"Karavadoņa stilā"
"Frankfurter Allgemeine Zeitung"
— 2000.04.25.
Tas pats Putins, kas pašreiz gozējas atbruņošanās politikas saulītē kā kara pavēlnieks paša valstī, tiem, kuri ar viņu grib noslēgt mieru, vairs neko vairāk par nosodījumu neizsaka.
To īpaši piedzīvojis Čečenijas prezidents Mashadovs, kas Kremlim kopš otrā Kaukāza kara sākuma pirms septiņiem mēnešiem atkārtoti piedāvājis sarunas un par to saņēma Putina nosodījumu. Mashadovs gan nosacīti ir pavēlnieks situācijas reģionā, kurā savstarpēji konkurējoši nemiernieku vadītāji cīnās pret patiesiem vai iespējamiem ienaidniekiem. Tāpēc viņa nosaukšana par nespējīgu pļāpu, pat par vispazīstamāko noziedznieku, kā to dara Krievijas prezidents, bez šaubām, liecina par uzpūtību, kāda vēl joprojām piemīt agrākajai VDK cunftei. Salīdzinot ar čečenu kolaboracionistiem, kuri pielūdza krievu kara propagandu, Mashadovs izceļas kā vienīgais cerību iemiesotājs ātrākai konflikta noregulēšanai, kurā nevar būt patiesu uzvarētāju. Putinam to atzīt būs grūti, vismaz tāpēc, ka karš viņam būtiski palīdzēja uzvarēt vēlēšanās. Tomēr viņa cietā nostāja nerod izpratni arī paša tautiešu vidū.