Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Televīzijā 27.septembrī

Intervija Latvijas Televīzijā 27. septembra raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Vada Andris Jakubāns

— Labvakar! Šodien es ļoti daudz par jums esmu runājis. Man viens ļoti informēts cilvēks pūlējās iestāstīt, ka jūs tūlīt stāšoties Repšes partijā. Es teicu, ka tas nevar būt. Kuram ir taisnība?

Jānis Straume: — Mani ļoti pārsteidza šī ziņa, kuru es saņēmu, atrodoties oficiālā vizītē Nīderlandē. Pārsteidza divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc ka ar Repšes kungu es pēdējo reizi tikos šī gada 21. augustā, kad mēs viens otru apsveicām ar Latvijas neatkarības atjaunošanas 10. gadadienu. Un, otrkārt, tāpēc, ka žurnālisti pauž manā vietā manas domas par to, kā es vērtēju situāciju savā partijā. Neapšaubāmi es esmu "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK dibinātājs un šīs apvienības priekšsēdētāja vietnieks. Tā ir mana atbilde uz šo jautājumu.

— Bet bija gadījums, kad Kiršteina kungs, kurš bija vienas partijas priekšsēdētājs, aizgāja uz citu partiju un nekas nenotika.

J.Straume: — Es domāju, ka mūsu partijai nebūs raksturīga šāda staigāšana, jo tā ir dibināta uz stabilām vērtībām. Es domāju, laiks pierādīs, ka šīs vērtības ir pietiekami dzīvotspējīgas. Komanda, kas ir izveidojusies vairāku gadu laikā, strādājot gan opozīcijā, gan pozīcijā, vēl sevi parādīs.

— Ļoti daudzi uzskata, ka Repše ir kapu zvans "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, "Latvijas ceļam" un Tautas partijai. Uzskata, ka Repše paņems visas labējo partiju balsis, un tās pārvērtīsies par tādām sīkām partijiņām.

J.Straume: — Es domāju, ka tas nebūs kapu zvans. Es vērtēju Repšes kunga ienākšanu politikā visnotaļ pozitīvi, kaut vai tā iemesla dēļ, ka labēji centriskais bloks un labējās partijas jau vairākus gadus ir bijušas valdošās Latvijā. Viena konkurenta ienākšana politiskajā arēnā nāks par labu gan valdošajām partijām, gan arī sabiedrībai kopumā.

— Jā, bet tik daudz līdzīgas partijas… Tas jau ir drusciņ par traku.

J.Straume: — Es domāju, tas ir nākotnes jautājums. Par to, pirmkārt, lems vēlētāji, kurām no šīm partijām tiks dota priekšroka. Laiks rādīs, varbūt būs zināmas izmaiņas politiskajā spektrā, domājot par partiju konsolidēšanos.

— Jūs 10 gadus esat bijis pie varas. Ko jūs darīsiet, ja nākamās vēlēšanās jūsu partija netiks ievēlēta?

J.Straume: — Tas, ka es šobrīd neesmu dakteris, nenozīmē, ka es nevarētu atkal atgriezties savā profesijā. Man ir pietiekami šaura specialitāte, lai tajā atgriezties nebūtu neiespējami.

— Bet pēc tāda pārtraukuma jums taču būtu jāliek eksāmeni.

J.Straume: — Jā, protams.

— Par 11. septembri. Visi saka, ka ir jauna situācija pasaulē un nekas vairs nebūs tā, kā pirms 11. septembra. Vai jūs Saeimā jūtat šo jauno situāciju?

J.Straume: — Tieši šobrīd sabiedriskā dzīvē Latvijā šo situāciju var izjust vairāk emocionālā līmenī. Bet tas, ka pasaule ir izmainījusies, neapšaubāmi ir jūtams, tiekoties ar politiķiem no lielākajām pasaules valstīm.

— Jūs nupat bijām Roterdamā, Amsterdamā, Hāgā, vai jums bija pārrunas par šo lietu?

J.Straume: — Neapšaubāmi. Bija arī pārrunas, kas saistījās ar mūsu virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Tās lielā mērā saistījās ar 11. septembra notikumiem ASV — kā tālāk attīstīsies situācija, kā šie notikumi ietekmēs ES un NATO tālāku paplašināšanos. Katrā ziņā šis satraukums ir jūtams. Un daudzas globālas lietas tiek saistītas ar to, kāda būs ASV un tās sabiedroto reakcija.

— Daudzi uzskata, ka NATO vairs nav vajadzīga, jo tā nevar vērsties pret teroristiem. Ir vajadzīgi specdienesti.

J.Straume: — Es domāju, ka NATO loma nav tikai cīņa pret terorismu. NATO misija ir aktualizējusies, un šī organizācija pastāvēs. Šie notikumi lielā mērā konsolidēs NATO dalībvalstis un kandidātvalstis ap zināmā mērā vecām vērtībām jaunā skatījumā.

— Es redzēju televīzijā kadru, kur bija lords Robertsons un viņam pie labās rokas sēdēja Krievijas kara ministrs. Tā ka var būt tā, ka mēs ar Krieviju satiekamies NATO lokā. Vai būs kāda atšķirība starp Krieviju — NATO dalībnieci un Krieviju — NATO pretinieci?

J.Straume: — Es domāju, līdz tam, kad Krievija kļūs par NATO dalībvalsti, vēl paies zināms laiks, bet fakts, ka Krievijas augstas militārpersonas šajā situācijā aktīvi kontaktē ar kolēģiem no NATO, manuprāt, ir tikai apsveicami.

— Kā jūs domājat, vai mēs mācēsim izmantot Krievijas un NATO saspēli, šo jauno situāciju? Jo pašlaik mēs mākam spēlēt tikai situācijā: mums vajag NATO, mums nevajag Krieviju. Patiesībā tagad Baltijas valstu situācija kļūst sarežģītāka.

J.Straume: — Situācija bija sarežģīta, un tā ir sarežģīta arī šobrīd. Būtiskākais ir tas, lai deklarācijas līmenī nepaliktu ASV un Eiropas ietekmīgāko valstu nostādne jautājumā par NATO paplašināšanos un Krievijas veto tiesībām. Tas, ka Krievijas un NATO attiecības nākotnē var būt ļoti dažādas, tas arī ir skaidrs.

— Man ir skatītāja vēstule, kurā teikts, ka Putins un Bušs sēž pie viena galda un patiesībā top jauns pakts, par kuru mēs neuzzināsim. Jo šajās sarunās gan vienai, gan otrai pusei ir kaut kas jāupurē. Un Krievija var teikt: lieciet to Baltiju mierā.

J.Straume: — Tādas bažas, protams, var rasties. Šajā situācijā šos apstākļus mēs varam ietekmēt, tikai skaidri paužot savu pozīciju, un tā šobrīd no Latvijas puses arī skaidri tiek pausta. Mēs šos procesus varam ietekmēt tikai tik daudz, cik tas ir iespējams.

— Kontaktējoties ar Ameriku?

J.Straume: — Amerika šobrīd ir nozīmīgākais faktors.

— Mani ļoti aizkustināja Amerikas zvaigžņu koncerts, kurā uzstājās slaveni dziedātāji un aktieri un lūdza ziedot naudu cietušajiem un to ģimenēm. Toms Henks lūdza ziedot kāda ugunsdzēsēja ģimenei, sakot, ka visa Amerika ir viena liela ģimene. Vai mēs Latvijā varam teikt, ka mēs visi esam viena kopīga ģimene?

J.Straume: — Šobrīd mēs to teikt nevaram. Taču mūsu sarežģītajā etniskajā situācijā, ņemot vērā kādas ir attiecības starp pamatnāciju un tā sauktajām minoritātēm, mēs virzāmies uz priekšu gluži civilizēti. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc mūs pietiekami augstu novērtē gan Amerika, gan Eiropas valstis.

— Desmit gadus atpakaļ šī vienotība bija fantastiska. Tāpat arī barikāžu laikā. Tagad, paskatoties uz latviešu un krievu avīzēm, šī atšķirība ir traģiska. Tā ir izjukusi ģimene, kas taisās šķirties. Manuprāt, šīs atšķirības arvien vairāk padziļinās.

J.Straume: — Tāds iespaids varbūt var arī rasties. Tas, kā attīstīsies attiecības ar dažādu nacionalitāšu cilvēkiem, būs atkarīgs no tā, kā mēs spēsim realizēt sabiedrības integrācijas programmu. Reāli šī programma ir sākusi darboties tikai pēdējā pusotra gada laikā.

— Rīgas astoņsimtgade bija gadījums, kad viss bija kārtībā, pat noziegumu nebija. Dažādu nacionalitāšu cilvēki bija ļoti draudzīgi, lai gan spaidīšanās tur bija drausmīga un varēja noskaisties pamatīgi, bet visi bija ļoti laipni. Es tā iedomājos, ja mums uzbrauktu virsū kādam baznīcas tornim, mums sāktos jaunas ķildas, bet Amerika prata savienot nāciju. Vai Latvijā pie varas esošajām partijām ir tāds mērķis — apvienot nāciju?

J.Straume: — Neapšaubāmi. Nacionālā identitāte pastāvēs un tiks uzturēta, taču sabiedrības integrācija ir visu Latvijas politisko spēku konsenss.

— Kā jūs vērtējat Gardas kungu un viņa aktivitātes?

J.Straume: — Es domāju, ka eiroskepticisms un šāda veida idejas ir jāuztver pietiekami veselīgi, jo tas liecina, ka nācija ir spējīga domāt un attīstīties. Manuprāt, nevajag piešķirt pārāk lielu vērību Gardas kungam un viņa izdotajai grāmatai. Jo rezultāts, ko centās panākt daži sabiedrībā pazīstami cilvēki, bija ar pretēju efektu.

— Vai jūs esat par šādu likumprojektu, kas paredz dekolonizāciju?

J.Straume: — Vispirms es gribu redzēt šo likumprojektu. Grāmatu, protams, es esmu lasījis, tā ir ļoti interesanta, ir interesanti vēsturisko faktu konstatējumi. Ir viena problēma, ka šo ideju autoriem nav pozitīvās programmas. Faktu konstatācija, tas, protams, ir labi, kā arī tas, ka jaunieši interesējas par vēsturi un asi uztver daudzas negācijas. Tajā pašā laikā es domāju, pašai sabiedrībai ir vajadzīga pozitīvā programma.

— "Tēvzemei" ir šāda programma?

J.Straume: — Es domāju, ka mūsu programma ir diezgan skaidra. Mums neapšaubāmas prioritātes ir NATO un Eiropas Savienība, jo tas ir vienīgais ceļš, kā var saglabāt savu identitāti.

— Tikai zem NATO? Man nāk prātā vēl senāki notikumi Rīgas domē, kad jums bija iespēja strādāt kopā ar sociāldemokrātiem. Mēs "4. studijā" par to runājām ar Bojāra kungu, kurš teica, ka Rīgas dome varētu būt kā putns ar diviem spārniem. "Tēvzemes un Brīvības" spārns nolūza. Toreiz bija dīvains formulējums: atteikties no koalīcijas, bet saglabāt amatus. Tas izklausījās diezgan smieklīgi.

J.Straume: — Šobrīd Rīgā darbojas sociāldemokrātu un Jurkāna–Rubika bloka koalīcija, kuru atbalsta nelielās partijas. Atrašanās atsevišķos amatos ir laika jautājums. Situācija pati parādīs, kurā pusē kurš cilvēks ir. Karpoviča kunga gadījumā ir skaidrs, kurā pusē viņš ir.

— Viņš grib strādāt, viņš negrib kaukt opozīcijā. Tas nav viņa dabā.

J.Straume: — Droši vien tas nav viņa dabā.

— Kā bija Kalnozola gadījumā?

J.Straume: — Partijas nostāja bija pilnīgi skaidra. Mēs bijām izgājuši no koalīcijas, un kāda mūsu biedra slepeni slēgts līgums ar opozīciju viennozīmīgi arī tika iztulkots no mūsu partijas puses.

— Tātad jūs ieņemat diezgan skarbu pozīciju.

J.Straume: — Šī pozīcija ir pilnīgi skaidra un precīza. Mūsu nostāja Rīgā ir tikai loģiska. Manuprāt, tas, kā situācija tālāk attīstīsies, pierādīs to, ka koalīcija, kas šobrīd ir vadošā, nespēs vadīt Rīgu pietiekami konstruktīvi.

— Jūs, protams, spētu labāk vadīt…

J.Straume: — To ir grūti pateikt.

— Ir ziņas, ka sarunas par 2002. gada budžetu ir nonākušas strupceļā. Ir drausmīgi citāti no avīzēm, kuros rakstīts, ka Šķēle jautā, vai "Latvijas ceļa" ministri vispār kaut ko saprot no skaitļiem, ka Māra Gaiļa un Viļa Krištopana valdības laikā budžeta deficīts ir bijis nesamērīgi augsts, bet iekšzemes kopprodukts ir nevis pieaudzis, bet krities. Vārdu sakot, iet vaļā liels mačs, kurā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK prasa budžeta ienākumu palielinājumu. Bet Tautas partija saka, ka neko nevar palielināt. Bērziņš, premjers, teica, ka viņš ir divreiz uzmanīgāks par valūtas fondu. Cik es saprotu, TB/LNNK grib naudu medicīnai.

J.Straume: — Mēs vēlamies objektīvi novērtēt ieņēmumu bāzi. Gan Starptautiskais valūtas fonds, gan citi faktori norāda, ka tās prognozes, kas ir šobrīd, ir stipri pazeminātas. Kas attiecas uz veselību, tad neapšaubāmi šim sektoram pieaugums ir ļoti minimāls. Mūsu pozīcija ir tikai loģiska, kamēr šis projekts vēl ir valdībā, panākt risinājumu, lai pieaugums būtu manāms.

— Kāpēc finansu Bērziņš grib "piegriezt" "Tēvzemi un Brīvību", kas prasa naudu medicīnai?

J.Straume: — Te ir gan Bērziņa kunga uzmanība, gan partiju savstarpējās nesaskaņas, kuras šogad ir sākušās ļoti ātri. Tas liecina, ka partijas meklē savu identitāti, gatavojoties vēlēšanām. Budžets ir ļoti nopietns kaujas lauks.

— Medicīnai ārkārtīgi ir vajadzīga nauda, tur jums ir taisnība. Repšes partija prasīja 7 procentus veselībai no budžeta. Vineta Muižniece teica, ka tiks sasaukta vesela konference, veltīta budžeta filozofijai. Šīs lietas ir grūti diskutējamas. Tas tā ir arī Krievijas valdībā.

J.Straume: — Skaidrs ir viens, ka nākamā gada budžets netiks iesniegts kā līdz šim 1. oktobrī. Tas notiks vēlāk. Taču esmu pārliecināts, ka valdība un valdošās partijas vienosies par risinājumu, kas vairāk vai mazāk apmierinās visus.

— Vai tas nebūs vairāk kā teātris?

J.Straume: — Es domāju, būs gan teātris, gan kompromiss.

— Šodien kaut kas tika pieņemts attiecībā par sertifikātiem.

J.Straume: — Saeima ir izskatījusi 2. lasījumā grozījumus likumā par sertifikātiem, un sertifikātu lietošanas termiņš tiks pagarināts.

— Un kāds ir datums?

J.Straume: — Runāt par konkrētiem datumiem mēs varēsim tad, kad likumprojekts būs sagatavots 3. lasījumam.

— Jūs domājat, ka datumos var kaut kas mainīties?

J.Straume: — Jā, bet pats fakts par sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšanu nemainīsies.

— Es lasīju vienā krievu avīzē, ka Saeimā ir uzbūvēta somu pirts. Vai tā ir?

J.Straume: — Saeimā mēs pēc vairāku gadu cīņas esam atguvuši māju Torņu ielā 3/5, un visiem Saeimas deputātiem būs iespēja tikt pie sava darba galda.

— Bet pirts ir vai nav?

J.Straume: — Pirts ir projektēta, tāpat kā trenažieru zāle.

— Vēl nav gatava?

J.Straume: — Vēl nē, bet būs.

— Tauta varēs iet mazgāties. Es gribētu nolasīt vienu vēstuli. To raksta Vilis Bormanis. "Ārkārtīga izmisuma spiests rakstu jums šo vēstuli. Es dzīvoju savās tēva mājās Gulbenes rajona Beļavnieku pagasta "Gravās". Esmu pensionārs. Inflācija ir 3 procenti, bet pensionāriem pie pensijas pieliks tikai 1,3 procentus. Sirds sažņaudzas, kā tālāk izdzīvošu. Man par zālēm jāmaksā vairāk nekā 30 lati mēnesī. Lasīju, ka Pasaules tirdzniecības centra darbinieki vienās brokastīs izlietojot tādu naudas daudzumu, kas pārsniedz trešās pasaules valstu zemnieka gada ienākumus. Man gan gada ienākumu nav, lai gan skaitos zemnieks. Es vēršos pie jums kā visdziļākais savas zemes patriots un brīdinu, ka Latvija ir nozagta. Tajā aug izmisīgs naids pret pastāvošo valdību. Ar visdziļāko cieņu, Vilis Bormanis".

Jūs 10 gadus esat bijuši pie varas, un patrioti vēršas pret patriotiem, kas ir bijuši pie varas. Kāda ir šī situācija?

J.Straume: — Jautājums par pensiju likumu būs vēl viens pārbaudes akmens valdošajām politiskajām partijām. Darbs pie šī likuma jau notiks šajā sesijā. Notiek politiskās konsultācijas gan starp partijām, gan ar Pensionāru federāciju. Man ir pārliecība, ka šoreiz mēs vienosimies par tādiem pensiju likuma grozījumiem, ka pensiju likums vismaz tuvāko piecu, desmit gadu laikā nebūs jāgroza.

— Problēma jau ir cita. Patriotiski noskaņoti cilvēki ir pret patriotiem, kas sēž valdībā.

J.Straume: — Vienmēr būs cilvēki, kas būs opozīcijā valdībai. Un dažreiz tam ir vairāk objektīvi pamatojumi un dažreiz mazāk.

— Paldies.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā