Kad lietaskoku ņem rokās meistars

Vakar durvis vēra starptautiskais mēbeļu gadatirgus

"Iekārtojies ērtāk!"

Izstādē "Mēbeles 2001" — visdažādākā stila mēbeles; salona "Nakts mēbeles" direktors (no labās) Juris Griķis un pārdevējs konsultants Aleksis Daume Foto: Viesturs Upenieks

Šie vārdi ir 6.starptautiskā mēbeļu gadatirgus "Mēbeles 2001" devīze. Un to darīt aicina vairāk nekā simt izstādes dalībnieku Ķīpsalas izstāžu centrā no vakardienas, 27.septembra, līdz pat svētdienai, 30.septembrim. "Šī gada mēbeļu gadatirgus ir zīmīgs ar to, ka pieaugusi orientācija uz profesionālo apmeklētāju. Tas ir arī viens no izstādes mērķiem — savest kopā vietējos mēbeļu ražotājus un tirgotājus, lai ceļš uz Eiropas tirgu būtu iespējami taisnāks un vienkāršāks," īsi pirms izstādes atklāšanas uzsvēra izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" direktors Viesturs Tīle. Taču tikpat lielā mērā mēbeļu gadatirgus ir domāts arī pircējiem, jo vienlīdz svarīga eksporta veicināšanai ir arī pārdošanas sekmēšana vietējā tirgū.

Jāatzīmē, ka Ķīpsalā savu produkciju piedāvā lielākoties mēbeļu ražotāji, ne veikali vai mēbeļu saloni, tāpēc tā vienlaikus ir pārskats par Latvijas piedāvājumu konkrētajā tirgus nišā. "Mēbeles 2001" ir starptautisks pasākums, tajā piedalās mēbeļu ražošanas uzņēmumi no vairāk nekā 10 valstīm, bet to droši var uzskatīt par Latvijas piedāvājuma koncentrātu, jo aptuveni 70 procenti dalībnieku ir mūsu pašu firmas.

Šīgada izstādes jaunums ir arī tas, ka līdztekus lielajiem mēbeļu ražotājiem un tirgotājiem savu prasmi rādīs aptuveni 40 mēbeļu amatniecības meistari.

Uzsverot amatniecības plusus salīdzinājumā ar industriālo ražošanu, Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks atzīmēja, ka ar rokām gatavotā izstrādājumā dzīvo dvēsele, tādējādi padarot lietu mūžīgu. "Simt gadus vecs dēlis ir vērtība, tas, tāpat kā cilvēks, ar gadiem kļūst interesantāks. Komentāri par to, kāda vērtība ir gadus divdesmit vecai plastmasai, šķiet, ir lieki." V.Kazāks amatnieku atrašanos blakus lielražotājiem uzskata par likumsakarīgu arī tāpēc, ka roku darba meistari jau laiku laikos ir bijuši standarta produkcijas ražotāju ideju kalve. Par amatnieku produkciju var arī droši teikt, ka tā ir simtprocentīga Latvijas produkcija, Latvijas projekts. "Tehnoloģiski Latvijas mēbeļu rūpniecība ir pasaules līmenī, par to liecina kaut vai fakts, ka 80 līdz 90 procenti no saražotā tiek pārdoti Eiropā un citur pasaulē. Taču, manuprāt, pietrūkst "rakumu" latviskās kultūras laukā, ko var aktivizēt tieši amatnieki," ir pārliecināts V.Kazāks.

Taču iespējai sevi pilnveidot nav nozīmes, ja trūkst saiknes ar ārpasauli, ja par tevi nezina citi. Pārstāvēt Latvijas mēbeļu ražotājus ne tikai Latvijas valsts institūcijās, bet tuvināt tos Eiropas Savienības un pasaules apritei ir viens no nule dibinātās asociācijas "Latvijas mēbeles" mērķiem. Vietējā un pasaules tirgus izpēte kā asociācijas darbības prioritāte veiksmīgi sākta šīs izstādes laikā. Kā atzīmē asociācijas prezidents Aivars Einauss, gadskārtējais mēbeļu gadatirgus ir vieta, kur paveras iespējas apmainīties ar informāciju, apzināt jaunākās tendences, meklēt idejas un atrast potenciālos sadarbības partnerus. Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs būtu gandarīts, ja šāda veida un mēroga pasākumos kaut ko sev piemērotu sortimenta paplašināšanai atrastu visi tirgotāji, kas apkalpo visdažādākās patērētāju grupas — gan smalku salonmēbeļu pircējus, gan vidusmēra iedzīvotājus.

Ja viss ir rūpīgi pārdomāts, savu nišu mēbeļu tirgū atrast nav nemaz tik neiespējami, kā varbūt var likties, zinot, ka Latvijā šobrīd 356 uzņēmumi nodarbojas ar mēbeļu vai to atsevišķu konstrukcijas elementu ražošanu. SIA "Rīgas kokgriezēju darbnīca" kā patstāvīgs uzņēmums pastāv tikai no šā gada aprīļa. Tajā strādā amatnieki, augstas klases meistari, kuri piedāvā ar rokām gatavotu produkciju no gleznu rāmjiem un atsevišķiem interjera elementiem līdz pat mēbelēm ar kokgriezumiem un istabas iekārtām. Amatnieka darinājums ir unikāls, tam ir ne tikai cita vērtība, bet arī cena salīdzinājumā ar rūpnieciski ražotām lietām. Kā pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Alvis Barkāns, pieprasījums pēc šāda veida izstrādājumiem nav liels, tomēr pietiekams, lai pastāvētu un pelnītu.

Kvalitatīvas mēbeles nav luksusa prece

Latvijas mēbeļu ražotāji katru gadu cenšas piedāvāt iespējami plašāku un kvalitatīvāku mēbeļu klāstu. Apmeklētāju uzmanību saista akciju sabiedrības "Latvijas finieris" stends, kurā izvietotas oriģinālas biroja mēbeles. Uzņēmuma mēbeļu ražotnes vadītājs Juris Šķēls demonstrē no bērza saplākšņa gatavotās korpusa mēbeles. Masīvam biroja galdam izmantota 48 milimetrus bieza plāksne. Ērts ir datora galds ar statīvu informatīvajiem materiāliem. No saplākšņa iespējams izgatavot gandrīz visu nepieciešamo. Par to liecina arī bāra mēbeļu komplekts ar leti un ķebļiem. Izstādē apskatāmi interesanti kubveida un arī ērti apspriežu krēsli. Mēbeļu ražošanā tiek izmantotas liektās un līmētās detaļas. Kā apgalvoja J.Šķēls, tas viss izdevies, pateicoties uzņēmumā ieviestajām modernajām ražošanas tehnoloģijām. Mēbeļu projektēšanā un izgatavošanā izmanto datorus, tādējādi tiek panākta ļoti precīza detaļu apstrāde.

Akciju sabiedrība "Latvijas finieris" ir viens no pirmajiem uzņēmumiem valstī, kas produkcijas ražošanai izmanto tikai sertificētu koksni. Atbilstoši starptautiskajam FSC ķēdes piegādes standartam Latvijā strādā desmit kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumi. Sertificēta ir Liepājas mežrūpsaimniecības kokmateriālu izstrāde un akciju sabiedrības uzņēmums "Lignums".

Patlaban uzņēmumā tiek izgatavoti 200 standartmēbeļu komplektu veidi. Visvairāk pieprasītas ir biroja mēbeles, kas turklāt ir salīdzinoši lētākas nekā citur piedāvātās. Šādas mēbeles tiek ražotas samērā neilgu laiku, tikai septiņus gadus, tomēr jau guvušas ievērojamu atzinību. Uzņēmuma dizaineri spējuši projektēt vissarežģītākās mēbeles tādiem prestižiem klientiem kā Rīgas brīvosta, a/s "Lattelekom", Ventspils dome, a/s "Latvenergo", Ārlietu ministrijas konsulāti u.c.

1993. gadā, privatizējot akciju sabiedrību "Daiļrade", nodibināts uzņēmums "Daiļrades koks", kura galvenais darbības virziens ir mēbeļu ražošana. Kā pastāstīja uzņēmuma viceprezidents Juris Nagla, pašlaik uzņēmumā ir pustūkstotis cilvēku, kas strādā filiālēs Siguldā, Viļakā, Pļaviņās un Vaiņodē. Rīgā atrodas tirdzniecības centrs "Čiekurs" un vairumtirdzniecības bāze. Masīvkoka mēbeles no bērza, priedes, dižskābarža ir pieprasītas, tās tiek eksportētas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Franciju, Lielbritāniju un Vāciju, pēdējās tirgus segments sasniedz 63 procentus. Pērn uz Vāciju eksportētas mēbeles astoņu miljonu vācu marku vērtībā. Kopējais uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 4,2 miljonus latu. Liela uzmanība tiek veltīta augstu kvalitātes standartu nodrošināšanai.

Jaunrades gars jūtams ikvienā meistara darinājumā, kas apliecina vēlmi saglabāt Latvijas meistaru tradīcijas un teicamo darbu kvalitāti.

Liena Pilsētniece, Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktores