“Mums ir svarīgs arī Nīderlandes atbalsts”

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Nupat atgriezāties no četru dienu ilgas oficiālās vizītes Nīderlandes Karalistē. Kā vērtējat tās norisi un nozīmību?

— Tā būtībā bija atbildes vizīte, jo pagājušā gada rudenī Latvijā viesojās Nīderlandes parlamenta — Ģenerālštatu — Pārstāvju jeb Otrās palātas prezidente Jeltje van Ņūvehovena. Kopā ar mani uz Nīderlandi devās arī Saeimas deputāti Egils Baldzēns, Vanda Kezika un Oskars Spurdziņš.

Vizītes laikā Nīderlandē: Delftas pilsētas birģermeistars un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs; Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Jeltje van Ņūvehovena Foto: Māris Steins — “Latvijas Vēstnesim”

Šīs vizītes laikā mums bija tikšanās gan ar Jeltji van Ņūvehovenu, gan ar Senāta jeb Pirmās palātas viceprezidentu Peteru Borsmu, gan ar Ārlietu ministrijas amatpersonām, gan ar Senāta un Pārstāvju palātas Aizsardzības komisijas, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem. Viesojāmies Delftas pilsētā arī citur.

Protams, sarunu temati galvenokārt bija saistīti ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanas jautājumiem. Es informēju par pašreizējo Latvijas situāciju — gan par sarunām sakarā ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā, gan par mūsu rīcību saistībā ar iespējamo NATO paplašināšanos tuvākā vai tālākā nākotnē.

Jāsaka, ka tikai tagad Nīderlandes politiķi ir iesākuši diskusiju par to, kāda būs viņu valsts attieksme pret NATO paplašināšanos. Tāpat kā citās Rietumeiropas valstīs, arī Nīderlandē patlaban nav pilnīgi vienotas pozīcijas attiecībā uz NATO paplašināšanos. Īpaši pēc visiem zināmajiem traģiskajiem notikumiem ASV. Taču lielākā daļa politiķu, ar ko mums iznāca tikties, bija pozitīvi noskaņoti attiecībā uz Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO. Viņi arī uzsvēra, ka tomēr neapšaubāmi būtiskākā būs tieši ASV pozīcija šajā jautājumā — attiecībā uz NATO.

— Kā, jūsuprāt, 11. septembra notikumi varētu ietekmēt Latvijas virzību uz NATO?

— Domāju, ka šī ietekme būs pirmām kārtām atkarīga no diviem faktoriem.

Viens no tiem — cik precīza, saskaņota un īslaicīga būs ASV un to sabiedroto atbildes reakcija uz terorisma aktiem ASV.

Ja runājam par NATO valstu un visu pārējo pasaules valstu pretterorisma alianses veidošanos, svarīgi ir, cik pamatotas un kategoriskas būs tās tēzes, ko izvirzīja ASV prezidents un arī Eiropas lielvalstu vadītāji attiecībā uz Krievijas veto tiesību noliegumu NATO paplašināšanas jautājumā.

Domāju, ka no šiem diviem faktoriem lielā mērā būs atkarīgs, kā pasaules notikumi ietekmēs NATO paplašināšanos jau nākamā gada rudenī, kad Prāgā notiks NATO valstu vadītāju apspriede.

— Vai simptomātisks nevarētu būt nesenais ASV valsts sekretāra Kolina Pauela paziņojums attiecībā uz Baltijas valstu līdzdalību NATO? Tiesa, tas bija visai nekonkrētā formā izpausts.

— Patiešām, šis paziņojums ir ieturēts diezgan nekonkrētā stilā, un tādēļ var būt dažādi tulkojumi vai viedokļi attiecībā uz šajā vēstījumā ietverto pamatdomu. Bet neapšaubāmi Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu attiecības ar Krieviju tiks aplūkotas un veidotas NATO un Krievijas attiecību kontekstā. Tāpēc jau es arī uzsvēru, ka šis otrais faktors — attieksme pret Krievijas veto tiesībām attiecībā uz NATO paplašināšanos vai šīs attieksmes maiņa — būs lielā mērā noteicošais.

Nīderlandes Senāta viceprezidents Peters Borsms un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Foto: Māris Steins — “Latvijas Vēstnesim”