"Maskavas nosodījums"
"Tages–Anzeiger"
— 2000.04.26.
ANO Cilvēktiesību komisija Ženēvā otrdienas vakarā nosodīja Maskavu par cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā.
Tas notiek pirmo reizi Komisijas 50 gadu pastāvēšanas laikā, kad viens no pastāvīgajiem Pasaules drošības padomes dalībniekiem tiek nosodīts. Rezolūcija, ko iesniedza ES un kurai pievienojās ASV un vienpadsmit citu valstu, Maskavai pieprasa izmeklēt Krievijas karavīru izdarītos cilvēktiesību pārkāpumus un atļaut netraucēti ierasties Čečenijā ANO cilvēktiesību ekspertiem.
Balsojums padevās pārsteidzoši skaidrs: 25 valstis nobalsoja "par", 19 atturējās, bet septiņas valstis — Krievija, Ķīna, Kuba un Indija — balsoja "pret" rezolūciju. Divas no 53 ANO Komisijas dalībvalstīm netika pārstāvētas. Balsojums notika pēc nedēļu ilgām sarunām ar Krieviju, kurās cīkstējās par vienotu pozīciju. Ja panāktu vienošanos, to būtu nolasījis ANO Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs. Tomēr otrdienas pēcpusdienā sarunas piedzīvoja neveiksmi. Krievija pat noraidīja formulējumu, kuru pirmā Čečenijas kara laikā ar Maskavas piekrišanu nolasīja ANO komisija.
Krievijas un Ķīnas vēstnieks Cilvēktiesību komisijā pastāv, lai konflikts Čečenijā būtu Krievijas "iekšējā lieta". Krievijas armijas rīcība esot "nepieciešams un attaisnots pasākums" pret "teroristu draudiem ar Čečenijas brīvības cīnītāju palīdzību". Viņi norādīja uz Dienvidslāvijas karu un NATO valstīm, kuras atbalstīja rezolūciju un pārmeta "dubultmorāli’’.