Cik daudz atveram maku vides aizsardzībai

Prof. Oļģerts Krastiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Tirgus ekonomikā atklāti vai slēptāk viss tiek pirkts un pārdots. Līdz šim bija sakāmvārds, ka vismaz gaiss elpošanai ir visiem par velti. Taču, ja gribam elpot tīru un nepiesārņotu gaisu, arī tas prasa līdzekļus. Pat gaiss, ko elpojam, maksā. Cits jautājums, vai gaisa lietotāji par to arī samaksā vai paliek parādā apkārtējai videi un nākamajām paaudzēm.

Vides zinātne ir samērā jauna. Arī praktiskā vides aizsardzība vairāk būs jaunā tikko aizsāktā gadsimta problēma un uzdevums. Tādēļ arī vides statistika ir viena no visjaunākajām statistikas nozarēm.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde nopietnākus pētījumus vides aizsardzībā veic kopš deviņdesmito gadu vidus. Pirmais datu krājums bija “Vides aizsardzības rādītāji Latvijas Republikā 1994.gadā” (59 lpp.). Turpmāk analogi krājumi iznāca ik gadu un kopš 1998.gada saucas “Vides rādītāji Latvijā”. Krājums ir izaudzis kā pēc satura, tā apjoma. Tas satur samērā plašu informāciju gan par vides stāvokli valstī un atsevišķās teritorijās, gan par līdzekļu izlietojumu vides aizsardzībai, gan par uzņēmēju viedokļiem par videi draudzīgu uzņēmējdarbību.

Par galveno vides elementu — gaisa, zemes un ūdens — piesārņojuma un aizsardzības rādītājiem rakstījām iepriekš (“LV” 2001. gada 12. un 18. septembrī.). Šoreiz sniegsim informāciju par līdzekļu izlietojumu vides aizsardzībai pēdējos sešos gados, kā arī par to, kam tie tikuši izlietoti.

Ūdens, gaisa un zemes aizsardzībai

Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai no gada uz gadu ir bijis ļoti svārstīgs: no nepilniem 14 miljoniem latu 1996. gadā līdz 34 miljoniem 1999. gadā. Pieauguma tendence ir vāji izteikta. (1.tabula).

Dati uzrādīti attiecīgo gadu cenās. Izdarīt pārrēķinus salīdzināmās cenās, izmantojot parastos patēriņa cenu indeksus, šajā gadījumā ir diezgan nedroši. Būvju un iekārtu cenu indeksi var diezgan būtiski atšķirties no patēriņa preču un pakalpojumu cenu indeksiem. Tādēļ pamatotāki pārrēķini prasa papildu pētījumu.

Lielum lielā daļa vides aizsardzībai atvēlēto līdzekļu ir tikuši novirzīti ūdens resursu aizsardzībai: 2000.gadā vairāk nekā 86% no izlietoto līdzekļu kopsummas. Samērā līdzīgs stāvoklis arī iepriekšējos aplūkotajos gados. Ūdens baseini ir vairāk piesārņoti, tie arī vairāk saistīti ar konkrētu valsti, pilsētu, pat uzņēmumu, kuram ir acīmredzams kaitējums, ko tas nodara ūdens ņemšanas avotiem. Tas varētu būt viens no motīviem vispirms pievērsties ūdens resursu aizsardzībai — attīrīšanai, atkārtotai izmantošanai utt. Gaiss ir diezgan “starptautiska” bagātība, kas ceļo no valsts uz valsti. Varbūt tādēļ mazāk par to domā. Taču šī “tradīcija” būs jāmaina. Arī par rūpnieciski vai transportlīdzekļos izmantotā gaisa attīrīšanu ir jādomā, turklāt jau vistuvākajā laikā.

Zināmas summas, ap 1 — 1,5 milj. latu gadā, tiek izdotas arī zemes aizsardzībai un dažādiem citādiem sīkāk nedetalizētiem mērķiem.

Daudz vai maz

Tātad pēdējos gados vides aizsardzībai mūsu valsts izdod ap 30 milj. latu gadā. Atsevišķam cilvēkam tā būtu milzu bagātība. Lai vērtētu, ko tas nozīmē valstij, šī summa jāsalīdzina ar kādu tradicionālu bāzes lielumu. Par tādiem var izmantot vai nu iekšzemes kopproduktu, vai valsts konsolidēto kopbudžetu.

Aptuveni rēķinot, valsts iekšzemes kopprodukts 2000.gadā bija 2,7 reizes lielāks nekā valsts konsolidētais kopbudžets. Tādēļ ir izveidojusies zināma tradīcija. Tos izdevumus, ko valdošā koalīcija patiešām uzskata par prioritāriem (iestāšanās NATO, ES, armijas apgāde u.c.), rēķina procentos no iekšzemes kopprodukta. Procents nemaz neiznāk tik liels. Bet summa iznāk liela. Izdevumus, kuriem būtu jābūt, bet kuri nav prioritāri (iedzīvotāju veselības aizsardzība, izglītība u.c.), biežāk rēķina procentos no budžeta. Procents iznāk samērā pieklājīgs, līdzekļu summa — maza.

Septembra traģiskie notikumi Amerikas Savienotajās Valstīs liks pārvērtēt vērtību prioritātes. Deviņpadsmitajā gadsimtā hercogi karoja ar kņaziem un grāfiem, divdesmitā gadsimta sākumā — karaļi ar cariem, gadsimta beigās — harismātiski diktatori. Visas pazīmes rāda, ka jaunajā gadsimtā par ietekmes sfērām ar terora metodēm karos multimiljonāru un miljardieru grupējumi. Tie vienmēr būs starptautiski. Lielkapitālam nav ne savas valsts, ne robežu, ne ticības, nācijas, ne dzimtās valodas. Tādēļ prioritārai vajadzētu būt nevis ārējai, bet iekšējai drošībai. (Rīgas universālveikala “Centrs” spridzinātāji tā arī nav atklāti un sodīti!)

1.tabula

Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai Latvijā, faktiskajās cenās, tūkst. Ls

Datu avots: Vides rādītāji Latvijā 2000.gadā. — R.: CSP, 2001. — 12.lpp.;

Latvijas vide skaitļos. — R.: CSP, 1999. — 13., 14.lpp.

Turpmāk — vēl