātiem un arī iedzīvotājiem, norādīja ministrs. Arī Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Arvīds Pīlēģis "Latvijas Vēstnesim" atzina, ka sēde bijusi saspringta un diskusijas pat ieilgušas, taču ministru panāktais lēmums liecinot par valdības nostāju. Viņš piebilda, ka konceptuālais ziņojums pirms nodošanas Saeimai tiks precizēts. Jāatgādina, ka īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās konceptuālo ziņojumu MK uzdeva sagatavot šā gada 3. jūlija sēdē, kad valdība sprieda par pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apspriešanas rezultātiem un ministriju atzinumiem.

Iesniegšanai Saeimā sagatavotajā ziņojumā, kas vēl tiks precizēts, norādīts, ka administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību nosaka pretruna starp pārvaldes veco formu jeb teritoriālo iedalījumu un jauno saturu jeb pašvaldību kompetenci.

Lai izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas un pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, ir jārod atbilde uz jautājumu, kā izveidot pašvaldību, kas būtu demokrātiska un reizē arī ekonomiski efektīva un attīstīties spējīga. Tālāk ziņojumā izvērtēta pašreizējā situācija, atzīstot, ka šobrīd notiekošās aktivitātes nav pietiekamas, jo ATR likums pieņemts jau 1998.gadā, bet izveidotas tikai 11 apvienotās pašvaldības. Ziņojumā aplūkots Latvijas teritorijas administratīvā iedalījuma projekts nosacīti 102 pašvaldībās, kas veidots, apkopojot rajonu izpētes projektu datus. Pēc projektā noteikto kritēriju uzskaitīšanas ziņojumā teikts, ka tālākai sekmīgai reformas virzībai nepieciešams precizēt reformas procedūru apstākļos, kad tā notiek pēc vienota Latvijas teritorijas administratīvā iedalījuma projekta. Piedāvājot par šādu projektu uzskatīt 102 pašvaldību projektu, ziņojumā uzsvērts, ka galīgā projekta apstiprināšana būs jāuztic valdībai, bet svarīgā lēmuma pieņemšanai tai nepieciešams Saeimas pilnvarojums.

Ziņojumā izvērtēts arī pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās periods un priekšlikumi papildu ekonomiskajiem stimuliem reformu veikšanai. Brīvprātīgai pašvaldību apvienošanai būtu jānotiek atbilstoši apstiprinātajam 102 pašvaldību modelim, bet tā, lai daudzie reformas pasākumi netiktu atlikti uz ATR likumā paredzēto beigu periodu, pašvaldības jāmudina brīvprātīgi reformēties, saglabājot 5 procentu mērķdotāciju visu likumā reformām paredzēto laiku. Paredzēti arī citi ekonomiskie stimuli, kā, piemēram, reformētajām pašvaldībām paredzēt iespēju no 2004.gada ar likumu noteiktās robežās patstāvīgi noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, piešķirt teritorijas plānošanas mērķdotācijas reformētajām pašvaldībām un iekļaut šīs pašvaldības valsts investīciju programmās.

Ziņojumā pievērsta uzmanība arī piespiedu reformas procesam no 2004.gada 1.janvāra līdz 30.novembrim, nepieciešamajām reformas atbalsta programmām, rajonu funkciju izmaiņām reformas realizācijā un reformas tehnisko jautājumu risināšanai. Uzsvērts, ka pēc apvienošanas administratīvā kārtā visi apvienoto vietējo pašvaldību deputāti nezaudēs deputātu statusu un veidos jaunās pašvaldības domi. Reformas atbalstam nepieciešams īstenot vairākas programmas, kā, piemēram, Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programma, pašvaldību vienotās informācijas sistēmas programma un citas.

Saeimai iesniedzamā ziņojuma projekta nobeigumā teikts: lai sekmīgi turpinātu pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, ir jāapstiprina vienots visas Latvijas teritorijas administratīvā iedalījuma projekts un jānosaka tā realizācijas procedūra. Apstiprinot administratīvā iedalījuma galīgo variantu, ieteikts konsultēties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Tiek uzsvērts, ka, novilcinot vienota projekta apstiprināšanu, var tikt apdraudēta līdzsvarota un ilgtspējīga valsts ekonomiskā attīstība, kas būtu par šķērsli administratīvās kapacitātes paaugstināšanai un valsts ārpolitikas kursa īstenošanai. Ieteikts atbalstīt pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās iniciatīvas realizēšanu atbilstoši vienotā iedalījuma projektam, pieļaujot pakāpenisku apvienošanos noteikto teritoriju ietvaros.

Lai reforma notiktu aktīvi, būtu jāpaplašina pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās stimuli, bet reformas valsts atbalsta programmas jānodrošina ar valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat ieteikts, ka reformas pasākumi ir jāpabeidz līdz 2004.gada 30.novembrim, lai nākamās pašvaldību vēlēšanas notiktu jaunizveidotajās teritorijās, bet reģionālo izpildinstitūciju izveidei par pamatu ieteikts izmantot pašreizējās reģionālās attīstības aģentūras.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore