Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio 27.septembrī

Intervija Latvijas Radio 27. septembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Šīsdienas darba kārtība jums ir pietiekami saspringta, vairāki kaimiņvalstu premjeri ir Latvijā, un es esmu pateicīgs par to, ka jūs esat atradis laiku un ieradies šeit, Latvijas Radio. Tomēr droši vien sāksim ar galveno jautājumu, kas ir izraisījis vislielāko interesi, — šorīt no rīta ir izsūtīts jūsu paziņojums arī visiem masu medijiem, kurā ir pausta kritika finansu ministram, runājot par nākamā gada budžeta izskatīšanu.

Andris Bērziņš: — Jā, tā ir vienkārši mana atbildes reakcija uz to, ko pauda Tautas partijas vadonis Andris Šķēle, izsaucot, mani nākampirmdien uz Tautas partijas frakcijas sēdi, lai skaidrotu, kādēļ budžets iekavējas. Es esmu mēģinājis ar konkrētiem argumentiem paskaidrot, ka faktiski budžeta kavēšanās savā veidā ir saistīta ar to, ka Finansu ministrija ļoti bieži maina savu pozīciju un ka finansu ministrs ir iedomājies, ka viņam vienīgajam ir tiesības izlemt jautājumus, kas ir saistīti ar finansēm, un faktiski mēģina šādā veidā nostādīt valdību ļoti smieklīgā situācijā. Katrā gadījumā es joprojām esmu optimistiski noskaņots par to, ka mums izdosies atrast pozitīvus risinājumus, valsts budžetu sastādot un iesniedzot, un jāsaka, ka nekas katastrofāls nenotiks, ja mēs to iesniegsim vienu nedēļu vēlāk.

— Par ko tad jums tie strīdi ir? Jo, spriežot pēc jūsu sacītā, valdības sēdes, vismaz pēdējā, nav bijusi tā mierīgākā.

A.Bērziņš: — Valdības sēdes jau reti kad ir tādas ļoti mierīgas. Ir daudz jādiskutē par visām lietām, bet galvenais mums ir par budžeta ieņēmumu daļu, par prognozēm. Budžeta izdevumu daļa ir atkarīga no tā, kā tiek novērtēta budžeta ieņēmumu daļa. Mēs ļoti labi apzināmies, cik sarežģīta ir situācija pašlaik, it īpaši pēc 11.septembra, kad faktiski pasaules valūtas fondi un biržas ir, ja tā var teikt, nokritušas lejā, visas likmes ir samazinājušās, un var spriest, ka ekonomiskā aktivitāte ir tāda apdraudēta, arī stabila ekonomiskā aktivitāte nākamajā gadā.

Tieši tāpēc mēs pieņemam ļoti konservatīvas prognozes, un viena no mērauklām, kuru mēs piemērojam, ir Starptautiskais valūtas fonds, kas nekad nav izcēlies ar optimistiskām prognozēm. Un, ja Starptautiskais valūtas fonds mums saka konkrētu prognožu līmeni, tad tā varētu būt tā mēraukla, ap kuru risināt diskusijas. Jāsaka, ka Finansu ministrija šodien ir divkārt konservatīvāka nekā Starptautiskais valūtas fonds, un man ir grūti paskaidrot, kāpēc; un arī Gundaram Bērziņam nav pietiekami korektu argumentu, skaidrojot savu pozīciju. Tie ir empīrisku pieņēmumu līmenī, mums tiešām bija ļoti lielas diskusijas, un mēs valdības sēdi pārtraucām, tā arī neizlēmuši šos jautājumus. Pretējā gadījumā mēs, protams, būtu budžetu iesnieguši laikā.

— Es saprotu, ka finansu ministra nostāja ir labāk būt piesardzīgiem, zinot to, ka situācija pasaulē nav droša, nekā pārāk optimistiskiem?

A.Bērziņš: — Finansu ministriem visiem ir jābūt skopiem pēc definīcijas; un, ja finansu ministrs tāds nav, tad viņš nevar būt par finansu ministru — tas ir pilnīgi godīgi. Bet, runājot par šīm budžeta prognozēm, mums bija jautājumi, uz kuriem mēs neradām pārliecību, ka Finansu ministrijai ir konkrēts viedoklis.

— Es saprotu, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir akcīzes nodoklis. Vai tā?

A.Bērziņš: — Arī akcīzes nodoklis ir viens no diskusijas objektiem. Šajā akcīzes nodoklī ir vairākas sastāvdaļas: tur ir gan degvielas patēriņš, gan arī ieņēmumi no alkohola, un jāsaka, ka stiprā alkohola patēriņš Latvijā krītas, tas pēc būtības ir labi. Lai aug alus patēriņš, lai aug vīna patēriņš, lai nav šī stiprā alkohola, bet tai pašā laikā, runājot par akcīzes nodokļa ieņēmumiem, mums ir šie ieņēmumi jāsabalansē. Un pēdējā ceturksnī lietoto mašīnu tirdzniecība ir palielinājusies par 87 procentiem, tas liecina par to, ka cilvēki, kuriem parādās kāda lieka nauda, pērk sev mašīnu, jo tas ir bijis sapnis kopš seniem laikiem — braukt ar savu mašīnu. Un tad nevaram mēs būt tik konservatīvi, ka prognozēt ieņēmumus no degvielas akcīzes mazākus, nekā tie ir šajā gadā. Es šeit pārāk tehniskas lietas sāku stāstīt...

— Bet par tām tehniskajām lietām, es saprotu, arī ir strīds, jo Valsts ieņēmumu dienests piemēram, runājot par tām pašām lietotajām mašīnām, saka, ka 35 tūkstoši uz ceļiem esot pēdējā laikā konstants skaitlis, jo izietās tehniskās apskates un atļaujas braukšanai neesot palielinājušās — vienkārši vecās mašīnas tiek norakstītas un pamestas krūmos.

A.Bērziņš: — Nu tad jau mums vajadzētu apskatīties, kā tika iekasēta akcīze 1997./1998.gadā pirms Krievijas krīzes, tad redzēsim, kāds faktiski bija patēriņš tajā laikā, es nedomāju, ka mašīnu skaits būtu samazinājies salīdzinājumā ar to laiku. Protams, ir nedaudz mainījusies struktūra, bet neviens šobrīd nevar pierādīt, kāpēc un kā. Iekasēšanas problēmas tur ir ļoti lielas, vienkārši ir jāsāk nopietnāk iekasēt, un finansu ministram ir jāizdara nopietni secinājumi par to, kā tiek iekasēts akcīzes nodoklis, kāpēc šis nodoklis netiek iekasēts. Pagaidām šādas rīcības un darbības es neredzu.

— Valsts ieņēmumu dienests saka, ka viņi šobrīd, piemēram, pievērš uzmanību tiem pašiem, kas tirgo, jo tur varētu atrast kādas nelikumības, un mēs zinām, kādas problēmas rodas "Statoil" un "Viada"...

A.Bērziņš: — Es netaisos darīt darbu Gundara Bērziņa vietā. Gundaram Bērziņam jātiek pašam galā ar saviem uzdevumiem, viņa uzdevums ir nodrošināt budžeta ieņēmumus. Un, ja tā vietā, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumus, mēs vairāk runājam par to, ka jāsamazina prognoze, tad tā nav korekta pozīcija, un tas ir viens no diskusiju objektiem, par ko mēs runājam.

— Vēl, runājot par šiem ieņēmumiem, šogad ne pārāk labi veicās, un finansu ministrs sacīja, ka viens no iemesliem ir tas, ka prognoze bija uzlikta stipri liela — kādi 15 procenti salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, kas liecina, ka šobrīd vienkārši to nevar pavilkt.

A.Bērziņš: — Vienmēr jau tā var teikt, ka prognoze ir bijusi par lielu, bet šī prognoze bija mazāka nekā tad, kad Andris Šķēle bija valdības vadītājs. Tāpēc pieiet visām lietām ar divējādu mērauklu un prognozi, vienā gadījumā vērtēt vienādi un otrā gadījumā citādi — tas atkal nav korekti, tur atkal ir tas diskusijas objekts, par ko mēs runājam.

— Vai šīs diskusijas jums var beigties priecīgi vai bēdīgi?

A.Bērziņš: — Es ceru, ka šīs diskusijas beigsies priecīgi.

— Bet ko jūs darīsit tad, ja tās beigsies bēdīgi?

A.Bērziņš: — Nu, tad es būšu bēdīgs.

— Tad jūs būsit bēdīgs, jo finansu ministrs saka, ka viņš neredzot iespēju piekāpties un veidot budžetu tādu, kurš var aiziet pārāk lielos mīnusos.

A.Bērziņš: — Finansu ministram neviens neprasa veidot tādu budžetu, kurš aiziet lielos mīnusos. Finansu ministram — tieši otrādi — tiek teikts, ka prognozes ir jāliek saprātīgas, bet tādas, lai būtu pietiekami augstas kā mērķis.

— Jūs prasāt finansu ministram, lai viņš ceļ tās prognozes uz augšu?

A.Bērziņš: — Diskusija par šiem apjomiem nav tik plaša, lai tā kaut kādā veidā negatīvi ietekmētu budžetu.

— Vai un kā jūs redzat risinājumu šobrīd? Jo jūs sakāt, ka sarunas vienkārši pārtrūka un jūs beidzāt ar to valdības sēdi. Ir jābūt kādam turpinājumam. Tas turpināsies valdības sēdē vai jūs meklēsit citādu risinājumu?

A.Bērziņš: — Es esmu lūdzis finansu ministru un koalīciju veidojošo frakciju vecākos ministrus rīt no rīta pie sevis, un mēs pārrunāsim, kā tālāk virzīties, jo mēs esam nonākuši zināmā strupceļā.

— Visas cerības ir rīt meklēt, atrast atrisinājumu?

A.Bērziņš: — Nu, vai tas būs rīt vai parīt, to es nevaru pateikt, bet katrā gadījumā ir jāmeklē risinājums, kompromiss, par kuru būtu gatava nobalsot visa koalīcija, un noteikti nebūs tā, ka, ja viens koalīcijas partneris pēkšņi sāks runāt par salīdzinoši zemiem rādītājiem un vieglu dzīvi sev nākotnē, visi pārējie tam piekritīs.

— Šīsdienas politiķu izteikumi — es domāju — Saeimā, komentējot jūsu debates par budžetu, saka: nu, tuvojas vēlēšanu laiks, un līdz ar to, protams, katrs mēģina arī skatīties, lai viņš nepaliktu tukšā. Vai tas tomēr nevar izraisīt kādu valdības krīzi, jo tās debates ir pietiekami asas?

A.Bērziņš: — Krīze var rasties jebkurā laikā — tas ir pirmais. Otrs — mēs jau speciāli esam iezīmējuši un sakārtojuši, Gundars Bērziņš ir sagatavojis, apkopojis visu informāciju par to, kādas ir ministriju neatliekamās vajadzības. Un katram cilvēkam ir iespējas jau šodien internetā apskatīties visas tās vajadzības, jo tas dokuments ir iekļauts nākamās otrdienas sēdes darba kārtībā. Tās neapmierinātās vajadzības ir plus vēl 102 miljoni latu. Ja mēs no tām neapmierinātajām vajadzībām kaut vai kādu desmito tiesu varētu apmierināt — un tur tik tiešām ir tādas lietas, bez kurām mēs nevaram virzīties uz priekšu ne Eiropas Savienības, ne NATO kontekstā, — tad tas varētu būt diezgan tuvu kompromisam.

— Citādi tas var izraisīt krīzi?

A.Bērziņš: — Nu, krīzi var jebkas izraisīt, es vēlreiz saku — krīzes izraisīšana nav nekāda lielā māksla.

— Vēl par vienu lietu, kas īsti nav saistībā ar budžetu, tas vairāk ir jautājums par "Jaunpagastu plus" — par Finansu ministrijas iespējamo galvojuma izsniegšanu, jo arī te bija runa par iespējamiem budžeta līdzekļiem, ja nu tomēr kaut kas notiek. Jūsu informācija liecina, ka šim uzņēmumam var arī būt problēmas ar maksātnespēju, kas nozīmē, ka droši vien šis galvojums netiek izsniegts.

A.Bērziņš: — Jā, es gribētu teikt, ka diezgan neuzmanīgi — jāatzīst godīgi, paškritiski — es diezgan neuzmanīgi esmu izteicies. Problēmas, par kurām es runāju, uzņēmumā pastāv, bet no valsts budžeta viedokļa uzņēmums ir maksātspējīgs, un tam nav nekādu saistību pret valsts budžetu, kas varētu ierosināt viņa maksātnespēju. Un es turpmāk vairs ne par vienu uzņēmumu neko neteikšu šādā formā, jo tas tik tiešām var radīt uzņēmumam problēmas. Nav vienkārši šim uzņēmumam tātad turpināt šā gada procesus un noslēgt nākamā gada līgumus. Varbūt tas ir daļēji saistīts ar to, ka mainījušies īpašnieki "Latvijas balzamā", kas bija galvenais uzņēmuma produkcijas patērētājs, bet tie ir atkal citi stāsti. Vismaz pašlaik uzņēmumam nav nekādu problēmu, un no valsts budžeta viedokļa nav nekādu pretenziju pret šo uzņēmumu.

— Bet tas, protams, nenozīmē, ka jūs dodat galvojumu?

A.Bērziņš: — Nē, protams. Galvojumu pirmkārt dod finansu ministrs — viņam ir jābūt pārliecinātam, ka uzņēmumam ir biznesa plāns, ka uzņēmuma precei ir noiets, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs un ka tas ir spējīgs realizēt visas investīciju programmas.

— Un to noteiks finansu ministrs?

A.Bērziņš: — Tieši tā, tā ir finansu ministra atbildība atbilstoši likumam.

— Jums šodien bija arī tikšanās ar Brazauska kungu; bijis ir arī Igaunijas premjers šeit, bet jūsu divpusējā tikšanās būs tieši ar Lietuvas premjeru?

A.Bērziņš: — Mēs skārām tradicionālos jautājumus, ko izvirzījusi Latvijas puse; tie ir trīs. Pirmkārt, mēs runājām par to, ka būtu jāparedz grozījumi zvejniecības līgumā, pirms mēs Saeimā ratificējam mūsu robežlīgumu, jo pretējā gadījumā mūsu zvejniekiem būs liegtas tradicionālās zvejas vietas, kurās viņi pašlaik zvejo, un tā ir ļoti nopietna nozare Latvijai, pietiekami daudz cilvēku tur ir nodarbināti, un ne valdība, ne Saeima šobrīd nevar darīt tā, lai visiem mūsu zvejniekiem būtu sliktāk. Tā ir viena tēma, par ko mēs ierunājāmies, un faktiski Brazauska kungs piekrita, ka šeit ir jāmeklē kompromiss. Mēs vienojāmies, ka paaugstināsim šīs starpvaldību komisijas līmeni, nozīmēsim atbildīgos ministrus, lai viņi mēģina atrast vienošanos, un, ja šī vienošanās tiks atrasta, tad acīmredzot arī šo robežlīgumu mēs varēsim ratificēt.

— Tas nozīmē, ka tā lieta varētu iet ātrāk, nekā tā ir gājusi līdz šim?

A.Bērziņš: — Jā, tā varētu izskatīties, vismaz Lietuvas labā griba, man liekas, bija saskatāma. Otrais, kas mums jau vairākus gadus netiek risināts, ir jautājums par to, kā sakārtot robežšķērsošanu uz Latvijas — Lietuvas robežas. Tur kādreiz ir bijis tāds līgums, ka Latvija būvēs vienus robežšķērsošanas punktus par savu naudu, savukārt Lietuva būvēs citus. Mēs savas saistības esam precīzi izpildījuši, lietuviešiem nav tik labi veicies, un mēs vienkārši pārrunājām, kas būtu tagad izdarāms, lai arī šos jautājumus atrisinātu. Arī šeit es sastapu pilnu Lietuvas premjera izpratni, viņš teica, ka tādā vai citādā veidā tas būtu jāizdara, varbūt mēģinot rast kādus ļoti netradicionālus risinājumus, teiksim, tur, kur mums Rucavā ir problēmas pie Lietuvas. Kā mani informēja Liepājas mērs, tad tur Palangas pašvaldība ir pat gatava pārņemt šo robežpunktu un izbūvēt par saviem līdzekļiem, lai šie procesi ietu uz priekšu, lai cilvēki ērti un vienkārši varētu šķērsot šos robežšķērsošanas punktus. Arī par to mēs vienojāmies. Trešais jautājums bija Zviedrijas Ekonomikas augstskola, kurā mācās pietiekami daudz lietuviešu un kur pēc 2003.gada nedaudz mainās finansēšanas noteikumi saskaņā ar Latvijas iekšējiem noteikumiem. Tātad — cilvēks ņem pats kredītu komercbankā un uzņemas šīs saistības. Kaut ko līdzīgu vajadzētu arī no Lietuvas puses, jo igauņi saka, ka viņiem nav problēmu, viņi ir gatavi šādu shēmu iedarbināt. Premjers iedziļinājās šajā problēmā, rīt viņam ir plānots būt Rīgas Ekonomikas augstskolā, un tad viņš acīmredzot, aizbraucis mājās, pieņems lēmumu. Tie bija tie trīs punkti, par kuriem mēs visvairāk runājām.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— par 2002. gada valsts budžetu

Ministru prezidents Andris Bērziņš ir nobažījies par 2002. gada valsts budžeta projekta sagatavošanas gaitu un finansu ministra Gundara Bērziņa darba kvalitāti. Par budžeta projektu atbildīgā ministra Gundara Bērziņa rīcība, draudot nobloķēt budžeta izskatīšanu valdības sēdē, ja netiek atbalstīti viņa ierosinājumi, nav pieņemama.

Ministru prezidents nevar piekrist G.Bērziņa mēģinājumiem strauji samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, tā atsakoties iekasēt budžetā 26,1 miljonu latu, kas nepieciešami policistu algām, glābšanas dienestu attīstībai, skolu siltināšanai, veselības aprūpei un sociālajām programmām.

Ministru prezidents nevar piekrist G.Bērziņa centieniem noteikt zemākas ieņēmumu prognozes par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prognozēm, tādējādi veicinot budžeta deficīta pieaugumu. Šāda rīcība ir vēl jo dīvaināka, zinot, ka arī Starptautiskais valūtas fonds nepiekrīt tādai rīcībai, jo nedrīkst strauji samazināt nodokļus, ja G.Bērziņš nevar nodrošināt iekasēšanas uzlabošanos vai budžeta izdevumu samazināšanu. Pagaidām ministrs nav iepazīstinājis ar argumentiem, kāpēc, precizējot ieņēmumu prognozes, viņš ar katru reizi aizvien pesimistiskāk vērtē sev padoto dienestu spējas uzlabot nodokļu iekasēšanu.

Ministru prezidents nevar arī atbalstīt finansu ministra negaidīto priekšlikumu strauji — par 41,625 miljoniem latu — palielināt valsts budžeta saistības investīciju programmā 2003. un nākamajos gados.

Šāda rīcība nozīmētu budžeta deficīta palielināšanu un nav arī izprotama, īpaši tādēļ, ka G.Bērziņa pārstāvētajai partijai budžeta deficīta samazināšana ir viens no propagandas stūrakmeņiem.

Arnis Lapiņš, Ministru prezidenta preses sekretārs