Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 1.oktobrī

Intervijā Latvijas Radio 1.oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Jūsu balsi tikko dzirdējām programmas ietvaros — jūs kolēģei Zaigai Grīnbergai solījāt, ka darīsit visu iespējamo, lai Rīga ziemas naktīs kļūtu gaišāka arī tur, kur tā nemaz tik gaiša nav. Bet šodien mēs tiekamies dienā, kas starptautiski tiek atzīmēta kā veco ļaužu diena. Pie mums diemžēl vecs ir gandrīz vai sinonīms mazturīgajam. Kā jūs kā politiķis uzskatāt — vai tas ir mūsu valsts attīstības stadijā normāli un diezgan raksturīgi ne tikai Latvijai vai tas tomēr ir mūsu politiķu darba rezultāts?

Gundars Bojārs: — Protams, šeit ir gan objektīvi, gan subjektīvi faktori, un labējā filozofija parasti nosaka to, ka katram ir jārūpējas par sevi un valstij pēc iespējas mazāk jāiejaucas šajās problēmās un to risināšanā. Taču šī ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm, un Rīgas dome jau šobrīd sniedz sociālo palīdzību katram divpadsmitajam rīdziniekam. Tas, domāju, ir ļoti daudz, tiek tērēti simtiem tūkstošu latu katru gadu. Bet, atceroties īpaši vecos ļaudis, es gribētu teikt, ka mēs rūpējamies Rīgā par mazturīgajiem iedzīvotājiem, tā ir mūsu prioritāte, slēdzot gan trīspusējos līgumus ar iedzīvotājiem, namu pārvaldēm un sociālās palīdzības centriem, kā arī lietojot dažādus citus mehānismus. Šogad mēs ieplānosim budžetā palielināt līdzekļus tieši šiem mērķiem.

— Jā, diemžēl, kā man stāstīja Sociālās palīdzības pārvaldē, pabalstu lūdzēju skaits ir stipri pieaudzis — par 5000 cilvēku, un tā tendence nepārtraukti aug. Šogad it kā pietrūcis 334 tūkstošu latu šiem pabalstiem, bet es domāju par to, kāpēc šiem skaitļiem ir tendence palielināties, un pats bēdīgākais ir tas, ka aiz šiem skaitļiem taču stāv reāli cilvēki, kuri gaida palīdzību. Ja mēs tā vispārinām, cik tālu pašvaldība var palīdzēt un ko tā var darīt, lai šie cipari tomēr ietu mazumā?

G.Bojārs: — Ir, protams, zināmas robežas, mums pirmām kārtām jārūpējas par to paaudzi, kas ir darba spējīgā vecumā, pareizāk sakot — jārūpējas, lai tai būtu labi apmaksātas darba vietas, kas arī nodrošina ieņēmumu palielinājumu Rīgas pilsētas budžetā, kuru izlietot tieši šīm sociālajām vajadzībām.

Protams, pirmām kārtām par vecajiem ļaudīm ir jārūpējas valstij, jo viņi ir radījuši visus labumus, ko mēs šodien baudām un ekspluatējam. Neraugoties uz to, Rīgas dome ir pieņēmusi politiku — rūpēties par šiem vecajiem ļaudīm, lai samazinātu sociālo spriedzi. Man tikai jāizsaka nožēla, ka ir citas pilsētas Latvijā, kurām to izdarīt ir daudz grūtāk. Rīga iespēju robežās vienmēr šīs aktivitātes veiks.

— Jā, palīdzība mazturīgajiem un izglītība ir, cik noprotams, arī jūsu nākamā gada budžeta prioritāte. Labklājības departaments cer nākamgad pabalstu izmaksai vien saņemt par miljonu vairāk, kopumā tie ir 7,6 miljoni. Šis cipars tomēr šķiet fantastiski liels, vai tas ir reāli?

G.Bojārs: — Jā, tas ir reāls cipars, mums ir ļoti labs pieaugums tieši šogad vērojams Rīgas pilsētas budžetā, mēs vairākkārt koriģējām pilsētas budžetu kā ieņēmumu, tā izdevumu daļā, un arī nākamgad mēs ceram uz stabilu un drošu pieaugumu. Līdz ar to mums ir jādomā arī par attīstības projektiem, bet pirmkārt jādomā par to, lai Rīgas iedzīvotāji būtu paēduši, lai viņiem būtu jumts virs galvas, lai viņi justos sabiedrībai vajadzīgi.

— Ko plānots darīt, lai attīstītu sociālās palīdzības infrastruktūru, jo ne tikai pabalstos ir nepieciešamas šīs investīcijas; mēs jūtam, ka ar sociālām mājām vien visas mazturīgo problēmas atrisināt neizdosies. Cik noprotu, nākamgad plānots atvērt astoņus dienas centrus vecajiem ļaudīm. Kas tie par centriem, un kas vēl līdzīgs domāts tieši sociālās palīdzības infrastruktūras paplašināšanai?

G.Bojārs: — Protams, tās ir sociālās mājas, ir bērnunami, ir paša sociālās palīdzības dienesta funkciju uzlabošana un papildināšana. Šie astoņi centri vecajiem ļaudīm ir paredzēti tieši tam, lai vecie ļaudis nejustos sociāli atstumti. Lai viņiem būtu iespējas varbūt izlasīt kādu avīzi, apmainīties domām, lai tur būtu pieejami mediķi, kas varētu izmērīt spiedienu, varbūt izrakstīt kādas lētākas zāles un tā tālāk. Sociālā programma ir ārprātīgi plaša un sarežģīta, tā būs viena no sarežģītākajām nākamā gada budžeta sastāvdaļām.

— Jā, līdzās pabalstiem tiek minētas ar veselības aizsardzību saistītās problēmas. Valsts veselības aģentūra vēl šogad par 145 tūkstošiem latu grasās samazināt finansējumu rīdzinieku veselības aprūpei. Labklājības ministrs ir lūdzis jūs izvērtēt pašvaldību dibinātās Rīgas novada slimokases darbību, jo (tas vairāk klausītājiem) slimokase ieviesusi sankcijas pret mediķiem, ar to slēpjot savu nespēju veikt līgumu uzraudzību, un tādējādi klaji vēršas pret mediķiem, ar kuriem pati slēgusi līgumu. Un tikai Rīgā izveidojusies šāda situācija saistībā ar kompensējamiem medikamentiem. Arī Valsts kontrole atzinusi nelikumīgu līdzekļu tērēšanu pašā Rīgas novada slimokasē. Cik nopratu, jūs vēl šo Požarnova kunga vēstuli saņēmis neesat, bet es saprotu, ka jautājumu jūs grasāties skatīt.

G.Bojārs: — Šos jautājumus mēs izskatām jau visu vasaru, mums pat ir izveidota īpaša apakškomisija pie Sociālo jautājumu komitejas tieši veselības jautājumu risināšanai, ko vada mūsu deputāte Baiba Rozentāle. Tik, cik Rīgas pilsēta ir iedevusi investīcijās medicīnai... acīmredzot nekad nav tādi skaitļi figurējuši, un arī no valsts budžeta nekas tamlīdzīgs veselības aizsardzībā netiek investēts. Tātad rīdzinieku veselība, kaut gan Rīgas slimnīcas apkalpo arī citu reģionu iedzīvotājus, ir mūsu prioritāte. Kas attiecas uz Rīgas novada slimokasi, Rīgas dome savas saistības pret šo iestādi ir pildījusi un pilnā apjomā pārskaitījusi nepieciešamos līdzekļus. Protams, arī mūs neapmierina, kā tā strādā, un mēs ar savu pilnvarnieku starpniecību realizēsim savas funkcijas, veiksim auditus un pārbaudes, jo Rīgas novada slimokase tiešām izraisa ļoti daudzus jautājumus. Šobrīd es negribētu iedziļināties, arī Požarnova kunga vēstule vēl līdz manīm nav nonākusi.

— Kas ir jaunais pilnvarnieks Rīgas novada slimokasē?

G.Bojārs: — Es no galvas nepateikšu, mums ir ap 100 pilnvarnieku nozīmēti šobrīd.

— Labi, sekosim līdzi situācijai. Plašumā izvērsies tā saucamais Bastejkalna skandāls, gandrīz visos medijos par to runā. Kas jums sakāms tiem kultūras darbiniekiem, kas publiski pauduši sašutumu galvenokārt saistībā ar koku masveida izciršanu, kanālmalu labiekārtojot. Cik noprotams, arī speciālistu domas stipri dalās.

G.Bojārs: — Jā, jūs jau zināt, mēs nemitīgi saskaramies Rīgas domē ar dažnedažādiem skandāliem, un pārsvarā tie, izņemot varbūt “slaveno” prēmiju lietu, ir bijuši saistīti ar iepriekšējās domes pieņemtajiem lēmumiem. Atsevišķus liekus tēriņus mums ir izdevies apturēt un laikus uz tiem reaģēt. Taču, runājot par Bastejkalnu, jā, Dambja kungs pašreiz reaģē uz šo notikumu, katrā ziņā es ļoti stipri apšaubu, vai viņš nebija informēts par kanāla rekonstrukcijas projektu. Un šodien ir pirmā diena, kad viņš par to dzird, bet viņam bija laikā jāreaģē un jāsaskaņo vai arī jāprotestē pret šiem pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat ir ar skandālu par informācijas tehnoloģijām, informācijas tehnoloģijas ir viena no mūsu prioritātēm. Un nav piedodams, ka tās atrodas Finansu departamenta pakļautībā; es jau jūlija vidū apturēju visas izmaksas un jebkuru darbību saistībā ar noslēgtajiem līgumiem, tai skaitā ar “DAN Communication”. Es esmu iecēlis atbildīgo personu, kas šobrīd veic Informācijas dienesta reformu, izdalot to no Finansu departamenta, un prioritāte ir e–pārvalde. Es domāju, ka tas rīdziniekiem ļoti nopietni atvieglos dzīvi, bet vēlreiz gribu teikt, ka mēs nemitīgi saskaramies ar kādiem skandāliem, kas ir saistīti ar iepriekšējās domes darbību, līdz ar to stratēģiskā darbība ir apgrūtināta, jo mums nemitīgi jāseko iepriekšējā sasaukuma domes pieņemtajiem lēmumiem.

— Jūs pasteidzāties atbildēt uz maniem jautājumiem un pieminējāt abus skandālus uzreiz, es biju domājis, ka otrreiz vēl mazliet atgriezīsimies pie pirmā. Ko tad īsti nozīmē Pieminekļu padomes aicinājums — pārtraukt darbību saistībā ar Blaumaņa pieminekļa pārvietošanu Bastejkalnā. Spārīša kungs domā, ka pieminekļa mugurpuse nav domāta eksponēšanai, kā domājat jūs?

G.Bojārs: — Es pilnībā paļaujos uz eksperta viedokli, tieši tādēļ Pieminekļu padome tika izveidota, lai depolitizētu Rīgas domes darbību, lai ap katru pieminekli nevarētu virmot politiskas vai cita veida kaislības. Tā ir Pieminekļu padomes kompetence, un padome pieņems galīgos lēmumus.

— Atgriežoties pie otrā skandāla, — te gan laikam ne visi saprata, par ko jūs īsti runājāt. Tas ir datorpiegāžu skandāls, par kuru šodien raksta “Diena”.

G.Bojārs: — Nu, tie nav gluži datori, tur ir informācijas tehnoloģija.

— Jā, minētas tiek it kā nepamatoti augstās cenas, darījumu objekta tirgus vērtība esot vismaz trīs reizes zemāka. Bet te ir kāds cits jautājums, kas, manuprāt, jums atbildams. Diemžēl Finansu departamenta priekšniekam šādi pārmetumi par šaubīgiem pirkumiem nav pirmie, un — galu galā – vai jūs kā pilsētas mēru nemulsina fakts, ka lielākajā dienas laikrakstā pat radīta īpaša rubrikas zīme — “Šaubīgie konkursi”, kuros itin bieži parādās Rīgas domes vārds.

G.Bojārs: — Jā, tieši tā, šāda rubrika ir radīta. Man tikai jāizsaka nožēla, ka šāda rubrika netika radīta pirms gada vai varbūt diviem. Tieši šos konkursus, visas darbības, kas saistītas ar informātikas tehnoloģijām, tāpēc, ka šī ir ļoti sensitīva sfēra, es esmu apturējis jau trīs mēnešus pirms “Dienas” reakcijas, tātad arī visas izmaksas, kas saistītas ar informātikas tehnoloģijām, kā arī jebkādu jaunu līgumu slēgšanu līdz pilnai šīs sfēras reorganizācijai Rīgas domē.

— Vēl viens jautājums saistībā ar domes iekšējo situāciju. Vides komitejas vadītājs Valdis Kalnozols nule pirms šī raidījuma ir publiskojis plānu — nākamnedēļ iesniegt prezidijam materiālus par Raimonda Janitas nepaveiktajiem darbiem, ja līdz tam laikam domes vadība nepieņems kādu lēmumu par Janitas atbilstību amatam. Kalnozols esot sakrājis ap 30 papīru par Janitas neizdarībām. Dome uzdeva vadībai izvērtēt Janitas atbilstību amatam jau pēc Valsts kontroles atzinuma. Izvērtējot pasūtījumu par pieminekļa uzstādīšanu komunistiskā terora upuriem, Valsts kontrole konstatēja vairākas nelikumības gan izsolē, gan darba veicēju atlasē, gan piešķirtās naudas tērēšanā. Vai jūs joprojām neredzat pamatu, lai izvērtētu Janitas atbilstību amatam, un domes lēmumu par šādu izvērtēšanu uzskatāt par politiskām spēlītēm, tā jūs izteicāties vienreiz iepriekš.

G.Bojārs: — Es domāju, ka šeit varbūt ir politiskas spēlītes, varbūt arī kāda cita veida ieinteresētība. Ar nožēlu jākonstatē, ka Kalnozola kungs dažreiz komitejas vadītāja amatu izmanto, iespējams, kāda personīga viedokļa aizstāvēšanai. Redziet, bez visa eksistē arī darba likumdošana, un, ja Janitas kungs ir vainīgs, lai Kalnozola kungs iesniedz man šo dokumentāciju, es to izvērtēšu, jo runāt jau var uz priekšu un atpakaļ. Šis būs tāds pats gadījums, kā ar pašvaldības policijas vadītāju, un es nekādā gadījumā nevēlos ielaisties tādās avantūrās.

— Divi jautājumi, kas, manuprāt, interesē visus. Viens, par kuru daudz ir zvanīts, ir jaunveidojamais kapsētu patrulēšanas dienests, šim mērķim paredzēts iztērēt diezgan normālu summu, no tiem 8154 lati formas tērpiem. Rīdziniekus interesē, kas tas īsti būs par dienestu un, ja tie būs policisti, vai tad tiešām vajag jaunus formas tērpus.

G.Bojārs: — Šis būs dienests pašvaldības policijas sastāvā, un, protams, tā kā ir nepieciešamas papildu štata vienības, tad nepieciešami arī papildu formas tērpi šiem policistiem. Bez tam viņiem ir nepieciešama īpaša tehnika, tas ir, īpaši pārvietošanās līdzekļi, kas piemēroti kapiem. Ne ar ko citu viņi neatšķirsies no policijas, izņemot to, ka pašvaldības policija būs spējīgāka veikt arī šo funkciju — kapsētu patrulēšanu, tās tiek regulāri apzagtas, notiek laupīšanas, kapu apgānīšana.

— Respektīvi — līdz ar šāda dienesta izveidošanu rīdzinieki varēs būt mierīgi par mieru kapos.

G.Bojārs: — Jā.

— Apkure šobrīd Rīgā pieslēgta tikai retajam, parasti šai laikā runājam par parādiem. Kāda ir situācija šogad, un ko no parādiem gatava kompensēt dome, lai veiksmīgi sāktu jauno apkures sezonu?

G.Bojārs: — Mums eksistē normatīvi, saskaņā ar tiem diennakts vidējai temperatūrai trīs dienas pēc kārtas ir jābūt zem astoņiem grādiem, un tad tiek pieslēgta apkure. Ja 50 procenti nama iedzīvotāju to pieprasa un parādi ir segti, tad izpilddirekcija izskata iespēju atsevišķi pieslēgt šos namus apkurei. Šobrīd Rīgas dome ir piešķīrusi divus miljonus latu lielu overdraftu apkures sezonas sākšanai, bet, protams, mēs aicinām arī iedzīvotājus būt aktīviem un nomaksāt vecos parādus, jo šobrīd tos sedz Rīgas dome. Ir cita problēma — nami, kas pieder valstij, Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, diemžēl mēs pat saskaņā ar likumdošanas aktiem nespējam piešķirt overdraftu šo iedzīvotāju nodrošināšanai ar siltumu. Mums to aizliedz likumdošana.

— Tātad viņu parādi ir viņu pašu rokās?

G.Bojārs: — Viņu parādi ir viņu pašu rokās, un ir jāgriežas, protams, pie valsts, bet es uzskatu, ka kopumā Rīgā ar apkures sezonas sākšanu viss ir kārtībā. Tā ka iedzīvotāji var būt mierīgi.

— Mēs varētu apstāties arī pie Sanktpēterburgas vizītes rezumējuma, bet man liekas, ka klausītājiem interesantāk būs uzzināt par jūsu tikšanos nupat, nupat, kas it kā virza uz priekšu Rīgas un Maskavas sarunas.

G.Bojārs: — Jā, Latviju apmeklēja neoficiālā darba vizītē Maskavas tirdzniecības ministrs Mališkova kungs, un mēs ar viņu apspriedām jautājumus, kā ātrāk virzīt šo līgumu izpildi uz priekšu, līgumu noslēgšanu un konkrēto punktu precizēšanu. Viņam bija saruna arī ar Ķirsona kungu par “Lido” ķēdes izveidošanu Maskavā, un tika panākta vienošanās, ka sešu mēnešu laikā Ķirsona kungs prezentēs Maskavā šo investīciju projektu. Detaļās es šobrīd neiedziļināšos, tas vairāk skāra tieši tehnisko procedūru, mēs no savas puses prezentējām šo darba grupu, ko vada Dainis Īvāns, un šonedēļ Maskavas pilsēta precizēs pēdējās detaļas darba grupai no savas puses.

— Lai oktobra sākumā tiktos.

G.Bojārs: — Lai oktobra sākumā būtu iespējams tikties. Bija ļoti interesanta saruna man Sanktpēterburgā ar gubernatoru Jakovļeva kungu, 1997.gadā tika noslēgts sadarbības līgums starp Rīgu un Pēterburgu, un nekas šī līguma ietvaros netika darīts. Mēs apspriedām vairākas interesantas iespējas, kā sadarboties abām pilsētām, pilsētu uzņēmējiem, un būtiskākā vadlīnija ir Pēterburgas gatavošanās 300 gadu jubilejai un iespējamā Rīgas uzņēmēju piedalīšanās šajā gatavošanās procesā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā